Citiem vārdiem (43)
Autors: Anda Burve-Rozīte
Publicēts: 2010. gada 26. februāris 16:43
Atslēgvārdi: , , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra mūsdienu cilvēkam palīdz justies laimīgam. “Mani nevarētu ieģērbt lateksa kostīmā un dancināt pa skatuvi. Nu, nedancošu!”

Vai dalība Eirovīzijā tevi, etnomūziķi, nemulsina?

Mans virziens ir tradicionālā kultūra un mūzika, pašlaik Mūzikas akadēmijā to studēju. Šogad Eirovīzijā piedalās komponisti ar vārdu: Zigmars Liepiņš, Jānis Lūsēns. Tas nozīmē, ka Eirovīzija nav tikai balagāns, kā daudzi to sauc, bet nopietns pasākums. Kā es pati to redzu? Nekad nepiedalītos kā rokdziedātāja vai popdziedātāja, jo tāda neesmu. Tāpat kā Aiša vai Dons nekad neizpildītu tradicionālo mūziku. Visi darām to, ko mākam vislabāk. Šogad sanāca tā, ka man piedāvāja dziedāt dziesmu, kas likās ļoti tautiska. Kāpēc ne, es nodomāju. Tā ir lieliska iespēja popularizēt tradicionālo mūziku. Parādīt, ka tā ir konkurētspējīga. Ar to mēs atšķiramies – neviens cits tā nenodziedās, ko nevar teikt par roku un popu.

Kā jūties uz Eirovīzijas skatuves līdzās seksīgajam spridzeklim Aišai un citām popkultūras zvaigznēm?

(Ironiski.) Vai tad es neesmu seksīga?

Roku un popu tu klausies?

Protams. Manā lauciņā – etnomuzikoloģijā – ir būtiski klausīties visu, jo nozare, ko studēju, pēta mūziku kultūrā. Arī roku, popu. Muzikologs vairāk pēta akadēmisko lauciņu – klasisko mūziku, bet etnomuzikologs visu pārējo. Līdz pat mūsdienām. Jāklausās, lai saprastu, kas notiek. Eirovīzijas dziesmas gan visas neesmu noklausījusies. Nav laika, jo plānoju jau projektus vasarā, Jāņos.

Ja reiz tu pēti mūziku kultūrā, varbūt vari pateikt, kāpēc esam nonākuši līdz Aišai, Laurim Reinikam, Lindai Leen – ko šīs zvaigznes liecina par latviešiem?

Es nevarētu teikt, ka tās liecina ko sliktu. Popkultūra nāk no lielvalstīm, un gribot negribot mēs Latvijā esam ietekmējušies. Modernajā pasaulē viss ir cieši saistīts, savstarpēji ietekmēts. Bet kas ir būtiski? Neaizmirst tradicionālās kultūras vērtības, ar ko esam īpaši un atšķirīgi uz pārējās pasaules fona. Pasaulē tradicionālā kultūra gūst aizvien lielāku popularitāti.

Ir bailes sevi pazaudēt, varbūt tāpēc? Pēdējās desmitgadēs kultūrā bijis tik daudz unificētā, ka cilvēki sāk meklēt unikālo, atšķirīgo.

Ja runājam par identitāti, mēs ļoti maz esam pa to domājuši pēdējos desmit, divdesmit gados. Tagad cilvēki sāk saprast, ka vērtība ir tajā, kas tevī ir atšķirīgs, ko neatradīsi nekur citur pasaulē. Dziesma, ko dziedāšu Eirovīzijā, arī ir par to.

Lasīju dziesmas Rišti rašti tulkojumu latviski – Eirovīzijā tu nedziedāsi par to, kā mīli kādu, kā tevi uzrunā viņa acu skats.

Vai saprati, par ko tā dziesma ir?

Par brīvību.

Es to sapratu tā, ka cilvēkam jābūt brīvam savās domās. Un priecīgam par to, kas viņš ir. Salkanie, popmūzikā ierastie teksti “es tevi mīlu, tu mani arī” man nav pierasti, jo folklorā ļoti maz par to runā. Esmu maz par to dziedājusi. Pasaulē šī tēma gan labi aizgājusi. Visi, kas raksta dziesmām vārdus, pret to atduras. Tautas mūzikā ir unikāli, ka vari runāt par kaut ko citu, ne mīlestību tās banālajā izpausmē.

Kāpēc popmūzikā, rokā tik bieži runā par mīlestību un attiecībām? Eirovīzijā ir bijis tā, ka dziesmām ir gandrīz identiski nosaukumi un vārdi.

Tas ir aktuāli jebkurai sabiedrībai un kultūrai. Ar mīlestību var panākt visu. Taču, kā rāda tradicionālā kultūra, agrākos laikos jūtu izpausmes nebija tik atklātas, tiešas. Piemēram, bērni uzrunāja vecākus ar “jūs”. Bija diezgan liela emocionālā distance. Līdz ar to folklorā mīlestība – ne tikai divu cilvēku, bet arī mīlestība plašākā nozīmē – izteikta citiem vārdiem.

Slēpti?

Tieši tā. Bet laikam mūsdienu cilvēkam patīk, ka viņam visu iebaksta acīs. Es, piemēram, nekad neeju skatīties izrādes uz lielo zāli. Zinu, ka tur iebakstīs acīs. Pateiks priekšā. Neliks domāt. Mūsu pasaule izveidojusies tāda, ka cilvēki vispār vairs negrib domāt. Gaida tiešus tekstus. Viss ir tik atklāts, pat privātā dzīve. Tradicionālajā mūzikā, lai tu nodziedātu kādu dziesmu, par to ļoti daudz jādomā. Mūsdienu cilvēkam grūti saprast, kas patiesībā izteikts tautasdziesmas četrrindē. Ja to nesaproti, tu nevari to pētīt. Tas spiež domāt.

Vai pateiksi kādas tautasdziesmas rindas, kas tev liek domāt, ka tur atklāts kas cits, nekā šķiet pirmajā brīdī?

Agrāk cilvēki dzīvoja pie dabas. Liela daļa, par ko aizdomāties, ir mitoloģiskajās dziesmās. Nesen ar Zani Šmiti un Ivaru Cinkusu runājām, ko nozīmē “Saule brida jūriņā – / Zelta groži rociņā. / Visi ļaudis brīnījās, / Ka negrima dibenā”. Protams, tur nav nekādu grožu… Cik skaisti cilvēki ir mācējuši pateikt, ko savām acīm redz. Nekas nav pateikts tieši. Nekas nav tā – uzreiz saprotams.

Par ko tu uz skatuves vairāk domā – dziesmas jēgu vai tēlu?

Par Eirovīziju man prasa – vai tad tu negatavojies? Saku, īsti ne. Es jau neesmu būtiskākais. Ne jau uz mani jāskatās, skatieties uz dziesmu! Komentāros par dziedātājiem bieži parādās – tāda kleita, šitāds tēls! Ar to tu noņem visu uzmanību dziesmai. Par daudz iespringsti uz sevi, savu tēlu. Mani nevarētu ieģērbt lateksa kostīmā un dancināt pa skatuvi. Nu, nedancošu!

Mūsdienās jebkuru cilvēku var noburt ar slavu. Vai tevi slava neinteresē?

Kaut kādā ziņā tā droši vien ir patīkama. Ja godīgi, es to negribu. Esmu diezgan kautrīga un slikti jūtos, ja uz mani vērsta liela uzmanība. Uz skatuves jāmācās kautrībai tikt pāri. Ļoti grūti dziedāt klusas, trauslas dziesmas, kad ir sajūta – izliec savu dvēseli uz plaukstas, un visi skatās. To tikai ar gadiem iemācās – paslēpt dvēseli dziesmā. Tā tur ir, bet nav visiem redzama kā uz plaukstas.

Elitārajai kultūrai mūsdienās nākas sevi tulkot diezgan populārā veidā, lai to saprastu un ar interesi pieņemtu plašākas masas. To var teikt arī par etnomūziku. Kā tu domā, vai tas ir labi?

Pastāv tas, kas mainās. Ja apzinos saknes, kāpēc lai tradicionālo kultūru nevarētu apvienot ar mūsdienīgiem elementiem? Iļģi Latvijā izdarījuši ļoti lielu darbu, moderno savienojot ar seno. Parādīt cilvēkiem, ka tradicionālā kultūra ir dzīva un iederas mūsdienu vidē, manuprāt, ir ļoti labi. Tas ir veids, kā senajai kultūrai mūsdienās izdzīvot. Neviens vairs neinteresējas par etnogrāfiskajiem ansambļiem, izņemot pētniekus.

Decembrī mums (Valta Pūces Etnogrāfiskajam orķestrim – red.) bija kopējs projekts ar gruzīnu tradicionālās mūzikas pārstāvjiem The Shin – ierakstījām albumu Es arī, notika koncerts Dailes teātrī. Likās, kas nu tur var sanākt, lēnīgie latvieši un karstasinīgie gruzīni! Taču mēs katrs labi pārzinām savu kultūru, un tāpēc miksēšana labi izdevās. Miksēt var tikai tad, ja labi zina saknes.

Gruzīnu un latviešu tautasdziesmās ir kas līdzīgs?

Jā, jo tās radītas laikā, kad cilvēki dzīvoja dabā un uzmanīgi skatījās uz notiekošo.

Daba bija viņu plazmas TV ekrāns un internets.

Viņi saskatīja to, ko mēs tagad nekādi nespējam ieraudzīt. Kultūras mantojumā visā pasaulē var atrast līdzīgas iezīmes.

Kas tieši latviešu un gruzīnu mantojumā ir līdzīgs?

Piemēram, ierakstījām dziesmu par puišu un meitu attiecībām. Gruzīnu tekstā teikts, ka puisim acs kā vanagam, viņš redz meitai cauri. Atšķīru Dainās nodaļu par lūkošanos, tur uzreiz – vairākas tautasdziesmas par puišiem, kas skatās uz meitām ar vanaga aci. Tas ir viens piemērs, bet līdzīgā ir tik daudz, jo viss nāk no dzīvošanas dabā.

Tu dabu uztver citādi nekā cilvēki, kuri ar folkloru nav saistīti?

Ar ļoti lielu toleranci. Protams, mēs katrs esam savu artavu devuši dabas piegānīšanā.

Lielveikalu plastmasas maisiņus tu lieto?

Lietoju. Bet ir lietas, ko citādi uztveru. Tas gan nenozīmē, ka dzīvoju ar skalu uguni. Man paveicies, ka bērnībā vēl bija iespēja ganīt govis.

Vai, ganos ejot, govs pļekās kājas esi sildījusi?

Ar vecmammu abas gājām ganos. Ņēmām līdzi ābolus, tos mizojām un ēdām. Vienu dienu vecmamma izdomāja, ka varētu mani pakutināt. Kutināja, un es, pa zāli prom veldamās, ievēlos govs pļekā.

Kurā Latvijas pusē tas bija?

Esmu no Latgales. Augusi Līvānos, bet mani lauki bija 20 kilometru no Līvāniem. Kā sākās vasara, vienmēr tiku aizvesta uz laukiem. Tādus darbus esmu darījusi, kādus mana vecuma jaunieši no pilsētas nekad nav darījuši.

Vai govi slaukt māki?

Neiemācījos, jo bija bail, bet vircu esmu vedusi. Vai zini, kas ir virca?

Protams!

Ir daži vārdi latgaliešu valodā, kuriem latviešu valodā vārdu nemaz nezinu.

Piemēram?

Es saku, šupleits.

Kas tas?

Tas ir tas, uz kā uzslauka gružus.

Liekšķere!

Laikam. Mamma ar tēti ģimenē runā latgaliski, un ir latviešu vārdi, kurus nezinu.

Tās lauku mājas, kur bērnībā vasarās vēlies pa pļavu, vēl ir?

Jā, vectēvs tur dzīvo. Vecmamma ir mirusi. Ziemassvētkos visa ģimene vienmēr esam kopā, svinam pēc visām tradīcijām. Man tas nāk no ģimenes. Neko neesmu gudrās grāmatās lasījusi.

Kādi ir jūsu ģimenes Ziemassvētki?

Latgalē katoļticības tradīcijas sajaukušās ar pagāniskajām. Ziemassvētku galdam gatavojam kūčas: ūdenī uzbriedinātus graudus, ko aplej ar medus ūdens sīrupu. Cepam kaladas, tās ir kā dievmaizītes baznīcā – laužam, dodam viens otram gabaliņus. Tā ir dalīšanās mīlestībā. Ziemassvētkos zem galdauta mums vienmēr ir siens, tas simbolizē Jēzus dzimšanu, bet domāts arī zīlēšanai, kas nāk no pagāniskās tradīcijas – vakarā stiebriņi tiek vilkti ārā no galda apakšas, un zīlējam. Pie galda mums katram ir sava vieta, kas gadiem nemainās. Ja kāds nomirst, tad tas, kurš ģimenē piedzimst no jauna, sēžas tā mirušā vietā pie galda.

Vai Rīga izrāvusi kaut ko no tīrā latgaliskā, kas tevī ir?

(Kristīne min netikumu, ko nedrīkst rakstīt – mamma noģībšot.) Rīgā cilvēki daudz kam nepievērš uzmanību. Daudz ko neredz. Taču to, kas manī ielikts no dzimšanas, nevar tik vienkārši izraut.

Rīga tev nolīst kā ūdens?

Kopš 2003.gada dzīvoju Rīgā, kaut kāda ietekme jau ir. Liela daļa draugu, kuri man ir Rīgā, nāk no Latgales.

Kāpēc latgalieši tā turas kopā?

Latgalē vēsturiski bijusi grūtāka dzīve. Esam paraduši cits citam palīdzēt. Citos Latvijas reģionos dzīve bijusi pārticīgāka, lielāks sakars ar zviedru, vācu kultūru. Kā kļūsti pārticis, tev mazāk citi interesē. Tu esi pats par sevi. Protams, latgaliešus kopā tur valoda, kultūra, katoļticība. Identitāte, kas raksturīga tikai šim reģionam.

Vai esi kādreiz kaunējusies no akcenta?

Varbūt mazliet pusaudžu gados. Kad gāju tautastērpā ar vijoli rokā, par mani smējās – folkloriste! Tagad pilnīgi vienalga, lai domā, ko grib – runāšu kā gribēšu! Latgaliešu valoda man svarīga. Man ir interesanti satikt cilvēkus no Kurzemes, viņi ir unikāli, tik atšķirīgi. Tieši tas jau ir interesanti.

Ko tu kā latgaliete domā par lībiešiem? Kad sacēlās skandāls par Rišti rašti iespējamo plaģiātismu, internetā komentētāji jokoja – kur trīs lībieši, tur kašķis.

Es lībiešus neskatu saistībā ar plaģiātu. Viņus jau sen pazīstu. Taču kašķīgums ir jebkuras mazas tautiņas problēma. Jo mazāka tauta, jo lielāki kašķi. Kāds vienmēr grib izbīdīties par galveno. Jautājums – kurš sagrābs naudu un varu. Taču lībieši ir unikāla tauta. Viena no mazākajām Eiropā ar savu valodu, kultūru. Līvu krasts ir brīnišķīgs. Kašķi? Man nekas ar lībiešiem nav jādala, neiesaistos!

Kādas iespējas pēc studijām tev pavērs specialitāte – etnomuzikoloģija?

Man ir svarīgi Latvijā tālāk attīstīt šo nozari. Arhīvos ir tik daudz materiālu, kas jāpēta. Arī mūsdienu situācija jāpēta, tas būs svarīgi nākamajām paaudzēm. Vienmēr būs cilvēki, kas strādā bankā, un tādi kā es.

Vai tavs vīrs atbalsta tavus centienus?

Attiecības nesanāk, ja nav savstarpēja atbalsta. Man tādā ziņā paveicies. Vīrs strādā bankā, un mēs nākam no vienas dzimtas. Asinsradinieki gan neesam, bet bērnību pavadījām kopā, un ilgu laiku domāju, ka viņš ir mans brālēns.

Vai tavas zināšanas folklorā tev palīdz dzīvot laimīgi?

Es tik daudz nedomāju par materiālās pasaules lietām. Ja paskatās uz folkloristiem, ļoti maz ir tādu, kuri apkārušies zelta ķēdēm, un tas nav tāpēc, ka nevarētu atļauties. Ir citas domas, idejas.

Kad tev būs bērni, kā viņiem iestāstīsi, ka mežā ir interesantāk nekā TV un internetā?

Es nestāstīšu. Vienkārši aizvedīšu uz mežu, lai paši atklāj.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(22 balsotāji )
Komentāri

Āpsi

mosties.org, šajā sakarā der palasīt.

Vai man kāds nepaskaidrotu, kopš kura laika un kāpēc Aiša tiek uzskatīta par prostitūtu?

Kas tad aiša par seksīgo spridzekli. Man viņa nemaz nešķiet ne seksīga un ne arī spridzeklis, bet tāda stīva kokaina nemākule.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Spiediena privatizēt nav (59)
Sanita Jemberga

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books