Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 28. februāris 23:46
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot cilvēku ticību sev, valstij un demokrātijai. Taču SCP līderu runātais liek vaicāt, kāpēc “cilvēkiem” būtu jāuzticas politiķiem, kuri apšauba Latvijas valsts demokrātiskos pamatus un tās pastāvēšanas jēgu.

Partijas priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs kopsapulcē pasludināja: “Valsts, kurā politiķi zog naudu maziem bērniem un sirmgalvjiem, — tāda valsts nav pelnījusi pastāvēt.” (Otrs no partijas dibinātājiem Artis Pabriks videouzrunā piebalsoja biedra valstiskajam nihilismam, ka “valsts, kurā cilvēki ir nabadzīgi, nevar ilgtermiņā pastāvēt”.) Tāpēc “taisnība” esot tiem, kuri izvēlas “uzmest” valsti un nemaksāt nodokļus, uzskata Štokenbergs. Vēl vairāk — “ja Saeimai izdauzītu visus logus, skāde būtu mazāka, nekā ja valsti pamet ducis cilvēku vai ducis cilvēku ir bez darba”.

Tātad, ja Latvijā ir zaglīgi politiķi, tad Latvijas valsts pastāvēšanai vairs nav jēgas un tā ir jālikvidē? Kā SCP to piedāvās darīt, ja šādi politiķi tomēr tiks arī nākamajā Saeimā, — kā anekdotē, piesakot karu Zviedrijai (vai varbūt Igaunijai) un uzreiz padodoties, vai Latvijā jau izmēģinātā veidā — sūtot delegāciju uz Maskavu ar pazemīgu lūgumu uzņemt mūs “brālīgā saimē”?

Konkrētu valsts likvidēšanas mehānismu Štokenbergs nepiedāvāja, nedz arī paskaidroja, kā valsts likvidēšana atrisinātu bezdarba un citas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras viņa ieskatā drīkst risināt, dauzot logus parlamenta ēkai, ja darbu zaudējis vismaz ducis cilvēku. Ja vairāk, tad acīmredzot jārīko atkal tādi grautiņi, kādi notika pērn 13.janvārī Vecrīgā pēc SCP rīkotās sapulces Doma laukumā. Bet ko darīt tad, ja aizbrauks vēl kāds simts, nevis tikai ducis cilvēku, bet valsts vēl nebūs likvidēta? Rīkot valsts apvērsumu? Jo kāda tur vairs demokrātija, ja jau šī valsts “nav pelnījusi” pastāvēt un taisnība tiem, kuri to krāpj jeb “uzmet”.

SCP, kas tapa kā dažu politiķu un uzņēmēju grupiņa, pamanījusies kļūt par Latvijas mērogam itin lielu partiju ar vairāk nekā tūkstoš biedriem. Taču, šķiet, vairākums sabiedrības to īsti pat nav pamanījis. Jo tās līderu politikas stils arvien paliek oportūnistiski bezatbildīgs marģinālisms jeb, runājot vienkāršāk — konjunktūriska ikbrīža iespēju izmantošana, baudot privilēģiju neuzņemties atbildību par runāto un darīto. Taču šāda sīkpartijas privilēģija nav savienojama ar atbildību par valsts vadīšanu un līdz ar partijas iekļaušanos Vienotībā var likt apšaubīt arī visas apvienības mērķu nopietnību.

SCP ļaudis arī sestdien no tribīnes runāja par “cita veida politiku” un sevi kā alternatīvu līdzšinējai “oligarhu politikai”. Taču vienā fundamentālā jautājumā Štokenbriks ir un paliek Šlesakova spoguļattēls — izpratnē par politiku kā polittehnoloģiju paņēmienu kopumu un par vēlētājiem kā manipulējamu masu. Lai ko viņi runātu par pilsoniskās sabiedrības un “katra” aktīvu iesaistīšanos politikā, SCP dibinātāju rīcība pastāvīgi izpauž konjunktūrisku aprēķinu un centienus iebarot sabiedrībai to, ko tā viņu ieskatā grib un prasa. Turklāt viņi paši vai nu nav sapratuši, vai nu nespēj piedāvāt to, ko tā prasa — godīgu politiku. SCP izkalkulētais (un turklāt nekonsekventais) “kreisums” lielum lielajam vēlētāju vairākumam acīmredzot nešķiet īsts, un atbalsts partijai pašlaik, tāpat kā tās dibināšanas laikos, stabili svārstās starp diviem un trim procentiem. Godīgumu ir grūti notēlot.

Arī izdaudzinātais partijas kā spēcīgu ekonomistu kopas potenciāls līdz šim bijis lielākoties mīts. Jau ar pašu pirmo lielo “ekonomisko” iniciatīvu — piesliešanos ar naudu līdz tam bezcerīgajai parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai par pensijām — partijas dibinātāji apliecināja sevi kā populistiskus iespēju izmantotājus, un kopš tam visas viņu skaļākās iniciatīvas iederējušās tajā pašā žanrā. Piemēram, pērn janvārī viņi pieprasīja gan “pārtraukt politisko krīzi, pieprasot atlaist Saeimu”, gan atlaižamajiem izpildīt “desmit pasākumus”, starp kuriem bija arī tāds ekonomiskās domas uzplaiksnījums kā “Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu izlietot Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanai”. Proti, SCP prasīja nepildīt aizdevuma nosacījumus un vienkārši nesaņemt aizdevumu, kas nozīmētu valsts bankrotu.

Tomēr partija februārī vēlreiz pieprasīja “novirzīt būtisku daļu starptautiskā aizdevuma līdzekļu uzņēmējdarbības un lauksaimniecības nozaru stabilizēšanai Latvijā”. Muļķība? Drīzāk cerības apmuļķot daļu sabiedrības, zinot, ka nebūs jāuzņemas atbildība par sekām, kuru tā kā tā nebūs, jo nekāda atbildīga valdība šādu prasību nepildītu. Toties jūnijā, kad Saeima lēma par smagajiem budžeta grozījumiem, Pabriks ar Štokenbergu manīgi nolīda nost no atbildības — vienkārši nepiedalījās balsojumā.

Arī sestdien kopsapulcē partijas “ekonomiskais piedāvājums” izvērtās vienkārši katastrofāls. Nu jau pat lata devalvācijas diskusiju galvenais dzinējs Andris Šķēle publiski atzinis, ka lata devalvācija vairs nav iespējama, tomēr SCP “ekonomikas guru” Jānis Ošlejs videokonferencē no Barselonas nolasīja kopsapulcei lekciju par to, ka tikai devalvācija varot glābt Latvijas ekonomiku. (Vai partijas ļaudis paši cenšas uzturēt sensenās spekulācijas par to, ka esot “Šķēles rezerves projekts”?)

Ošleja piedāvājums šai “sociāli atbildīgajai” partijai, kas gatavojas būt valdībā, ir satriecoši cinisks — devalvēt latu par 30 procentiem, un lai pusi no zaudējumiem — gandrīz 3 miljardus latu — zviedru bankām kompensē Latvijas valsts, proti, nodokļu maksātāji. Protams, ka būtu jāpalielina arī nodokļi. Tas nekas, ka iestātos baisa inflācija, kas sasniegtu vismaz 15 procentus un vēl vairāk paputinātu visus Latvijas iedzīvotājus. Un štrunts par to, ka par trešdaļu pieaugtu valsts ārējais parāds (par kura atmaksāšanas iespējām SCP arī palaikam tēlo bažas), līdz ar to Latvijai būtu jāatsakās no cerībām pārredzamā nākotnē ieviest eiro (tas nekas, mierina Ošlejs, jo eiro ieviešana mums maksāšot pārāk dārgi). Nemaz nerunājot par to, ka tik radikāla ekonomiskās un monetārās politikas maiņa sagrautu tiklab iedzīvotāju, kā arī starptautiskās sabiedrības uzticēšanās paliekas Latvijas valstij. Ošlejam no sava ziloņkaula torņa laikam šķiet, ka to visu varētu atsvērt un neitralizēt, “veicot plānveida pasākumus un izskaidrojot tos sabiedrībai”, proti, kārtīgi sapūderējot mums smadzenes, ka tad valstij nezin kā “rastos iespēja attīstībai”.

Varētu to uzskatīt par viena uz valūtas devalvāciju kā visu problēmu risinājumu fiksēta ekonomista viedokli un pieņemt, ka SCP laikam taču ir arī sava oficiālā, valstiski atbildīga ekonomikas programma.

Taču, pirmkārt, Štokenbergs žurnālistiem skaidroja, ka partija neuzturēšot devalvācijas ideju “plašāk” vienkārši tāpēc, ka to nevar īstenot (nevis tāpēc, ka tā kaitētu valstij un tās iedzīvotāju interesēm). Tomēr “mēs rosinām diskusiju” un varētu šo jautājumu apspriest arī Vienotības ietvaros, sola politiķis, kurš pirmīt pastāvīgi pārmeta Tautas partijai, ka diskusijas par lata devalvāciju darot nervozus ārvalstu investorus un starptautiskās kredītreitingu aģentūras un kaitējot valsts ekonomikas atlabšanai.

Otrkārt, SCP mājaslapā sadaļā “Ekonomikas programma” atrodas arī Vadlīnijas ekonomikas stabilizēšanas plānam (vēl šajā “programmā” ietilpst Pieteikums Satversmes tiesā atcelt vecāku pabalstu samazināšanu un Pieteikums Satversmes tiesā atcelt pensiju samazināšanu), bet tajās “finanšu sistēmas stiprināšana” un “eiro ieviešana” partijas ekonomistiem rēgojas tikpat sirreāla — “jāuzdod valdībai par pienākumu nekavējoties lobēt paātrinātu eiro ieviešanu uz atvieglotiem nosacījumiem” un “ja nepieciešams, eiro jāievieš vienpusējā kārtā”.

Arī to nevar īstenot, tātad Vienotībai arī par to acīmredzot nāksies diskutēt. Tāpat kā par to, cik zagļu jābūt politiķu rindās, lai valsts zaudētu tiesības pastāvēt, un kāds bezdarbnieku vai izbraucēju skaits leģitimē masu nekārtības.

SCP līderu konsekventā bezatbildība un paļaušanās uz pašu ieskatā artistiskām polittehnoloģiskām manipulācijām būtu viņu pašu problēma, ko risināt ar saviem vēlētājiem. Taču arī topošajā vēlēšanu apvienībā tie acīmredzot cer būt nevis viena no trim partneru partijām, kurām būtu jāpiedāvā valstij rūpīgi pārdomāta attīstības programma un jāuzņemas par to pilna atbildība, bet gan braukt par brīvu kā “trešajai mazajai”, kam ne pienākums domāt, pirms runā, ne atbildība par sarunāto. Diezin vai tas palīdzēs atjaunot cilvēku ticību savai valstij un uzticēšanos politiķiem.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(97 balsotāji )
Komentāri
201.

No visām Kokina minētājām valstīm tikai Latvija ir bijusī PSRS sastāvdaļa. Tā ir nozīmīga atšķirība starta pozīcijās.

Lai gan par fiksēto kursu pret EUR man nav bijuši iebildumi, iespēja aizņemties EUR par 4-5% kad inflācija bija 7-15% bija stulba. Neesmu interesējies vai to bija iespējams aizliegt, vismaz bankām kas atrodas Latvijas teritorijā.

No otras puses, arī Polijā 60% kredītu ir EUR, tā kā neredzu īpašu starpību. Devalvējoties PLN, cilvēki un it īpaši firmas, kam bija kredīti EUR , protams cieta pamatīgi.

Nesaprotu, kāpēc recesijas neesamība Polijā tiek spītīgi saistīta ar devalvāciju. Devalvēja par tiem pašiem 30-40% Ungārija, Ukraina, Krievija, Baltkrievija, arī Čehija par 20% utt utt bet recesija nebija TIKAI Polijā.

Slovākija nedevalvēja jo bija piesieta EUR un recesija tur nebija smagāka kā citur.

Polijas veiksmes stāstam pamatā ir acīmredzot pilnīgi citi iemesli, nevis īslaicīga devalvācija.

Poliju izvilka lielais ieksejais tirgus, kas pasargaja no krizes eksporta tirgos.
un peldoso valutas kursu var atlauties tikai lielas un specigas valstis, pie kadam Baltijas valstis nepieder.
un tad jau ari Igaunija un Lietuva, izveloties valutas padomi (fikseto kursu), neko nesaprot, ne tikai Latvija viena ir dumja.

Nu tomeer var paskatiities kaada starpiiba ir starp valstiim kuras devalveeja un kuras nee (Baltija). Veidojas likumsakariibas.

Polijaa nebija krediitu burbulis plus shobriid vinji ljoti labi paarnjem uz GER eksporteejoshas razjotnes (Aazijas auto monteeshana utl).

204.

Kurmītis. Bet tu arī nebiji to precīzi formulējis.

>Easy
Vispār jau es piekrītu. Problēmas risinājums ir komplekss. Devalvācija var būt un var nebūt viens no paņēmieniem.
Man ir tās pašas bažas kas Tev, ka nenomainot nekompetentos varas turētājus devalvācijas dotās iespējas netiks izmantotas un sekas būs smagas.

Ošlejs arī nesaka, ka devalvācija ir brīnumlīdzeklis un nekas vairāk nav jādara kā tikai jādevalvē. Tiesa gan devalvācijai viņš velta kādus 90% no sava teiktā. Pēdējā laikā tas vairāk ir retrospektīvi.

=> Easy, puika
===
“Devalvācija var būt un var nebūt viens no paņēmieniem.”
===
Var gadīties, ka devalvāvcija tāpat ir pavisam nokavēts “variants”, kura vienīgā jēga būtu bijusi zviedru banku uzmešana/nobankrotināšna – ļautiņi, kam kredīti latos, “izbrauktu” pa lēto, liela daļa pārējo tiktu izģērbti, bet varētu sākt vieglāk celties no jauna.
===
Par pārējo – liekas, ka šobrīd, pēc “iekšējās devalvācijas” paveikšanas jautājums vairs nav aktuāls, jo nav redzami īpaši ieguvumi.

Nožēlojami. Aivar, tu raksti par to, no ka pavisam neko nejēdz. Nu saki, kur izvilki tos 15 pročus inflācijas ja latu tomēr devalvētu? Pārējos ciparus ar.

Domāju, būs tiešām _cita_ Diena. Pēc šādiem rakstiņiem rodas šaubas par autoru kompetenci.

208.

Man liekas , reformas vispirms, valūtas vērtības piedzīšana pēc tam ( piem , pārejot uz EUR var bišķi samazināt maiņas vērtību).

Tas viss būtu sīkums. Patreiz galīgi neredzu KAS to visu darīs. Tāds kā apsīkums.

No otras puses, samazinātais (2010. gada) budžets valstī ir tikai 2 mēnešus. Valsts joprojām ir šoka stāvoklī tur kur ir nogriezts par daudz (pensionāri, skolotāji, slimnīcas) , un aizsardzības pozīcijās tur kur partijas neļāva pieķerties ( aģentūras, pārvalde, pašvaldību uzņēmumi).

2 , pat 6 mēneši ir pārāk īss laiks, bet lēnām jāiestājas līdzsvaram. Tas nozīmē, ka darītāji parādīsies tikko būs atguvušies no šoka un apraduši ar jauno lietu kārtību.

Vismaz es ļoti ceru. Citādi tiešām būs jābalso par centriski-kreiso (SCP) Vienotību lai novērstu SC nākšanu pie varas.

Bet vēlējos redzēt pie varas īsti labējo partiju kas pret valsts pārvaldi izturētos daudz nesaudzīgāk un racionālāk kā JL. Nu vienkārši lai būtu pareizs spēku līdzsvars.

>PUIKA:”’(..)Vispār jau es piekrītu. Problēmas risinājums ir komplekss. ….” – VAI PUIKAM MAZ ir apjēga par to ‘komplektu’(vara, ekonomika, ideoloģija) ? – Vai maz ir apjēga par t.s. struktūrreformu būtību un esošo situāciju ? MAN personiski nekādu ilūziju pēc škandāla ap ‘caurumu’ VID un sarunas ar vienu ierēdni nava. Kaut kādu tādu ‘vājprātu’ es nepiedzīvoju pat 1985.g. februārī pēc tikšanās LU (LVU) 1.nodaļā ar ‘jautrajiem zēniem’(latviešu tautības čekisti) iz Stabu ielas nama (toreiz Fr.Engelsa ? ).
Pilnīgs marasms – debilizācijas apjomi pieaug – tagad 2×2=repšiks, jo jāsāk cīņa ar nodokļu nemaksātājiem. UN, ‘kur mežu cērt, tur skaidas lec !’ – činavnieku armija gaidāmo struktūrreformu gaidās organizējās un konsolidējās, tā kā gaidīt kādas izmaiņas valstī var tikai nu baigi liels optimists. ES personīgi-psiholoģiski esmu gatavs ilgstošai cīņai par tiesībām dzīvot Latvijā.

>PUIKA:”(..) 2 , pat 6 mēneši ir pārāk īss laiks, bet lēnām jāiestājas līdzsvaram. Tas nozīmē, ka darītāji parādīsies tikko būs atguvušies no šoka un apraduši ar jauno lietu kārtību. ” – ŠOKS SĀKĀS 1992.g., taču terapijas joprojām nava. KĀDA ‘jauno lietu kārtība’ – kā pēc 1937.g. elites tīrīšanas-attīrīšanas PSRS, kad Staļins novāca vecos kadrus ??

>who cares
Ja devalvācija ir nokavēta, tad paliek politiskais motīvs kāpēc to vispār pieminēt kongresā. Kam domāts tāds vēstījums?

Štokenbriks :) gan bija pelnījuši dažus siltus vārdus no Ozoliņa :D

Politisko menevru meistaru tops?:
Štokenbriks
Jaunups
Šlesers
Šķēle
Urbanovičs
CD varētu uztaisīt balsojumu :)

212.

Manuprāt, zviedru banku brucināšanas variants nekad nav bijis īsti reāls. Par kļūdām jāmaksā tiem kas kļūdās, citādi viņi gudrāki nepaliek ( t.i. Latvijas kredītņēmāji). Arī Zviedru bankas nebūt pašreiz nav labā situācijā, it īpaši Swedbank.
Dzirdēju ka Swedbank pievienotā likme ir ap 3,75%-4%!!! (Bija 0,2-0,8% labos laikos). Nordea? 2,5%. (Kas arī ir daudz, saistīts it kā ar Latvijas risku).

Acīmredzot Swedbank ir aizliegts nolaist cenas par kapeiku jo situācija ir reāli sūdīga. Vai nu viņi nevar iepirkt resursus pa normālām cenām, vai uzdevums ir kāst īstermiņā cik var. Savukārt Nordea, kuras zaudējumi Baltijā ir daudz mazāki,samerā mierīgi lēnām paplašina kreditēšanu, zinot, ka krīze drīz beigsies,(2011 jau būs neliela inflācija), pamazām piesaistot klientus no labā gala.

Ir baumas , ka, ja politiķi kaut ko nesastrādās, kreditēšana/pārkreditēšana jau jūnijā atsāksies, jo ir bankas, kam naudu nav kur likt.

Labklājības valsti diemžēl neveido ar devalvācijas palīdzību.
Ja tas tā būtu, tad Argentīnai tagad būtu jābūt Eldorado, Baltkrievijā visiem jābūt spējīgiem iegādāties biļeti uz Virgin lidojumu kosmosā utt.

Devalvācija var būt un var nebūt ilgtspējīgas ekonomikas konkurētspējas sastāvdaļa, bet tā nevar būt tās mugurkauls.

To Ošleja kungs aizmirst. Viņš tik skaisti, tajā pašā Rīgas Laikā apcer devalvācijas fiskālos efektus, pat piesauc slaveno Vašingtonas auklīšu piemēru. Tomēr, lai ar devalvācijas palīdzību stimulētu eksportu mums jāsaprot vairākas lietas:
A. Produkta apjoma palielināšanas potenciāls. Vai ir ko eksportēt? Vai ir iesaldētas jaudas? Devalvācija par palīdzēt palielināt slodzi ražošanas jaudām, kuras ir iesaldētas. T.i. samazinot produktu pašizmaksu padarīt tos pievilcīgākus pircējiem.
B. Potenciālā produkta kvalitāte. Pieņemot ka ir produkts, kam samazināsies cena. Vai mēs varam atļauties tik “dziļu” devalvāciju lai pārāk dārgu produktu priekš savas kvalitātes padarītu pievilcīgu pircējam samazinot tikai cenu. Atceramies, ka devalvācija produkta kvalitāti nepalielina. Katrai devalvācijai ir savas sociāli akceptējamas robežas. Pārkāpjot to sabrūk ticība finanšu sistēmai un aiz tās pati sistēma.
C. Vai ir izsmeltas citas iespējas? Devalvācija mūsu gadījumā iedragātu ticību tam, ka neskatoties uz to kā mums te iet, Baltkrievijas, Krievijas naudas izņemšanas scenāriji šeit nenotiks.

Patiesībā atbilde uz C ir “Nē”.

Atbilde uz “A” ir varbūt ir iesaldētas jaudas, bet tikai produktiem uz kuriem atbilde uz jautājumu “B” ir negatīva.

Filozofiski padomājot – eksportēt var tikai produktu, nevis koruptīvu sistēmu, kā nevkalitatīvu produktu iebarot valstij.

Turpinot manis rakstīto es ieteiktu apdomāt kā devalvācija varētu palīdzēt mums pārdot Elektronisko braukšanas biļešu pieredzi, Gaismas pils celtnieku kompetenci, Rīgas Vagonbūves rūpnīcas produkciju, Dzintara smaržas.

Tai pašā laikā liekas ka uz Sidrabes , Latvijas Finiera , Stendera ziepju fabrikas, Gustava školādes produkciju devalvācija būtiski ietekmi neradīs. Vismaz tādu ietekmi kas atsvērtu devalvācijas riskus.

Gribētu arī redzēt tik mazu ekonomiku, kurai ir izdevies veikt 30% devalvāciju un to noturēt 30% robežās.

Aizmirsu pieminēt īsto problēmu cēloni – sūdīgas kvalitātes politiķi un viņu iemiesotā valsts pārvaldes sistēma.

Svarīgi būtu izštukot kā lai uzlabo šīs senās profesijas kvalitāti Latvijā. Vai devalvācija to uzlabos?

Starp citu, politiķis ir vēl daudz vairāk kā prostitūta prece tikai iekšējam patēriņam. Līdz ar to devalvācija viņu neietekmē nemaz. :)

216.

30% devalvācija Latvijā nozīmē 15% inflāciju, tā kā reālā devalvācija sanāk ap 15% , kas ir ļoti maz. Tā kā jātēmē uz visiem 50%.

Ungāriju neglāba pat 30% devalvācija, valsts pieradusi dzīvot pāri saviem līdzekļiem un strukturāli kropla-tāpat kā Latvija.

>>Easy

DNB Nord arī pārņem klientus no Swedbank. Mani arī savāca. :-D
piekrītu, ja politiķi nesataisīs sūdus un neatradīs vēl kādu stimulējamu nozari tad mēs, nodokļu maksātaji, par spīti politiķiem būsim pirmo periodu izvilkuši – t.i. atsāksies augšupejas cikls.

Mūsu politiķiem ir laimējies – pārāk izturīga tauta.
Finanšu valodā tas veido “moral hazard” – t.i. viņi no ķļūdām nemācās.

Un politiķu kvalitāti var uzlabot tikai patiesa konkurence. Kā to panākt??? Ar rotāciju un bezatbildību to panākt nevar. Vēlētājam ir jāizbalso esošās partijas arā no Saeimas, par sodu, tad arī radīsies konkurences gars, zināma spriedze.

Vienotība ir kolektīvās bezatbildības turpinājums, kur visi domā pilnīgi dažādi, bet tomēr iet kopā lai VISI iekļūtu Saeimā saglabātu kontroli pār valsti un pār tautu. Nekādas konkurences, nekāda kvalitātes uzlabojuma. Tie paši feisi, kas jau 6 . reizi solīs ŠOREIZ gan visu darīt pareizi un godīgi un labi.

Es nebrīnītos, ja Vienotībai pievienotos arī TB/LNNK, ZZS, TP, LPP/LC, beigās arī SC. Un par šo bloku nobalsotu 90% no visiem “vēlētājiem” kas uz šo farsu vispār ierastos.

219.

Es arī plānoju laisties. Gribēju pārkreditēties uz mainīgo likmi- neļauj, piestāda baigo ciparu. Nu tad teikšu ardievas.

>reality
ES personīgi-psiholoģiski esmu gatavs ilgstošai cīņai par tiesībām dzīvot Latvijā.

Nedomāju, ka būs tik traki.
Ķīnai gan “krīze” vilkās visu 19. gadsimtu un pat ilgāk.

221.

Tas tik ir viedoklis! Esot jāsoda kredītņēmēji! Tu vispar pats saproti ko runā?! Man aizvakar zvanīja kāda pasen jau kā bez darba palikusi 2 meitiņu māmiņa (nu vīrs vismaz kaut ko vēl pelna – maizei bērniem sanāk (bērnu zeķubiksēm gan nē – ar tām es izpalīdzēju)). Nu un nupat zviedri dzīvokli noņēma, atļāva padzīvot līdz mirklim, kad būs lielākas NI cenas un tie to sitīs gaisā. Bet vēl esot tai tagad jāmaksā 50 000 LVL, kurus bez žēlastības vilkšot nost, kā tik ieraudzīšot da jebkur viņiem da jebkādus ienākumus. Vīrs darbā norunāja, ka maksās tam turpmāk tikai aploksnē un arī viņa jau ir samierinājusies, ka vairāk nekad mūžā oficiāli strādāt nevarēs. Vai Tev nešķiet, ka ne tikai viņi tiek SODīTI (Taviem vārdiem izsakoties). Un par ko viņi (un arī Tu kā Latvijas iedzīvotājs)tiek sodīti? Par krīzi? Viņi to izraisīja? Vai varbūt Tu, ja jau arī tiec SODīTS?

222.
riņķī apkārt
2010. gada 1. marts, 20:28

Nav ko ņemt tādas “sapulču runas galvā” :) Kaut vai tādēļ, ka – Ošleja var stāvēt uz ausīm, taču Rimševics lata devalvāciju nepieļaus. Tas ir punkts viens :) Un punkts divi – acīm redzot nav SCP savas ekonomiskās programmas un nevajaga arī, pagaidām :)
Pagaidām tas nav galvenais. Šobrīd galvenais ir SCP vēlētāju piesaistīt Vienotībai. Un tādi ir,kurus piesaistīt. To taču neviens nenoliegs.
Te komentos atkal sāk spriest par Vienotības pastāvēšanas jēgu, kā redzēju :) Nu pilnīgi rokas nolaižas – šādas, kā lai to pieklājīgāk pasaka, neapķērības :) priekšā. Nu kā var nesaprast to, ka katra zaudēta balss, kuru neiegūst Vienotība tuvina mērķim SC+LPP+TP un tad jau arī ZZS
Bet ja par Vienotības ekonomisko programmu, tad arī šeit nav jēgas lieki muti virināt, lai atkal nesarunātu kārtējās muļķības. Vienkārši pietiks, ja apvienība pateiks skaidri un gaiši – Vienotības premjera kandidāts ir Dombrovskis, pukts.

>riņķī apkārt
Pa ausu galam esmu dziredējis, ka Vienotība rakstot programmu. Ceru, tās nebūs baumas tikai.

>EASY:”(..) Aizmirsu pieminēt īsto problēmu cēloni – sūdīgas kvalitātes politiķi un viņu iemiesotā valsts pārvaldes sistēma. ” – LAIKAM VĒL NEESI TĀ pa īstam ar to valsts pārvaldi sastapies ?
MAN NESEN izdevās – un vēl būs jāpacīnās par savām tiesībām dzīvot Latvijā. SISTĒMA ir pilnīgā debilizācijas vilnī iegājusi – tādu PĀRVEIDOT nebūs iespējams ne kādai Vienotībai, ne citam polit-spēkam ! Misija neiespējama….nelolojiet ilūzijas – gan jau SISTĒMA uzkāps arī jums uz ”rīkles”…

212.
Easy>who cares
2010. gada 1. marts, 20:05

Manuprāt, zviedru banku brucināšanas variants nekad nav bijis īsti reāls. Par kļūdām jāmaksā tiem kas kļūdās, citādi viņi gudrāki nepaliek ( t.i. Latvijas kredītņēmāji). Arī Zviedru bankas nebūt pašreiz nav labā situācijā, it īpaši Swedbank.
Dzirdēju ka Swedbank pievienotā likme ir ap 3,75%-4%!!! (Bija 0,2-0,8% labos laikos). Nordea? 2,5%. (Kas arī ir daudz, saistīts it kā ar Latvijas risku).

Acīmredzot Swedbank ir aizliegts nolaist cenas par kapeiku jo situācija ir reāli sūdīga. Vai nu viņi nevar iepirkt resursus pa normālām cenām, vai uzdevums ir kāst īstermiņā cik var. Savukārt Nordea, kuras zaudējumi Baltijā ir daudz mazāki,samerā mierīgi lēnām paplašina kreditēšanu, zinot, ka krīze drīz beigsies,(2011 jau būs neliela inflācija), pamazām piesaistot klientus no labā gala.

Ir baumas , ka, ja politiķi kaut ko nesastrādās, kreditēšana/pārkreditēšana jau jūnijā atsāksies, jo ir bankas, kam naudu nav kur likt.
=========================
Bankas savu lieko naudu glabā Latvijas bankā bet tikai neviens viņus nevar piespiest sākt pēc pavēles kreditēt.Latvijas bankā kā jau zinām arī stāv Eiropas,SVF nauda kas arī ir neaizskaramais spilvens.Tāda sajūta ka visi cenšas savu naudu noglabāt nevis kautko kreditēt.

226.

Protams, ka jāsoda ir kredītņemājs. Un politiķi kas pieļāva tādu kārtību.

Nevar ņemt vairāk kā var atļauties. Tas taču jāsaprot. Bet lai to saprastu, acīmredzot jāiziet cauri vienreiz krīzei. Tās grūtības un krīze taču ir pārejošas, bezdarbs beigsies, darbu atradīs,bērni pieugs, palīdzēs, parādus nomaksās. Nu un ja kāds par stipru būs kļūdījies, cest la vie. Viņa izvēle.

Varētu valsts protams kaut kādu palīdzību veidot kopā ar bankām tiem kas nespekulēja bet tas būtu par citu cilvēku nodokļu naudu, kas arī nav taisnīgi.

Kā tad savadāk var-naudu ņemt, un neatdot? Kas tad Latvijā krīzi izraisīja , ja ne kredītu ņēmāji ( plus protams zogošā politiķu kliķe).
Es joprojām neesmu izkodis kāpēc mums bija iespēja ņemt kredītus EUR, USD. Ja būtu tikai latos, īpašu problēmu ar burbuli nebūtu bijis.

Vēl jau pagājis tikai viens gads krīzē. Somijā, Zviedrijā pēc banku krīzes 90 tajos gados cilvēki atkopās gadus 6-10. Garās paģiras, a mēs bļaujam jau pēc 1 gada.

Tas bija Easy domāts.

228.

Patiesībā, neesmu gan. Esmu turējies no valsts pārvaldes un visa, kas ar to saistīts, raķetes šāviena attālumā, tikai maksāju nodokļus. Bet izskatās, ka būs jākontaktē biežāk, jo šie grib, lai maksāju lielākus nodokļus.

Viņus piespiedīs alkatība. Tiklīdz bailes par Latvijas ilgtermiņa stabilitāti būs zudušas, vēlme pelnīt liks laist apgrozībā naudu par luru bankas tagad saņem varbūt 0,5% EUR. A latviešu kredītņēmājs var maksāt 2,5%. Vai pat 4,2%, kā cer Swedbanka.

Jo nauda ir, naudas pasaulē ir ārprātīgi daudz,banku sistēma ir piepludināta ar naudu tikai visi vēl baidās to laist pa īstam apritē. Kad sāks, atkal būs inflācija, likmes augšā. Nākošais cikls.

230.

Jā, es arī ceru, ka tās nebūs baumas! Ar nepacietību gaidu šo programmu! Jācer, ka viņa būs tik pat kolosāla, kā kredītņēmēju atbalsta programma, auto nodoklis, mēģinājums samazināt pensijas un tiesnešu algas! Un jācer, ka tiem, kas nevar zviedru bankām atdot naudu, tiks paredzeta arī reāla kriminālatbildība! Un tie, kas taisīsies emigrēt, to varēs darīt tikai pēc brangas valsts nodevas nomaksas! Ui – man vēl daudz ideju, kuras Vienotībai varetu iet pie sirds! Kaut tie paši bezdarbnieku pabalsti – uzskatu, ka tie tad, kad cilvēks būs atsācis strādāt, tam būtu valstij jāatdod! Bet pensijas nevar saņemt tie, kuru bērni strādā ārzemēs, jo ja jau negrib šeit maksāt nodokļus, tad lai vismaz paši savus vecākus uztur!

231.
Volx > 213. Janka
2010. gada 1. marts, 20:49

Janka laikam doma ka Argentīnā devalvācijas fani dzīvo un to tik vien dara kā plāno kartējo devalvāciju?
Tā nebūt nav jo viņiem identiski kā mums peso bija piesaistīts dolāram kas garantēja cietu apmaiņas kursu un viņu valūta bija tikpat stabila kā lats(ja tā var teikt).Vienkārši valsts vislaik aizņēmās,reformējās,samazinājās un vienbrīd sāka trūkt līdzekļi(aizliegums izņemt no bankam vairak kā 1000$ kautkādā noteiktā termiņā) un nekas neatlika kā to izdarīt(devalvēt).Es protams neesu ekonomikas eksperts vai pareģis bet man situācijas atīstība liekas identiska.

> Easy
NĪ burbulis izveidojās no dzīvojamo platību deficīta.
Protams, arī no agresīvās kreditēšanas. Bet kreditēšana viena pati tur nav pie vainas.

Varbūt valstij vajag sildīt ekonmiku atkal būvējot ekonimiskus dzīvokļus, kur izmitināt neveiksmīgos kredītņēmējus? Varbūt tas var arī bankas piespiest pārskatīt savu politiku pret kredītņēmējiem?

233.

Pēc Tava teksta: “krīzē vainojams kredītņēmējs” man viss ir skaidrs :D Tu vnk esi idiots! :) )) Kāpēc es vispār Tev ko atbildu, īstenībā nesaprotu… Uzneredzēšanos – jau tā šeit piekāpju ļoti reti, bet tagad nedomāju, ka vispār to vēl jebkad darīšu, jo acīmredzami šis ir mazgadīgu vai infantilu dibendeldētāju plānprātiņu forumu portāls :D :D :D
Un kur tādi ņemas? Vai tik tiešām mūsu skolas šitādus jefiņus laiž laukā?! Un spriedelē vēl kaut ko par godīgu politiku, par ekonomiskiem jautājumiem, gan jau ka vēl morālas vērtības tiek šad tad piesauktas :D Vāks!

234.

Mums visi burbuļi izveidojās no tā ka nākam no deficīta laikiem un iespēja kaut ko nopirkt šķiet brīvības augstākā virsotne-māja, mašīna, pobrjakuškas…

Šķiet būsim to izslimojuši.

Par mājām- skaidrs kā jābūvē jaunas ekonomiskas nevis 250 m2 uz 2 cilvēkiem un jārenovē esošās- tas tomēr ir lētāk… Bet tas nav jādara valdībai.

Priekš renovācijas ir Eiropas nauda, valsts varētu panākt pretī ar nodokļu atlaidēm tur, kur Eiropas naudas nav. Piemēram, naudu, kas iztērēta saprātīgai renovācijai, atļauj ierakstīt personīgos izdevumos pirms nodokļu nomaksas… nu jā, bet pie mums jau atkal apšmauks.

Vai jaunā paaudze ( jaunāki par 30 gadiem) arī ir tikpat veikla uz shēmošanu kā padomju laika?

Ļoti gribētos cerēt, ka nē.

>Jānis
Hehe, izklausās skarbi :D

Vienkārša piebilde pie spriedumiem par ekonomisko attīstību, devalvāciju un uzplaukumu.
Vakar bija atbraukuši draugi no Itālijas un pastāstīja , ka viņu pilsētā atvērusies āzijas frizētava , kur matu griešana maksā 7 EUR , kamer to pašu procedūru , bet pie itāļu friziera Jūs veiksiet par 20 EUR. Bieži drillēts arguments manos komentos , bet ekonomiskai izaugsmei pietrūkst tas mazais faktoriņš , kas vienados apstākļos ļauj izdarīt darbu atbilstošā kvalitātē arī par 7 EUR.

237.

jā – un ekonomiskie dzīvokļi jau nav uz nodokļmaksātāja rēķina, ja?! Par apkuri jau ar tās nevarēs samaksāt, ja viss notiks pēc banku plāna – jo pirmkārt jau ar tām jānorēķinās. Un to ģimeņu neizglītotie, neārstētie bērni, jo neko tādu jau ar “neveiksmīgais kredītņēmējs” arī nemūžam nevarēs atļauties, arī valstij būs milzīgs ieguvums! Tas tak viss ir easy! Nez kas pelnīs pensiju tam gudrajam Easy, varbūt zviedru bankas viņam to maksās? :D

238.
Volx > 229. Easy
2010. gada 1. marts, 21:06

Ja ņemam Argentīnas pieredzi talkā tikai pēc visparēja haosa un galu galā devalvācijas.
Es jau te iepriekš komentēju ja samazina ienakumus proletariātam tad tas smagi sit pa valsts ekonomiku.

239.

Nervi?

240.

Nu – mani neviens ar varu nespieda kredītu ņemt, paņēmu, tagad mokos. Kas pie tā vainīgs? Es pats.

Paņemot kredītu, es radīju neadekvātu pieprasījumu, kas savukārt radīja spiedienu uz cenām, inflāciju, burbuli.

Mūsu ciešanas ir tieši proporcionālas kredītu pieaugšanas straujumam un Parex roba lielumam.

Kredīt pieaugšanas straujums mūs atšķir ( mums par sliktu) no Lietuvas, Parex- gan no Lietuvas, gan Igaunijas.

Vēl varētu vainot FTKK vai valdību, kas ļāva aizņemties tik daudz, un politiķus, kas izzaga trekno gadu budžetus kad vajadzēja veidot pārpalikumu ( kā Igauņiem).

Tas taču vienkārši. Vai arī, vēlies apgalvot, ka kredīt ņēmāji visi ir pilnīgi idioti kas pilnīgi nesaprata ko dara? Arī tā būs mācība, ka kapitālismā katram pašam jāatbild par saviem lēmumiem. Man pazīstamie rietumnieki jau 2006 gadā teica, ka mēs esam galīgi traki un burbulis plīsīs. It īpaši tāpēc, ka aizņēmāmies ārvalstu valūtās par likmēs zem inflācijas. Tas viss jau bija bijis Zviedrijā, Somijā, Islandē. Mēs neticējām.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Plānais Šķēle (669)
Aivars Ozoliņš

Tautas partijas tēvs Andris Šķēle var atgriezties Mākoņos. Viņa politiskās ietekmes atjaunošanas pasākums jeb tā dēvētā atgriešanās politikā, lai it kā vestu valsti ārā no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books