Uz gāzes adatas (110)
Autors: Anita Brauna
Publicēts: 2010. gada 25. februāris 09:28
Atslēgvārdi: , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. Pārsteigti šonedēļ bija vēl virkne cilvēku, kas seko projekta gaitai, jo, pirmdienas rītā apsolījis mēneša laikā izvērtēt TEC-2/2 izmaksu pamatotību, otrdien ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) jau deva zaļo gaismu Latvenergo tā īstenošanai.

Enerģētikas nozare Latvijā ir tik monopolizēta, ka neatkarīgiem profesionāļiem trūkst ticamu datu, lai sniegtu skaidru atbildi, vai šī ir pareizākā izvēle. Taču viens ir skaidrs, un to nenoliedz pat projekta atbalstītāji – Krievijas gāzes loma Latvijas enerģētikā tiek nostiprināta un elektrības cena mūsu valstī būs vēl vairāk atkarīga no dārgās izejvielas – gāzes.

Spēcīgs lobijs

Latvijas politikā vienmēr ir bijis spēcīgs Latvenergo un Latvijas gāzes lobijs, kas citāda viedokļa paudējus parasti sauc par nekompetentiem, savtīgu interešu vadītiem indivīdiem. Šoreiz viņiem uzradās negaidīti atbalstītāji – uz Ekonomikas ministriju (EM) un Valsts prezidenta kanceleju pēdējā mēneša laikā plūda TEC-2/2 izbūvē iesaistīto ārvalstu uzņēmumu vēstniecību un pat valstu līderu atbalsta vēstules. Mums rūp Latvijas enerģētiskā drošība un mēs uztraucamies, ka TEC-2/2 projektu varētu izbeigt, – tā A.Kamparam rakstīja ASV vēstniece Latvijā.

Šādā gaisotnē arī tapa EM otrdienas lēmums. A.Kampars Citadiena.lv vaļsirdīgi atzīst, ka pirmdien viņam bijusi tikšanās ar „reprezentatīvu delegāciju”. Latvenergo tenderī uzvarējušo uzņēmumo – turku GAMA un amerikāņu General Electric (GE) – pārstāvji vilcināšanās gadījumā draudējuši piedāvājumu atsaukt. (GAMA ir TEC-2/2 izbūves īstenotājs, GE – gāzes turbīnas piegādātājs.) Arī projekta finansētājs ERAB brīdinājis, ka viņu piedāvājums ir spēkā „līdz mēneša beigām”.

Tikšanās ieguvums ir tas, ka projekta izmaksas ir nokaulētas par 20 miljoniem eiro. Tas ir viens no apsvērumiem, kas EM ļāvis izšķirties par atbalstu TEC-2/2.

Tiesa, otrā gāzes bloka izbūves izmaksas – 360 miljoni eiro – joprojām ir divas reizes lielākas nekā līdzvērtīgajam TEC-2 pirmajam blokam (178 miljoni eiro). Milzīgā cenu atšķirība tiek skaidrota ar radikālajām izmaiņām, kas četros gados skārušas enerģētisko iekārtu, to skaitā metāla cenu tirgu. A.Kampars saka, ka EM neatkarīgi avoti apliecinājuši aprēķinu pamatotību. EM un  Latvenergo rāda Lietuvas virzienā, kur līdzīgs projekts Elektrēnu pilsētā būs par 15% dārgāks.

Tomēr, redzot milzīgo atšķirību starp TEC-2 pirmā un otrā bloka izmaksām, Citadiena.lv uzrunātie ekonomisti joprojām neticībā rauc pieri. Runāt par tirgu šajā nozarē esot grūti, jo spēlētāju ir ļoti maz un cenu lielā mērā nosaka vienošanās.

Latvijas medijos izskanējusi informācija, ka spāņu Iberdrola, kas veica TEC-2 pirmo rekonstrukcijas kārtu, otro bloku solījusi uzstādīt par 30 miljoniem eiro lētāk nekā uzvarētāji. Tomēr EM norāda – tā vēlreiz uzrunājusi abus pretendentus, un uzņēmumam Iberdrola nav bijis skaidra piedāvājuma, arī cenas ziņā.

Tikmēr Rīgā jau runā, ka GAMA izvēlētais TEC-2/2 būvnieks būs valsts iepirkumu veiksminieks Skonto būve. Uzņēmuma līdzīpašnieks Ivars Millers Citadiena.lv uz to atbildēja: „Nezinu.” Ja būs tenderis apakšuzņēmējiem, Skonto būve pieteiksies, bet pašlaik par to nevarot runāt.

Gāze pret zaļo alternatīvu

Otrs aspekts, ko EM vērtējusi, – vai vēl viens gāzes bloks ir pareiza izvēle no elektroenerģijas politikas viedokļa. A.Kampars saka – uzklausot Latvenergo un dažādos enerģētikas ekspertu viedokļus, viņš izšķīries par labu projekta atbalstītāju argumentiem.

Latvenergo uzstāj, ka vēl viens gāzes bloks ir ekonomiski izdevīgākais risinājums, un tas uzņēmumam nepieciešams konkurētspējas stiprināšanai atvērtajā Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgū.

Arī citi nozares pārstāvji spriež – no Latvenergo komerciālo interešu viedokļa projekts ir saprotams, lai arī „primitīvs”, kā to sarunā Citadiena.lv raksturoja Juris Ozoliņš. Taču Latvenergo īpašniekam – valstij – ir arī citi uzdevumi, piemēram, rūpēties par enerģētisko drošību un tirgus politiku, kas patērētājiem nodrošinātu pieņemamu cenu. No šī viedokļa TEC-2/2 ir pretrunā ar Eiropas Savienības politiku, kas vērsta uz energoresursu dažādošanu un atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību.

„Latvija tiek uzsēdināta uz gāzes adatas,” saka J.Ozoliņš. Pat Krievijā un Azerbaidžānā elektrības ražošana tik ļoti nav atkarīga no gāzes, viņš piebilst. Arī A.Piebalgs uzsver – Latvijas valdībai tagad ir jāizskaidro šā lēmuma konteksts. Proti, cik lielā mērā šis projekts aizpilda Latvijai nepieciešamās jaudas, kā tas saskan ar plāniem būvēt cietā kurināmā staciju Liepājā, kā tiks īstenota apņemšanās palielināt AER īpatsvaru un uzlabot energoefektivitāti. „Grūti komentēt, jo uz daudziem jautājumiem man nav atbildes,” saka A.Piebalgs.

Kā projekta riska faktoru komisārs sauc gāzes cenu, kas piesaistīta naftas cenai, un ilgtermiņā tiek prognozēts, ka šie resursi tikai kļūs dārgāki. Jāatgādina, ka treknajos gados Latvijā strauji sadārdzinājās elektrība (un daudzās pilsētās, to skaitā Rīgā, arī siltums) tieši tāpēc, ka gāzes cenas kāpa debesīs. Pērn šis process apstājās tikai globālās ekonomikas krīzes dēļ.

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons medijos jau izteicies, ka nākamgad elektrības cena Latvijā varētu pieaugt par „padsmit” procentiem, ko viņš pamato gan ar gāzes cenu, gan tirgus situāciju reģionā, gan Latvenergo nepieciešamību ieguldīt attīstībā. Uzņēmums apgalvo, ka TEC-2/2 saražotās elektrības cena būs konkurētspējīga tirgū, jo jaunās iekārtas ir efektīvas. Šos pieņēmumus ir apstrīdējuši citi nozares speciālisti, kas, pamatojoties uz publiski pieejamajiem datiem, sarēķinājuši, ka TEC-2/2 saražotās elektroenerģijas pašizmaksa (70 eiro/MWh koģenerācijas režīmā, 94 eiro – kondensācijas režīmā, kad neražo siltumu) būs dārgāka par Skandināvijas biržas vidējo cenu (45 eiro/MW). Latvenergo šos aprēķinus noraida.

EM savukārt bažas par atkarību no gāzes noraida, uzsverot, ka Latvija joprojām plāno būvēt arī cietā kurināmā staciju Liepājā, kur viens no kritērijiem pretendentiem būs AER īpatsvars. Neatkarību stiprinās arī plānotais starpsavienojums ar Skandināviju.

„Zaļo” un kokrūpniecības industrijas piedāvātā alternatīva gāzei ir elektrības ražošana no AER – vēja un jo sevišķi biomasas, kas Latvijā ir milzīgs neizmantots resurss, kurš daļēji tiek eksportēts, daļēji sapūst mežā. Viņu vīzijā ietilpst lielas biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība Rīgā, kā arī citās pilsētās. Īstenojot TEC-2/2, vajadzība pēc vērienīgas biomasas koģenerācijas stacijas Rīgā zūd, jo tik daudz siltuma jaudu nevarēs patērēt. Šādas stacijas mīnuss būtu salīdzinoši augstie kapitālieguldījumi, taču industrijas pārstāvji mierina – to kompensē lētāka izejviela, un Skandināvijas valstu piemērs rāda, ka šī enerģija tirgū ir konkurētspējīga.

Kokprūpnieki arī uzsver, ka šāda izvēle piedevām stiprinātu citas Latvijas nozares un radītu jaunas darbavietas, kamēr gāzes gadījumā nauda vienkārši aizies Krievijai.

Enerģijas ražošanā no biomasas Latvijai priekšā ir ne tikai Skandināvija, bet arī Igaunija, kur pēdējos gados uzbūvētas divas lielas koģenerācijas stacijas. Latvijā tādu piemēru vienkārši nav. Labākajā gadījumā vienkārši nepārdomātu likumu, sliktākajā – fosilā kurināmā lobija dēļ.

Latvenergo nezaudē

Jāuzsver, ka Latvenergo TEC-2/2 projekts nekādu risku nerada, un tam kabatā ir droša garantija, ka investīcijas atmaksāsies. Agrāk lielajās koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas tarifu noteica regulators, bet Latvenergo ir panācis, ka kopš šā gada cenu aprēķina pēc MK noteikumos ierakstītas formulu. Saskaņā ar formulu TEC-2/2 izmaksas tiks ierēķinātas tarifā, ko maksās elektrības patērētāji. Citadiena.lv rīcībā ir nozares pārstāvju aprēķini, ka šādā veidā 15 gados Latvenergo investīciju atpelnīs ar uzviju – 210% apmērā. Jautāts, vai tā nav pārāk dāsna pretimnākšana, A.Kampars sacīja, ka šie aprēķini ir pārspīlēti.

Latvenergo apgalvo, ka TEC-2/2 ietekme uz elektrības cenu būs mērāma līdz 2%. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) gan atzīst, ka jaunā bloka iespaidu uz elektroenerģijas gala cenu pašlaik var prognozēt tikai ļoti aptuveni, jo tā būs atkarīga no Latvijas kopējā elektrības patēriņa, jaunās iekārtas saražotās enerģijas apjoma un importa cenas. Piemēram, šogad janvārī TEC-2 koģenerācijas iekārtu noslodze bija augsta, tāpēc saražotā enerģija bija lētāka nekā imports. „Ja šogad jaunais bloks jau būtu uzstādīts, tas, iespējams, būtu palētinājis gala cenu lietotājiem, nevis sadārdzinājis. Savukārt kādā siltākā ziemā, kad pieejams lēts imports, vietējo jaudu izmantošana kopējo lietotājiem piegādāto enerģiju visdrīzāk sadārdzinās,” – tā SPRK.

Cik jaudas vajag?

Viens no galvenajiem Latvenergo un EM argumentiem par labu TEC-2/2 ir nepieciešamība palielināt jaudas un prognoze, ka ap 2016.gadu, kad igauņi aizvērs vecās degslānekļa stacijas, reģionā elektrības jaudu var pietrūkt (Liepājas staciju līdz šim laikam nepagūtu uzbūvēt). TEC-2/2 uzstādītā elektrības jauda būs 427 MW.

Tieši šīs prognozes pārsteidz A.Piebalgu, jo „perspektīvā šajā tirgū paredz jaudu pārpalikumu, ne iztrūkumu”. Vai arī Latvija rēķinās ar strauju ekonomikas augšupeju vai lielu rūpnīcu būvi, kam šīs jaudas būs nepieciešamas. A.Piebalgs vērš uzmanību, ka, par spīti prognozēm, Ignalinas AES aizvēršana kardinālas izmaiņas elektrības tirgū nav radījusi.

Jaudu prognozēs pašlaik Latvijā var paļauties tikai uz Latvenergo sniegtajiem datiem, jo neatkarīga pārvades sistēmas operatora nav. Kā skaidro J.Ozoliņš, Latvenergo publiski sniegtā informācija turklāt ir nepietiekama, lai iegūtu skaidru priekšstatu par pašreizējo jaudu apmaiņu un tirgus modeli. Neoficiāli avoti Citadiena.lv turklāt ir norādījuši, ka informācija, ar ko operē Latvijā, „neiet kopā” ar Lietuvas un Igaunijas sniegtajiem datiem. Tieši tas liedz izteikt pārliecinošu vērtējumu, vai TEC-2/2 tiešām ir labākais iespējamais risinājums valstij vai arī tikai kārtējais peļņas avots politbiznesam.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(34 balsotāji )
Komentāri

Pirms pārskaitat musinātājam atgādināšu, ka vides saskaņojumu saskaņošanai ir noteikts termiņš. Pie situācijas, kad ir apstiprināta projekta uzsākšana ar buvniecibu, nedomāju, ka vides saskaņošana nav jau sen veikta un pabeigta, t.sk. iztekot terminiem, kad kaut ko var apstrīdēt.

AD, es neatbalstu dabasgāzi, bet gan paskaidroju situāciju ar faktiem, kas ir publiski pieejama katram, kas vēlas par to būt informēti. TEC2 rekonstrukcijas projekts šādā veidā ir nekorekts, bet ne jau tādēļ, ka biomasa ir labāka.

Labāks būtu projekts, kas paturētu TEC agrāko funkcionalitāti, kad dabasgāzi varēja ērti nomainīt ar mazutu (šis ir arī iemesls, kādēļ gāzes cena tiek izteikta mazutā visur pasaulē). Modernie TEC bloki (tādi, kurus ražo GE), neļauj izmantot citu kurināmo, kā dabasgāzi. Tādēļ pieeja ir nepareiza, bet pavisam citu iemeslu dēļ nekā koksnes lobijist cenšas iestāstīt.

Varu tikai atkārtot – faktiskā resursa pieejamība nav tik liela, lai ražotu 400MW jaudu. punkts.

Viss tas Gazproms un ogles ir relikti. Un sovetlatviešu domāšana ir aizvēsturiska. Visa pasaule, ieskaitot ķīniešus, taisa reaktorus. Pat tuvējos Karalaučos. Bet latvieši čuč sūdu čupā un negrib no tā līst ārā. Pēdējais laiks sāk projektēt un būvēt kodolstacijas. Kads grib ar to gāzi un oglēm piebāzt pilnu vēderu un pakaļu. Tagad un uzreiz.

Nu nesaprotu par ko te cepjas – Piebalgs saka, ka būšot jaudu iztrūkums? Kur tad paliek tas, ka veco TEC-2 16 . gadā jāslēdz ciet, jo tas neatbilst izmešu normām? Aizslēdzot TEC-2 elektriskās jaudas kritiīsies, šis TEC2/2 jau nav JANUNAS stacijas būvniecība BET GAN VECĀS AIZVIETOŠANA. Vai patreiz kāds var pateikt, ko vēl tik ātri, kā gāzes staciju var uzcelt, lai Latvija nenonāktu jaudu trūkumā. Nu nevajag te teoretizēt par jaudu pietiekamību, nepietiekamību – bilances taču var redzēt gan Latvenergo ggada pārskatos, gan Pārvades sistēmas operatora ziņojumā ir informācija, gan viņu mājas lapā var redzēt kādā apjomā imports/exports staigā starp valstīm. Kur tad Lietuvā, Igaunijā tik ātri parādīsies jaunas jaudas?? Lietuvas AES vēl būs nez kad, Igauņiem ar nekas jauns tik ātri nebūs. Ko tad bļausiet ja jaudu trūkuma dēļ`būsiet tumsā vai elektrības cena uzleks. Arī par tarifiem Braunas kundze runā demagoģiski – tas ka, Latvijā netika celti tarifi vēl nenozīmē, ka elektroenerģija pie mums nemaksāja neko – vienkārši tāda bija politika, to tagad parāda pārvades un sadales tīklu zaudējumi, tīkliem trūkst investīciju. Tas ir rezultāts, ko radīja nepamatoti lēta elektreonerģija nevis gāzes cenas. Savukārt kokrūpnierki, protams, ka cepjas – kas varētu būt labāks kā dabūt zaļo tarifu un uz lielo Rīgu smuki pelnīt? Varbūt pakustieties un paskatieties cik maksā tā šķelda un par cik viņu pērk Skandināvi? Vai tad tagad šķeldu neizved un cilvēki nestrādā lai to sagatavotu. Nu nebūs nekāds nodarbinātības sprādziens ja TEC uzliks uz šķeldas adatas. Bez tam šāda stacija nenodrošinās tādu elektroenerģijas izstrādi, koksnes stacijās vairāk izdalās siltums nekā elektroenerģija – tāda tā tehnoloģija. Ja gribam pamukt no lielām adatām – tad jābūvē Latvijā atomstacija, lai gan tai arī kurināmo vajag un Latvijā, cik zinu, neaug atomi :)

Kur tas Neo kavējas ar Latvenergo algu listēm?

Tas par tām cenām ir pilnīgas muļķības. 360 miljoni eiro ir par 8,5 % dārgāk nekā Elektrēnu stacija, nav ko muldēt, ka šis projekts ir lētāks. Spāņi Elektrēnos būvē lētāk un šeit būtu būvējuši lētāk. Un izmaksu atšķirība pirmajam un otrajam blokam ir tikai likumsakarīga, jo pirmo uzbūvēja praktiski par pašizmaksu.

85.
Ja gribam salīdzināt ar Elektrēnu energobloku, tad jāņem vērā, ka Lietuvā energobloks:
- nav paredzēts darbam koģenerācijā. RTEC-2 ir gan koģenerācijā, gan kondensācijā, kas ir ievērojami efektīvāk, bet arī nedaudz dārgāk;
- TEC-2 rekonstrukcija kopā maksā ap 360 milj.EUR, kuras sastāvā energobloks ir tikai daļa. Pats energobloks jau pirms cenas pazemināšanas maksāja ap 350 milj.EUR. Tagad varētu būt ap 330 milj.EUR.

Ja pareizi atceros, tad Spāņi arī piedalījās konkursā un viņu piedāvājums netika pieņemts, jo bija dārgāks

81. precizēju:
- TEC-2 tiek saglabāta iespēja izmantot arī šķidro kurināmo siltumenerģijas ražošanā;
- situācija mainās arī ar gāzes cenas noteikšanu. Sk. vakardienas Бизнес & Балтия: “Газпром” повернулся в сторону Европы
Publicēta: 25.02.2010 … импортеры начали сомневаться в целесообразности привязки цен на газ к корзине нефтепродуктов

… un tas ir saprotami, jo ir bezjēdzīgi piesiet cenu kaut kam ar kuru praktiski nav vairs nekādas saistības, ar kuru nekonkurē. Visdrīzāk jau tuvākā nākotnē ši piesaiste varētu būt elektroenerģijas cenai.

Vārda brālim,

TEC-2 pirmajam blokam nav paredzēts izmantot alternatīvu, kā tikai gāzi. Neesmu redzējis, ka ar otro bloku būtu savādāk. Ja ir informācija par pretējo lūdzu atsauci uz avotiem, vislabāk dokumentiem.

Tas par ko ziņo B&B uz LV neattiecas, bet gan uz Eiropu, jo Eiropa pēdējā gada laikā tika pārpludināta ar sašķidrināto dabasgāzi, kura bija paredzēta ASV tirgum, bet recesijas dēļ tur netika pieparsīta. Lielais piedāvājums Eiropā un Konkurenču padomju labais darbs vecajās dalībvalstīs atbrīvoja katla māju rokas no ekskluzivitātes saistībām un ļāva biržā iepirkt lētāku sašķidrināto dabasgāzi kā rezultātā lielie importētāji nespēja izpildīt savas ilgtermiņa saistībā paredzētās noņemšanas apjomus un dabūja samaksāt vairākus simtus miljonu Eiro par nesaņemtu gāzi.

Tas ir arī iemesls kādēļ Gazprom tika saukts pie sarunu galda un vairāku mēnešu ilgās sarunās tika panākts, ka turpmāk 66% no apjoma būs piesaistīti mazutam, bet atlikušie 33% LNG cenai biržā (spot price).

Kaut arī tas liecina par cenu noteikšanas izmaiņām Rietumeiropā, ar Latviju/Baltijas valstīm tam ir maz sakara, jo mums nav LNG atšķidrināšanas termināļa, kas piedāvātu alternatīvu. Pie tādas mēs varam nonākt tikai teorētiski, ja beidzot tiktu atrasti ~200-300 miljoni Eiro gāzesvada izbūvei starp Poliju un Lietuvu. Bet tā kā LT/LV/EE uzņēmumi ir neieinteresēto pušu rokās, tad tāda projekta attīstība šobrīd ir mazticama, lai arī politiski vēlama.

oskaram taisnība.
Mēs te polemizējam pietiks jaudas vai nepietiks. Patiesībā ir vienkāršāka – no 360 miļiem otkata procenti ir iespaidīgi. Vajag/nevajag tas nevienu lēmuma pieņēmēju neinteresē.
Čūskas un ežu krustotāja Skonto Dāvja parādīšanās pie projekta arī smaku iedod.

Skaties tūlīt vēl parādīsies debilais ekonomikas sildīšanas arguments. Protams GE kā ASV uzņēmumam samaksātie 300 mlj (vai cik tur iznāk ja noņem otkatu) ekonomiku uzsildīs. Tikai ASV :-D

90.
musinatajs>>Janis 81.
2010. gada 26. februāris, 12:23

Man nevajag naudu, es pats esmu gatavs samaksāt/ziedo 50 Ls!

Tikai lai kāds iesniedz korektu prasību TEC-2 vides atļaujas apturēšanai.

Man ir noriebies apmaksāt politiķus, kurus nevaru ciest. TEC-2 ir viens no veidiem kā politiķi atkal uzsēdīsies mums/vēlētājiem (un mūsu bērniem) uz “astes” par apuveni 100 mil.

Ar Parex mums nepietika?!?!
Škēle (~80), Godža (~1) un Šlesers (~10) tur iegrābās mūsu kabatās ne pa jokam.

Vienreiz pietiek!!!

Esmu gatavs samaksāt tam kurš reāli izčakarēs to projektu. Man kā nodokļu maksātājam un elektroenerģija patērētājam garantēti lētāk ir tagad iemaksāt līdz pat 100 Ls it kā par neko, nekā pēc tam maksāt caur nodokļiem tos otkatus par ko runā oskars un citi.

Ja esi gatavs maksāt 100LVL par neko, tad iesaku ieiet ziedot.lv un arī TEV noziedot naudu pārtikas pakām tām ģimenēm, kur nepietiek nauda tik elementārām lietām, kā pārtikai!

92.
cits Jānis >>musinatajs
2010. gada 26. februāris, 13:02

90.
Ja tiek uzstādīta:

- biokurināmā stacija, tad izmaksas ir ap 3000 – 3500 EUR/kW
- ogļu elektrostacija bez CO2 sistēmas ap 1700 EUR/kW, ar CO2 – virs 2000 EUR/kW
- AES ap 3000 – 3500 EUR/kW
- RTEC-2/2 varēt būt zem 800 EUR/kW

=>Zigurds Mežavilks
“Viss tas Gazproms un ogles ir relikti. Un sovetlatviešu domāšana ir aizvēsturiska. Visa pasaule, ieskaitot ķīniešus, taisa reaktorus. ”
===
Kodolenerģija arī nav nekas jauns un īpaši “mūsdienīgs”.

Man no šī raksta pamācošākais šķiet, kā ārvalstu vēstniecības un valdības cīnās par savu uzņēmumu interesēm. Vai daudz piemēru, ka mūsu vēstnieki kādā ārvalstī dotos pie ministriem, lai lobētu Latvijas uzņēmumu intereses? Cik vēstules Valdis Zatlers ir uzrakstijis saviem “kolēģiem prezidentiem” atbalstot mūsu biznesu?

Kāmēr mēs turpināsim aplikt savējos vienalga vai tas būtu Latvenergo vai Skonto tikmēr būsim tāda sīka lūzeru tauta.

>>Jani,
Caur ziedot.lv labdarības mērķiem esmu ziedojis gan bērniem, gan tiem kuriem vajag citādu palīdzību ne reizi vien un ievērojami vairāk nekā 100 Ls.

Tomēr, šajā gadījumā ziedojot naudu lai apstādinātu TEC2, tiktu ziedota nauda lai neļautu Miķelsonam&Co vēlreiz apzagt tās pašas trūcīgās ģimenes, kurām tāpat nav ko ēst.

Kāds taču caur tarifu apmaksās desmitiem ja ne simtiem miljonu otkata, kas ienāks politiķu kabatās. Tai skaitā tās pašas trūkumcietēju ģimenes, jo arī viņas patērē elektrību.

Tāpēc TEC2 projekta apstādināšanas ekonomiskais efekts priekš trūcīgām ģimenēm ir ievērojami lielāks par 100 Ls.

Patiesībā, es domāju, ka šis efekts būtu līdzvērtīgs 10 un vairāk miljonu ziedojumam.

Savukārt valsts pilsoņiem – tiem kuri vēl šeit plāno palikt, tā būtu iespēja parādīt esošajai kleptokrātijai zobus. Iespējams beidzot kaut kur tos arī apstādināt.

Diemžēl Kampars pierādīja (cerams ka ne viss JL), ka viņš ir pārāk mīksts, lai pieņemtu kaut vienu saprātīgu lēmumu.

>>Liela baža

Protams, ka nevajag savējos aplikt. Pat tad, kad tie apzog savus līdzpilsoņus.

Re, Grieķiem izdevās vienoties ka zagt un melot ir labi, ja to dara kopā.

Izvilka 8 gadus. Super!

Kur viņi ir tagad?

musinātājs,
vai atgādināt, ka apstrīdēt vērtējumu var noteiktā laika periodā un, ka visticamāk šis periods jau ir beidzies, jo savādāk līgumi netiktu slēgti?

Liela Baža,
par to, ko un kā mūsu vēstnieki dara vai nedara ārvalstīs ekonomikas jomā var iepazīties šeit: http://db.lv/k/354-blogi-viedokli/355-blogi/361-arlietu-dienests-latvijas-eksportam

kā arī sekojot līdzi šim:
http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/Ekonomiskas-attiecibas/Vestniecibu-atbalsts/

pagājušā gada cikla pārskats ir te:
http://www.mfa.gov.lv/lv/Arpolitika/Ekonomiskas-attiecibas/Vestniecibu-atbalsts/uznemeji-vestnieki/

Un vēl musinātājam,
runāt par “otkatu” ir viegli un vienkārši. Bet tas līdzinās aptuveni Viduslaikos pieņemtajai praksei, ka par raganu apzīmēt un sadedzināšanai uz sārta varēja nolemt jebkuru.

It kā dzīvojam civilizētā pasaulē ar +/- tiesiskām attiecībām pat Latvijā. Ja ziņas par “otkatu” ir vairāk kā pieņēmums, tad varbūt ir pēdējais laiks griesties pie KNAB un lūgt izmeklēt lēmuma pieņemšanas procesu, iesaistītās personas un viņu naudas plūsmas?

Ja iesniegumu pavada kāds pierādījuma dokuments, kaut neformāls, tad noteikti arī citadiena.lv būtu ieinteresēta publicēt šāda iesnieguma faktu un saturu, lai piespiestu KNAB rīkoties.

Vajadzētu padiskutēt arī par otkatu no šķeldiniekiem par TEC 2/2 norakšanu. Tā, ka musinātāj uz priekšu!

100.

Paldies “Cits Jānis” par info.

Tavi dati ir celtniecības izmaksas, kas gala rezultātā elektrības cenā veidos to izmaksu fiksēto daļu. protams daudz kas atkarīgs no iekārtu kalpošanas laika.

Nepieciešama tikai informācija par kurināmā cenu uz kW.
Ja ņem vērā kurināmā proporciju enerģijas pašizmaksā, tad
pieļauju, ka gāzei kurināmais jau šobrīd sastāda 80% , biomasai ~20~40%, AES varētu būt ne vairāk par 3%. (Droši vien Cits Jānis operē ar precīzākiem cipariem).

Tas nozīmē, ka ceļoties kurināmā cenām piemēram 2x, sagaidot ka visu citu – ogļu, biomasas (piem. granulu), kā arī urāna cenas celsies +/- ar tādu pašu ātrumu – iegūstam, ka pats stulbākais ko tagad darīt ir “pa lēto” uzbūvēt gāze staciju. T.i. gāzes cenai ceļoties pa 50% elektrības cena gāzei par 40%, biomasai pa 12%, AES pa 2%.

101.

Tikai nevajag aizmirst, ka Latvijai līdz savai AES ir tikpat tālu, kā mūsu hokejistiem līdz olimpiskajam zeltam.

>>Liela baža

Ņemot vērā pašreizējās elektrības cenas, Latvenergo un Latvijas Gāzes uzvedību, tai skaitā attiecībā uz šo organizāciju klientiem, domāju, ka otkats šķeldiniekiem vai jebkuriem citiem “niekiem”, kuri noraks TEC2, būtu svēta lieta.

Tiesa, otkats industrijas pārstāvjiem radītu nepatīkamu morālu precedentu un no tā vajadzētu izvairīties.

>>Jānis

Protams Jāni.
Tev taisnība. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī.
Paskatāmies, kā tika izvilkts Parex uzvelkot nodokļu maksātājus?

Un saprotam ka dzīvojam tiesiskā valstī…..

Par to griešanos dažādās institūcijās.

Pirmais, ka nāk prātā ir ekonomiskā policija. KO domā Jāni? Es domāju ka tā būs bite vai kamene.

Ir citi varianti.

Varbūt man griezties ar iesniegumu Saeimā, pie tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja??? :-D
Iespējams, ka pareizais cilvēks, kurš pie šī jautājuma nopietni varētu pieķerties ir Ekonomikas Ministrijas par enerģētiku atbildīgais ierēdnis?? :-D
Laikam tomēr pareizāk par šo jautājumu griezties pie Andrejevas kundzes, izskatās, ka viņa vienmēr aizstāv patērētāju intereses? :-D

Varbūt man uzskaitīt vēl kādu sabiedrības intereses pārstāvošu cilvēku?

Nē.

Domāju, ka pienācis laiks rīkoties. Man pašam esošās bezjēdzības noriebušās un ir piķis un iespējas.

Es zinu vairākus citus, kuriem ir līdzīga situācija un vēlēšanās rīkoties.

Tehnoloģiju attīstība mums ir iedevusi efektīvu rīcības koordinācijas platformu – internets.

Ir pat piemērs no 4ATA.

Tā ka šoreiz pamēģināsim. Paskatīsimies par to TEC2.

Pagaidām aicinu juristus iepazīties ar situāciju un sniegt priekšlikumus. Varam pieteikumu sagatavot anonīmi, tiešsaistē ,izmantojot šo vai Delfi forumus.

Izdr..zt negodīgus politiķus – tās nu ir mūsu-pilsoņu tiesības un svēts pienākums. Arī tādā gadījumā, ja mums ir tikai stipras aizdomas.

Ar biznesu nesaistītus cilvēkus, kuri varēs iesniegt atbilstošo pieteikumu atradīsim. Ar biznesu saistītajiem pagaidām tas ir bīstami, kamēr vēl VID ir Vaškevičs, ekonomiskajā un finanšu policijā līdzšinējā vadība.

musinātāj,ja esi iedomājies ko reālu,atceries,tu neesi viens!!!!!!!!
ceru,ka izdosies,ja vajag palīdzību,raksti….

hi, hi pats Kampats uzkāpa uz gāzes adatas.

105.

100.
Gāzes cena TEC-2 ir 141 Ls/1000m3. Gāzes siltumspēja 9,3 MWh/1000m3. Pie lietderības kondensācijā CC blokam 58% sanāk 141 : 9,3 : 0,58 = 26 Ls/MWh gāzes izmaksas elektrībai. Bet tas kondensācijā, – koģenerācijā ir zemākas, jo kopējā efektivitāte ap 87% un tiek pārdots arī siltums. Lai iegūtu kopējās izmaksas, ņemot vērā ekspluatācijas un kapitālās izmaksas, kā jau minēja Kolja jāpieskaita kādi 10-20%.
Ražojot elektrību ar biokuriāmo jau šodien cena ir 2-3 reizes augstāka.
Būtu jau labi AES Latvijā, bet lai dabūtu to gatavu ir vajadzīgs kādas 4 reizes vairāk “piķis” un galvenais – laiks vismaz 15 gadi, bet jaudas vajag jau šodien (Latvijā jau ir deficīts 400-600 MW), un rīt (līdz 2014.g.) deficīts veidojas jau Baltijā.
Var apskatīties, kā mainās cenas, ja iestājās “jaudu bads” (tas ir ne kaut kur un kaut kad, bet šajā nedēļā Somijā :
http://www.nordpoolspot.com/reports/areaprice...

Date FI
27.02.10 – 74,98 EUR/MWh
26.02.10 – 100,17 EUR/MWh
25.02.10 – 131,49 EUR/MWh
24.02.10 – 133,04 EUR/MWh
23.02.10 – 146,79 EUR/MWh
22.02.10 – 505,68 EUR/MWh
21.02.10 – 104,31 EUR/MWh

106.
Šampēteris>>Jānis8.
2010. gada 27. februāris, 18:25

Manuprāt, 5tā rindkopa neharmonē ar 7to.

Pagājušās nedēļas ziņa, ka leišiem biržā bij’ jāpērk MW/stunda par 500 eirikiem, atstāj pingvīniem kādu cerības stariņu šajā netālredzīgajā situācijā.

Šoreiz tēvocis Sems neizskatās kā stratē’giskais partneris.

107.
Šampēteris>>Ino55.
2010. gada 27. februāris, 19:51

Siltumsūkņi līdz -10 grādu Celsijam nav elektrosildītāji.

108.
Vai kārtējā utopija?
2010. gada 28. februāris, 22:28

A.Kampars saka – uzklausot Latvenergo un dažādos enerģētikas ekspertu viedokļus, viņš izšķīries par labu projekta atbalstītāju argumentiem.
———————————————–
Vārētu celt gan tādu, gan šādu elektrostaciju. Būtiski ir lai “projekta atbalstītāju argumenti”, būtu zinātiski un ekonomiski pamatoti un, galvenais, lai būtu pārliecība par to, ka līdzekļi tiek izmantoti godprātīgi un tam kam tie tiešām paredzēti.
Vai tas ir pārāk daudz prasīts?
Spriežot pēc vairākiem lieliem pēdējā laika projektiem, diemžēl, tāda pārliecība nerodas.
Vai tiešām tā ir utopija Latvijā?

109.
obligaatais vaards
2010. gada 6. marts, 01:43

bļeģ

Viens prātīgs lēmums.Pārējie varianti-tīrie murgi.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”? (92)
Anita Brauna

Zaļā enerģija Latvijā ir kļuvusi par gardu kumosu, un tās virzienā lūkojas daudzi. Biznesa plānu koģenerācijas stacijas būvniecībai rakstīja arī kāds uzņēmējs. Pētīja iekārtu piedāvājumus, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books