Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 28. februāris 23:46
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot cilvēku ticību sev, valstij un demokrātijai. Taču SCP līderu runātais liek vaicāt, kāpēc “cilvēkiem” būtu jāuzticas politiķiem, kuri apšauba Latvijas valsts demokrātiskos pamatus un tās pastāvēšanas jēgu.

Partijas priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs kopsapulcē pasludināja: “Valsts, kurā politiķi zog naudu maziem bērniem un sirmgalvjiem, — tāda valsts nav pelnījusi pastāvēt.” (Otrs no partijas dibinātājiem Artis Pabriks videouzrunā piebalsoja biedra valstiskajam nihilismam, ka “valsts, kurā cilvēki ir nabadzīgi, nevar ilgtermiņā pastāvēt”.) Tāpēc “taisnība” esot tiem, kuri izvēlas “uzmest” valsti un nemaksāt nodokļus, uzskata Štokenbergs. Vēl vairāk — “ja Saeimai izdauzītu visus logus, skāde būtu mazāka, nekā ja valsti pamet ducis cilvēku vai ducis cilvēku ir bez darba”.

Tātad, ja Latvijā ir zaglīgi politiķi, tad Latvijas valsts pastāvēšanai vairs nav jēgas un tā ir jālikvidē? Kā SCP to piedāvās darīt, ja šādi politiķi tomēr tiks arī nākamajā Saeimā, — kā anekdotē, piesakot karu Zviedrijai (vai varbūt Igaunijai) un uzreiz padodoties, vai Latvijā jau izmēģinātā veidā — sūtot delegāciju uz Maskavu ar pazemīgu lūgumu uzņemt mūs “brālīgā saimē”?

Konkrētu valsts likvidēšanas mehānismu Štokenbergs nepiedāvāja, nedz arī paskaidroja, kā valsts likvidēšana atrisinātu bezdarba un citas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras viņa ieskatā drīkst risināt, dauzot logus parlamenta ēkai, ja darbu zaudējis vismaz ducis cilvēku. Ja vairāk, tad acīmredzot jārīko atkal tādi grautiņi, kādi notika pērn 13.janvārī Vecrīgā pēc SCP rīkotās sapulces Doma laukumā. Bet ko darīt tad, ja aizbrauks vēl kāds simts, nevis tikai ducis cilvēku, bet valsts vēl nebūs likvidēta? Rīkot valsts apvērsumu? Jo kāda tur vairs demokrātija, ja jau šī valsts “nav pelnījusi” pastāvēt un taisnība tiem, kuri to krāpj jeb “uzmet”.

SCP, kas tapa kā dažu politiķu un uzņēmēju grupiņa, pamanījusies kļūt par Latvijas mērogam itin lielu partiju ar vairāk nekā tūkstoš biedriem. Taču, šķiet, vairākums sabiedrības to īsti pat nav pamanījis. Jo tās līderu politikas stils arvien paliek oportūnistiski bezatbildīgs marģinālisms jeb, runājot vienkāršāk — konjunktūriska ikbrīža iespēju izmantošana, baudot privilēģiju neuzņemties atbildību par runāto un darīto. Taču šāda sīkpartijas privilēģija nav savienojama ar atbildību par valsts vadīšanu un līdz ar partijas iekļaušanos Vienotībā var likt apšaubīt arī visas apvienības mērķu nopietnību.

SCP ļaudis arī sestdien no tribīnes runāja par “cita veida politiku” un sevi kā alternatīvu līdzšinējai “oligarhu politikai”. Taču vienā fundamentālā jautājumā Štokenbriks ir un paliek Šlesakova spoguļattēls — izpratnē par politiku kā polittehnoloģiju paņēmienu kopumu un par vēlētājiem kā manipulējamu masu. Lai ko viņi runātu par pilsoniskās sabiedrības un “katra” aktīvu iesaistīšanos politikā, SCP dibinātāju rīcība pastāvīgi izpauž konjunktūrisku aprēķinu un centienus iebarot sabiedrībai to, ko tā viņu ieskatā grib un prasa. Turklāt viņi paši vai nu nav sapratuši, vai nu nespēj piedāvāt to, ko tā prasa — godīgu politiku. SCP izkalkulētais (un turklāt nekonsekventais) “kreisums” lielum lielajam vēlētāju vairākumam acīmredzot nešķiet īsts, un atbalsts partijai pašlaik, tāpat kā tās dibināšanas laikos, stabili svārstās starp diviem un trim procentiem. Godīgumu ir grūti notēlot.

Arī izdaudzinātais partijas kā spēcīgu ekonomistu kopas potenciāls līdz šim bijis lielākoties mīts. Jau ar pašu pirmo lielo “ekonomisko” iniciatīvu — piesliešanos ar naudu līdz tam bezcerīgajai parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai par pensijām — partijas dibinātāji apliecināja sevi kā populistiskus iespēju izmantotājus, un kopš tam visas viņu skaļākās iniciatīvas iederējušās tajā pašā žanrā. Piemēram, pērn janvārī viņi pieprasīja gan “pārtraukt politisko krīzi, pieprasot atlaist Saeimu”, gan atlaižamajiem izpildīt “desmit pasākumus”, starp kuriem bija arī tāds ekonomiskās domas uzplaiksnījums kā “Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu izlietot Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanai”. Proti, SCP prasīja nepildīt aizdevuma nosacījumus un vienkārši nesaņemt aizdevumu, kas nozīmētu valsts bankrotu.

Tomēr partija februārī vēlreiz pieprasīja “novirzīt būtisku daļu starptautiskā aizdevuma līdzekļu uzņēmējdarbības un lauksaimniecības nozaru stabilizēšanai Latvijā”. Muļķība? Drīzāk cerības apmuļķot daļu sabiedrības, zinot, ka nebūs jāuzņemas atbildība par sekām, kuru tā kā tā nebūs, jo nekāda atbildīga valdība šādu prasību nepildītu. Toties jūnijā, kad Saeima lēma par smagajiem budžeta grozījumiem, Pabriks ar Štokenbergu manīgi nolīda nost no atbildības — vienkārši nepiedalījās balsojumā.

Arī sestdien kopsapulcē partijas “ekonomiskais piedāvājums” izvērtās vienkārši katastrofāls. Nu jau pat lata devalvācijas diskusiju galvenais dzinējs Andris Šķēle publiski atzinis, ka lata devalvācija vairs nav iespējama, tomēr SCP “ekonomikas guru” Jānis Ošlejs videokonferencē no Barselonas nolasīja kopsapulcei lekciju par to, ka tikai devalvācija varot glābt Latvijas ekonomiku. (Vai partijas ļaudis paši cenšas uzturēt sensenās spekulācijas par to, ka esot “Šķēles rezerves projekts”?)

Ošleja piedāvājums šai “sociāli atbildīgajai” partijai, kas gatavojas būt valdībā, ir satriecoši cinisks — devalvēt latu par 30 procentiem, un lai pusi no zaudējumiem — gandrīz 3 miljardus latu — zviedru bankām kompensē Latvijas valsts, proti, nodokļu maksātāji. Protams, ka būtu jāpalielina arī nodokļi. Tas nekas, ka iestātos baisa inflācija, kas sasniegtu vismaz 15 procentus un vēl vairāk paputinātu visus Latvijas iedzīvotājus. Un štrunts par to, ka par trešdaļu pieaugtu valsts ārējais parāds (par kura atmaksāšanas iespējām SCP arī palaikam tēlo bažas), līdz ar to Latvijai būtu jāatsakās no cerībām pārredzamā nākotnē ieviest eiro (tas nekas, mierina Ošlejs, jo eiro ieviešana mums maksāšot pārāk dārgi). Nemaz nerunājot par to, ka tik radikāla ekonomiskās un monetārās politikas maiņa sagrautu tiklab iedzīvotāju, kā arī starptautiskās sabiedrības uzticēšanās paliekas Latvijas valstij. Ošlejam no sava ziloņkaula torņa laikam šķiet, ka to visu varētu atsvērt un neitralizēt, “veicot plānveida pasākumus un izskaidrojot tos sabiedrībai”, proti, kārtīgi sapūderējot mums smadzenes, ka tad valstij nezin kā “rastos iespēja attīstībai”.

Varētu to uzskatīt par viena uz valūtas devalvāciju kā visu problēmu risinājumu fiksēta ekonomista viedokli un pieņemt, ka SCP laikam taču ir arī sava oficiālā, valstiski atbildīga ekonomikas programma.

Taču, pirmkārt, Štokenbergs žurnālistiem skaidroja, ka partija neuzturēšot devalvācijas ideju “plašāk” vienkārši tāpēc, ka to nevar īstenot (nevis tāpēc, ka tā kaitētu valstij un tās iedzīvotāju interesēm). Tomēr “mēs rosinām diskusiju” un varētu šo jautājumu apspriest arī Vienotības ietvaros, sola politiķis, kurš pirmīt pastāvīgi pārmeta Tautas partijai, ka diskusijas par lata devalvāciju darot nervozus ārvalstu investorus un starptautiskās kredītreitingu aģentūras un kaitējot valsts ekonomikas atlabšanai.

Otrkārt, SCP mājaslapā sadaļā “Ekonomikas programma” atrodas arī Vadlīnijas ekonomikas stabilizēšanas plānam (vēl šajā “programmā” ietilpst Pieteikums Satversmes tiesā atcelt vecāku pabalstu samazināšanu un Pieteikums Satversmes tiesā atcelt pensiju samazināšanu), bet tajās “finanšu sistēmas stiprināšana” un “eiro ieviešana” partijas ekonomistiem rēgojas tikpat sirreāla — “jāuzdod valdībai par pienākumu nekavējoties lobēt paātrinātu eiro ieviešanu uz atvieglotiem nosacījumiem” un “ja nepieciešams, eiro jāievieš vienpusējā kārtā”.

Arī to nevar īstenot, tātad Vienotībai arī par to acīmredzot nāksies diskutēt. Tāpat kā par to, cik zagļu jābūt politiķu rindās, lai valsts zaudētu tiesības pastāvēt, un kāds bezdarbnieku vai izbraucēju skaits leģitimē masu nekārtības.

SCP līderu konsekventā bezatbildība un paļaušanās uz pašu ieskatā artistiskām polittehnoloģiskām manipulācijām būtu viņu pašu problēma, ko risināt ar saviem vēlētājiem. Taču arī topošajā vēlēšanu apvienībā tie acīmredzot cer būt nevis viena no trim partneru partijām, kurām būtu jāpiedāvā valstij rūpīgi pārdomāta attīstības programma un jāuzņemas par to pilna atbildība, bet gan braukt par brīvu kā “trešajai mazajai”, kam ne pienākums domāt, pirms runā, ne atbildība par sarunāto. Diezin vai tas palīdzēs atjaunot cilvēku ticību savai valstij un uzticēšanos politiķiem.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(97 balsotāji )
Komentāri

Diemžēl, nav jau nekādu īpašu alternatīvu un Štokenbriki ir šī brīža gandrīz visgodīgākie politiķi. Savukārt godīgums un vēlme strādāt valsts labā, manuprāt, ir augstāk vērtējamas pat par profesionalitāti.

Es jau neesmu tik gudrs kā Ošlejs, bet es domāju, ka devalvācija nāktu tikai pa sliktu: http://martins.stals.lv/devalvacija-mans-redzejums/

Interesanti, vai autoram ir ekonomiskā izglītība vai nav. Ja nav, tad, cik kompetenti viņš var spriest par līdzekļiem ar kuru palīdzību mūsu valsti var izvest no ekonomiskās krīzes. Lai arī kādas slavas dziesmas Dombrovskim nedziedātu masu mēdiji, krīze ar vien padziļinās, valsts reitingi krītas. Vai nebūt laiks uzdot jautājumu: “Kāpēc?”. Bet mēs joprojām skandinām, ka bez SVF aizdevuma valsts būtu bankrotējusi, pie lata devalvācijas ciestu simtiem tūkstoši mājsaimniecību u.t.t. Bet vai de fakto Latvija jau nav bankrotējusi, bet eksistē vienīgi uz aizdevumu rēķina, pašiem neko nenopelnot. Vai šie simti tūkstošu jau nav nobankrotējuši un kļuvuši par bezdarbniekiem? Vai kādam ir skaidrs, kā atdosim aizņēmumus, un, kas būs jāatdod to vietā? Publiska diskusija par šiem jautājumiem nenotiek, vien atsevišķu cilvēku ķengāšana un nomelnošana, bez reālām atbildēm uz pašu uzdotajiem jautājumiem. lai cik kādam ciniski neizskatītos Ošleja priekšlikumi, bet citi, šobrīd jau eksistējošie, jau radījuši konkrētas negatīvas sekas, bez cerībām uz pozitīvu iznākumu. To neredzēt var tikai muļķis, vai līdzdalībnieks, kas baidās no soda un atbildības. Tā dēļ jau notiek cīņa par varu jebkurām metodēm, lai izbēgtu no šīs atbildības un nodarbojoties ar demagoģiju uzpirktos masu mēdijos, turpinātu muļķot sabiedrību.

Labdien
Vai Jūs esat uzņēmējs vai sieviete? Vai jums nekādu finansiālu stresu vai jūs
nepieciešams līdzekļi, lai uzsāktu savu biznesu? Vai jums ir zems kredīta score
un jums ir grūti saņemt aizdevumu no vietējām bankām un citām
finanšu institūti?

) Personal Loan, uzņēmējdarbības paplašināšanai.
b) uzņēmējdarbības uzsākšanas un izglītības.
c) Parāda konsolidāciju.
d) Hard Money Aizdevumi.

Tomēr mūsu metode piedāvā iespēju norādīt summu aizdevuma
nepieciešams, un arī laiks jūs varat atļauties, lai pabeigtu kredīta atmaksas
ar procentu likmi 2%. Tas dod jums reālu iespēju iegūt līdzekļus
jums ir nepieciešams. Ieinteresētajām Pretendentiem jāaizpilda zemāk informācija:
sazinieties ar mums pa nuhuduke@gmail.com

Informāciju, kas vajadzīga

1) pilns vārds un uzvārds:
2) Valsts:
3) adrese:
4) valsts:
5) censored * *:
6) Vecums:
7) Ģimenes stāvoklis:
8) Nodarbošanās:
9) Tālruņa numurs:
10) Pašlaik stāvoklis darba vietā:
11) Ikmēneša ienākumi:
12) tuvāko radinieku:
13) Kredīta Nepieciešamā summa:
14) Kredīta ilgums:
15) mērķis Loan:
Es gaida savu atbildi.
Paldies Un Dievs svētī,
Mr.Nuhu

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Plānais Šķēle (669)
Aivars Ozoliņš

Tautas partijas tēvs Andris Šķēle var atgriezties Mākoņos. Viņa politiskās ietekmes atjaunošanas pasākums jeb tā dēvētā atgriešanās politikā, lai it kā vestu valsti ārā no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books