Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Autors: Anita Brauna
Publicēts: 2010. gada 10. februāris 10:50
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai pienācīgu atvēzienu – ieliekot simbolisku pamatakmeni „nākotnes slimnīcai”, kas Latvijas veselības aprūpē ir nebijuša mēroga projekts. Tā izmaksas – 187 miljoni latu – pielīdzināmas gandrīz pusei pašreizējā valsts veselības gada budžeta.

Pat krīze un tās izraisītais dramatiskais veselības finansējuma samazinājums projektu nav apturējis – lai arī Finanšu ministrija (FM) šaubījās par slimnīcas spējām tikt galā ar nākotnes finanšu saistībām, valdība vērienīgajai pārbūvei ir devusi jāvārdu.

Pastaiga dārzā

Īstenojot pārbūvi, Stradiņa slimnīcas vēsturisko ēku komplekss pārvērtīsies līdz nepazīšanai. 20 no pašreizējām 55 ēkām būs jānojauc, to vietā būvēs divus jaunus korpusus, kurus Stradiņos jau iesaukuši par „čūsku”, jo tie veidos savdabīgu līkloču savienojuma sistēmu. Modernā arhitektūra savīsies kopā ar slimnīcas kompleksa kultūrvēsturisko apbūvi, jo daļu veco ēku rekonstruēs. Pārbūves projektu Garden Walk (Pastaiga dārzā) izvēlējās pirms četriem gadiem organizētā starptautiskā arhitektu plenērā, un tā autors ir Somijas arhitektu birojs JKMM Architects.

Grandiozo pārbūvi pamato ar lomu, ko Stradiņa slimnīcai nākotnē jāspēlē reorganizētajā veselības aprūpes sistēmā. Tā būs Pārdaugavas slimnīcu apvienības līderis, kuram nākotnē Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem jāsniedz moderni un augsti kvalificēti pakalpojumi. Bez tam Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir zinātnes un mācību centrs.

Kā sarunā citadiena.lv iepriekš stāstīja slimnīcas vadība, pašreizējā infrastruktūra ir novecojusi un neatbilst ārstniecības iestādes misijai. Vecie korpusi starptautiskā ārstniecības iestāžu novērtējumā no 5 ballēm ieguvuši tikai 1,8. Turklāt pacienti un personāls izkaisīti pa vairākām ēkām, kas apgrūtina ārstēšanas procesu un slimnīcas darba organizāciju. Pēc attīstības plānu īstenošanas palielināsies slimnīcas telpu kopējā platība un tā varēs apkalpot teju divreiz vairāk pacientu – 400 tūkstošus līdzšinējo 222 tūkstošu vietā.

Neliela daļiņa attīstības plāna jau īstenota – šodien atklāj pirmo renovēto korpusu, kurā atradīsies Onkoloģijas klīnika. Ieskaitot modernu aprīkojumu, tā izmaksājusi nepilnus 5 miljonus latu.

Tikpat vērienīgs kā bibliotēka

Stradiņa slimnīcas attīstības plāns izmaksu ziņā ir samērojams ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību (kas kopā ar apkārtējās infrastruktūras izveidi izmaksās virs 200 miljoniem latu), taču atšķirībā no bibliotēkas tam ir izdevies izvairīties no publiskas lietderības un izmaksu pamatotības apspriešanas. Salīdzinoši klusas debates gan ir notikušas valdībā.

Stradiņa slimnīcas pirmās kārtas pārbūvi pamatā finansēs ar kredītlīdzekļiem, daļa finansējuma solīta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, mazliet ieguldīs arī pašu līdzekļus. Līgums ar naudas aizdevēju – Īrijas banku DEPFA, kas uzvarējusi valsts rīkotā konkursā par kredītu sniegšanu vairākām Latvijas slimnīcām – parakstīts jau 2007.gadā.

Pārbūves plāni tapuši treknajos gados, tāpēc FM pagājušajā vasarā aicināja Veselības ministriju pārskatīt to atbilstību pašreizējai ekonomiskajai situācijai un izvērtēt slimnīcas spēju to finansēt apstākļos, kad budžets ir samazināts par trešdaļu un, iespējams, būs jāsamazina vēl. Kā citadiena.lv pastāstīja finanšu ministra Einara Repšes (JL) padomnieks Reinis Strolis, Stradiņi bija to slimnīcu vidū, par kurām Valsts kase šaubījās, ka tās atmaksās valsts galvoto kredītu. Tāpēc šis jautājums tika pētīts un skatīts valdībā.

Pret plānu pārskatīšanu bija veselības ministre Baiba Rozentāle (TP), kura garantējusi, ka naudu atmaksās no veselības budžeta. Uz pus gadu projekta īstenošanu FM faktiski apturēja, tomēr politisko kauju valdībā zaudēja. Ministri janvāra vidū atļāva attīstības plānu turpināt, vien izlēma, ka reizi gadā MK izvērtēs slimnīcas naudas plūsmu.

Par Stradiņu spējām tikt galā ar saistībām daudz nešaubās slimnīcas amatpersonas. Tās attīstības biroja vadītājs Aldis Rozenbergs citadiena.lv sacīja, ka Stradiņos ir liela pacientu plūsma, un laikā, kad medicīnas pakalpojumiem samazināts valsts finansējums, slimnīca vairāk pelna ar maksas pakalpojumiem. Stradiņi arī cer uz medicīnas tūrisma pozitīvo devumu. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs agrāk presē paudis cerību, ka valsts pildīs solījumu universitātes slimnīcām par pacientu maksāt vairāk nekā reģionālajām slimnīcām.

A.A.Veinbergs ir pārliecināts, ka tieši šobrīd ir pareizais laiks, lai projektu īstenotu, jo būvniecības izmaksas nokritušās un kredīta nosacījumi ir ļoti izdevīgi. Aizdevums ir uz 40 gadiem, un pamatsumma jāsāk atmaksāt 2012.gadā. Projekta kopējā summa – 187 miljoni latu, salīdzinot ar laiku, kad projektu uzsauca valsts sekretāru sanāksmē, sarukusi uz pusi, un iespējams, konkursu laikā atklāsies, ka uzbūvēt var vēl lētāk.

Projektam tuvu stāvoši cilvēki gan citadiena.lv pauda šaubas, vai slimnīca apzinās, ko dara. Piemēram, kad tai lūgts sagatavot detalizētu naudas plūsmas prognozi, slimnīcas finansisti to nevarējuši izdarīt un iepirkuši ārpakalpojumā. Tiek prognozēts, ka VM nonāks situācijā, kad tai būs jāpārdala budžets, vai nu pārskatot medicīnas personāla atalgojumu vai veselības pakalpojumu cenas. To, ka sistēmā nav samērīgas attīstības plānu un ikdienas vajadzību proporcijas, liecinot kaut vai piemērs bērnu slimnīcā, kura būvē jaunu korpusu, tai pašā laikā tai nepietiek termometru, lai mazajiem pacientiem izmērītu temperatūru.

Pirmie konkursi jau izsludināti

Tikmēr projekts jau uzsācis savu gaitu, Stradiņa slimnīca ir izsludinājusi divus konkursus. Viens ir par veco ēku demontāžu un inženiertehnisko tīklu pārnešanu; otrs – par administratīvās organizācijas plāna izstrādi, kas, pēc Iepirkumu Uzraudzības biroja mājaslapā internetā atrodamās informācijas, tiek lēsta ap vienu miljonu latu. Slimnīca informē, ka pēc tam būs skiču konkurss un tehniskā projekta izstrāde. Veco ēku demontāžu plānots sākt šogad rudenī, bet jaunās ēkas celtniecību – 2012.gadā. Pirmo jeb A korpusu, kura izmaksas rēķina ap 99 miljoniem latu, varētu uzcelt un aprīkot trīs gadu laikā. Tā celtniecībai slimnīca paredzējusi izsludināt starptautisku konkursu.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(14 balsotāji )
Komentāri

Lietussargs=Bendiks ?

es kaut ko nesaprotu. mes jau dalam atkal mega projektiem naudu, kura nemaz nav musu (SVF+EU) ?!

Ko tik gan nav “sastrādājuši” tie “darītāji” iepriekšējos gados!

Lelle un viņas oponenti, jums nav telefona,vai , ka atkal piesmērējat komentāru lapu ar politiskām diskusijām, nevis par pa tematu

125.

Nē mums nav, mēs esam ļoti slepeni , mūsu segvārds 5ATA

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”? (92)
Anita Brauna

Zaļā enerģija Latvijā ir kļuvusi par gardu kumosu, un tās virzienā lūkojas daudzi. Biznesa plānu koģenerācijas stacijas būvniecībai rakstīja arī kāds uzņēmējs. Pētīja iekārtu piedāvājumus, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books