Citi līderi, cits stils (324)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 15. februāris 00:51
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. Tāds jau šis pasākums galu galā arī bija un, iespējams, būs bijis arī atskatā, taču galvenā ziņa par to pašlaik ir JL valdes lēmums izslēgt no partijas Danu Titavu, pareizāk, partijas dibinātāja Einara Repšes reakcija uz šo lēmumu —atteikšanās būt partijas valdē, kas izraisa jautājumus par notikumu iespējamo ķēdes reakciju, ja viņš izlemtu aiziet arī no partijas un Finanšu ministra amata. Jo tas varētu nozīmēt gan Valda Dombrovska valdības krišanu, gan Vienotības sašķelšanos vēl pirms tapšanas.

Tādā gadījumā sestdien Latviešu biedrības namā tiklab JL, kā arī tā partneru no tribīnes runātais par to, cik svarīgas Latvijai būs nākamās Saeimas vēlēšanas un ka tās noteiks valsts turpmāko virzību daudzus gadus uz priekšu, būtu turpat un todien lielā mērā izšķirts jautājums. Toties Titavs tad varētu uzskatīt, ka tik tiešām ir Latvijas politikā ļoti ietekmīga persona.

Repšes “ieroču nesēja” un “uzticības personas” spēja ietekmēt politiskus lēmums nekad nav bijusi liela, bet viņa izdaudzinātā “ietekme” parasti bijusi tikai paša par sevi radītā varas aizkulišu “pelēkā kardināla” tēls. Līdzīgu varas virtuves šiverētāju politikā nekad nav trūcis un arvien netrūkst. Taču tie parasti ir oportūnistiski konjunktūristi, kuri manīgi trinas gar jebkuru, kam tobrīd vara. Titava “ietekme” jeb iespēja pabarot savu ietekmīguma sajūtu vienmēr bijusi atkarīga no Repšes reālās ietekmes un izpaudusies lielākoties nevis konkrētos viņam vajadzīgos lēmumos, bet gan kā šaubu saviešana par partijas kopējo lemtspēju. Tāpēc arī pašlaik nozīme ir nevis šā viena netipiskā JL partijas biedra izslēgšanai no partijas, bet gan šīs politiskās partijas dibinātāja ietekmes zudumam, ko šis valdes lēmums faktiski nozīmē, un viņa spējai pieņemt šo ietekmes līdzsvara izlīdzināšanos partijā.

Repše pats arī noteikti nav tipisks politiskas partijas līderis, un kopš JL tapšanas partijā bija ieprogrammēta būtībā neatrisināmā pretruna starp tās pasludināto atklātumu un demokrātiskumu un partijas dibinātāja tikpat dedzīgi prasīto “lojalitāti” un “uzticību” partijas ideāliem jeb to iemiesotājam, kurš partijas biedriem to pat prasīja apliecināt baznīcā, bet politikā neizbēgamos kompromisus pacēla līdz neuzturamai un pat komiskai ik brīža politisko partneru un oponentu apzīmogošanai par vai nu “Latvijai uzticīgajiem”, vai nu “nodevējiem”. (Gan vienā, gan otrā kategorijā ir sabijuši gandrīz visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki.)

Demokrātiskums nav savienojams ar vadonismu, un varbūt Repšes lielākais ieguldījums Latvijas demokrātijas attīstībā būs šīs aksiomātiskās patiesības praktisks un uzskatāms demonstrējums.

Taču tikpat neapstrīdama ir arī personību loma politikā. JL ļaudis, ieskaitot pašu Repši, vienmēr ir uzstājuši, ka tā neesot viena cilvēka partija, un vismaz pēdējos gados tā tiešām vairs arī nebija. (Katrā ziņā JL ir daudz, daudz mazākā mērā “Repšes partija” nekā Tautas partija ir “Šķēles partija” vai LPP/LC — “Šlesera partija”.) Taču sestdien pirmo reizi partijas pastāvēšanas vēsturē Repšem kādā viņam pašam svarīgā jautājumā nebija pēdējais vārds pat zaudētā situācijā. Viņa pirmā reakcija uz Titava izslēgšanu kārtējo reizi parādīja minēto pretrunu starp sludināto demokrātiskumu un piekopto personisko lojalitāti — JL valdes lēmumu izslēgt ārpus partijas demokrātiskā lemšanas mehānisma rāmjiem darbojošos neviena nepilnvarotu biedru Repše nolamāja par nepieņemamu “nevienai demokrātiskai un tiesiskai partijai”.

Repšes runa (kas droši vien būtu bijusi iespaidīga, jo valdības darbi gada laikā ir bijuši gana iespaidīgi), partijas kopsapulcē izpalika, un viņa atteikšanās piedalīties partijas valdē ir gana dramatiska, taču izpalika arī nepārdomāti paziņojumi par aiziešanu no partijas un teatrāla iziešana no zāles ar grupiņu tuvāko sekotāju, lai dibinātu jaunu tautas un valsts glābšanas partiju, kustību, pulku vai kopu. Un viņš pat nepieļaujot domu atkāpties no ministra amata.

Repše ir politikā kopš pašiem Atmodas sākumiem, un, lai cik ekscentriskas palaikam ir bijušas un mēdz būt viņa izdarības, viņa lojalitāti Latvijas valstij diezin vai kāds apšaubīs. Personiska lojalitāte pret Titavu diezin vai būs svarīgāka, zinot, kādas sekas tam būtu partijai, šai valdībai un valsts teju teju atgūtajai, taču joprojām trauslajai politiskajai un ekonomiskajai stabilitātei. Un Repšes loma šai stabilitātei svarīgāko lēmumu pieņemšanā palaikam bijusi izšķirīga. Var atgādināt kaut vai tikai viņa uzstājību oktobrī, kad Dombrovskis vēl mēģināja runāt par mazāku izdevumu samazinājumu, nekā paredzēja vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka budžeta izdevumi būs jānogriež par 500 miljoniem latu, ko valdība galu galā arī izdarīja.

Repše arvien var palikt viens no JL līderiem (kaut gan paliktu arī jautājums, vai ilgtermiņā viņam nekļūs garlaicīgi būt tikai “vienam no”, kā tas demokrātiskā organizācijā ir dabiski un normāli). Taču partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nupat ir vismaz tikpat ietekmīga politiķe. Bet līderis numur viens un īstā partijas “lokomotīve” arī gaidāmajās vēlēšanās neapšaubāmi ir un būs Dombrovskis, kas gada laikā no šķietami panaiva “profesora cipariņa” (kas uzņēmās, kā tolaik šķita, politiska pašnāvnieka darbu, kura bezcerīgumu visi rūdītie politikas “darītāji” saprata tik labi, ka paši to negribēja uzņemties), ir tapis par iespaidīgu politikas smagsvaru. Turklāt pats to labi apzinās, un tomēr viņa runā sestdien nebija ne triumfālisma, ne pirmītējo plintes krūmos metēju un citu populistu tagad uzstājīgi prasītā “ekonomikas atdzimšanas” brīnumplāna solījumu. Bija šīs valdības padarītā un vēl darāmā sauss, taču pārliecinošs uzskaitījums, kura galvenā vēsts: brīnumu nebūs, būs smagi jāstrādā, taču šī valdība tiek un tiks galā ar savu darbu.

Partijas līderu un līdz ar to arī stila maiņu kopsapulcē varēja just itin labi. Nekā pompoza, brīžiem drīzāk mērens juceklis, kas tomēr labi piedien dzīvai un demokrātiskai organizācijai, kura tieši tāpēc spēj strādāt efektīvi. (It īpaši uzkrītošs bija kontrasts ar TP kongresu novembrī, kura labi organizētais masveidīgums un deklarāciju rīboņa lika domāt par militāra orķestra koncertu tukšā kapsētā.) Taisnība, ka Titava izslēgšanas skandalozitāte atstāja otrajā plānā gan valdības vadītāja un citu partijas līderu atskaiti par izdarīto un turpmāk darāmā plānus, gan kopsapulces lēmumu piedalīties apvienībā Vienotība, turklāt bija riskants lēmums, ņemot vērā Repšes palaikam neprognozējamo rīcību. Taču no otras puses — kāpēc gan partijai svarīgus lēmumus partijas valde nevarētu pieņemt kongresa laikā? Labāk jau tā, nekā nakts melnumā ķēķī.

JL kopsapulce galu galā var izrādīties esam bijusi tomēr “uzvarētāju kongress” un pieteikums Vienotības sekmēm Saeimas vēlēšanās.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(86 balsotāji )
Komentāri
321.

Kāpēc man liekas, ka mēs zīlējam kafijas biezumos? No otras puses, slikts tas šahists, kurš nepārredz spēli vismaz 3 gājienus uz priekšu. Taču figūru izvietojums uz galdiņa sniedz konkrētu informāciju.Mums tādas nav.Man liekas, paprasīsim Lellei, ko Finks par to teica…

322.

Tas par šahu bij vairāk domāts , ka reizēm ir šo to jāziedo rezultātam. Bet ja par spēli , tad gan jau kaut kur kādos cigāru vai citos klubos tiek modelētas situācijas. Protams vienmēr atliek iespēja griezties pie Lelles par Finka teikto….
P.S. Šajā sakarībā atceros krieviem ir raidījums – ekstrasensu cīņas. Reizēm ir interesanti pavērot.

Einār, kas pie velna, ir Tītavs? Tas krupis ir jānorij.

Visi ievērojuši un komentē faktu, ka Titavs – Repšem tuvu stāvoša persona, izslēgts no JL. Varbūt esmu kaut ko palaidis garām, bet neesmu nekur redzējis – kapēc viņš ir izslēgts? Ja jau pamatoti, tad viss kārtībā, tad jau tā ir tikai partijas iekšejā demokrātisma izpausme, pie kam Latvijas partijām ļoti neraksturīga.
Bet tīri subjektīvi: ar Titavu esmu vienreiz personīgi ticies un man vienmēr, kopš viņa vārds figurē JL sakarā, ir šķitis, ka būtu bijis labāk, ja Repšem būtu cits padomnieks. Liekas, Repšem ar padomniekiem ne pārāk veicas.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Aivars Ozoliņš

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Plānais Šķēle (669)
Aivars Ozoliņš

Tautas partijas tēvs Andris Šķēle var atgriezties Mākoņos. Viņa politiskās ietekmes atjaunošanas pasākums jeb tā dēvētā atgriešanās politikā, lai it kā vestu valsti ārā no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books