Banku annus horribilis (57)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2010. gada 25. februāris 16:25
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

2009. ir bijis negatīvu rekordu gads Latvijas banku sektoram. Jau janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka kopējie sektora zaudējumi pērn sasniedza 773 miljonus latu. Nu jau arī bankas pašas ir sākušas nākt klajā ar saviem 2009.gada rezultātiem, un skaitļi ir iespaidīgi.

Dabiski, īpašu uzmanību piesaista zviedru bankas, kuru izlaidīgā kredītpolitika piegādāja lielāko daļu degvielas trekno gadu gāzētājiem. Tagad tām nākas veidot milzīgus uzkrājumus, lai nodrošinātos pret zaudējumiem, kuri rodas no neuzmanīgi izsniegtajiem aizdevumiem. Viena pati Swedbank uztaisījusi gandrīz 40% no banku sektora kolektīvajiem mīnusiem, un tās 302 miljonu latu pērnie zaudējumi noteikti uz daudziem gadiem paliks kā Latvijas tautsaimniecības negatīvais rekords. Divpadsmit mēnešos Swedbank ir iznīcinājusi visus trekno gadu ieguvumus, jo 2009.gada zaudējumi ir tikai par dažiem miljoniem mazāki nekā visa peļņa, ko banka guva no 2003. līdz 2008.gadam. Savukārt SEB bankas zaudējumi 129 miljonu latu apmērā noslaucījuši 2008., 2007. un labu daļu 2006.gada peļņas. Šīs divas zviedru bankas ir atbildīgas par vairāk nekā pusi no visiem Latvijas banku zaudējumiem pagājušajā gadā. (Taisnības labad jāpiebilst, ka ne jau visas finanšu iestādes pagājušo gadu beidza ar zaudējumiem. Deviņas Latvijas bankas strādāja ar peļņu, kuras kopējais apjoms bija 19,6 miljoni latu. Taču šo banku kopējā tirgus daļa ir tikai nedaudz vairāk kā 16% no visa Latvijas banku tirgus).

Kā tam tirgus ekonomikā vajadzētu būt, zaudējumus nesošo banku īpašnieki tagad maksā par savām kļūdām, ieliekot papildu naudu banku kapitālā. Kopumā Latvijas banku sektorā šādi ieguldījumi pagājušajā gadā ir bijuši ap miljards latu, kas ir par trešo daļu vairāk nekā kopējie zaudējumi. Paradoksālā kārtā pēc kapitāla pietiekamības, kas ir viens no galvenajiem finanšu iestāžu uzticamības rādītājiem, banku sektors nobeidza 2009.gadu labākā stāvoklī, nekā tas bija 2008.gada beigās. Turklāt šā sektora stabilizācija pēc finanšu krīzes Latvijas valstij nav prasījusi ne tuvu tik daudz naudas, cik citām valstīm. Kopš Lehman Brothers sabrukuma 2008.gada septembrī Latvija iesaistījās tikai vienas bankas glābšanā. Pēc FKTK sniegtās informācijas, kopējie līdzekļi, kas līdz 2009.gada rudenim tika veltīti Parex stabilizācijai, veidoja aptuveni 10% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam, Zviedrijā valdība banku atbalsta programmām veltīja 50%, Nīderlandē 46%, bet Lielbritānijā pat 95% no iekšzemes kopprodukta.

Tomēr milzīgie 2009.gada Latvijas banku sektora zaudējumi nevar palikt bez sekām tautsaimniecībai kopumā. Bankas ir kārtīgi apdedzinājušās, neuzmanīgi piešķirot kredītus nekustamo īpašumu sektoram un celtniecībai, un vēl labu laiku tās būs ļoti piesardzīgas, izsniedzot jaunus kredītus.

Tas, savukārt, ierobežos ekonomiskās atkopšanās tempus. Sevišķi uzmanīgas bankas būs, kreditējot iekšzemes patēriņu, kur tās ir cietušas vislielākos zaudējumus. Uz ārējiem tirgiem orientētiem uzņēmumiem varētu būt nedaudz labākas izredzes, un tas kārtējo reizi pasvītro, cik svarīgi tautsaimniecības atveseļošanai ir eksports. Tas ne tikai ienes Latvijā naudu, bet tuvākajā nākotnē eksportējošiem uzņēmumiem arī varētu būt labākas izredzes ar kredītu palīdzību izvērst savas aktivitātes un radīt jaunas darba vietas.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(34 balsotāji )
Komentāri

lelle!
Tu nonāc pretrunās, jo nesen Tu pati apgalvoji, ka esi jau izšķīrusies par ko balsot!
Kā tad nu īsti ir?

Hi! Līdz rudenim vēl daudz kas mainīsies…tad i redzēsim.

Sakarīgs viedoklis!
Beidzās PSRS, kolhoznieki privatizēja sapuvušos traktorus un ar tiem braukalē vēl šodien īsti nezinot ar ko nodarboties…neviens atkārtoju neviens nav domājis, štukojis ko ta īsti darīt tai Latvijai!laukos nav nekas mainījies kopš kolhozu laikiem.Slimnīcas tajā pašā 80 gadu psiholoģiskajā līmenī..Rīgas domē viss tāpat-vienā birokrātiskajā purvā.
Secinājums:nākamajā dienā pēc 4.maija tika dota komanda:nu tauta tagad maucam, katrs par sevi, tagad kapitālisms, kur nauda un nekaunība nosaka visu.Kur ir ētika, iedzimtā latvieša pieticība, morāle un takts?20 gadus tauta ir zobus atņirgusi rāvusi tos kumosus otram latvietim ārā no rīkles…viss turpinās, vakar biju spicē maiku nopirkt, zābaki kā maksāja tā maksā 170 latus pie vidējās algas 200 lati
ko turpinam šo pašiznīcināšanos?…

Visspilgtāk tautas morāle un latvijas biznesa būtība parādās momentā, ja nedod dievs esat kāda meža īpašnieks un gribat to pārdot…
Domāju, ka cilvēki, kas tam gājuši cauri mani sapratīs un varu neturpināt…
Kā publiski sāksiet kustināt savu vēlmi pārdot mežu, tā sāksies tādi notikumi, kuriem būtu savlaicīgi nopietni jāgatavojās vismaz pusgadu iepriekš.
Tāds bandītisms, morāls terors, izsišana, krāpšana un rekets sāksies no savu mīļo tautiešu puses, ka maz neliksies.Un vienīgā iespēja dabūt kaut cik taisnīgu cenu ir pašam zāģēt tos kokus.Savādāk vairāk par 1/3 nedabūsiet.Nemaz neceriet.
Un banku sektors ir tāds pats…

Tas par kredītņēmēju vainas apziņas kultivēšanu ir labs, pieņemu, profu izštukots gājiens :) Kurš tad postpadomis spēja turēt pretī tam kapitālajam spiedienam- ņem,ņem..Mūsējie pat viena mēneša pirmsvēlēšanu kampaņu nespēj turēt, paurīši sašķiebjas.Un tagad finanšu varoņi gaužās par zaudējumiem- super :) Zaudējumi jau ,pieņemu tikai virtuāli,atrodami vien kompjos,pretī saņemot reālus, dabā atrodamus uzņēmumus,nekustamos īpašumus,utt.Nav slikts dīls :)

40.
Ieva to Lell
Kādas vēlēšanas tevis pareģotā trešā pasaules kara laikā?”

Ar vēlējamām vālēm un vēļas dēli.

Diez ko par šo teicis Zinnovjevs?

Kameņevs?
Trockis?

Petrovs Vodkins vismaz.

Labāk zviedru bankas, neka Banka Baltija un Parex.
Bankas zaudējumus jāsedz tās akcionāriem, un zviedri to izdarīja. Un kas būtu, ja 2008.gadā visas bankas bankrotētu ?

“Bankas zaudējumus jāsedz tās akcionāriem, un zviedri to izdarīja.”
———————-
Un kur to naudu dabūja akcionāri? Vai aizņēmās no Karlsona piecēru krājkasītes? Vai arī paši pa vakariem piestrādāja piecērija un piepelnīja?
Pamata doma ir tā – vai zviedru bankām patiešām bija zaudējumi un ja arī bija īslaicīga nestabilitāte vai tie bija akcionāri kas stabilizēja situāciju. Te der atcerēties kas sastāda lielu daļu no Latvijas steidzīgi paņemta miljardu aizņēmuma – smalki nodevētie līdzekļi “finanšu tirgus stabilitātei”.
Un kas šo aizņēmumu atmaksās? Latvijas iedzīvotāji ar saviem nodokļiem.

un te sākās latviešu īpatnējā nepakļaušanās un advancētā protesta izpausme.Akcizēto preci neviens normāls cilvēks vairs nepērk.Nodokli maksā tikai latvenergo un vēl kādi 12 uzņēmumi,visa valsts pāriet uz barteru…
un smieklīgākais ir tas ka varas elite dara to pašu brauc ar kontrabandas saļaru, pīpē baltkrievu cigaretes un uz valsti Latviju viņiem ir pilnīgs pofig…ar ventu-armandu priekšgalā….

tā ir…lūzuma punkts bij baķas `fīres ar vecrīgas dzīvokli….tas ir elementāri-viņi zags un laupīs a ko es nodokļus viņam vēl maksāšu…
un tas šķēle…nožēlojami…a šlesers tiešām izskatās ir bērna prātā..
izskatās ka notikumi sāk attīstīties, jebkuram spiedkatlam reiz parādās sūce, protams pie zināma spiediena…

Latvija var noderēt par paraugu, kā var izveidot totālas beatbildības valsts mēroga sistēmu. Tieši šā raksta kontekstā varētu, piemēram iepazīties ar FKTK likuma 5.nodaļu par darbinieku atbildību. Tur nav neviena vārda par to, kāda atbildība viņiem draud tādā situācijā, kādu izveidoja PAREX.
Pret viņiem neviens nekādu lietu ierosināt nevar, jo tur tas nav paredzēts. Nemaz jau nerunājot par kaut kādu iekļaušanos valsts iestāžu atalgojuma sistēmā (kuras arī,turklāt, nebija).
Un vispār, ši iestāde tāds dīvains veidojums: pamatfunkcija it kā noguldītāju aizsardzība, finansējums nāk no finanšu tirgus dalībniekiem iemaksu veidā, atskaitīšanās – finansu ministrijai? Atbildības – nekādas. Pamatots jautājums – kāpēc aizstāvēt kaut kādus noguldītājus pret saviem sponsoriem?

Te ir šis likums:
V nodaļa
Komisijas amatpersonu un darbinieku atbildība
19.pants. (1) Komisijas amatpersonas ir padomes locekļi, Komisijas struktūrvienību vadītāji, kā arī citi darbinieki. Priekšsēdētājs apstiprina to darbinieku sarakstu, kuri atzīstami par valsts amatpersonām.

(2) Komisijas amatpersonu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)
20.pants. (1) Padomes locekļiem, Komisijas struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar Komisiju, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai kuru nav apstiprinājusi padome.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu izpaušanu un par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies Komisijas darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.

vai tad tiešām banku uzkrājumi ir zaudējumi? Manuprāt, bankas zaudējumi būs starpība starp līdz kredīta nodrošinājuma pārdošanas brīdim nesaņemtās kredīta pamatsummas,%, ķīlas apsaimniekošanas izdevumiem, par uzkrājumiem mātesbankai smaksātajiem% un no ķīlas pārdošanas ienākušās summas.

Karš sākšoties novembrī…

http://www.iauto.lv/viewtopic.php?topic=21301&forum=20&start=0

pirms 3 gadiem
Vakar ziņās teica, ka auto kredīti Latvijā kopā esot laikam 320 miljoni, tas ir 50 000 tūkstoši pa 6 K katrs. Savukārt vakardienas Domburšovā par nekustamajiem tika pieminēts, ka nekustamo īpašumu kreditēšana esot dižākā Latvijas ražošanas nozare un patēriņa – apēšanas kredīti esot par kārtu lielāki, nekā ražošanas līdzekļiem un modernizācijai ņemtie. Savukārt iegādāto dzīvokļu cena ir uzpūsta un daudzi no tiem nekad par tādu cenu netiks pārdoti, ja nu pēkšņi kas notiek. Daudzi no kredītņēmājiem esot ar problēmām samaksāt tos jau pēc vienas algas nesaņemšanas. Un ja nu šitas burbulis plīst

Daļu no zaudējumiem veido banku uzkrājumi nedrošajiem kredītiem. Tādejādi, ja parādnieks kļūst maksātspējīgs šī nauda atgriežas apritē un nav zaudējumi.

Es nu galiigi nevaru apgalvot, ka esmu sajuusmaa par pashreizeejo Dienu, bet tas, ka man no riitiem uz virtuves galda pie kafijas tases arii uz papiira uzdrukaats shaada tipa Raudsepa banku propogandas materiaals nav jaaredz, mani nepavisam neapbeedina! Raudseps ir visprastaakais banku kabatas zhurnaalista paraugs! Pirmkaart deelj Raudsepa es arii sho portaalu apmekleeju ljoti reti un vinju zhurnaalu pat skatiities netaisos!

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Lafers un Leiputrija (90)
Pauls Raudseps

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Padoms cirvim (104)
Pauls Raudseps

1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Bīstamā stabilitāte (136)
Pauls Raudseps

Latvijas valsts finanšu situācija jau kļuvusi tik relatīvi stabila, ka ārzemēs uz mums sāk atsaukties kā piemēru, kā sakārtot savu budžetu finanšu krīzes apstākļos.  Aizgājusī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Riski un reitingi (153)
Pauls Raudseps

Ikdienā mēs nemēdzam domāt, ka risku var precīzi izmērīt. Zinām, ka ir drošāk braukt ar tramvaju, nekā vizināties pa plānu ledu ar mašīnu. Tomēr cik [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazās Islandes milzu problēmas (355)
Pauls Raudseps

Nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Sākot 2010.gadu, varam būt pateicīgi, ka Latvijai nav tādu problēmu kā Islandei. Šī mazā Ziemeļvalsts ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Neļausimies pesteļiem jaunajā gadā (424)
Pauls Raudseps

Grūti būs atrast cilvēku Latvijā, kurš skums par 2009.gada aiziešanu nebūtībā. Tajā piedzīvojām gan parlamenta ēkas apmētāšanu ar akmeņiem, gan oligarhu un prokremlisku partiju alianses [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Atslābums nelaikā (38)
Pauls Raudseps

Pēc kārtējās budžeta šturmēšanas valdība nolēmusi, ka laiks atkal baudīt dzīvi. Atslābināties un notriekt nedaudz naudiņas. Otrdien, kā torīt ziņoja LETA, valdības sēdē bija iesniegti priekšlikumi [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Veiksme ar budžetu (91)
Pauls Raudseps

2010. gada budžets beidzot ir pieņemts, Latvija ir sekmīgi izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka bezmaz vai visi vietējie viedie vērotāji [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazuma piegarša (60)
Pauls Raudseps

Attīstības sadarbības komisāram ir atbildība par puspasauli un miljardiem eiro apjomā mērāms budžets, tomēr Andrim Piebalgam piedāvātais jaunais amats Eiropas Komisijā (EK) atstāj mazuma piegaršu. Pēc [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Eksporta ideoloģija (58)
Pauls Raudseps

Gandrīz visus atjaunotās neatkarības gadus esam pieraduši vērtēt partiju ideoloģiju galvenokārt caur etnisko prizmu. “Labēja” partija bija tā, par kuru balsoja pārsvarā latvieši, “kreisa” tā, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books