Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2010. gada 16. februāris 11:25
Atslēgvārdi: , , , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša peļņu no procentu maksājumiem, bet šoreiz nemēģinās to piemērot ar atpakaļejošu datumu.  Tāpat 31,5 miljoni latu no valsts noguldītajiem depozītiem pārceļos uz bankas pamatkapitālu. Drīzumā būtu jālemj par bankas sadalīšanu labajā/sliktajā daļā un pārdošanas scenāriju. Bankas prezidents Nils Melngailis intervijā Sanitai Jembergai pauž, ka banka jāpārdod jau šogad vai arī jārēķinās ar papildus 100 miljonu latu ieguldījumu gada beigās.

Parex banka nule paziņoja par šī gada sindicēto kredītu porcijas atdošanu, kam valsts bankā papildus noguldīja 102 miljonus latu. Vai varam sākt ar skaitļiem un precizēt, cik ir kopējais valsts ieguldījums un cik ir atmaksāts procentos?

Tas dalās trijās daļās – pamatkapitāls, Valsts kases noguldījumi un valsts garantija sindicēto kredītu atmaksai. Ar pēdējo maksājumu garantijas apjoms samazinās, bet jāsedz, palielinot depozītus. Valsts kases noguldījums ir 724 miljoni latu, Privatizācijas aģentūras ieguldījums pamatkapitālā 114 miljoni latu un subordinētais aizdevums 37 miljoni latu. Procentos un citos maksājumos pērn valsts saņēma 40,9 miljonus.

Bankas viceprezidents Roberts Idelsons ir publiski, gan maigā  formā, pateicis to, ko finansisti jau runā  mēnešiem – arī ar bankas pārdošanu valstij ir maz cerību atgūt visus ieguldījumus.Vai, Jūsuprāt, valsts vēl var iziet ar sausām kājām?

Domāju, ka var, bet to nevarēs izdarīt ātri.  Tas ir arī saistīts ar bankas sadalīšanas priekšlikumiem.

Viens ir skaidrs – tā  saucamos labos bankas aktīvus var pārdot samērā ātri. Ir pircēji, kam interesē gan Baltijas korporatīvais, gan retail bizness, gan Šveices banka. Ir arī investori, kam interesē tā saucamie sliktie jeb aktīvi, kas saistīti gan ar problēmkredītiem nekustamajiem īpašumiem, kuru ir daudz, gan citiem biznesiem, kas nav bankas pamatdarbība.

Tātad ir aktīvi, ko var pārdot tuvākajā nākotnē bez zaudējumiem. Taču ir skaidrs, ka daļu aktīvu varēs pārdot tikai ilgākā laikā, lai mēģinātu atgūt to sākotnējo vērtību. Zviedrijā tie bija 5 – 7 gadi.  Tas ir jālemj akcionāram. Ja grib ātri un pārdot visu, tad būs zaudējumi. Mērķis varētu būt tāds, ka samazina valsts daļu, ko nosacīti saucam par miljardu. Darījuma rezultātā lielāko daļu ieguldījuma valsts saņem atpakaļ uzreiz.

Pārdodot labo banku?

Pārdodot labo banku un arī  daļu fonda [to izveidos slikto aktīvu pārvaldei – red.]. Pie šāda scenārija valsts varētu palikt ar mazu daļu uz ilgāku laiku, kamēr tiek aktīvi pārdoti par maksimāli augstu vērtību.  Zviedrijā šī stratēģija valstij nesa peļņu.

Par kādu proporciju [valsts palikšanai fondā] Jūs runājat?

Par bankas sadalīšanu akcionāram ir jālemj. Kamēr lēmums nav pieņemts, var apspriest tikai iespējas. Es domāju, ka vienā variantā runa varētu būt par 10% bankas aktīvu.

Ko tas nozīmē?

Starp 200 – 300 miljoniem latu.

Precizēsim, par kādu laika termiņu Jūs runājat. Par slikto daļu Jūs minējāt 5 – 7 gadus, bet kad var pārdot labo?

To vajadzētu izdarīt  šogad pie nosacījuma, ka valsts pieņem lēmumus par bankas sadalīšanu un, neraugoties uz priekšvēlēšanu gaisotni, Nomura kopā bankas vadību aktīvi strādā pie bankas pārdošanas. Tad šogad var nonākt pie situācijas, ka lielākā daļa valsts ieguldījuma ir atmaksāta, un ir jautājums, ar ko valstij jāpaliek un uz cik ilgu laiku.

Fonda apjoms ar laiku samazinātos. Piemēram, ja sākumā būtu miljards, lai gan izskatās, ka būs mazāk, un pēc pieciem gadiem ir 300 miljoni, tad jautājums, cik ilgā  laikā pārdot pēdējo daļu. Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, kad atkopsies nekustamo īpašumu tirgus te vai Krievijā.

Kurus aktīvus jūs varat pārdot, un kuri ir sliktie, ko nevarat?

Nesauksim tos par sliktiem aktīviem, bet gan aktīviem, kas nav saistīti ar bankas pamatdarbību. Tie ir dažādi, piemēram, līzinga kompānijas ārpus Latvijas, ko varētu pārdot ātrāk kā citas daļas. Kredīti Krievijā, kuri tiek definēti kā labi un var tikt pārdoti tuvākajā laikā. Mums ir vērtspapīri, ko varētu likt fondā un pārdot diezgan īsā laikā bez diskonta.  Ko likt bankā vai fondā, nolems akcionārs.

Kad tas notiks?

Tas ir akcionāru kompetencē, bet būtu jānotiek šī mēneša beigās. Tas ir pirmais Nomura darba uzdevums. Viņi ieteiks valdībai, kā redz optimālo sadalījumu, ņemot vērā mūsu un citu iestāžu apsvērumus, un tad valdībai jālemj.

Kurā  daļā pēc sadalīšanas ietu abu bijušo  īpašnieku depozīti un ieguldījumi subordinētajā kapitālā?

Ja akcionārs nolemj, ka fonda veidošanā no bankas atsevišķā struktūrā tiek “izcelti” sliktie aktīvi, nevis labie, tie tad paliek bankā.

Pie saistību puses vēl viens jautājums, kas jāapspriež akcionāram, ir sadalīšanas ietekme uz attiecībām ar otru akcionāru, ERAB.

Kur ERAB grib palikt?

Protams, bankā. Bet, manuprāt, ja valsts pozīcija pēc reorganizācijas mainās un tā uzņemas lielāku risku saistību pusē, tad valstij ir jānodrošinās, ka tā saņem papildus nodrošinājumus un tās pozīcija nepasliktinās. Viens no Nomura uzdevumiem ir arī sarunas ar ERAB, ja ir nepieciešams mainīt akcionāru līgumu. Tad viņi aizstāv valsts intereses arī šajās sarunās.

Kas varētu būt papildus nodrošinājumi valstij šādā  gadījumā?

Ir dažādi mehānismi. Pirmkārt, ERAB ieguldījums ir aizsargāts, bet, no otras puses, ir zināmi ierobežojumi procentiem, ko viņi var saņemt. Es nevaru sīkāk komentēt viņu līgumu ar valsti, bet pie šīs situācijas valstij būs jāaizsargā savas intereses, aktīvi strādājot ar atbildīgajām amatpersonām, viņu padomniekiem un juristiem.

Kāds ir uzstādījums par valsts kapitāla sadali labajā/sliktajā?

Pirmais solis ir pieņemt principiālu lēmumu, cik daudz aktīvu nodalīt fondā. Jebkurš bankas pirkšanas risinājums būs saistīts ar līdzekļu piesaisti, kuri aizvietos Valsts kases depozītu.

Kāds ir stāvoklis pārdošanā  uz šodienas rītu – cik palikuši interesenti, uz kurām daļām?

Līdz šim mēs esam vairāk reaģējuši uz investoriem, kam ir interese, nevis braukājuši un meklējuši, ko tagad darīs Nomura. Nevaru atbildēt par to, kādi rezultāti ir Nomura – to viņi ziņos valdībai, bet man ir zināmi vismaz 10, kas pretendē uz bankas daļām. Visas sarunas, kas ir bijušas ar investoriem, apstājas pie tā, ka ir vajadzīgs lēmums par bankas sadalīšanu, lai zinātu, kāda ir katras daļas vērtība.

Bankas sadalīšanas plāns jums bija jau pērn. Kas traucē  pieņemt lēmumu un sākt pārdot?

Par sadalīšanu mēs runājam jau gadu. 2009.gada sākumā valstij bija vēlme nedalīt banku un pārdot vienam pircējam, bet dzīve rāda, ka to nevar izdarīt. Tā kā mēs pieredzējām, ka mūsu aktīvu kvalitāte tāpat kā visām bankām sarūk, tā cieš zaudējumus lielā mērā dēļ šiem uzkrājumiem, bankai būs nepieciešams papildus kapitāls. Vienīgais veids, kā no tā izvairīties, ir sadalīt banku.  Šogad ir vairāki piemēri Anglijā, Īrijā, Vācijā. Saprotu, ka galvenais iemesls bija tas, ka valstij nebija konsultanta.

Nomura bija visu laiku.

No septembra līdz februārim nebija skaidrs Nomura darba uzdevums, ja es pareizi saprotu.

Ja kavēšanās turpinās, jo šis ir priekšvēlēšanu gads, ar kādiem papildus ieguldījumiem valstij ir jārēķinās?

To nedrīkst pieļaut.

Bet, ja tas notiek?

Tas nedrīkst notikt.

Ja notiek, cik būtu aptuvenā  vajadzība? Vai neoficiāli minētie 100 miljoni latu ir tuvu patiesībai?

Ja banku nesadalīs, ir jārēķinās, ka vajadzēs papildu kapitālu nākamgad vai šī gada beigās, turklāt tas varētu atstāt negatīvu iespaidu arī uz likviditāti.  Sadalot banku, valstij nav visu laiku “jāaizber” uzkrājumu apjomi [slikto kredītu atsvaram] , kas “noēd” kapitālu.

To dara visas zviedru bankas, tikai to cilvēki tik viegli neredz -  grupas līmenī nodibina fondu un visas “meitas” lēnām pārceļ sliktos aktīvus uz turieni.

Mums tas nekavējoties ir jādara, esam visu sagatavojuši, mums ir struktūra – vajag tikai starta šāvienu. Ja banku nesadalīs un nepārdos, būs jānodrošina papildus kapitāls un likviditāte, un valsts turpinās uzņemties biznesa risku par banku.

Var skaidri redzēt, ka, tā kā bankas pārvaldē ir ļoti daudz iesaistītu iestāžu, ir ļoti grūti pieņemt ne tikai lielus lēmumus, bet arī diezgan sīkus jautājumus. Turklāt, grūti neredzēt, ka Parex banka ir viens no galvenajām tēmām priekšvēlēšanu gadā. Valsts paliek savu īpašumu zem liela riska. Ja ir iespēja atrisināt šo jautājumu ātrāk, nesaprotu – kāpēc to nedarīt.

Spriežot pēc FKTK vadītājas Irēnas Krūmanes izteikumiem un komisijas  ierosinātajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā, ir atrasts kaut kāds veids, kā  vērsties pret procentu izmaksu bijušajiem akcionāriem. Tas droši vien ir pareizi un arī  sociāli taisnīgi. Taču vai šajā brīdī tas neapgrūtinās pārdošanu, pircējiem zinot, ka priekšā liels civiltiesiska strīda risks par visu pārdošanas darījumu?

Tas, protams, var apgrūtināt pārdošanu, bet sekas tieši vai netieši būs jācieš valstij. Ja pārdošanas process tāpēc nevar notikt, tad valsts, protams, būs spiesta ieguldīt papildus kapitālu. Jebkurā gadījumā, ja investors pērk visu vai daļu bankas, viņš gribēs apliecinājumu, ka valsts segs visus zaudējumus no tiesvedības.

Tāpēc arī, protams, jo ātrāk valsts tiek skaidrībā, ko var izdarīt attiecībā uz bijušajiem akcionāriem, jo labāk. Šis arī ir viens no jautājumiem, kas virmo kā neskaidrība – vai līguma nosacījumi tiks pārskatīti vai nē, vai būs tiesvedība vai nē.

Vai akcionārs jums ir darījis zināmus savus uzstādījumus attiecībā uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas potenciālo sadalīšanu, proti, iespējai viņu slikto daļas pievienot Parex fondam?

Cik es zinu, arī viņi ir izvērtējuši sadalīšanas stratēģiju. Mēs lēmumu pieņemšanas un organizācijas ziņā esam vairākus soļus priekšā, un mūsu skatījumā nav nekāda pamata lēmumu atlikt.

Bet es neizslēgtu, ka pēc tam, kad Parex banka ir sadalīta, varētu vest sarunas ar LHZB, vai viņi negribētu ienākt fondā ar saviem aktīviem. Mēs esam atvērti sarunām, bet šobrīd nekas tāds nenotiek.

Cik liels, Jūsuprāt, ir risks, ka labajā daļā, kas tiek pārdota un peļņa sadalīta, paliek bijušo akcionāru, ERAB, kaut kāda daļa valsts ieguldījuma, bet sliktajā  valsts viena pati un nekustamie īpašumi?

Ir daudz risinājumu, lai valsts varētu maksimāli aizsargāt savas intereses.

Kādi tie ir?

Piemēram, ja valsts ir pasīvs fondā, tad var nodrošināt, ka daļa bankas peļņas vai daļa no pārdošanas peļņas sedz daļu no valsts saistībām fondā, pirms tā tiek izmaksāta citiem. To var izdarīt, bet nav vienkārši.  ERAB gadījumā abām pusēm jāvienojas, bet to var izdarīt.

Bijušo akcionāru gadījumā  ir jāskatās, cik lielas sviras ir pret viņiem un cik veiksmīga būs likuma piemērošanu.

Valsts jau ir “lieliski” demonstrējusi spējas sevi aizsargāt pie ieguldījumu līguma slēgšanas ar Karginu un Krasovicki. Iznākums nemierina.

Šoreiz liela loma būs arī  Nomura. Salīdzinājumā ar ieguldījumu līguma slēgšanu, ir arī vairāk laika un lielāka sabiedrības uzmanība. Man liekas, ka sabiedrība prasīs ļoti atklāti paskaidrot, kāpēc kas ir kurā pusē [ielikts]. Būtu labi, ja valsts līdz mēneša beigām varētu vienoties ar ERAB, tad pieņemt lēmumu par sadalīšanu un tad arī šie lēmumi sabiedrībai būs ļoti skaidri jāpamato. Lai noslēgtu bankas restrukturizāciju, būs vajadzīga Eiropas Komisijas piekrišana, tāpat kā par katru investoru vajadzēs EK piekrišanu –  vai darījums nav subsidēts ar valsts atbalstu pārāk zemas cenas veidā.

No intervijas sākumā  teiktā, es saprotu, ka Jūs ticat – labo daļu šogad varat pārdot, slikto ne.

Es tā neteicu, es teicu, ka šogad ir jāpārdod. Viens scenārijs, kas varētu notikt, ir -  investors ienāk fondā,aizvieto visu valsts naudu, bet paliek ar valsts garantiju, un varbūt pat uz ilgāku laiku nekā Zviedrijā. Interese par fondu ir liela, ir daudz pensiju fondu, kas pēdējos 18 mēnešus nekur nav ieguldījuši, jo ir bijusi krīze, un viņi vienkārši nogaida un uzkrāj līdzekļus, meklējot, kā tos investēt. Manuprāt, interese par fondu būs liela. Jautājums ir, uz kādiem noteikumiem varēs investēt. Es domāju, ka tas noteikti var notikt līdz ar bankas pārdošanu vai pat ātrāk.

Visi grib atbildi uz šo jautājumu [par valsts līdzekļu atgūšanu], ne jau par to, kad pārdos banku.

Var just, ka Jūs bankas pārdošana vēlēšanu gadā  satrauc. Kas ir uztraukuma iemesls?

Neviens no mums te negrib sēdēt  šādā pašā situācijā pēc gada, sevišķi tādēļ, ka tirgus atkopjas un mēs, gaidot vēl gadu, neko neiegūsim. Tikai risku, ka jāiegulda papildus nauda, un valstij jāuzņemas banku biznesa risks. Mani arī uztrauc, ka bankas pārņemšana un visas izmeklēšanas ir izdevīgs temats publiskām spekulācijām vēlēšanu gadā, kas bojā  bankas reputāciju un palielina klientu nervozitāti. Kāpēc valstij jāuzņemas šo risku?

Ja banku var sadalīt un pārdot, bet nenosegti paliek 200 –  300 miljoni ieguldījuma, tad arī būtu jāpārdod?

Ir jārēķinās, ka valstij būs jāpaliek ar kaut kādām saistībām. Prātīgākais būtu izveidot struktūru, kas ļauj ilgtermiņā šo ieguldījumu atgūt. Ja atgūtu divas trešdaļas valsts ieguldījuma, pietiktu, lai valsts reitings uzlabotos. Jautājums pēc būtības būtu atrisināts. Ja pēc 7 – 9 gadiem kaut kas būs jānoraksta, cerams, ka valsts ekonomiskā un finansiālā kapacitāte būs tāda, lai varētu to atļauties.

Ja tā ir cena, kas būtu jāmaksā par stabilitāti, tad tas būtu jādara. Mani daudz vairāk uztrauc, ja lēmumi netiek pieņemti un, neko nedarot, varam ieslīdēt nākamajā gadā.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(8 balsotāji )
Komentāri

Atvainojos par off-topiku, bet labprat iepazitos ar CD komentu par cita uznemuma pardosanu, proti AS DIENA, neseno faktu gaisma, kas pierada Roulandu eksistenci. Intervija ar tiem bija, kas liecina, ka tie ir cita kategorija ka Mikimauss, Kurbads un Stirlics.

42.
jautājums zvirbulēnam
2010. gada 17. februāris, 16:01

Mūsdienu žurnālistu lielākā nelaime ir faktā, ka viņi faktiski negatavojas intervijām, u.t.t.
——–
Kā ir ar tevi, komentējot/norejot visu daudz kur pēc kārtas?

Atbalstu Aleksandru.
Šī komplimentārā intervija ļoti labi parāda CD stilu. Cik saprotu, vēlēšanu kampaņas izdevumos nevar ieskaitīt “neatkarīga” medija sponsorēšanu, aizdevuma sniegšanu, akciju iegādi utml.

Alexandrs ir Dienas priekshnieks?
Izklausaas dusmiigs uz CD:)
Nav jau viegli,aviizes direktoram ir liidziigs darbs kaa teaatra direktoram-daudz ambiciozu cilveeku un maz naudas,stress vienvaardsakot….
Nav kaa Neatkariigaas direktoram,reizi nedeeljaa aizlaiz uz Vpili,bet paareejaa laikaa briivs no krenkjiem:)

45.

Aleksandr,

1. Es personīgi nestrādāšu nevienā medijā, kur būs aizdomas par kādu nelegālu, negodīgu naudu un/vai savtīgām interesēm, ideoloģisku ietekmēšanu. Un tādā gadījumā man būs pilnīgi vienalga, kā sauc medija vadītāju – Aeksandrs, Nellija, Jānis, Māris vai Anna. Pagaidām nav neviena šāda negodīga signāla.

2. Es un, domāju, liela daļa kolēģu patiešām priecātos, ja par CD rakstiem saņemtu honorāru, jo, kā Tu labi zini, aizejot no Dienas, kompensācijas netika samaksātas, bet uz bezdarnieka pabalsta saņemšanu jāgaida vairāki mēneši. Nav vienkārša situācija, ja līdz tam nav saņemta tik fantastiska alga, no kuras var veidot vērā ņemamus uzkrājumus, vai ne? Taču man jāatzīst, ka par rakstiem mums neviens neko nemaksā. Tāpēc versija par ”valsts naudu, kas kaut kādā veidā caur Riga Capital vai tml. nokļūst mūsu kabatās” nekādā mērā neatbilst patiesībai.

3. Par godīgumu pret valsti vari būt mierīgs: tas netiek un nekad netiks pārkāpts. Alga un bezdarbnieka pabalsta saņemšana nav savienojami. Grūti gan iedomāties, par kādu ‘’stāšanos darba tiesiskajās attiecībās” Tu savā komentārā runā, ja CD mēs voluntējam (t.i. strādāja brīvprātīgi), bet jauna darba (ar atalgojumu) mums nevienam gluži vienkārši vēl nav.

4. Saki, Tavs mērķis ir tikai pelnīt, bet CD mērķis esot vēlēšanas? Savā ziņā varu piekrist. Ja mediju biznesā vienīgais mērķis ir tikai pelnīt, šaubos, vai tas ir pareizi. Līdztekus pragmatikai šajā specifiskajā biznesā jābūt arī zināmam ideālismam. Vēlmei atklāt patiesību. Mudināt cilvēkus redzēt skaidrāk, asāk. Domāt. Diskutēt. Un izdarīt secinājumus. Arī vēlēšanu kontekstā. No šāda viedokļa, jā, vēlēšanas var būt viens no jebkura neatkarīga, godīga žurnālista mērķiem, lai kurā pasaules valstī viņš dzīvotu un strādātu.

Alexandr,
Ko Tu cepies?
Opinion leaderus un domajos dalu nakamo 12-18 menesu laika Tu busi pilniba zaudejis.
Happy money making!
Lai veicas biznesa,
R

http://www.tautiesiem.com/viewtopic.php?id=47

Ja no šī pāris dienas vecā raksta tikai 10% faktu atbilst patiesībai,tas būtu pietiekami briesmīgi un baismi…

48.
charlotte no vecaas Eiropas
2010. gada 22. februāris, 16:30

http://www.orb.lv/blog/?item=93040 Luudzu, nedzeesiet linku, bet izlasieet par Parex! Man atkaaraas zhoklis

49.
charlotte no vecaas Eiropas
2010. gada 22. februāris, 16:50

Jembergas kundze!!!!! Juus tachu izlasiisiet to John Christmas rakstu “Parex melnaa puse”? Luudzu Jums kaa uzticama lasiitaaja :)

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Spiediena privatizēt nav (59)
Sanita Jemberga

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books