Eirozonas Trojas zirgs (209)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2010. gada 19. februāris 09:01
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Nezinu, kā grieķiski skan tautas gudrība “meliem īsas kājas”, bet šo patiesību viņiem tagad vajadzētu iekalt virs savas Finanšu ministrijas durvīm. Iekļuvusi eirozonā, pateicoties falsificētai statistikai, Grieķija tagad ir smagi sašūpojusi Eiropas Savienības kopējo valūtu ar vēl vienu māņu gājienu. Gandrīz visu pagājušo gadu grieķi stāstīja, ka 2009.gada budžeta deficīts būs zem 4% no iekšzemes kopprodukta. Izrādījās, ka tas patiesībā ir gandrīz 13%. Kombinācijā ar valsts parādu, kurš pārsniedz visu valsts kopproduktu, Grieķijas finanšu situācija pēkšņi izrādījās esam kaut kur starp ļoti smagu un bezcerīgu.

Pretstatā Latvijai, kura krīzes saasināšanās brīdī varēja bez lieliem sarežģījumiem saņemt atbalstu gan no Eiropas Komisijas, gan no Starptautiskā Valūtas fonda, Grieķijai šie ceļi ir stipri apgrūtināti. Kā eirozonas dalībvalstij teorētiski Grieķijai būtu jābūt pietiekami spēcīgai un nobriedušai, lai tā pati tiktu galā ar savām grūtībām. Turklāt, lai neievestu vāja rakstura valstis kārdinājumā, līgums par kopējās valūtas ieviešanu pat aizliedz eirozonas valstīm saņemt finanšu atbalstu no Eiropas Savienības. Šādā situācijā prasīt palīdzību no Valūtas fonda būtu divkāršs pazemojums.

Taču neviens vairs īsti netic, ka Grieķija spēs savas problēmas atrisināt pati. Bedre ir pārāk dziļa, melots ir pārāk daudz, un Grieķijas iedzīvotāji ir kaismīgi un agresīvi, aizstāvot savas tiesības saņemt no valsts labumus un vienlaikus nemaksāt tai nodokļus. Pirms dažām nedēļām, uzzinājusi, ka valdība taisās aktīvāk pievērsties nodokļu iekasēšanai, grieķu nodokļu inspektoru arodbiedrība aši sarīkoja protesta streiku.

Taču 2010.gada laikā Grieķijas valdībai būs jāatrod pircēji obligācijām 53 miljardu eiro vērtībā. Ja finanšu tirgus skepse nemazināsies, atliks tikai divi varianti – vai nu valsts bankrots, vai arī palīdzība no citām eirozonas valstīm. Neskaidrība un bažas jau paspēja nodzīt eiro zemākajā līmenī pret dolāru pēdējo astoņu mēnešu laikā. Palielinājies finanšu spiediens uz Portugāli un Spāniju, kurām arī ir lieli budžeta deficīti. Dažviet pat izskan jautājums par eirozonas ilgtermiņa dzīvotspēju.

Nostādītas šajā ļoti nepatīkamajā situācijā, Eiropas valstis tagad cenšas vienlaikus izdarīt divas pilnīgi pretrunīgas lietas – no vienas puses, dot finanšu tirgiem pārliecību, ka ES neļaus Grieķijai nogrimt zem Homēra apdziedātajiem Egejas jūras tumšsārtajiem viļņiem, no otras, neradīt pašos grieķos cerību, ka viņi tagad varēs vienkārši piesūtīt Eiropai rēķinu par sava budžeta cauruma aizbēršanu. Tāpēc pagājušajā nedēļā ES jaunizceptais prezidents Van Rompejs Delfu orakūla cienīgā nekonkrētībā paziņoja, ka “eirozonas valstis rīkosies apņēmīgi un saskaņoti, ja tas būs nepieciešams, lai saglabātu finanšu stabilitāti visā eirozonā”. Šie vārdi tika plaši tulkoti kā zīme, ka eirozonas lielākās valstis Francija un Vācija būs gatavas sniegt palīdzību Grieķijai, taču nevienam nebija skaidrs, kā tas tiktu darīts.

Bet tiklīdz kā bija pateikts kaut kas, lai nomierinātu finanšu tirgus, bija jāpasaka arī kaut kas cits, lai spiediens uz grieķu politiķiem neatslābtu un lai nomierinātu sadusmotos vāciešus, kuri nebūt nav laimīgi par iespēju, ka viņu nodokļos maksātā nauda varētu tikt izmantota, lai glābtu izšķērdīgos grieķus. Tāpēc otrdien ES finanšu ministru tikšanās reizē tika asi kritizēti Grieķijas līdzšinējie priekšlikumi deficīta samazināšanai, kuri balstās vairāk uz iecerētu nodokļu iekasēšanas pieaugumu, nevis uz izdevumu samazināšanu. Mēneša laikā Grieķijai būs jāatskaitās saviem ES kolēģiem par jau izdarīto un jānāk klājā ar papildu priekšlikumiem, kā samazināt tēriņus un palielināt ienākumus. Vācijas finanšu ministra vietnieks Jērgs Asmusens pat ieteica Grieķijai sekot Latvijas un Īrijas piemēram, kā krīzes apstākļos samazināt deficītu.

Protams, ir patīkami starptautiskajā presē lasīt, ka par Latviju tagad runā kā par paraugu, nevis katastrofu, un Asmusens nav vienīgais, kurš norāda uz Latviju kā sava veida veiksmes stāstu. Līdzīgs viedoklis pēdējās dienās ir parādījies gan Financial Times, gan Wall Street Journal komentāros. Šādu viedokli paudis pat slavenais ekonomists Nuriels Rubīni, kurš vēl pagājušā gada vidū uzskatīja, ka Latvija nevarēs izvairīties no devalvācijas, jo mūsu sāktais ekonomikas sakārtošanas kurss būšot pārāk sāpīgs. Ja Latvija turpinās veiksmīgi izpildīt krīzes pārvarēšanas programmu, spēja pieveikt grūtības var kļūt par spēcīgu pozitīvu elementu mūsu starptautiskajā tēlā.

Taču Grieķijas agonija pasvītro jauno pasaules realitāti, ka finanšu tirgi ir kļuvuši ārkārtīgi neiecietīgi pret vaļīgu budžeta politiku un nežēlīgi sodīs valstis, kuras nespēj pārliecināt par spējām atbildīgi pārvaldīt savas finanses. Patlaban mēs esam labais piemērs, bet, ja Latvija tomēr neturēsies uz fiskālās atbildības ceļa, mēs ļoti ātri varam atkal nonākt tikpat neapskaužamā situācijā, kādā bijām pagājušajā vasarā un kādā patlaban atrodas Grieķija. Tālākā perspektīvā Grieķijas pieredze nozīmē, ka mums nav nekādu izredžu pievienoties eiro uz atvieglotiem noteikumiem. Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka pašlaik kož pirkstos, ka atļāva Grieķijai iešmaukt eirozonā. Otrreiz to pašu kļūdu viņi nepieļaus.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(71 balsotāji )
Komentāri

Pagaidām eskalācija turpinās, tiek brīdināts par vairāku valstu iespējamie defoltiem kas parasti seko banku krīzēm ar nelielu laika nobīdi:

http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=20601087&sid=aaeViPPUVSw4&pos=5

>Easy:”Pagaidām eskalācija turpinās, tiek brīdināts par vairāku valstu iespējamie defoltiem….” – BIJA, IR un būs – krīzes, depresijas un defolti, tā kā, lūgums – neklaigāt kā viens ekonomists iz Ventspils, ko ‘dzeltenā prese’ tik’ ļoti iemīļojusi. Uzrakstīsim par reālijām – vakardienas, šodienas un rītdienas ? Redz, grieķu sociālisti jau rīkojas, ko darīs letiņi ?
With a budget deficit of 13pc of GDP, Greece should eat up Chinese takeaway
Cosco, the Chinese state-run container operator, is said to be mulling its second large investment in Greece.
Cosco sealed its first $3.4bn (£2bn), 35-year deal for Greece’s Piraeus port in 2008.
http://www.telegraph.co.uk/finance/breakingviewscom/6703873/With-a-budget-deficit-of-13pc-of-GDP-Greece-should-eat-up-Chinese-takeaway.html

Grieķijā cilvēki cīnās par pavisām citām vērtībām kautgan situācija tāda pati.Aptaujas parāda nospiedošu valdības plānu noraidīšanu lai Grieķija ievērotu finansiālu disciplīnu un samazinātu izdevumus.Īrija tiek minēta kā negatīvs piemērs ka samazināšana iedzen vēl dziļākā recesijā.Nezinu ko Grieķi padomatu par mums jo tur uzskata ka stradnieki šobrīd izdzīvo par 500 eiro menesī un cenšas panākt minimālo ienākumu līmeni 1000 eiro apmērā.
* 67.5% of total tax income in 2009 went mainly towards the national and international banks and generally the parasitic holders of state bonds and Treasury bills, who have lent money to the state.
* The 28 billion Euros bailout package which was provided to the banks, equal to 12.4% of public debt, which could have actually been used to buy these banks.
* In 2004 the tax rate on corporate profits was reduced by 10% (from 35% to 25%), and meanwhile the profits of the 300 biggest companies increased by 365%. This means that tens of billions of Euros that could have been paid to the state have been given openhandedly to the capitalists.
* Every year tax evasion in Greece accounts for 20 billion Euros of lost revenue, accounting for almost 40% of the state budget deficit. With today’s unjust taxation system, this amount never reaches the coffers of the state and most of it is absorbed by the owners of private enterprises. The newspaper Kathimerini has underlined the fact that in 2008, 15,300 enterprises did not pay any taxes.
* The Greek defence budget for 2009-2010 has risen to 6 billion Euros.
* The State has lost 2.675 billion Euros due to the three most recent government scandals, according to the bourgeois paper Kathimerini (April 19, 2009).
The huge public debt is a source of profit for the bankers that lend to the public sector. The government will borrow from them 55 billion Euros, in order to pay back debt. Just the interest payments come to 12.3 billion Euros. The lenders will profit by about one billion Euros more than what will be spent on state pensions, two billion more than the level of public investment, about double the amount for healthcare or education and a quarter more of the whole tax revenue for the whole year. Also 19.5 billion Euros will be given out in order to pay older debts. Of the 55 billion that the government will borrow, 32.5 billion will be given to the bankers…

Last year the Greek banks borrowed from the European Central Bank at a 1% interest rate and bought Greek state bonds that returned profits of 7.24%. In January 2009, the low and lucrative interest rate attracted a huge amount of lenders who lent to the Greek state 8 billion Euros at about a 6.2% interest rate. This returned a profit for the lenders of about 496 million Euros, twice as much as the funds that are needed in order to build 175 schools.

From all the above we can see that a large part of the working class and the poorer layers of society will be called upon to make huge sacrifices. And for what? In order to support the huge profits of the parasitic moneylenders to the Greek state.
The question is what could a truly socialist government, rather than the current capitalist-dominated PASOK government, do?

* Instead of paying 32.5 billion Euros (roughly half of the State’s income) on interest and debt repayment this year alone, it would expose before the working class of Greece and Europe, providing facts and figures, the role of the bankers to, and in response cancel the debt repayments.
* Helped by the bank workers’ trade unions, it would expose the fraud committed by Greek banks and would nationalise them without compensation, creating a state-owned central bank. Without controlling the financial and banking system, there cannot be any stability. In order to save the State from bankruptcy and millions of workers from poverty, the banks must be controlled by the State. Thus, 30% of the public debt which is currently owed to Greek banks would cease being a burden. Moreover, the state-owned central bank would immediately lower interest rates and abolish other measures imposed on households and small businesses, accumulating more and more deposits. Functioning under the control and democratic administration of the trade unions, it would transform credit into a tool for planning the economy and for growth in favour of the whole of society.
* A truly socialist government, instead of trying to cover a debt of more than 300 billion Euros by saving 1.2 billion through the elimination of the 14th month’s wage and 650 million Euros through cuts in civil servants’ income and consequently massively impoverishing workers and sinking far deeper into recession, would immediately cut the defence budget and would turn against the capitalists, whose profits and wealth are more than enough to save Greece from bankruptcy. Then it would nationalise the immense Church property and impose the heaviest possible taxes on capitalist profits, large incomes and property, in combination with an extraordinary tax on profits and wealth in order to finance the pressing needs in healthcare, education, social care, and of course support workers against the crisis by exempting them from high indirect taxation on basic commodities and at the same time increase salaries, allowances and pensions.
* Furthermore, they should impose drastic measures against tax evasion: by imposing workers’ control on businesses in order to reveal the real amount of tax evasion, and by nationalising the property and bank deposits of those who are guilty of huge tax evasion. Every big business that evaded tax would be nationalised under workers’ control and management.
* Of course, implementing these measures would provoke sabotage on the part of Greek and foreign capitalists. In order to face this, it would propose a plan to nationalise the big monopolies, all the commanding heights of production, distribution and services and also transport, construction and mining businesses, under workers’ control and management. This plan could be imposed directly on every big business which sacks workers, evades taxes or social security contribution payments and its goal would be a democratically centralised planned economy. In order to secure its implementation, this socialist government would call on the workers and the urban and rural poor to organise themselves in every workplace and every neighbourhood while also calling for the self-organisation of the soldiers in order to stop any attempt to use the army in order to cancel the aforementioned socialist measures.

“It’s not our fault that our country’s public finances are in such a mess,” said Spyros Papadopoulos, a hospital worker. “It’s the fault of capitalists like the bankers, who got bailed out by the [previous] conservative government to the tune of €28m and the Greek shipping community that never pays a cent in tax. Why is it always the lower-income strata who have to pay the price,” he asked as the “river of fury” snaked its way around one of Athens’ giant squares. “What they are trying to do is roll back our hard-earned rights, rights like the eight-hour day and a decent pension after a lifetime’s work. This is a crisis that is going to make the poor even poorer and the rich even richer. It’s totally unfair.”
http://www.businessinsider.com/greek-austerity-protester-all-were-asking-for-are-easy-work-days-and-an-eternal-stream-of-cash-2

Tikko es dzirdu vārdus sociālists un kapitālists konfrontāciju lai attaisnotu nespēju kontrolēt valsts finanses un ierēdņu korupciju , es saprotu, ka nekāda plāna kā reāli kaut ko darīt Grieķijai nav, izņemot plānu atkal kādam kaut ko atņemt vai nospert.

Grieķiem derētu padzīvot reāli sociālistiskā valstī lai saprastu ka valsts kontrole pār bankām naudu nerada , bet augsni korupcijai palielina.

Haļava, šķiet, ir mūžīgā Grieķijas uzblīdušo arodbiedrību recepte. Valsts jau nez cik gadus ir neatkarīga, Eiropas Savienībā, Eiro zonā, un tā arī nav spējusi palielināt tautas labklājību neskatoties uz vairākām “true socialist ” valdībām.

Iesaku visus grieķus nosūtīt ekskursijā uz Kubu, Ziemeļkoreju lai vēl pamācītos “true socialism”.

Smieklīgi vācieši uzzīmēja grieķus (Afrodita ar paceltu vidējo pirkstu):
http://www.focus.de/magazin/videos/focus-titel-betrueger-in-der-euro-familie_vid_15672.html

Grieķiem derētu padzīvot reāli sociālistiskā valstī lai saprastu ka valsts kontrole pār bankām naudu nerada , bet augsni korupcijai palielina.
=========================
Tas man liekas ir visas pasaules uzdevums – kontrole pār bankām ko cenšas risināt G20 apspriedēs.Brazīlija,Venecuēla,Argentīna ir ieviesusi dažādus pasākumus lai vairāk kontrolētu finansu sfēru. Francijā jau sen darbojas Tobin tax parlementariešu atbalsta gruppa u.c atbalstītāji.http://en.wikipedia.org/wiki/Tobin_tax

Palasījos komentārus un nevaru vien nobrīnīties, cik ātri aizmirstas latviskotie citvalodu nosaukumi un vārdi, piemēram, man mācīja, ka ir Afrodīte, nevis Afrodita, tāpat, Hērakleja nevis Iraklio vai Irakliona…

Titus 1:12
A qaþ auk sums ize, swes ize praufetus: Kretes sinteino liugnjans, ubila unbiarja, wambos latos.
— One of themselves, even a prophet of their own, said, The Cretians are alway liars, evil beasts, slow bellies.
— εἶπέν τις ἐξ αὐτῶν, ἴδιος αὐτῶν προφήτης, κρῆτες ἀεὶ ψεῦσται, κακὰ θηρία, γαστέρες ἀργαί.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Kā dabūt baltu seju un nepieskarties bruņurupucim (146)
Laila Pakalniņa

Tā kā saskaņā ar ticējumu Lieldienās var tikt pie baltas sejas, bet paklausot mediķiem – pēc saskares ar bruņurupučiem kārtīgi jāmazgā rokas, četras Dieva dotās [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Sprādzieni metro (106)
Askolds Rodins

Saistībā ar terorismu Maskavas metropolitēns iepriekšējo reizi tika pieminēts pirms turpat sešiem gadiem. Pirmdienas rītā metro vagonos uzspridzinājās divas pašnāvnieces. Bojā gājušo skaits ir tuvu [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Autobusi un pircēji (107)
Askolds Rodins

Pirmajā aprīlī cilvēki, dabiski, plēsīs jokus, taču sagaidāmas arī nopietnas lietas. Tieši šajā dienā Vācijas automašīnu ražotājs „Daimler” var panākt izlīgumu ar ASV Tieslietu ministriju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri
Korupcijas novērošanas birojs (542)
Sanita Jemberga

Žurnālistiem bieži pārmet, ka tie nesauc lietas īstajos vārdos. Man ir priekšlikums pārdēvēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par Korupcijas novērošanas biroju. Gada laikā, kopš par [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Bičkovičs izvēlējies (63)
Askolds Rodins

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs otrdien turpmākam darbam ģenerālprokurora amatā nominēja tagadējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kas šajā krēslā atrodas jau otro termiņu. Likumdošana neierobežo amata [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Alkohols un jaunieši (34)
Askolds Rodins

Deputātiem jāieklausās. Sabiedriskā organizācija Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija vērsusies Saeimā ar likumdošanas iniciatīvu, kas saistīta ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanu. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Marts un miers (116)
Laila Pakalniņa

Vai Latvijā ieviesīs kalendāru, kurā 15.martam uzreiz sekos 17. un nav 16.marta – līdzīgi tam, kā, piemēram, daudzās pasaules viesnīcās nav 13.numuru vai 13.stāvu? Reizēm [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books