Pārsteidzoši! (138)
Autors: Valdis Krastiņš
Publicēts: 2010. gada 19. februāris 23:29
Atslēgvārdi: , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Latvijas situācija stabilizējas, sākam atgūt uzticību, reitingi kāpj, eksports pieaug. Brīnišķīgi! Nemaz negribas šos jaukumus apstrīdēt, tomēr…

Jaunākajā The Economist numurā lasām par Spānijas premjera Zapatero aizvainojumu, kurš varētu būt radies tādēļ, ka viņam konferencē jāatrodas uz viena paaugstinājuma – citēju – „ar Eiropas visklibākajām pīlēm Latviju un Grieķiju”. To izlasot un apzinoties, ka citētais žurnāls ar epitetiem nemētājas, patiesi gribas ņemt rungu un iet kauties…Tikai – kur un ar ko?  Jo, ja paskatāmies apkārt, pārāk daudz kas patiešām šķīst pa vīlēm.

Daži no piemēriem. Vilcienu un autobusu satiksmes samazinājums, kurš skar tūkstošiem iedzīvotāju, apgrūtinot, daudzviet paralizējot darba un skološanās iespējas. Nekas nav vienkāršāk kā atņemt naudu, ko tagad sauc par „optimizēšanu”, nerēķinoties ar sekām. Šāda rīcība tikai palielina sajūtu, kas pamazām sāk izpausties sarunās un spriedumos: Latvija kļūst par cilvēkiem nedraudzīgu valsti.

Arhīvu reformas, protams, ir attiecīgo pārvaldes iestāžu lieta, bet tas, ka ūdens tagad var sabojāt dokumentus, kuri saglabāti cauri gadsimtiem, okupācijām un kariem, ir barbarisms augstākajā pakāpē. Un tas notiek mūsu pašu rokām! Kā gan pārvaldām savu valsti?   

Bet pats kliedzošākais „jaunums” ir datu noplūde no VID datu bāzes. Pat saglabājot vēsu mieru trūkst vārdu, lai raksturotu šo skandalozo gadījumu. Kāda vairs te uzticība valsts spējai saglabāt tai uzticēto datu konfidencialitāti? Tas attiecas gan uz valsts pilsoņiem, gan arī iespējamiem ārzemju investoriem. Blakus tiešajai atbildībai te vēl būs jārisina vesela gūzma morālu un juridisku problēmu (piemēram, publiskajā telpā nonākušās konfidenciālas informācijas izmantošana presē). Nav arī ne mazāko šaubu, ka fizisko personu konfidenciālie dati tiks iesaistīti priekšvēlēšanu kampaņā.   

Var tikai apbrīnot pārsteidzošo mieru, ko šajā situācijā demonstrē valdība. Šķiet, ka ārkārtas sēdes un pasākumi būtu mazākais, ko varētu sagaidīt no valsts varas. Bet nē, „notiek izmeklēšana” – tā Repšes kungs (viņa politiskā atbildība?). Var saprast vēlmi neradīt paniku, bet lietai ir arī otra puse – ja ir tik lēna rīcība, tad var rasties iespaids, ka valdība vienkārši nav spējīga novērtēt, kas īstenībā noticis. Godīgi sakot, man tā arī šķiet, jo tas sasaucas ar valdības ledaino mieru iepretim bezdarba katastrofai (patlaban uz 100 latu darba stipendiju gaida pāri par 40 000 pretendentu!). Bet mani pieņēmumi galu galā nav svarīgi. Daudz būtiskāk ir tas, kā šo datu konfidencialitātes skandālu uztvers tie, kuri savu naudu ieguldījuši (vai arī gatavojas to darīt) Latvijā. Un te ar izprotošu attieksmi nav ko rēķināties. Latvija atkal izcēlusies ar Eiropas mēroga „rekordu” savas zemes nemākulīgas pārvaldīšanas ziņā.

Koalīcija? Tās stabilitāte? Tie ir jautājumi, kuri mani un lielo bezdarbnieku armiju pilnīgi neinteresē. Ja koalīcija neļauj risināt valsts nākotnei būtiskus uzdevumus, tad laiks izbeigt šīs spēlītes. Jo citādi drīz nonāksim tur, kur jau reiz bijām: partija un valdība sauc plēnumus, pieņem tukšvārdīgus lēmumus, bet iedzīvotāji tam nepievērš uzmanību, zinot, ka tās ir varu uzurpējušo rotaļas, kam ar reālo dzīvi nav sakara. Vai tā pārvaldīsim savu valsti? Laiks valdībai nolikt pie malas šķēres, nažus un skaitļu bīdīšanu pa Excel tabulām, laiks domāt plaši tvertās aršanas, ecēšanas, sēšanas kategorijās, citādi paliksim bez maizes tiešā un pārnestā nozīmē.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(24 balsotāji )
Komentāri

VID datu nozagšana ir laba lieta. Jo atklātība veicina kašķi sistēmā. Un kašķis veicina sistēmas sabrukumu.

Domāju, ka Rīgas Satiksmes iekšienē jau briest kašķis, kas izpaudīsies arī kā informācija nopludināšana par vadības darījumiem iepirkumos un otkatiem partiju kasieriem.

Tas pats varētu sākties Rīgas Siltumā. Nekas tā nevar sanervozēt ļautiņus kā viņu algas salīdzinājums ar citām algām.

Visiem liksies, ka viņi saņem par maz.

ok, man jau pa lielam likās, ka īsti nav starpības formulējumā valsts vai pašvaldības uzņēmums (t.i. ne privātā sektora), liekēži barojas kā vienos tā otros). bet tad jau tā ir dziļa doma, ja viņi tieši Rīgas pašvaldības uzņēmumiem uzbrūk. tiktāl pat neaizdomājos

Labāk būtu tāds grafiks kur ir kopējais IKP naudā. Šie grafiki rāda tipisko sezonalitāti kāda piemīt Latvijas IKP.

>Easy
Šie grafiki rāda tipisko sezonalitāti kāda piemīt Latvijas IKP.

Aha, pamanīji vai zināji?

Izcelšu *tipisko sezonalitāti*.
Un tagad jautājums – ko mums martā/aprīlī sola Šlesers un Šķēle?

Žēl ka dati sākas no 2007 gada. Spriežot pēc visa, 2010.gadā gadā IKP būs 2005- 2006 gada līmenī.

Tādā pat līmenī mīnus summa kas jāatmaksā par parādu būtu jābūt valsts budžetam, un ierēdņu un valsts un pašvaldības uzņēmumu darbinieku algām būtu jābūt 2005-2006 gada līmenī vai atbilsoši jāsamazina to skaits.

Vienkārša aritmētika.

Tā protams, nav, jau paskatoties uz Rīgas Satiksmi vien.

Zināju.Pirmais kvartāls vienmēr ir visliktākais, tāpēc arī mēs ar Lelli uztraucamies par budžeta izpildi martā aprīlī ( protams, arī stādot budžetu šī sezonalitāte tiek ņemta vērā).

Pie patreizējā klimata,vinnētāji tikai ceļu kopēji un enerģijas ražotāji, visi parējie biznesi iet zem plāna, un attiecīgi, arī atskaitījumi budžetam vajadzētu būt zem plāna.

Ko gatavo Šķēle un Šlesers? Jaunu valdību brīdī kad valsts kasē nebūs naudas? Bet lūdzu, pēc tam viņiem un visais 100 galvu branžai šances iekļūt 10.Saeimā būs precīzi 0.

Protams, viņi pagūs kaut ko vēl izzagt pa to laiku, bet ne pārāk daudz.

Sliktākais, ko viņi var izdarīt, ir paņemt piķi no Krievijas, devalvēt latu un palielināt budžeta deficītu. Tas gan nav maz.

>Easy
Pēc pirmā ceturkšņa krituma otrais ir vislabākais. Tā vienmēr ir bijis.
Ja nekas pēkšņi nemainās, tad, nomainot valdību aprīlī, otrā ceturkšņa kāpumu kurmīšveidīgie jau varēs pieskaitīt pie savu favorītu nopelniem.

pēc eurostata šogad būsim drīzāk 2004.g. līmenī

Latvia
Gross domestic product at market prices,Millions of euro, chain-linked volumes, reference year 2000 (at 2000 exchange rates)

2000 8495.6
2001 9179.4
2002 9773.6
2003 10476.4
2004 11385.3
2005 12592.4
2006 14132.9
2007 15543.0
2008 14835.6
2009 12168.0 (f)
2010 11682.3 (f)
2011 11918.5 (f)

>Easy
CSP ir dati par iepriekšējo gadu IKP.
Par 2009. pagaidām ir tikai ātrais novērtējums, tāpēc tas ir atsevišķās tabulās.

Te ir saraksts ar CSP datubāzēm:
http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=355

132.

Nu tad 2004.gada līmenī jābūt arī valsts budžetam un algām valsts, pašvaldību sektorā, jo valstij un pašvaldībām IKP ir tas pats kas bruto peļņa privatā biznesā. Nenopelnīji IKP ar pareizu valsts uzbūvi, nesaņem algu.

Man liekas ka Rīgas Satiksmē algas noteikti nav 2004. gada līmenī.

>Easy
Es jau vienreiz komentāros pasviedu ideju, ka deputātu algām vajag adekvātāku aprēķina metodi. Nebija atsaucības :(
Tagad cik saprotu aprēķina pēc vidējās algas sabiedriskajā sektorā.

Tā laikam nekur pasaulē nav, ka deputātu alga piesieta IKP. No otras puses, mūsējie uzdzina IKP 2004-2008 ar milzīgu kreditēšanas burbuli, tā kā IKP arī nav vienīgais rādītājs. Tur veselu parametru kopumu varētu sarakstīt, kas noteiktu deputātu algu, piem. vieta korupcijas indeksā ( ja zem 50-tās, algas nav vispār :) ), u.c. attīstības, fiskāli indeksi.

Bet tad būt statistikas pārvaldi jāatdala no valdības, ar neatkarīgu budžetu, tāpat kā tiesām, prokuratūrai.

Te aiziet tautas nauda, bezjēgā, bankā kas turpina ģenerēt 100 miljonu zaudējumus gadā un piesaistījusi 850 miljonu latus valsts naudas.

http://spreadsheets.google.com/ccc?key=0AhU11Frxr9LedGxYTzZua0pXTnRMVGZLM0U1MHdDSkE&hl=en

>Easy
Man liekas, ka ar Saeimas deputātu algām tagad mazliet absurdi sanāca. Zemu atalgotos ierēdņus atlaida un sanāca lielāka vidējā alga. Tās tādas manas sajūtas. Ciparus neesmu pētījis.

Kaut ļoti sen Dienā bija raksts par ierēdņu atalgojumu Jaunzēlandē. Ierēdņu algas tur ir zemākas par privāto sektoru, bet tas tiek kompensēts ar lielākām pensijām. Labs veids kā atlasīt un motivēt cilvēkus domāt ilgtermiņā :)
Varbūt vajag daļu deputātu algas ieskaitīt depozītā un izmaksāt pēc laika, novērtējot tos attīstības indeksus :)

Autoram piekrītu, ka Latvija šajos 20 gados pārvaldīta patiešām slikti, taču panika, kas jūtama rakstā, var tikai kaitēt.
Neuzskatu, ka Dombrovska valdība nekad nekļūdās un kaut ko nevarētu darīt labāk vai savādāk, bet jo sliktāka situācija, jo nosvērtāk būtu jārīkojas, bet par nosvērtību un garīgu līdzsvaru nepatīkamās situācijās es Dombrovski apbrīnoju, tāpat kā par to, ka viņam nav acīmredzamu savtīgu interešu, kas mūsu valsts politiskai videi ir tik netipiski.

Vācijas pirmais pilnvarotais sūtnis Latvijā pēc neatkarības iegūšanas (Augusts Vinnigs) slavēja Ministru prezidentu Kārli Ulmani, bet par pārējiem latviešu polītiķiem teica sekojošo: “Visi pārējie bija blēdīga rakstura, kādus partiju iekārta mēdz izskalot virspusē tautā, kam vairākumā trūkst polītiskas kultūras.” Vai mūsu polītiķi ir citādāki šodien? Vai nebūtu jāmaina Satversme, lai polītiķiem būtu lielāka atbildība pret vēlētājiem?

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kur esam šodien un kurp dosimies rīt (20)
Valdis Krastiņš

Esam mēs tur, kur mūs nosēdināja visiem zināmie kungi un kundzes, nemākulīgi (vai pat ļaunāk) pārņemot Parex banku un tā no apgrozības izņemot miljardu latu. Un [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Satversmes sapulce? (103)
Valdis Krastiņš

To, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, varētu uzminēt pat nezinot. Par to liecina partiju bosu saspringtie vaibsti TV pārraidēs, viņu stīvie paziņojumi, kuri patiesībā ne ar [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Atklātība (36)
Valdis Krastiņš

Katram redzams, ka Latvijas trešā vara – tiesu sistēma – nav tikusi galā ar daudziem svarīgiem uzdevumiem. To uzskatāmi apliecina neatrisinātās lietas par milzu naudas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
2010.gada jautājumi mums visiem (32)
Valdis Krastiņš

Tādu nav mazums, katram no mums tie tiek uzdoti savā kārtā un veidā. Ļoti daudzus, nu jau pārāk daudzus bez darba palikušos nodarbina pats pamatu [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Viens no gada cilvēkiem un mūsu cilvēki (235)
Valdis Krastiņš

ASV centrālās bankas (Federal Reserve) priekšsēdētājs Bens Bernanke pirmo reizi iekļuva manas uzmanības lokā 2008.gada finansiālās krīzes laikā, kad tapa zināms Bernankes toreizējais darba stils [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Gaismēnas Saulgriežos (4)
Valdis Krastiņš

Dienu raukšanās tūlīt beigsies, sāks atgriezties gaisma. Alelujā! Budžets pieņemts, iestājusies stabilitāte, mēs strauji atgūstam uzticību (tā mums te stāsta). Alelujā! Tātad viss labi un skaisti? [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Liepnieks un korupcija (51)
Valdis Krastiņš

Man nav vēlmes sākt polemiku ar Jurģi Liepnieku. Joprojām uzskatu, ka Liepnieks ir gudrs cilvēks, kaut gan viņa intervija citadiena.lv parāda nesimpātiskus arogances un cinisma [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books