1000 aizbēgušās darbavietas (131)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2010. gada 10. februāris 10:45
Atslēgvārdi: , , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Vakardiena atnāca ar ziņām par diviem lieliem aviācijas projektiem.

Valdība nolēma, ka Rīgas lidostas attīstībai nepieciešams jauns terminālis un labākais risinājums ir uzticēt tā celšanu un apsaimniekošanu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic. Aviācijas flagmanis Ryanair paziņoja, ka  pirmo Centrāleiropas bāzi (un 40. kopumā) atvērs Kauņā.

Pirmā ir skaidra.

Pasažieru skaits, kas izmanto Rīgas lidostu, pateicoties airBaltic stratēģiski prātīgajam lēmumam orientēties uz tranzīta pasažieriem, turpina augt arī krīzē un pērn beidzot pārsniedza sen gaidīto 4 miljonu slieksni. Padomju laikos būvētais terminālis vairāk kā 5,5 miljonus nevar apkalpot. Sekas būs arvien garākas rindas, ilgāka reisu kavēšanās utt. Tas nozīmē, ka esošā termināļa spējas nepārsniedz pāris gadu. Lidostai naudas jauna būvei nav un  finanšu stāvoklis neļauj uzņemties tādas kredītsaistības.

airBaltic ir lidostas lielākais klients. Tā vēlmes nevar neņemt vērā. Termināļi, kas saistīti ar konkrētām lidsabiedrībām,  nav nekas jauns, sākot ar Vāciju un beidzot ar Malaiziju. airBaltic solās atrast finansējumu un apsaimniekošanas  modeli terminālim, kura ietilpība pārsniedz 7 miljonus pasažieru. Tā izbūvei nepieciešami vismaz 92 miljoni eiro. Infrastruktūru (pievedceļus, peronus, gaismas utt.) apņemtos uzbūvēt lidosta, kas iznomātu arī zemi uz 50 gadiem. Termināļa celtniecībai airBaltic nodibinātu sev piederošu meitas sabiedrību.

Uzmanīgu visnotaļ loģiskajā risinājumā dara divi apstākļi.

Aviācijas biznesā esošie apliecina, ka kopā ar Bertoltu Fliku projektu virza viņa padomdevējs, Tautas partijas politiķis Edmunds Krastiņš. Flika firmai, kam pieder daļa airBaltic, sabiedrisko attiecību pakalpojumus nodrošina Andra Šķēles znots. airBaltic centra birojs nesen no Berga bazāra pārvācās uz A.Šķēlem piederošām telpām Tērbatas ielā.

Otrais ir risks lidostas termināļa konkurence ar airBaltic termināli. Ne tikai par lidsabiedrībām (ja uz to aiziet arī Ryanair, lidostai nekas daudz nepaliek un ievērojami krītas ienākumi), bet arī par saistītajām industrijām – veikaliem, ēdinātavām utt.  Lidostas pārstāvji apgalvo, ka to novērst var ar labi sastādītu līgumu. Nav šaubu, ka airBaltic vadītājs, kurš par spīti tam, ka 52,6% akciju pieder valstij, to uzskata par privātu uzņēmumu, darīs visu, lai klienti būtu otrajā terminālī. Turklāt valsts ir atkārtoti un pārliecinoši demonstrējusi, ka nespēj B.Fliku kontrolēt.

Ryanair lēmums atvērt bāzi Kauņā ir izraisījis plašu emociju loku – komentētāji internetā sunīja bijušo satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/LC), viņš savukārt pašreizējo valdību un Konkurences padomi par analfabētismu un kaitēšanu valsts interesēm.

Ryanair tirgus iekarošanas taktiku kriminālajā pasaulē sauc par reketu. Zinot zīmola milzīgo spēku, uzņēmums iet ar reti nekaunīgām prasībām,  kas attiecīgajām lidostām jāizpilda – jāuzceļ par savu naudu viņiem vajadzīgās būves, jāpiešķir atlaides, jādod nauda galamērķu reklamēšanai utt. Tā teikt – jums mūs vajag, ne otrādi. Pērn Rīgas lidostai piedāvātie nosacījumi nebija atšķirīgi.

To, kā Ryanair ienāca Rīgā, ar Šlesera svētību slepenam līgumam, kurā lidmašīnu apkalpošanas maksa bija samazināta no 500 uz 1 eiro par katru un valsts uzņēmums apmaksāja īru lidsabiedrības aeronavigācijas pakalpojumus, kriminālprocesā turpina pētīt KNAB.

Taču ir vērts atcerēties apstākļus, kādi bija 2006.gada oktobrī, kad Šlesers solījās noslēgt līgumu par bāzi divas nedēļas pēc vēlēšanām. Ekonomiskā izaugsme bija uzņēmusi tempus un labākie laiki vēl bija tikai priekšā. Satiksmes ministra krēslā sēdēja  cilvēks, kura darbība atbilstu amata nosaukumam “Ryanair mārketinga vadītājs Baltijā”. airBaltic nebija ne tuvu pašreizējiem apgriezieniem.

Ir jābūt vismaz naivam, lai domātu, ka, ja nenolēma būvēt tad, lemtu tagad, kad ekonomika ir bedrē, airBaltic nostiprinājies Rīgas lidostā un bez lidsabiedrības palikusī Lietuva gatava apsolīt droši vien pat daļu teritorijas.

Ryanair Rīgā paliek un šajā sezonā palielināja lidojumu skaitu, ko viņi nedara vietās, kas ir neperspektīvas. Ņemot vērā, ka lietuviešiem noslogotākais reiss ir uz Rīgu, uz zemo izmaksu lidsabiedrībām orientētā Kauņa ir loģisks biznesa aprēķins. No lidsabiedrības paziņojuma var secināt, ka tā grasās konkurēt par lietuviešu pasažieriem ar airBaltic.

Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs vakar lietuviešiem apsolīja 1000 darbavietu. Šleseram rīdziniekiem solītos 50 000 nāksies vien radīt pašam. Pagaidām dzirdēts tikai par piecām domes finansētajā, B.Flika vadītajā tūrisma attīstības birojā un sesto telšu pilsētiņas Gintam Gaiķēnam. Kas pagaidām arī ir vienīgi solījums.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(72 balsotāji )
Komentāri

Divdesmitajā gs. divu sistēmu konflikta rezultātā tika pasniegta, no pirmā acu uzmetiena it kā neslikta ideja, lētas lauksaimnicības attīstība Āfrikas kontinentā. Iznākums ir šausmīgs, totāla nabadzība un patstāvīgi kara konflikti. Rodas jautājums, vai Ainārs Š. domā ar galvu, kad aicina cīņā par lētas kompānijas izvietojumu Rīgā?
Ja tā būtu latviešu kompānija, tad savādāk, tā teik, caur ēršķiem uz zvaigznēm. :)

122.
gmails >> litussargam
2010. gada 11. februāris, 14:43

bēdīgi, piekrītu. iemesls, kāpēc tā. paskaties priekšvēlēšanu programmas un salīdzini tos ar reālajiem (ne)darbiem. un tad pajautā sev, mums ko vēl viņiem pa plecu pasist, vell dan bruder. par attieskmes maiņu tev pilnībā piekrītu.

Guncha, tas nav gluzi taa, ka letais ir slikts un dargais ir labs. Bet pa lielaakai dalai “letais” bizness nenem visas izmaksas veraa un/vai kads cits taas it kaa “neredzamaas” izmaksas samaksaa. Katram biznesam ir kaut kaada cena zem kuras to nav jegas dariit ilgterminaa. Vienkarsoti tas ir taa, nocertot un pardodot koku par vienu cenu var nopelniit, pie nosacijuma, ka jaunu koku tajaa vietaa stadiit nevajadzes. Tacu, ja vajag, tad taa cena nav rentabla. Visaadas dotacijas un biznesu samudzinasa so it kaa vienkarso likumu tik talu sarezgii, ka vaditajiem liekas, ka vini baigi pelna, un ir baigie kingi, kaut ari isteniibaa stradaa ar zaudejumiem.

124.

atceros šajā sakarā, bija šeit Latvijā tāds ārzemju kapitāla bīdītājs Preatoni. lūk viņam ir tāds teiciens: “mani advokāti pierādīja, ka neesmu saistīts ar mafiju”. Tas tā Šķeles sakarā.

Ja pa tēmu, tad pa lielam neviens jau patiesībā nezina kādi ir RIX vai AirBaltic finanšu dati, ieskaitot peļņu/zaudējumus. Tās informācijas ir vien tik, cik plašākai publikai piespēlē viena no “ieinteresētajām” pusēm. Un tie praktiski ir “CitaDiena” t.s. žurnālisti.

Un to, kā ir iespējams manipulēt pat ar konkrētiem faktiem, zinās ikviens, kurš kaut vai stāvēlis blakus žurnālistikas virtuvei.

Līdz ar to Jembergas kundzes “analītiskais” pētījums ir tikpat “analītisks” kā šodienas Braunas kundzes pētījums par Stradiņu slimnīcas rekonstrukciju. Abos mijas puspatiesības, aiz matiem pievikti fakti un pašu autoru bailēs ieplesto acu šausmas.

126.

Es starp citu kādu laiku atpakaļ papētiju RIX finansu informāciju, tā ir publiska un vari apskatīties mājas lapā. Es pat manuprāt pie kāda raksta komentāros šo to biju paanalizējis. Cik man atmiņā , tad RIX sākoties Ryanair ekspansijai pašai lidostai finansiālā situācija neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu pasliktinājās un parādījās valsts subsīdijas. Līdz tam lidosta tika galā bez subsīdijām.

Tūlītās pateikšu šeit galīgi ķecerīgu lietu. Bet tas tā.

Pieļauju (bet tikai – PIEĻAUJU), ka RIX vai AirBaltic labākajā gadījumā iet pa nullēm vai pat ir zem. Uzsveru – pieļauju. Un tad vēl visam pa vidu “maisās” Ryanair ar savām zemajām cenām un viņiem iedotajiem bonusiem no RIX puses. tas savukārt “uztaisa” VARBŪT RIX mīnusus.

Bet dīvaini, ka šajā cīņas karstumā ar maitām (pēc definīcijas) – Šleseru, Peteru, Fliku, tagad arī O`Līriju, kaut kā pazuduši tie, kas lido – pasažieri. Kāds ir pacenties, kaut vai padomāt par to, ka pateicotiers tieši lētajām biļetēm (piekrītu, arī “neuzmācīgajam” līdz ar to servisam) tik daudzi no mums beidzot varēja sev atklāt pasauli vārda tiešā nopzīmē?

Protams, pieklājīgajā un pareizajā sabiedrības daļā, kuras idejiskais medijs ir “vecā Diena”, tagad CitaDiena, lēto lidojumu piedāvājums ir slikts pēc definīcijas. Tiek apbižoti (piekrītu, tiešām tiek apbižoti) lielo aviokompāniju grandi. Turklāt apbižotājs ir gan RIX, gan, iespējams, valsts ar savu lielo atālaižu politiku lētā gala aviokompānijām. Turklāt “vietējā”AirBaltic pat saņem tās ķecerīgās valsts subsīdijas.

te nu tiešām jābrēc – sardze!!!, aplaupa mūs, īstenos kapitālisma iemiesojumus, neļauj godīgi konkurēt ar mums – grandiem. Neļauj darboties kapitālistiskā tirgus likumam, neļauj dabīgā veidā nosprāgt vājākajam.

Tā nu viš ira. Ar atlaidēm un subsīdijām tiek atļauts dzīvot pakalpojuma lētajam galam. Pretējā gadījumā gan RIX pakalpojumi, gan Airbaltic un Ryanair bi;lešu cenām būtu jābūt to pašu grandu līmenī. Un kurš gan tos izvēlēsies?

Bet tomēr ir liels BET – pasažieris, kuram, kaut ar mežonīgajam kapitālismam nepiedodamu metodi – subsīdijas, atlaides, ir sniegta iespēja lidot/ceļot (saucat kā gribat). Tie ir daudzi jo daudzi cilvēki, ne vairs tie nedaudzie, kas ar šādu valsts politiku ir tikuši pie iespējas paplašināt savu pasauli.

Teiksiet – tā ir slikta politika, tā neļauj darboties brīvai konkurencei, tā ir kaitinoša ES “kopbazāram”? Atbildēšu – IKVIENA šī bazāra valsts, ja tā domā par SAVAS valsts iedzīvotājiem un SAVAS valsts biznesa vidi, rīkojas tieši tāpat un piekopj vēl plašāku “savējo” atbalsta politiku.
BET ir viens BET, tas ir tikai gadījumā, ja valsts domā par SAVĒJIEM, viņa nav kā ļaunā pamāte, kam pirmajā vietā aizrobežu “precinieks”.

Tā ir robežšķirtne, kas atšķir savējos no viņējiem. Viss. Tā ir visa šīs pasaules filozofija un cīņa. Tajā brīdī, kad valsts ar savu pārvaldes mehānismu locīsies, kaut vai kā zutis uz karstas pannas, bet tomēr cīnīsies par SAVAS valsts iedzīvotāju un tātad arī pašas valsts interesēm, es to saukšu par savējo. ja nē, mierīgi stāvēšu malā un tikai vērošu. Ko vērošu? Nebeidzamo “labā” un “ļaunā” cīņu.

128.

Par pasažieriem Tev ir taisnība . Tikai arī tur viss nav vienos vārtos – piemēram bija reisi uz Liepāju – it kā baigi forši – maksāja 15 Ls, bet tagad jautājums – vai atmaksājās valsts subsīdijas kas bija kaut kas ap 100 Ls par pasažieri? Un ko darīt tiem , kas nelido? Tie jau ar pēc būtības subsidē procesu kurā nepiedalās. Jautājums protams ir komplekss.

Piedodiet, bet nedaudz vēl.

Parasti pareizie kapitālistiskā tirgus (pareizāk – bazāra) adepti saka, ka tas ir valsts paternisms. Piekrītu. Tā tas ir. Tas kaut nedaudz, bet tomēr mīkstina, rada to “sociālo spilvenu” par kura esamību citviet pasaulē mēs te tā jūsmojam.

Atļāvos iekopēt gana interesantu atsauksmi uz vienu tiesas procesu, kurā Eiropas Komisija vienā setā zaudēja tam pašam Ryanair par tai piemērotajām atlaidēm. gana laba viela pārdomām kad ik reizi dzirdi – “tiek pārkāptas ES regulas vienā vai otrā jautājumā”.
—————————————-
“Komisija 2008. gada nogalē pirmajā tiesas instancē zaudēja Ryanair prasībā par atlaidēm, zaudējumu atlīdzināšanas garantijām un citām priekšrocībām Šarleruā lidostā un šo spriedumu izlēma neapstrīdēt. http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62004A0196:LV:HTML

Tai spriedumā nav runa pat par kaut kādu visām aviokompānijām piemērojamu vienotu atlaižu politiku – tur ir runa par diviem “ekskluzīviem” lidostas un reģiona “valdības” līgumiem ar vienu kompāniju – Ryanair. Tik un tā komisija zaudēja. Kas raksturo to, cik vērti ir jūsu par uzticamiem turētu politiķu apgalvojumi par to, kas no “ES likumdošanas” esot vai neesot pārkāpts.”

šķiet, ka tagad Jembrga laimē dej kopā ar konkurences priekšnieci, sak, re- nesanāca šleserēnam tas plāniņš, he he, mēes jau brīdinājām,ka tas ir sliktais zēns :) !! Turpināsim vēl noriet airBaltic un gaidīsim MAXIMA Lidostas RĪGA vietā, tad kundzīšu laime būs pilnīga !

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Kā dabūt baltu seju un nepieskarties bruņurupucim (146)
Laila Pakalniņa

Tā kā saskaņā ar ticējumu Lieldienās var tikt pie baltas sejas, bet paklausot mediķiem – pēc saskares ar bruņurupučiem kārtīgi jāmazgā rokas, četras Dieva dotās [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Sprādzieni metro (106)
Askolds Rodins

Saistībā ar terorismu Maskavas metropolitēns iepriekšējo reizi tika pieminēts pirms turpat sešiem gadiem. Pirmdienas rītā metro vagonos uzspridzinājās divas pašnāvnieces. Bojā gājušo skaits ir tuvu [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Autobusi un pircēji (107)
Askolds Rodins

Pirmajā aprīlī cilvēki, dabiski, plēsīs jokus, taču sagaidāmas arī nopietnas lietas. Tieši šajā dienā Vācijas automašīnu ražotājs „Daimler” var panākt izlīgumu ar ASV Tieslietu ministriju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri
Korupcijas novērošanas birojs (542)
Sanita Jemberga

Žurnālistiem bieži pārmet, ka tie nesauc lietas īstajos vārdos. Man ir priekšlikums pārdēvēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par Korupcijas novērošanas biroju. Gada laikā, kopš par [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Bičkovičs izvēlējies (63)
Askolds Rodins

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs otrdien turpmākam darbam ģenerālprokurora amatā nominēja tagadējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kas šajā krēslā atrodas jau otro termiņu. Likumdošana neierobežo amata [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Alkohols un jaunieši (34)
Askolds Rodins

Deputātiem jāieklausās. Sabiedriskā organizācija Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija vērsusies Saeimā ar likumdošanas iniciatīvu, kas saistīta ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanu. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Marts un miers (116)
Laila Pakalniņa

Vai Latvijā ieviesīs kalendāru, kurā 15.martam uzreiz sekos 17. un nav 16.marta – līdzīgi tam, kā, piemēram, daudzās pasaules viesnīcās nav 13.numuru vai 13.stāvu? Reizēm [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books