Principā mēs esam latvieši (107)
Autors: Laila Pakalniņa
Publicēts: 2010. gada 23. februāris 18:24
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Par to, cik attieksme pret hokeju Latvijā ir iracionāla, liecina arī tas, ka pat pēc trijiem zaudējumiem (tostarp divām sagrāvēm), ko nacionālā hokeja izlase piedzīvojusi Olimpiskajā turnīrā, nebūs maz to māju, kur rīt no rīta pulkstenis zvanīs piecos. Jo tad sāksies Latvijas hokeja izlases spēle pret Čehijas hokeja izlasi. Un lai vai kāda tagad būtu proporcija starp tiem, kas cer uz brīnumu, un tiem, kas tēlo mazohistus (skatīšoties, kā Latvijas komanda zaudē, bet patiesībā mazlietiņ tomēr tic pretējai iespējai), rītdienas agrajam cēlienam pavisam noteikti būs kaut kāds sakars ar to, ka mēs esam latvieši.

Tam, cik īpatni cilvēki lieto personas vietniekvārdus runājot par sportu, varbūt līdzināties var vien teikuma konstrukcijas, ar kurām regulāri saskaras bērnu ārsti („Mums šodien vēders izgāja vienreiz”, „Mums jau nāk pirmie zobi” utt.). Tiesa, attiecībā uz sportu notiek daudz izteiktāka darba un uzvaras lauru dalīšana. Trenējas, gūst traumas, piedzīvo neveiksmes, protams, viņi, bet uzvaram – mēs.

Lai vai kā, ja tomēr rīt mēs atkal zaudējam un kāds uzdod no Olimpisko spēļu rezultātiem izrietošu jautājumu – vai tiešām ir vērts tik daudz līdzekļus ieguldīt pagalam vājā sporta komandā, nevis sadalīt naudu daudz perspektīvākiem individuālajiem sporta veidiem (Šiciem, Dukuriem utt.) vai, protams, ieguldīt bērnu un jaunatnes sportā? Tad pilnīgi noteikti, Latvijas hokeju aizstāvot, tiktu piesaukts patriotisms – Latvijas karogs – himna. Kas tiek izmantoti arī Kalvīša, Ulmaņa, Šķēles argumentācijā, lai iejūsmotu sabiedrību pieņemt domu, ka valsts uzņēmumiem (tātad – par valsts naudu) jāadoptē KHL līgā spēlējošo Rīgas Dinamo. Šķēle, lūk, pat esot pamanījis, ka tagad izlasē lielākā daļa spēlētāju esot latvieši.

Protams, attiecībā uz izlasi nav taču divu domu – neatkarīgi no tā, vai tā rīt zaudēs, vai uzvarēs, Vankūverā Latvijas hokeja izlase pārstāv Latviju. Tātad katru no mums tur pārstāv ne vien spēlētāji, bet arī viņu treneris. Un tieši Oļega Znaroka sakarā tas pats latviešu patriotisms, kura dēļ hokejam šai valstī apsolāms gandrīz vai saules mūžs, ir bijis spiests pārciest īpašu, pat kuriozu lojalitāti. Atsacīšanās no Latvijas pilsonības, kas viņam bija piešķirta par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Negatīva attieksme pret latviešu valodu, pozitīva – pret stipriem lamu vārdiem. Pagājušajā rudenī, kad 16 Saeimas deputāti ierosināja Znaroku apbalvot ar Trīszvaigžņu ordeni, Vents Armands Krauklis viņa publisko lamāšanos attaisnoja, sakot: „Ja pa īstam mēs gribētu izpētīt no tiem ordeņus saņēmušajiem, kuri kādreiz ir lietojuši vai nav, ar nožēlu es domāju, būtu jāsecina, ka liela daļa ir lietojuši, tikai tas nav dokumentēts. Tas ir apmēram tā, ja jums uzkristu uz kājas smags ķieģelis, es nezinu, kādu vārdu jūs lietotu, bet pieļauju, ka arī kaut ko līdzīgu”.

Taču ir kaut kāda robeža, kuru pārkāpjot cilvēks tomēr nedrīkst vairs atrasties nacionālās izlases trenera amatā. Ja arī tā nav ierakstīta likumā, to pilnīgi noteikti nosaka fakts, ka Latvijas pilsoņu – gan spēlētāju, gan līdzjutēju pašcieņas upurēšanas jēga ir absurda, jo tādejādi izslēdz pašu nacionālās izlases pastāvēšanas jēgu. Runa šoreiz ir par to, ko Oļegs Znaroks izlases vārdā stāsta Krievijas žurnālistiem. Proti, portālam championat.ru viņš ir atzinis: „Mēs vienmēr pārdzīvojam par krieviem. Pārdzīvojam tāpēc, ka principā mēs esam krievi”.

Var jau būt, ka ķieģelis Znarokam šoreiz ir uzkritis ne tikai uz kājas, ja viņš ir uzdrošinājies Skrastiņu, Daugaviņu, Dārziņu, Karsumu, Bārtuli, Rēdlihus utt. nosaukt par principā krieviem. Taču tas vairs nav attaisnojums faktam, ka Latvijai nelojāls treneris vada tās hokeja izlasi. Jo principā mēs esam latvieši.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(85 balsotāji )
Komentāri

Par Pakalniņu labāk labu, vai neko. Ko tu padarīsi…

Bet mani sāk tirdīt jautājums – kur pazudusi CitasDienas drukātā versija?

A-u! Kāds zina ko teikt?

Sorry, Berta,
Čehi spēlēja ļoti slikti 2 pēdējos periodus, bet latvieši to pamanīja tikai pēc otrā perioda!

Te vēl viens Znaroka dvēseles radinieks – Baltkrievijas hokeja izlases treneris Zaharovs.:
“Es jūtu līdzi, jutu un jutīšu līdzi vienmēr Krievijas valstsvienībai,» uzsvēra treneris. «Krievija mums palīdz. Es pats esmu spēlējis Padomju Savienības izlasē un lieliski zinu visus krievu trenerus. Ir jāparāda tiem pieglaustajiem aizjūriešiem, ka krievu hokejs ir labākais pasaulē, citādi pie mums patīk potēt kanādiešu stilu,» diezgan asi izteicās Zaharovs.
Vai Krievija uzvarēs Kanādu? «Jā, protams,» trenera teikto raksta «allhockey.ru».
Kanādiešiem vispār galva nestrādā. Uz ledus viņi nesaprot, ko dara. Domāja, ka stiprāko četrniekā iekļūs bez problēmām, meitenes uz sādžu atveda… Es kļūšu par pašu laimīgāko cilvēku pasaulē, līdz ko viņi izstāsies no olimpiskajās spēlēm,» savu viedokli pauda baltkrievu treneris.

Nuuuu, izskatās ka Znarokam līdz Zaharovam tālu. Viņš tik garu un tēlainu tekstu nesacerētu.

85.
Komplimentārs Komentārs
2010. gada 24. februāris, 15:35

Pakalniņai sports vienmēr bijusi kā sarkana lupata vērsim. To jau varētu pieciest, ja vien viņai būtu vēl kaut kas. Tomēr viņai nav nekā cita kā vien saasinātas reakcijas uz kaut kādām virspusējām lietām, ko rāda TV, vienalga laika ziņas vai Olimpiskās spēles vai bluķa vilkšana. Māksliniece, tāds “emcionāls” cilvēks, vienmēr viņai būs sāpe, par ko kādus šaustīt. Ceru, ka CD drukātajā versijā šo “nišu” – reaģēt uz mēdiju aktivitāti – aizpildīs kāds tolerantāks un plašāka skata cilvēks.

Neticami, cik ļoti viena sporta spēle var polarizēt sabiedrību!

Te pat vairs nav runas par latviešu mīlāko ēdienu – šķiet, šeit rakstošajiem “parvisuvaruizteiktiesjovisuzunulabakkājebkurš” hokejs ir otrs lielākais ļaunums pēc SVF.. Kas tas ir -psiholoģiskas dabas traucējumi, grimšana virtuālajā pasaulē kā kompensācija par neveiksmēm un nepiepildītām lietām personiskajā dzīvē?

Lai viens treneris saka ko grib krievu presei (varbūt krievu prese RAKSTA kā tai izdevigāk, līdzīgi, kā to dara latviešu prese), lai Z.M nepārstājis skaita miljonus kuri atņemti “mirstošajiem”(ja ir papīri uz galda, tad lai liek un pierāda cik katrs hokejists ir notrallinājis bezjēdzīgi), bet tieši hokeja dēļ šorīt vārds LATVIJA bija 10 populārāko vāŗdu topā pasaulē un šo popularitāti sagādāja nevis šeit tupošie, bet gan LATVIEŠI uz ledus hokeja dzimtenē Kanādā!

Skumji, ka citadiena auditorija nesaprot Pakalniņas rakstu. Iestāšanos par un pret hokeju var saprast tāpat kā par un pret Eurovīziju, bet galvēnā raksta doma ir loģiska un neapgāžama. Es arī mīlu hokeju, bet normālās valstīs profesionālais sports spēj pats sevi uzturēt, valsts vienību treneri parasti necenzēti nelamājas.

>87.lno
tā notiek allažiņ, kad aizskar kvazireliģiskas būšanas.

pētījums par latviešu hokeja reliģisko iedabu gan būtu jauks( un pamācošs).
Jārosinā kāds reliģiju pētnieks. Piem. Agita Misāne.

Manuprāt labs raksts. Domāju, ka Znaroks ar atteikšanos no nepelnītās pilsonības veidā kā to izdarīja, skaidri apliecina viņa attieksmi pret Latviju. Arī profesionālās dotības es visnotaļ apšaubu. Kā bieds jauniešiem varbūt Znaroks der, bet kā pedagogs – nekad.

Izlasīju inteviju.
http://www.championat.ru/hockey/article-50526.html
Kaut kā es nekur neredzēju, ka Znaroks būtu teicis kaut ko līdīgu: “Mēs vienmēr pārdzīvojam par krieviem. Pārdzīvojam tāpēc, ka principā mēs esam krievi”.

Varbūt ir kāda cita intervija?
Ja nav, tad raksts ir nekorekts!

> Ludim
Skaties Apollo video. Orģināls, bez tulkojuma.

92.
Skumjā Izskata Bruņinieks
2010. gada 24. februāris, 20:51

Pakalniņas rakstā tiek skarta svarīga tēma,par kuru vajadzētu nopietni diskutēt.Runa ir par to,kuriem sporta veidiem un kā vajadzētu sadalīt valsts naudu un konkrētajā gadījumā par mēģinājumu ,,Dinamo,, projektu nogrūst uz valsts pleciem.Apšaubīt tādas hokeja komandas uzturēšanu par valsts līdzekļiem skaitās nepatriotiski. Tā pat kā nepatriotiski skaitās kritizēt diletantiski uzņemto filmu,,Rīgas sargi,,.Ļevs Tolstojs ir teicis,ka patriotisms un nacionālisms ir ļoti ērta niša neliešiem.Kad tādi kungi kā Savickis,Kalvītis un Ulmanis sāk runāt par patriotismu un ka no laika gala domājuši par Latviju,un ka valstij ir jāpārņem Dinamo,tad jāsāk nopietni ausīties.Agrāk,kad šie kungi dalīja sev akcijas,kaut kā neizskatījās,ka viņi domātu par valsti.Krīze visu projektu ir padarījusi par nerentablu un tāpēc tas ir jāiesaiņo patriotiskā iesaiņojumā un jāiesmērē nodokļu maksātājiem.Krīze vispār ir nostādījusi daudzas lietas savā vietā.Kas attiecas uz Latvijas atpazīstamību,tad tādi kā Kalvītis,Ulmanis un pārējie par to ir jau parūpējušies-Latviju kā valsti,kas ir bankrota priekšā un parādos,pazīst visā pasaulē.Nav skaidris kāpēc valstij būtu jāmaksā miljoni par ārzemju hokejistu pieaicināšanu,bet Madarai Līdumai jāubago naudiņa lai tiktu uz pasaules kausa posmu biatlonā.Nav skaidris kāpēc valstij vajadzētu tērēt pusmiljonu veterānam Ozoliņam,bet Dukuriem jāknapinās .Ozoliņam tā pat naudas pietiek un ja ir patriots,lai spēlē par brīvu.Ja kāds man teiks,ka Ozoliņš ar savu vārdu piesaista un aizrauj jauniešus,tad lai padomā kā degradējās tie jaunie hokejisti,kas redzēja kā viņu elks gadiem ilgi žūpoja un piedzēries spēlēja pasaules čempionātos.Ir vēl daudz citu sporta veidu,kam nauda būtu vairāk vajadzīga.Un tad varbūt no bezizejas sportistiem nevajafzētu pārdoties oligarhiem. Cienījamie hokeja fani! Hokejs ir skaista un aizraujoša spēle.Fanosim tālāk. Tikai katru reizi,kad sporta arenā ekstāzē sauksiet,,sarauj,Latvija,,paskatieties mazliet uz augšu.Tur augšā Jūs redzēsiet, savās ložās sēdam, trīs pašapmierinātus kundziņus ar tādu kā pārākuma smīniņu sejā.Tur sev nišu ir atraduši trīs Latvijas ,,patrioti,,.Taisni kā Ceplī- mēs bijām,esam un būsim vareni.VDK virsniegs Savickis,Putina un Šķēles draugs Kalvītis un exprezidents Ulmanis,kura prezidentūras laikā notika totāla valsts nozagšana,kura valdīšanas laikā trīskārt viņa nominēts premjers tika pie 29 miljoni vērta vekseļa un necils pilsētas mērs kļuva par simtiem miljonu latu vērtiem īpašumiem. Šie kungi nav pieraduši zaudēt .

>Skumjā Izskata Bruņinieks
Labs! Gaidīšu nākošo!

94.

Visu cieņu, lai kā arī atbalstītu hokeju, bet Dinamo klubu nedrīkst uzlikt uz valsts pleciem.
Ja to nespēj uzturēt ar pašfinansēšanos un ar uzņēmumu (ne valsts un pašvaldību īpašumā esošu) atbalstu, tad diemžēl ir jāsaka paldies.
Līdzīgi vajadzētu būt arī ar citiem sporta veidiem un klubiem.

P.S. Protams jārēķinās, ka līdz ar to atgriezīsimies zināmā pagātnē, bet tomēr gadiem 6-7 izlasei vēl spēka pietiks.

Piekrītu Skumjā Izskata Bruņiniekam. Ja kāds žurnālists uztaisītu pārskatu – salīdzinājumu pār finansējumu hokejam, skeletonam, kamaniņām, bobslejam, slēpotājiem utml. Nevajadzētu aizmirs arī citus latviesu klasiskos sporta veidus – futbolu, basketbolu, rokasbumbu. Tad būtu redzams, kurš sporta veids nes lielākos augļus. Reizēm šķiet, ka latviešu hokeja fani ir patiesā vērtība pati par sevi, kas uztur dzīvu pasaku par latviešu hokeja panākumiem.

Priekšlikums Dinamo finansēšanai. Atvērt ziedojumu kontu. Cik tur minimāli sezonai vajadzēja? 5 milj. Ls? Ja pieņemam, ka ir 500 000 fanu, tad katram jānoziedo 10 Ls. Nav taču tik daudz uz visu sezonu, ne? Plus vēl kādus sponsorus piesaistam un, skat, kas par blici! Peļņu šis projekts tāpat nenes, tāpēc nav jēgas izlaist akcijas, jo tāpat neko nenopelnīsi.

97.
Pilsoniskajai sabiedrībai
2010. gada 25. februāris, 09:56

Dihlofosam.
Dinamo Rīgai – 500 000 fanu? Latvijā?
Varbūt esat fanos ieskaitījis arī ap 200 000 pensionāru?
Kādas zāles Jūs lietojat, cienītais? Un kādās devās?
Vai ar faniem Jūs domājāt “resnos putnus”, kas brauc ar jaunu apvidus auto, dzīvo mājā Pierīgā, amatieru līmenī spēlē hokeju un spēj atļauties nodrošināt atvases treniņus un ekipējumu hokejā.

Hokejs – mazkulturālu ļautiņu izklaide. Lai dzīvo – ar vai bez Znaroka, patiešām dzīļi vienalga

Ta ne jau hokejistos vai viduvēji aptēstos treneros problēmas sakne. Ar steigu jāpārtrauc finansēt no budžeta jebkādā veidā (arī ar nodokļu atlaidēm ziedotājiem u.c.) LOK un tās atvasinājumi, visādas liekēžu federācijas. Tās pastāv ne jau patriotisma un pat ne sportam, bet tikai un vienīgi – nepelnītā sadalei starp nefunkcionējošiem funkcionāriem.

Bravo Pakalninjai! Izcils raksts. Pakalninja domaa ar galvu, vinja nav hokeja ietekmee pazaudeejusi skaidru redzeejumu.

Bez tam liekas politiski nepienjemami, ka Rigas Dinamo speelee Krievijas liigaa. Ja es buutu hokejists, es tur nespeeleetu.

ap… tauta.
Neko citu pateikt nevaru.

Riebums lasīt presi!
Riebums skatīties TV!

Labāk bērnam izlasīšu pasaku uz nakti vai kādu labu grāmatu…

Loti labs raksts.Tiešām dīvaina situacija Latvijā, ka Znaroka dēļ visiem latviešu sportistiem jārunā un jāklausās trenniņu laikā lamuvārdi… un krievu valoda.Mums ir kāda sadomazohistiska tieksme pēc svešas “kultūras” dominantes.Ja pat Znaroks butu ģēnijs tad viņa attieksme būtu citāda.Eiropas valstu hokeja komandas trennē dažādu valstu trenneri un vienmēr tie iemācās attiecīgās valsts valodu.Svešas tautas augstprātība un inteļģences trūkums. Varbūt beidzot, mums vajadzētu saņemties un cienīt pašiem sevi.

“Eiropas valstu hokeja komandas trennē dažādu valstu trenneri un vienmēr tie iemācās attiecīgās valsts valodu”

Nosauc, lūdzu, kaut vienu Eiropas izlases treneri, kas būtu mācījies pārstāvāmās valsts valodu, tikai tāpēc, ka ir kļuvis par izlases treneri?
Derēs arī fulbola vai basketbola izlases treneri.

Derēs arī fulbola ….”

Derēs gan.

Foolball – lūk mūsu nacionālais sports. Un tautiskā reliģija.

105.
Šampēteris>andrisB
2010. gada 27. februāris, 21:02

Nu tiem aizjūriešiem pierādīts …

Godājamā kinorežisore Laila! Esmu gandrīz vienmēr bijis sajūsmā par jūsu komentāriem, par tajos atspoguļotajām tēmām un, jo sevišķi – par spilgto tēlaino valodu un izteiksmes veidu. Tomēr uzbrukt Znarokam par nepatriotismu un par atteikšanos no Latvijas pilsonības ir augstākajā mērā neprofesionāli un stulbi. Jums nu gluži tāpat kā leģendārajam Šveikam ir izdevies dažās frāzēs iekļaut pilnīgi neloģiskas un absurdas lietas, tikai šoreiz it nemaz nav jautri. Tas būtu aptuveni tas pats, ja apgalvotu, ka Pītera Grinveja filmas ir diezgan liels mēsls, kas domātas vien šizofrēniskiem cilvēkiem (taču par laimi tā nedomāju, lai gan modernās mākslas sakarā atzīstos – uzsliet stāvus tramvaju un pasludināt to par augsto mākslu un dižu instalāciju var tikai mazliet dīvaini cilvēciņi, un zinu, ko par tādu lietu teiktu sapieris Vodička).
Punkts viens – pilsonība. Pirmkārt, Oļegam LR pilsonību piešķīra stipri vēlāk nekā dažiem citiem un piedevām neciliem krieveļiem, kas neko īpašu Latvijas hokeja labā nebija paveikuši. Viņam, īstenam Latvijas izlases līderim un vīram, kas iestūma Latviju pas.čempionātā augstākajā divīzijā, sākumā – nē. Znaroks jau tolaik spēlēja Vācijas čempionātā, pelnīja savu iztiku un šeit nevienam neko neprasīja, varu tikai iedomāties, kā šis lepnais mužiks toreiz jutās. Tad galu galā pilsonību piešķīra arī (tas ir galvenais vārds) Znarokam, lai gan jau toreiz viņš bija pelnījis arī to pašu aprieto 3ZV ordeni (un daudz vairāk nekā aptuveni 50% no 3ZV ordeņa laureātiem). Un tad pienāca brīdis, kad Vācijas klubs (Oļega galvenā un vienīgā darba vieta)Znarokam piedāvāja kļūt par Vācijas pilsoni, jo viņš kaut būdams veterāns, krietni palīdzēja komandas trenēšanā (ja nemaldos – tad vēlāk kļuva arī par spēlējošo treneri). Tāpēc, ka Vāczemē leģionāru skaits ir strikti ierobežots, toties, ja izdodas saņemt Vācijas pilsonību, tad vari spēlēt (un pelnīt iztiku savai ģimenei – sievai un divām meitiņām)bez jebkādiem nosacījumiem. Un, protams, ka Oļegs piekrita, un kurš gan viņa vietā nepiekristu! Vai tad būtu labāk atgriezties Latvijā un kļūt par bezdarbnieku (arī tolaik šejienes hokejā negāja īpaši spoži)? Vai vienkārši nodzerties, kā to ir izdarījuši neskaitāmi viņa kolēģi? Nē, Znaroks kļuva par Vācijas pilsoni (nevis atteicās no LR pilsonības, tās tomēr ir divas dažādas lietas), turklāt ievērojiet labi – Vācijā svešzemju veterānam pilsonību tāpat vien nepiedāvā, tātad vācieši viņu ļoti cienīja, turklāt Znaroks bija tur nodzīvojis likumā paredzētos gadus un PRATA vācu valodu.
Otrais – par to lamāšanos. Nu pastāv profesionālajā sportā un, jo sevišķi, hokejā un futbolā profesionālā leksika, kur biezāka vārda izteikšana ir ikdienišķa parādība, jo sevišķi tas sakāms par bijušās padsavienības teritoriju un tās iemītniekiem. Nu nevar gribēt, ka Čeļabinskas apgabalā dzimis krievu tautības hokejists sāktu runāt ar Šillera pantiem Plūdoņa atskaņās, lamāšanās padomju un pēcpadomju hokejā bija un ir kā sāls pie zupas, Pakalniņas kundze taču ber virumā sāli?
Trešais – par to Znaroka atteicināšanu (jaunvārds,ļauju to izmanto Lailai) no Latvijas izlases galvenā trenera amata. Lūk, šeit ir pārkāpta sarkanā līnija. Sporta līdzjutēji taču nepieprasa, lai valsts atteiktu finansējumu Jāņa Streiča filmām, no kurām dažas (”Rūdolfa mantojumu” gan vēl neesmu redzējis), piemēram – “Vecās pagastmājas mistērijas” – ir stipri dīvainas normālu ļautiņu prātiem, tā rakstu, lai neizteiktos hokeja valodā. Hokeja līdzjutēji taču neraksta petīcijas – nedot naudu Streičam vai vēl trakāk – Streičam neļaut režisēt!
Oļegs Znaroks ir ļoti un pilnīgi pašpietiekams cilvēks, atklāti sakot, man ir aizdomas, ka dažādi uzbrūkoši komentāri par Znaroka darbību un eksistenci viņam atrodas pie tās vietas, kas hokejistiem ir krietni virs slidām. Znarokam ir viena kolosāla un reta īpašība – viņš ir absolūts savas lietas fanātiķis un līderis. Tieši viņam ir izdevies tas, ko nespēja panākt daudzi citi treneri, slaveno zviedru ieskaitot, – panākt, ka izlasē ir vienots un draudzīgs kolektīvs, kurā vairs nevirmo ilggadējās savstarpējās ambīcijas un intrigas. Oļegu Znaroku es gribētu salīdzināt ar bobslejistu Jāni Miņinu, visa pasaule taču ir redzējusi Jāņa skatienu dažas sekundes pirms starta! Tad, lūk, Znaroks bija tieši tāds pats cīņai uzvilkts mehānisms visus tos ilgos gadus, kad viņš spēlēja Rīgas “Dinamo” un Latvijas izlasē. Znaroks bija gatavs sevi laukumā izlikt par visiem 200 procentiem un pieprasīja,lai cīnītos arī pārējie. Pašreiz Oļegs ir krietni mainījies, jo viņš ir Treneris, un tieši tagad sāk likties – šo vārdu var rakstīt ar lielo burtu. Gandrīz vai neticami – no eksplozīvā kaujā saucēja un cīnītāja viņš ir pārtapis par cilvēku uzvalkā un kravati zem zoda, un vismaz publiskajā telpā neviens vairs nav dzirdējis no Znaroka plūstam piecstāvīgos epitetus, tāpēc atminēties padsmit gadus vecus notikumus ir diezgam nožēlojami. Znaroks ir īstens Latvijas patriots, pat vairāk nekā no Čeļabinskā dzimuša padomju krieva varētu sagaidīt, un vismaz es lepojos, ka mums ir tāds Latvijas patriots kā Oļegs Znaroks.
Un, jā – man patiešām ir žēl, ka dažas gudras un smukas mušas ir aptaisījušas ķeizara Franča Jozefa (Oļega Znaroka) bildi, bet es taču nesviežu KURPI jūsu virzienā Trešā pasaules kara pieteikumam.

107.

Lācis zvērs, tomēr var izdīdīt;
Saeimai kauns, ka nevar izmācīt.

[ar maziem rediģējumiem]

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Kā dabūt baltu seju un nepieskarties bruņurupucim (146)
Laila Pakalniņa

Tā kā saskaņā ar ticējumu Lieldienās var tikt pie baltas sejas, bet paklausot mediķiem – pēc saskares ar bruņurupučiem kārtīgi jāmazgā rokas, četras Dieva dotās [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Marts un miers (116)
Laila Pakalniņa

Vai Latvijā ieviesīs kalendāru, kurā 15.martam uzreiz sekos 17. un nav 16.marta – līdzīgi tam, kā, piemēram, daudzās pasaules viesnīcās nav 13.numuru vai 13.stāvu? Reizēm [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Ušakova kalendārs (118)
Laila Pakalniņa

Kamēr mediķi ikvienam, kas pārvietojas pa Rīgu, iesaka izdzīvošanas nolūkos skatīties uz augšu (visai grūti realizējams padoms, turklāt – nekā jau tur, augšā, nav, bet [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Man nav vienalga (49)
Laila Pakalniņa

Padodos, man tiešām nav vienalga – pamostoties no olimpiskā murga gribu atbildēt balsij, kas tiklīdz atrodu laiku painteresēties par to, kas notiek Vankūverā un Vistlerā, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Izvēlēties Latviju (97)
Laila Pakalniņa

  Bijušais Gvantanamo ieslodzītais Latviju esot izvēlējies pats. Atliek vien domāt, ka tā arī ir, un galu galā, kāpēc šajā gadījumā tas tā arī lai nebūtu. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Mammas uzvaras diena (51)
Laila Pakalniņa

Rīgas domniekam Jānim Šmitam vēl nav apnicis – pagājušonedēļ viņš atkal pacīnījās pret pagānisma tradīciju piekopšanu Vecrīgā. Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē Šmits izteica [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Ģimene un barikādes (248)
Laila Pakalniņa

Es pat īsti nepamanīju, ka jau 19 gadu nepiedalos barikāžu piemiņas pasākumos. Proti, nekad pēc 1991.gada janvāra man nav bijusi vēlēšanās būt pie kāda Rīgā [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Sniegā un ceļā (40)
Laila Pakalniņa

Man patīk ziema, kurā ir tik daudz gaismas no sniega. Jo ir tik interesanti skatīties. Kā pa vienu taku cits citam pretim iet cilvēki. Kurš [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Tiesa un jutīgums (131)
Laila Pakalniņa

Pagājušo pirmdien Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris par „jutīgākajām” jaunā gada lietām nosauca tiesnešu algu „iesaldēšanu” un strādājošo vecāku pabalstus. Tā saukto mazā Gustava lietu, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Kas pie mums ir atnācis? (42)
Laila Pakalniņa

Ja jau „visi bērni” vienojušies šķietami daudzpusēji (bet jo īpaši tirgotājiem) izdevīgā Ziemassvētku saucienā „dāvanas būs tev un man!”, atliek vien pieņemt lēmumu, kas tās [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books