Viens caurums sietā (130)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 18. februāris 09:17
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, pasūtītājs pārbauda un pieņem, izmantotāji izmanto, uzraudzītāji uzrauga, auditori auditē, taču vienā dienā kādi anonīmi datoru entuziasti, kas sevi bērnišķīgi dēvē par “ceturtās atmodas tautas armiju”, vienkārši ieiet šajā sistēmā, neko tajā pat neuzlaužot, un trīs mēnešus netraucēti lejuplādē datus par tūkstošiem privātpersonu un uzņēmumu, līdz ir pārpumpējuši, cik noprotams, teju vai visu slepeno datubāzi — 7,4 miljonus dokumentu.

Tālāk gan viss norit prognozējami un Latvijai tipiski.

Mēs par šo katastrofu droši vien nebūtu uzzinājuši, ja datu pārpumpētāji nebūtu paši pieteikušies. VID jau 4.februārī esot atklājis datu noplūdi, taču 12.februārī izplatīja paziņojumu, ka tam “radušās aizdomas par drošības incidentu VID informācijas sistēmā saistībā ar iespējamu datu noplūdi”, laikam gan tāpēc, ka LTV raidījums De facto bija pieteicis 15.februārī publiskot par to informāciju.

Tālāk jau līdz nelabumam tipiski un prognozējami — vainīgo un atbildīgo nav. Pareizāk, visi, kam par kaut ko bija jāatbild, esot par kaut ko atbildīgi, taču “atbildība jādala”, kā viņi bija lielākoties vienisprātis trešdien LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? Jo galvenais vainīgais esot “cilvēciskais faktors” un “kļūda”, bet tās gadoties katram.

Tomēr šķiet, ka priekšstatu, ko īsti nozīmē šis “cilvēciskais faktors”, varēja gūt, redzot programmas izstrādātājas firmas Exigen Services izpilddirektoru Ivaru Pukstu un nu jau bijušo VID ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu raidījuma izskaņā vienojamies dziesmā par to, ka pie visa esot vainīga pirmām kārtām valdības steiga, krīzes apstākļos ieviešot jaunas prasības šādām sistēmām, un skopums, samazinot darbinieku skaitu un finansējumu VID.

Abi kungi kā apmāti pēkšņi bija aizmirsuši, ka sistēma ieviesta jau 2001.gadā, darbojusies un ēdusi valsts naudu visus “treknos gadus”, bet caurums tajā bijis vai nu kopš sākta gala, vai nu vismaz kopš 2008.gada. Nauda! Lūk, galvenais faktors, kas acīmredzot nosaka gan valsts pasūtītāju, gan pasūtījumu izpildītāju domāšanu. Vairāk naudas! — tā viņiem ir vissaprotamākā atbilde uz jebkuru pašu radītu problēmu, kas radusies, nemitīgi domājot par naudu.

Iespējams, ka šajā reizē nauda kā galvenais dzinulis paliek redzams tāpēc, ka pagaidām neviens nav īsti steidzies izmantot iespējas, ko šis gadījums it kā sniedz politiskām manipulācijām.

De facto svētdien pavēstītais par milzīga datu apjoma noplūšanu no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lika bažīties, ka tas varētu būt pirmais posms kādā daudzpakāpju politiskā provokācijā — vēlēšanu gads taču! —, un cerēt, ka varbūt tomēr tikai ambiciozu hakeru pašmērķīgs “spēka demonstrējums”.

Pašlaik arvien ticamāk šķiet, ka tas laikam tomēr bijis “atsevišķs incidents”. Taču gadījums ar šo vienu “caurumu” skar tik ļoti daudzus cilvēkus, ka uzskatāmāk nekā daudzi citi naudas nelietderīgas izmantošanas piemēri parāda ļaunumu, ko sabiedrībai kopumā un katram tās loceklim nodara sistēmiskais siets nodokļu maksātāju naudas sijāšanai. Atšķirībā no daudziem citiem valsts līdzekļu izšķērdēšanas vai pat tiesā pierādītiem zagšanas gadījumiem šis ļoti personiski “uzrunā” ikvienu, kas uzticējis savus datus VID, un faktiski visus Latvijas iedzīvotājus, kuriem valsts ar likumu pieprasa sniegt personiskos un komercdatus, taču, izrādās, nespēj tos aizsargāt.

Tieši tāpēc tas ir politiski sprādzienbīstamāks nekā, piemēram, bēdīgi slavenais Dienvidu tilts, kur cauri tam pašam korporatīvi koruptīvajam sietam izbirušas nesalīdzināmi lielākas summas, taču tās maksāsim anonīmie “mēs visi”, tātad šķietami it kā ne katrs konkrēti, vai pat skandalozā zagšana Bērnu klīniskās slimnīcas remontdarbos, kas ļoti daudzus aizskāra emocionāli, taču ne personiski tieši.

Politiķu un amatpersonu reakcija liecināja par piesardzīgu apmulsumu un mocīšanos izskaitļot, “kam tas ir izdevīgi”. Jāizmeklē, jāatrod un jāsoda vainīgie, trūkumi jānovērš — murmināja gan tie, kuriem tas varbūt būtu izdevīgi, gan tie, kuriem varbūt nebūtu.

Šlesera “mācītāji” gan tā kā saknosījās rosināt dibināt kārtējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas Latvijā ir nu jau tradicionāla boze politisko oponentu slānīšanai, taču atsaucību nesaņēma. Tautas partija, kurai VID daudzus gadus tā kā “pienācās”, un kura šīs savas tiesības nupat bija nikni aizstāvējusi pret finanšu ministra Einara Repšes (JL) mēģinājumu nomainīt iestādes vadītāju, uzvedās dīvaini klusu. (Tikai tās pašvaldību ministrs Edgars Zalāns izlīda muļķīgi stāstīt, ka īstu drošību varot garantēt vienīgi viņa centīgi lobētā un, visticamāk, labākajā gadījumā bezjēdzīgā, toties dārgā ID karte.)

Laikam vienīgais, kas stājās vicināt mājienu mietu iespējamo politisko ļaundaru virzienā, bija no VID ģenerāldirektora amata nupat prom aizrotētais Jakāns. Augstais ierēdnis laikam tā iejuties politiķa lomā, ka neapjēdz, ko pēc būtības nozīmē viņa sacītais, ka viņš (kaut gan vadījis VID kopš 2004.gada) nevarot uzņemties atbildību par iestādē notikušo laikā, kad to nav vadījis, proti — no novembra līdz februārim, kad bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas. Tātad, ja tas “caurums” radīts līdz ar EDS izveidošanu 2001.gadā vai kaut vai 2008.gadā, iznāk, ka Jakāns bijis korķis šā cauruma aizbāšanai, un tikai viņa izvilkšana no VID ļāvusi to atklāt?

Var jau būt, ka Jakānam tiešām īsti nav priekšstata par to, kā viņa vadītajā iestādē darbojās EDS (“Jakāns pilnīgs idiots,” intervijā Jānim Domburam trešdien vērtēja anonīmais “Neo” no lejuplādētāju “armijas”), un var jau būt, ka ne jau caur šo elektronisko “caurumu” bija nākuši, piemēram, tie VID dokumenti, kurus KNAB 2008.gada sākumā atrada kratīšanā bijušā VID vadītāja Andreja Sončika 2003.gadā kopā ar Jakānu dibinātās firmas Cita līnija birojā.

Taču jautājums, vai Jakāns ir bijis korķis vai caurums, lielā mērā ir retorisks. Viņš it tikai viens un nebūt ne spilgtākais vai svarīgākais politikas naudas kultūras pārstāvis, un pat nav radījis ne tuvu tik spilgtas šīs kultūras tautiskas izpausmes kā, piemēram, leģendārie “Mottes smiekli” vai “Lagzdiņa sveiciens”. Bet sagaidīt no viņa vai citiem šai kultūrai īsteni piederīgajiem savas vainas atzīšanu vai atbildības uzņemšanos būtu tas pats, kas prasīt, piemēram, Sicīlijas vai Bruklinas mafijai uzņemties atbildību par narkotiku izdzēstajām dzīvībām vai, lai nav tik dramatiski, par, teiksim, tās kontrolētās atkritumu apsaimniekošanas kvalitāti.

Viņi mūs nesapratīs. Mums ir citi priekšstati par viņu darītā mērķiem un jēgu. Viņi pēc labākās saprašanas godīgi izdara savu darbu — apgūst, dala un pārdala naudu. Un nesaprot, ko mēģinām pateikt, uzstādami, ka tā ir mūsu nauda, par kuru gribam jaunu tiltu, remontu bērnu slimnīcā vai valstij uzticēto personas datu aizsardzību. Jo tilts taču vēl nav sabrucis, vai ne? Vienkārši tā pabeigšanai vajag vēl naudu. Un bērnu slimnīca taču arī tiek remontēta, tā ka visi būtu laimīgi, ja vien nebūtu nācis gaismā tas iespējamās kukuļdošanas un krāpšanas gadījums. Un arī VID elektroniskā sistēma taču lieliski darbojās deviņus gadus un būtu tikpat labi darbojusies arī turpmāk, ja vien kāds nebūtu pamanījis tajā “caurumu”. Turklāt, kazi, būtu to aizbāzuši jau agrāk, ja vien būtu bijis vairāk naudas.

Dažam pēc šā skandāla varbūt būs jāatstāj amats, kāds varbūt saņems kādu maigāku sodu, taču īsti vainīgs acīmredzot neviens nejūtas. Viens datu noplūdes caurums ir aizbāzts, taču apturēt nodokļu maksātāju naudas noplūdi caur valsts un pašvaldību pasūtījumu sietu būs daudz grūtāk.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(119 balsotāji )
Komentāri

izpildītājs, pārbaudītājs un izmanotājs jau faktiski ir viena blice…

Šoreiz gan tā “dziesma nav par krekliem”, Ozoliņa kungs. Uzprasās drusku citi akcenti. Manuprāt tā 4. Armija dara to, ko vajadzētu darīt KNAB-am ar VID-u un prokuratūru kopā.

Nu par to bērnu slimnīcu jāsaka, ka ož pēc politiska pasūtījuma, jo pret SIA PAMATS izvirzītās apsūdzības praktiski ir izgāzušās, firmas vadītājs ir atbrīvots no apcietinājuma un gatavojas tiesāties ar valsti par morālā kaitējuma nodarīšanu. Kā tur bija KGB laikos “atrodiet cilvēku, bet pantu piemeklēsim. Lūk tā Ozoliņa kungs

Pēc spožā pieteikuma politikā un fenomenāliem reitingiem vēl pirms partijas Jaunais laiks dibināšanas Einars Repše diezgan strauji pikēja lejup. Sākotnēji Repše prasīja miljonu par savu darbošanos politikā.

Tagad, izskatās, paša partija gatava piemaksāt, lai viņš tajā tik aktīvi nerosītos.

Lai gan Repšem tradicionāli bijis kvēlu fanu pulciņš, viņš kopš nonākšanas pie varas bijis viens no nemīlētākajiem politiķiem. Repšem bija viens no zemākajiem vai pat zemākais reitings starp valdības locekļiem un citiem ietekmīgiem politiķiem gan viņa paša savulaik vadītajā valdībā, gan Induļa Emša (ZZS), gan Aigara Kalvīša (TP) valdībās. Citādi tas nav arī tagad – pēdējie, pērnā gada otrajā pusē publiski pieejamie SKDS reitingi nepielūdzami uzrāda Repšem zemāko reitingu – mīnus 46,1 procentpunkts – vēl zem tautpartijieša Mareka Segliņa, Pirmā Aināra Šlesera. Repšes līdzgaitnieka Dana Titava izslēgšana no JL liek jautāt, vai kādreizējā viena cilvēka – Repšes – partija grib atkratīties no sava tagadējā “enkura”?

Neapšaubāms līderis, partijas vadītājs ar teju simtprocentīgu atbalstu pamazām tika bīdīts malā. 2007. gadā, kā pasniedzot ordeni pirms sūtīšanas pensijā, tika izveidota jauna JL institūcija – dome, ko vadīt uzticēja no partijas vadības noņemtajam Repšem, bet arī to viņam vēlāk atņēma. Savukārt finanšu ministra amats ir labs fons, uz kura izcelties “labajiem” JL politiķiem, jo īpaši premjeram Valdim Dombrovskim, no kura līdzīgi kā no ekonomikas ministra Arta Kampara publiski nākuši ārā pretēji viedokļi būtiskos ekonomiskos, nodokļu jautājumos. Labi, partijas disciplīna JL nekad nav bijusi stiprā puse, bet te jautājums nav tikai par disciplīnu. Autoritāte ir apšaubīta un kritusi.

Jābūt naivam, lai noticētu publiskajiem argumentiem par Titava izslēgšanas iemesliem – partijas disciplīnas pārkāpumiem saistībā ar izrunāšanos medijos, kuros viņš par partiju ne slikta vārda nav teicis. Versijas klīst dažādas, pēkšņā rīcība kongresa prologā un tai sekojošie partijas vadības uz ausīm kārtie makaroni atstājuši plašas telpas spekulācijām. Skelets skapī ir ieslēgts. Kamēr tas skapī, to var aprunāt, bet, arī izvilkts ārā, tas varētu nobiedēt ne tikai bērnus, bet arī kādus balsstiesīgā vecuma pilsoņus.

Iespējams, Repše vēl nav aptvēris realitāti, kur ir piezemējies vai piezemēts, par ko runā arī viņa izbrīns, ka JL valde “savu no tiesiskā un ētiskā viedokļa neattaisnojamo lēmumu” par Titava izslēgšanu pieņēma, neskatoties uz viņa iebildumiem un “kategoriskajiem protestiem”. Repšes brīdinājums, ka ar to no partijas faktiski izslēgts arī viņš, netika sadzirdēts, un piedāvātā iespēja jaunajai valdei labot situāciju netika izmantota. Tā vietā bira saldi vārdi par to, cik Repše vajadzīgs partijai. Varbūt JL no savām rindām patiesībā gribēja izslēgt nevis Titavu, bet Repši, pret kuru tik atklāti roka necēlās? Bet varbūt atbilde meklējama Mārča Bendika vēl pērnajā novembrī intervijā Neatkarīgajai paustajā: “JL sašķelšanas galvenais instruments bija Sarmītes Ēlertes klaji negatīvā attieksme pret Repši kā šīs partijas vadītāju. Šīs partijas sašķelšanas galvenais instruments bija tālaika laikraksta Diena pozīcija, kas ļoti subjektīviski vērsās pret Repši kā partijas priekšsēdētāju. Tad Ēlerte nez no kurienes atvilka Sandru Kalnieti, un Dienas pirmajās lapās parādījās tādas publikācijas: Repšes reitings katastrofāli krītas utt.”

Ja ticam, ka Repše nekādus demaršus no finanšu ministra amata netaisīs, pat, ja viņš neizstājas no partijas, būtībā valdība palikusi ar vienu bezpartejisko ministru. Jo grūti iedomāties, kā pēc paša izteikumiem par savu faktisko izslēgšanu, JL sperto soli “pretim represiju partijai un valstij” un tā salīdzināšanas pat ar totalitāro režīmu masveida slepkavībām Repše JL vēl varētu aktīvi darboties. Jo īpaši ņemot vērā Repšes talantu apvainoties un norobežoties, turklāt uz ilgu laiku, ko viņš spilgti demonstrējis līdz šim gan attieksmē pret politiķiem, gan medijiem.

Būtībā gan JL pārstāvji, gan citi politiķi par Repši jau izsakās kā par aizgājēju – tikai labu vai neko, lai gan vēl nesen neslēpa domstarpības vai ironiskas piezīmes gan par uzvedības un psiholoģiskajām īpatnībām, gan viņa vadītās Finanšu ministrijas darbību, bet īpaši tuva tēma, par ko pasmīkņāt gan partijas kolēģiem, gan konkurentiem, bija Repšes svītrainais uzvalks. Interesanti, ka “pateikties” Repšem jau JL kongresā paspēja partijas vadītāja Solvita Āboltiņa, bet to darīt aicināja arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, sakot, ka partneriem vajadzētu “pateikties Repšem no tribīnes par to darbu, ko viņš izdarījis sarunās ar Starptautisko valūtas fondu”. Arī citi politiķi pēkšņi steidza bārstīt komplimentus. Politiskie konkurenti gan nav ieinteresēti Repšes aiziešanā, jo, kamēr viņi var kritizēt nepopulāro Repši, viņi vienlaikus var kritizēt arī JL un Vienotības vārdā dēvēto apvienību.

Iespējams gan, ka Repšes reitings tuvākajā laikā varētu pakāpties, jo pēkšņi Repše no mocītāja kļuvis par mocekli, par upuri, a la Loskutovs 2. Tiesa, līdzjūtībā sakņots atbalsts nav ilgtermiņā noturīgs un krīzes laikā vēlētāju balsis nesošs, ko pierādīja arī Alekseja Loskutova izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās. Neraugoties uz to, Vienotības listē Latgalē Loskutovam jau rezervēts pirmais numurs, kamēr Repšem nevienā no apgabaliem līdera pozīcijas nav atvēlētas.

Nu ko, moris savu padarījis, moris var iet mājās!

Es zinu tikai to, ka nākamajā Saeimā Repše būs iekšā, toties vairums esošo deputātu un ministru izlidos kā korķi…

Atvainojos! 124

Interesanti, ka dati publiskoti par RS un RS, bet nav publiskoti dati par Rīgas ūdeni, kura mītnē ir TP birojs.
Vismaz tā lasāms uz Rīgas ūdens vārtiem.

Nez vai sagadīšanās vai RŪ nevienam vairs nav tās lielās algas ?

128.

Nekad nevajag sasteigt, zūd intriga. Gan jau publiskos.

Aģents Liepiņš.
MATRIKSS izdara pretsitienu.

Atbildot uz NEO iebrukumu, MATRIX lokalizētā versija MATRIKSS ģenerējusi modificētu aģenta SMITA kodu ag.imants.exe, svādāk sauktu par vīrusu aģents LIEPINSH.
Tomēr, salīdzinajumā ar aģentu Smitu, aģents Liepinsh ir izteikti deģeneratīvs softs – uzblīdis, lēns un gļukains kā narkomāna murgs. Tipiska Latvijas Matriksa sistēmas īpatnība: neko nevar izdarīt kā pieklājas. Pat piediršot kaimiņam lieveni, pamanās iekāpt pats savā sūdā.

For more >> http://www.tizleni.lv/index.html

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Aivars Ozoliņš

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Plānais Šķēle (669)
Aivars Ozoliņš

Tautas partijas tēvs Andris Šķēle var atgriezties Mākoņos. Viņa politiskās ietekmes atjaunošanas pasākums jeb tā dēvētā atgriešanās politikā, lai it kā vestu valsti ārā no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books