Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 28. februāris 23:46
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot cilvēku ticību sev, valstij un demokrātijai. Taču SCP līderu runātais liek vaicāt, kāpēc “cilvēkiem” būtu jāuzticas politiķiem, kuri apšauba Latvijas valsts demokrātiskos pamatus un tās pastāvēšanas jēgu.

Partijas priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs kopsapulcē pasludināja: “Valsts, kurā politiķi zog naudu maziem bērniem un sirmgalvjiem, — tāda valsts nav pelnījusi pastāvēt.” (Otrs no partijas dibinātājiem Artis Pabriks videouzrunā piebalsoja biedra valstiskajam nihilismam, ka “valsts, kurā cilvēki ir nabadzīgi, nevar ilgtermiņā pastāvēt”.) Tāpēc “taisnība” esot tiem, kuri izvēlas “uzmest” valsti un nemaksāt nodokļus, uzskata Štokenbergs. Vēl vairāk — “ja Saeimai izdauzītu visus logus, skāde būtu mazāka, nekā ja valsti pamet ducis cilvēku vai ducis cilvēku ir bez darba”.

Tātad, ja Latvijā ir zaglīgi politiķi, tad Latvijas valsts pastāvēšanai vairs nav jēgas un tā ir jālikvidē? Kā SCP to piedāvās darīt, ja šādi politiķi tomēr tiks arī nākamajā Saeimā, — kā anekdotē, piesakot karu Zviedrijai (vai varbūt Igaunijai) un uzreiz padodoties, vai Latvijā jau izmēģinātā veidā — sūtot delegāciju uz Maskavu ar pazemīgu lūgumu uzņemt mūs “brālīgā saimē”?

Konkrētu valsts likvidēšanas mehānismu Štokenbergs nepiedāvāja, nedz arī paskaidroja, kā valsts likvidēšana atrisinātu bezdarba un citas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras viņa ieskatā drīkst risināt, dauzot logus parlamenta ēkai, ja darbu zaudējis vismaz ducis cilvēku. Ja vairāk, tad acīmredzot jārīko atkal tādi grautiņi, kādi notika pērn 13.janvārī Vecrīgā pēc SCP rīkotās sapulces Doma laukumā. Bet ko darīt tad, ja aizbrauks vēl kāds simts, nevis tikai ducis cilvēku, bet valsts vēl nebūs likvidēta? Rīkot valsts apvērsumu? Jo kāda tur vairs demokrātija, ja jau šī valsts “nav pelnījusi” pastāvēt un taisnība tiem, kuri to krāpj jeb “uzmet”.

SCP, kas tapa kā dažu politiķu un uzņēmēju grupiņa, pamanījusies kļūt par Latvijas mērogam itin lielu partiju ar vairāk nekā tūkstoš biedriem. Taču, šķiet, vairākums sabiedrības to īsti pat nav pamanījis. Jo tās līderu politikas stils arvien paliek oportūnistiski bezatbildīgs marģinālisms jeb, runājot vienkāršāk — konjunktūriska ikbrīža iespēju izmantošana, baudot privilēģiju neuzņemties atbildību par runāto un darīto. Taču šāda sīkpartijas privilēģija nav savienojama ar atbildību par valsts vadīšanu un līdz ar partijas iekļaušanos Vienotībā var likt apšaubīt arī visas apvienības mērķu nopietnību.

SCP ļaudis arī sestdien no tribīnes runāja par “cita veida politiku” un sevi kā alternatīvu līdzšinējai “oligarhu politikai”. Taču vienā fundamentālā jautājumā Štokenbriks ir un paliek Šlesakova spoguļattēls — izpratnē par politiku kā polittehnoloģiju paņēmienu kopumu un par vēlētājiem kā manipulējamu masu. Lai ko viņi runātu par pilsoniskās sabiedrības un “katra” aktīvu iesaistīšanos politikā, SCP dibinātāju rīcība pastāvīgi izpauž konjunktūrisku aprēķinu un centienus iebarot sabiedrībai to, ko tā viņu ieskatā grib un prasa. Turklāt viņi paši vai nu nav sapratuši, vai nu nespēj piedāvāt to, ko tā prasa — godīgu politiku. SCP izkalkulētais (un turklāt nekonsekventais) “kreisums” lielum lielajam vēlētāju vairākumam acīmredzot nešķiet īsts, un atbalsts partijai pašlaik, tāpat kā tās dibināšanas laikos, stabili svārstās starp diviem un trim procentiem. Godīgumu ir grūti notēlot.

Arī izdaudzinātais partijas kā spēcīgu ekonomistu kopas potenciāls līdz šim bijis lielākoties mīts. Jau ar pašu pirmo lielo “ekonomisko” iniciatīvu — piesliešanos ar naudu līdz tam bezcerīgajai parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai par pensijām — partijas dibinātāji apliecināja sevi kā populistiskus iespēju izmantotājus, un kopš tam visas viņu skaļākās iniciatīvas iederējušās tajā pašā žanrā. Piemēram, pērn janvārī viņi pieprasīja gan “pārtraukt politisko krīzi, pieprasot atlaist Saeimu”, gan atlaižamajiem izpildīt “desmit pasākumus”, starp kuriem bija arī tāds ekonomiskās domas uzplaiksnījums kā “Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu izlietot Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanai”. Proti, SCP prasīja nepildīt aizdevuma nosacījumus un vienkārši nesaņemt aizdevumu, kas nozīmētu valsts bankrotu.

Tomēr partija februārī vēlreiz pieprasīja “novirzīt būtisku daļu starptautiskā aizdevuma līdzekļu uzņēmējdarbības un lauksaimniecības nozaru stabilizēšanai Latvijā”. Muļķība? Drīzāk cerības apmuļķot daļu sabiedrības, zinot, ka nebūs jāuzņemas atbildība par sekām, kuru tā kā tā nebūs, jo nekāda atbildīga valdība šādu prasību nepildītu. Toties jūnijā, kad Saeima lēma par smagajiem budžeta grozījumiem, Pabriks ar Štokenbergu manīgi nolīda nost no atbildības — vienkārši nepiedalījās balsojumā.

Arī sestdien kopsapulcē partijas “ekonomiskais piedāvājums” izvērtās vienkārši katastrofāls. Nu jau pat lata devalvācijas diskusiju galvenais dzinējs Andris Šķēle publiski atzinis, ka lata devalvācija vairs nav iespējama, tomēr SCP “ekonomikas guru” Jānis Ošlejs videokonferencē no Barselonas nolasīja kopsapulcei lekciju par to, ka tikai devalvācija varot glābt Latvijas ekonomiku. (Vai partijas ļaudis paši cenšas uzturēt sensenās spekulācijas par to, ka esot “Šķēles rezerves projekts”?)

Ošleja piedāvājums šai “sociāli atbildīgajai” partijai, kas gatavojas būt valdībā, ir satriecoši cinisks — devalvēt latu par 30 procentiem, un lai pusi no zaudējumiem — gandrīz 3 miljardus latu — zviedru bankām kompensē Latvijas valsts, proti, nodokļu maksātāji. Protams, ka būtu jāpalielina arī nodokļi. Tas nekas, ka iestātos baisa inflācija, kas sasniegtu vismaz 15 procentus un vēl vairāk paputinātu visus Latvijas iedzīvotājus. Un štrunts par to, ka par trešdaļu pieaugtu valsts ārējais parāds (par kura atmaksāšanas iespējām SCP arī palaikam tēlo bažas), līdz ar to Latvijai būtu jāatsakās no cerībām pārredzamā nākotnē ieviest eiro (tas nekas, mierina Ošlejs, jo eiro ieviešana mums maksāšot pārāk dārgi). Nemaz nerunājot par to, ka tik radikāla ekonomiskās un monetārās politikas maiņa sagrautu tiklab iedzīvotāju, kā arī starptautiskās sabiedrības uzticēšanās paliekas Latvijas valstij. Ošlejam no sava ziloņkaula torņa laikam šķiet, ka to visu varētu atsvērt un neitralizēt, “veicot plānveida pasākumus un izskaidrojot tos sabiedrībai”, proti, kārtīgi sapūderējot mums smadzenes, ka tad valstij nezin kā “rastos iespēja attīstībai”.

Varētu to uzskatīt par viena uz valūtas devalvāciju kā visu problēmu risinājumu fiksēta ekonomista viedokli un pieņemt, ka SCP laikam taču ir arī sava oficiālā, valstiski atbildīga ekonomikas programma.

Taču, pirmkārt, Štokenbergs žurnālistiem skaidroja, ka partija neuzturēšot devalvācijas ideju “plašāk” vienkārši tāpēc, ka to nevar īstenot (nevis tāpēc, ka tā kaitētu valstij un tās iedzīvotāju interesēm). Tomēr “mēs rosinām diskusiju” un varētu šo jautājumu apspriest arī Vienotības ietvaros, sola politiķis, kurš pirmīt pastāvīgi pārmeta Tautas partijai, ka diskusijas par lata devalvāciju darot nervozus ārvalstu investorus un starptautiskās kredītreitingu aģentūras un kaitējot valsts ekonomikas atlabšanai.

Otrkārt, SCP mājaslapā sadaļā “Ekonomikas programma” atrodas arī Vadlīnijas ekonomikas stabilizēšanas plānam (vēl šajā “programmā” ietilpst Pieteikums Satversmes tiesā atcelt vecāku pabalstu samazināšanu un Pieteikums Satversmes tiesā atcelt pensiju samazināšanu), bet tajās “finanšu sistēmas stiprināšana” un “eiro ieviešana” partijas ekonomistiem rēgojas tikpat sirreāla — “jāuzdod valdībai par pienākumu nekavējoties lobēt paātrinātu eiro ieviešanu uz atvieglotiem nosacījumiem” un “ja nepieciešams, eiro jāievieš vienpusējā kārtā”.

Arī to nevar īstenot, tātad Vienotībai arī par to acīmredzot nāksies diskutēt. Tāpat kā par to, cik zagļu jābūt politiķu rindās, lai valsts zaudētu tiesības pastāvēt, un kāds bezdarbnieku vai izbraucēju skaits leģitimē masu nekārtības.

SCP līderu konsekventā bezatbildība un paļaušanās uz pašu ieskatā artistiskām polittehnoloģiskām manipulācijām būtu viņu pašu problēma, ko risināt ar saviem vēlētājiem. Taču arī topošajā vēlēšanu apvienībā tie acīmredzot cer būt nevis viena no trim partneru partijām, kurām būtu jāpiedāvā valstij rūpīgi pārdomāta attīstības programma un jāuzņemas par to pilna atbildība, bet gan braukt par brīvu kā “trešajai mazajai”, kam ne pienākums domāt, pirms runā, ne atbildība par sarunāto. Diezin vai tas palīdzēs atjaunot cilvēku ticību savai valstij un uzticēšanos politiķiem.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(97 balsotāji )
Komentāri

Vai Ozoliņš atbalsta TP, LPP, ZZS un TB valsts izzagšanas politiku?

242.
Jānis > klusais
2010. gada 1. marts, 21:17

:D vispar jau jā :D
Nu bet palasi pats to Easy! Kā var vislaik malt: mēs paši, latvieši, esam vainīgi! Tagad mums par to ir taisnīgs sods un jācieš līdz mūža galam pateicībā par zviedru mācību! u.t.t. Tak es varu likt galvu ķīlā, ka jebkurš baņķieris no šādiem tekstiem vnk sajūsmā čurā biksēs :) un ne tāpēc, ka tā būtu taisnība, ja kas…
p.s.
es kaut ko saprotu no finanšu pasaules, ja kas, ja nu kādam šķiet, ka te vnk kāds dusmīgs sirmgalvis izpildās :)

>Easy
Nu taču, vai tad ar atmiņu švaki?
Denacionalizācija, īres griestu pacelšana/atcelšana aizmirsusies? Un tūkstošos mērāmas maksas par īres tiesībām? Cilvēki tomēr noveco un atlikt ģimenes veidošanu un bērnu dzemdēšanu nevar mūžīgi.
Valstij ir jātur roka uz pulsa un jāseko līdzi, lai neviedojas pārmērīgs deficīts kāda vietā. Nē, pie mums labāk uztaisīt megaprojektu nevis sarēķināt cik vajag jaunus dzīvokļus jaunajām ģimenēm sabūvēt. Protams, var to atstāt privāto ziņā ar privāto vēlmi uz megapeļņu, tikai tas redz arī papūš burbulīšus.

>Jānis
Nu, ja ir jāizvēlas mijards Ziemeļu šķērsojumam vai ekonomisku īres dzīvokļu būvēšana, tad labāk otrais. Pie tam tas samazinātu banku cerības gūt lielāku peļņu uz atsavinātajiem dzīvokļiem, kas iespējams varētu mīkstināt banku politiku pret kredītņēmējiem.

245.

fuu, nu vismaz kāds piesauc arī kādus faktus! Man patiess prieks! Daudziem “neveiksmīgajiem” kredītņēmējiem iegādāties mājokli tajā mirklī bieži vien bija vienīgais racionālais risinājums. Pietiks viņus saukt par “paši vainīgi, ka nedomāja ar galvu”! Tie pārsvarā bija un ir cilvēki, kas darbā DARBĀ nopelna savu iztiku un savu nopelnīto naudu ieguldīja pirmajās iemaksās un šo jauniegādāto dzīvokļu remontos un labiekārtošanā. Tagad viņi to visu zaudē un vēl paliek bankām pārādā naudu, kuru tie nemaz neredzēja, tā pa taisno no bankas konta tika pārskaitīta atīstītājam, spekulantam, pārdevējam u.t.t. Tas bija, ja mēs runājam par faktiem, bet tādas lietas jau tādus kā Easy neinteresē…

>Jānis
Nekad neesmu vainojis cilvēkus, kas ņēma kredītus vienīgā mājokļa iegādei. Tiesa, daudzi pārvērtēja nākotnes perspektīves, bet nebija jau arī plašu izvēles iespēju.

=> Easy
“Manuprāt, zviedru banku brucināšanas variants nekad nav bijis īsti reāls. Par kļūdām jāmaksā tiem kas kļūdās, citādi viņi gudrāki nepaliek ( t.i. Latvijas kredītņēmāji)”
===
es drīzāk teiktu “tostarp, Latvijas kredītņēmēji”, kaut būtībā bankas jau arī “maksā”…
==
“Dzirdēju ka Swedbank pievienotā likme ir ap 3,75%-4%!!! (Bija 0,2-0,8% labos laikos). Nordea? 2,5%. (Kas arī ir daudz, saistīts it kā ar Latvijas risku).”
===
Nauda gan vispār ir kļuvusi bišķi dārgāka, kaut, salīdzinot ar laiku 1/2gadu – gadu atpakaļ, vismaz ir parādījusies.
==
“Swedbank ir aizliegts nolaist cenas [..] Savukārt Nordea [..] lēnām paplašina kreditēšanu”
===
Būtībā normāls modelis. Visas krīzes beidzas. Dažiem vien rezerves paseklas…
===
“ir bankas, kam naudu nav kur likt.”
===
:) var jau būt,kaut vienubrīd dažiem (aka GE Money) gada likmes depozītiem sāka vilkt uz Baltijas Bankas pusi…, un tas drīzāk liecina par deficītu…

>PUIKA:”(..)Valstij ir jātur roka uz pulsa un jāseko līdzi, lai neviedojas pārmērīgs deficīts kāda vietā.” – VALSTS APARĀTA CILVĒKI-IERĒDŅI tur roku uz pulsa- un regulē tā intensitāti. VARI būt mierīgs – vajadzības gadījumā ‘piežmiegs’ vai ‘atslābinās’ tvērienu! TIKAI NELOLO lielas ilūzijas, ka pēc 20-it gadu SISTĒMAS veidošanas ar pašreizējo ‘pulsu’ lielus reformas-progresa darbus varēs veikt ! ‘Činavnieku’ tvēriens un spēja ‘aparačikiem’ mainīties ir apbrīnojama !

Daži pārdomu punkti, palasot komentārus:
1) Kurš gan ir tik naivs, lai ticētu, ka mēs varētu spēt veikt 30% kontrolētu devalvāciju? Mūsu rezerves ir relatīvi mazas, tāpēc šāds mērķis būtu utopisks.

2) Polija un Ungārija savu valūtu NEDEVALVĒJA, jo abām ir peldošais kurss. Polija ir nekorekts salīdzinājums, jo forex aizdevumu daļa tai ir krietni mazāka (paldies par to PL FKTK), savukārt Ungārijas piemērs rāda, ka ar saprātīgu politiku var novērst sociālo katastrofu arī pie kursa krituma augsta forex aizdevumu īpatsvara ekonomikā.

3) Runas par devalvācijas graujošo ietekmi, par piemēru minot degvielas cenas un elektrību, ir diezgan apšaubāmas. Šo divu elementu komponente produktu izmaksās (protams, atkarībā no industrijas) parasti nav ļoti augsta. Iedzīvotājiem augs atsevišķas izmaksas? Protams.

4) Neticu, ka varētu realizēties shēma 50-25-25, pie tam, nav gadījies dzirdēt par analīzi, kāda kombinācija būtu izdevīgākā Latvijas valstij. Lai mazinātu saistošo summu, būtu jāveic detalizētāka diferenciācija starp tiem, kurus glābjam un kurus ne. Piedodiet man, bet, ja celtnieks krīzē pelnīja Ls 3000/mēnesī un banka viņam iedeva naudu gan priekš X5, gan mājas Mārupē, tad tā ir bankas un celtnieka problēma, jo par tādu idiotismu ir jāmaksā abām pusēm.

5) Tāpat arī būtu jāpaanalizē scenārijus ārpus eiro ieviešanas, jo tas, kas šobrīd notiek eirozonā ar Grieķiju, liek domāt, ka nākotnē eirozonas dalībnieku “atlases” process būs krietni stingrāks. Ar IMF aizdevumu kaklā + it kā kļūdainiem statistikas datiem (IKP dati 2009.g.) + klaji nodemonstrētu zemu ekonomikas kompetenci mums eirozona kļūst par utopiju.

6) Cik esmu runājis gan ar atzītiem ārvalstu akadēmiķiem, gan finanšu pasaules pārstāvjiem Londonā, tad viennozīmīgu viedokļu nav. Akadēmiķi saka, ka vajadzētu gan devalvēt, gan mainīt banku darbības noteikumus, proti, ieviest sistēmu, kad kredītņēmējs ieliek aploksnē atslēgas, aizsūta bankai un ir brīvs. Industrijas pārstāvju ticība Latvijai balstās tikai un vienīgi uz tā, ko rada EK vai ECB (par latu visi piesauc Trišē izteikumus, domino efektu, ko EK + Zviedrija nepieļaus utt.).

7) Ja reiz tik tālu esam tikuši ar iekšējo devalvāciju, tad šajā brīdī vairāk vajadzētu domāt par to, kā maksimāli nospiest cenas. Valdība šeit nedara pietiekami daudz – nav dzirdēts, piem., par publisko iepirkumu masveida pārskatīšanu, nolūkā panākt cenu samazinājumu. Iekšējā devalvācija strādā, ja cenas ir nopresētas tik tālu, ka cilvēki ar samazinātiem ienākumiem tomēr var atļauties ne tikai izdzīvot, bet dzīvot. Pie mums tas nenotiek, turklāt paaugstināts PVN strādā pretēji.

>reality
Tas, ka uzlabojumi būs, ir mana pārliecība. Ilūzijas šeit ir tikai par termiņiem :)

Es uzskatu, ka pie radušās situācijas vismazāk ir vainīgs tieši kredītņēmējs, kurš ņēma kredītu vienīgā mājokļa iegādei vai remontam. Gan bankas gan valsts ir krustā sitamas un tām būtu jāuzņemas lielākā atbildības daļa, jo muļķa kredītņēmējs nespēj prognozēt un modelēt situācijas, bet gan bankās, gan pie valsts ruļļiem taču ir “superspeciālisti”, kuru tiešie pienākumi ir risku prognozēšana!!! Neparedzēja, paši vainīgi un atbildība ir jādala uz visiem, ne tika vainīgs ir viens pats ņēmējs!!!
Bet mēs jau labi zinām kādi “spečuki” visur sēž!!! lai tad arī atbild…

252.

“Tas, ka uzlabojumi būs, ir mana pārliecība. Ilūzijas šeit ir tikai par termiņiem”

Es gan domāju citādi…kamēr te neiejauksies ārzemnieki riktīgi un nopietni, te viss tikai uz leju ripos…

>Lelle
Vai tad es pateicu kā tās izmaiņas notiks? :)

254.

Nepateici! Nu tad, pasaki! Gribu zināt vai mūsu versijas sakrīt!

Aizdevēji piespiedīs veikt pārmaiņas.
Bet pa šo muldēšanas laiku latvija būs zaudējusi kvalificēto darbaspēku.Lumpenproletariāts un pirmspenžas taisīs innovācijas……joki gan.

Pamatā jau ir vainīgi politiķi, bet kāds viņiem par to sods? Skatoties uz Vaškeviča atgriešanos amatā, šķiet, ka mēs nevis attālināmies no padomju vienpartiju nomenklatūras sistēmas, bet atkal tuvojamies tai.

257.

Ja Tev interesē mans viedoklis par situāciju ar kredītiem , tad es to raksturotu sekojoši -
1. Valstij vajadzēja kontrolēt , lai kredīti netiktu piešķirti bez reāla ekonomiska pamatojuma spējai tos atdot – tas neradīja administratīvus šķēršļus kreditēties spekulatīviem darījumiem , kas bija par pamatu NI burbuļa pūšanai;
2. Bankām bija jāizvērtē reālās ķīlu cenas un klienta reālā maksātspēja, nepaļaujoties uz NI nepārtraugtu cenu augšanu – tas nozīmē ,ka bankām ir jānes atbildība par zaudējumiem ,kas radušies nepareizi prognozējot NI patiesās cenas un to izaugsmi;
3. Pašiem kredītņēmējiem bija jābūt saprātīgiem un jāsabalansē spējas ar vēlmēm – jāieklausās kaut tajā ,ka daudzi vērsa uzmanību ,ka Latvijas NI cenas ir nepamatoti augstas.
Līdz ar to arī atbildība ir jādala solidāri katram savas atbildības robežās. Patreiz izskatās , ka bankas grib iziet no ūdens sausas. Taču jāpiemin, ka arī valsts un kredītņēmēji ir atbildigi par šo situāciju.

258.

Vaškevičs ir kā Kaščejs – nemirstīgs. Bet ja nopietni , tad funkcionāli viņš ir daudz vērtīgāka figūra par Jakānu. Domāju ,ka cīņa vēl priekšā.

259.

252.
Lelle-puika
2010. gada 1. marts, 22:11

“Tas, ka uzlabojumi būs, ir mana pārliecība. Ilūzijas šeit ir tikai par termiņiem”

Es gan domāju citādi…kamēr te neiejauksies ārzemnieki riktīgi un nopietni, te viss tikai uz leju ripos…
================
Kāpēc jūs domājat ka kādam liktos saistoša Latvijas finansiāla stāvokļa uzlabošana vai iejaukšanās? Jūs tak neejiet pie kaimiņa un neregulējiet ka būtu jadara ja jau ģimene dzīvo tad viss OK.Somaliju tak ziniet kur nav nekādas valdības un kur visas lietas notiekas.Itālija aizsūta kadu humanitāro kravu bet nevar tak pret iedzīvotaju gribu teiksim uzburt Venēciju.Satrauc noziedzība kas izriet no tam valstīm bet ne jau lelles labklājība.

>PUIKA:”>reality
”Tas, ka uzlabojumi būs, ir mana pārliecība. Ilūzijas šeit ir tikai par termiņiem” – SATIKSIMIES MĒS no jauna pēc 100 gadiem Piebalgā – IR EPOHĀLAS lietas – gadsimta garumā, tā kā droši plānā raksti – 100 gadi !!

261.

Kāpēc Piebalgā? Man tur patīk.

Pēc 100 gadiem Lavijas valsts atkal var nebūt, ja tagad salaidīsim dēlī. Bet šodien man tāds drūms noskaņojums, šķiet, ka salaidīsim.

>reality
Ir, ir epohālas lietas :D
Pat Zinovjevs pabrīnīsies par to kas notiks gadsimta beigās :D

Man kaut kā ir grūti salikt kopā sociālo atbildību ar “kontrolētu” devalvāciju. Kāds no tiem cilvēciņiem pilnīgi noteikti neatrodas pareizajā partijā. Un Ošlejs kā “zinošs ekonomists” jau nu tā kā varētu saņemties un izlasīt kādu no daudzajām grāmatām par Argentīnas ekonomiku: kā tās lietas izveidojās un kādā pēcpusē nonāca.

Savukārt Ozoliņam varētu uzdot retorisku jautājumu: vai valsts ir tāda pašvērtība, ka tādēļ ir permanenti jāpacieš sliktas valdības un neloģiskus lēmumus?

265.
Valdis Krastiņš
2010. gada 2. marts, 09:57

Atliek tikai nožēlot, ka Aivaram Ozoliņam – saprātīgam, kopumā respektējamam komentātoram – šoreiz pasprucis kaut kādas personīgas nepatikas pir…iens. SCP kongresā nepabija,diskusiju nedzirdēja, bet spriedums gatavs – kā PSKP laikos: : “jestj mņeņije”. Negaidīju! Joprojām nesaprotu!

>Valdis Krastiņš
Vai jūs, kungs, strauji nenolaižaties uz Kurmīša līmeņa? :-)

267.

ozolins galigi kukuuu – slesera, skeles lemberga pakalpins. pasutijuma raksts.

268.

Faktiski ārzemes JAU IR IEJAUKUŠĀS! Un ja kāds domā savādāk, tad lai domā vesels… Jautājums cik ilgi šie skatīsies uz šito bardaku un kādi būs nākamie aizdevēju soļi un lēmumi, bet diktāts jau notiek. Un es ļoti labi zinu, ka aizdevēji(konkrēti SVF) ir nu galīgi nemierā ar valdības lēno kustēšanos vairākos jautājumos. Gaidu kad sekos stingrākas prasības…

Ja kas, tad es pilnībā pievienojos Valdim Krastiņam! Ozoliņš tur nebija un nav ko no zila gaisa grābstīt muļķības! Bija referāti, bija viedokļi, bet pirms tos “nolikt”, vispirms bija jānoklausās!

270.

Bet Tev jau pašai ar ir viedokļi par lietām ,kur neesi bijusi un pati dzirdējusi.

Nopublicēja LB algas. Ir mums nomenklātūra ( ne jau tikai LB) , kas piesedz un organizē otkatus. Tas ir bēdīgāk un sliktāk par oligarhiem, jo šai nomenklatūras partijai ( lai kā to sauktu) ir iekšēja vienotība.

Tikpat labi 10. vēlēšanās varētu būt 1 saraksts. nekādas starpības. Nomenklatūra un tauta. Divas nesaistītas lietas.

Izskatās diezgan bezcerīgi.

272.

Cita diena, kā tāda vecaklaču vecene, izvēmusies un izgāzusi savu naidu pār SCP.
Neesmu SCP fans, taču šitik nekorekti uzrakstītu rakstu sen neesmu lasījis. Tur nebija analītiska skatījuma vien nožēlojama naida plūsma. Ja palasa citus interneta portālus, tad par šo pašu ziņu var lasīt arī to, ka lai mājsaimniecības uc pasargātu, ieviešot lata 30% devalvāciju, visus eiro kredītus jāpārkonvertē pirms tam latos.
Sorry CITA DIENA, labi vien, ka jūs izmeta no dienas. Man žēl, ka līdz šim jūs lasīju.

> Easy
Palasīju Tavus vakardienas komentārus par devalvāciju. Varu tikai Tev piekrist.
Vispār Tu mani drusku izbrīnīji :) , pēc Taviem bērnišķīgajiem postiem par “sudraba jauno, tīro partiju”, lasīt tik racionālu un pragmatisku viedokli man bija labs pārsteigums :)

Pilnīgs murgs! Iesaku likvidēt šo saitu, jo ar šādiem rakstiem tā pastāvēšanai tiešām nav jēgas ;)

Izskatās, ka Ozoliņš pats neko nespēj piedāvāt….

276.
Lelle-klusais269
2010. gada 2. marts, 17:08

Piemēram???

Es gribu ticēt brīnumiem…

Štokenbrikiem Vienotība ir ļoti izdevīga, jo viņiem, neskatoties uz ošlejiskiem paziņojumiem, pienāksies 1/4 no saraksta vietām.

Pa lielam Vienotība ir izdevīga daudziem, arī vēlētājiem.
Cik sapratu, tad pie tagadējās sistēmas, lai izliktu pilnus sarakstus visos vēlēšanu apgabalos, vajag 105 cilvēkus.
Vienotība pa lielam konkurēs ar SC, savukārt, saraksta iekšienē korekcijas ieviesīsim mēs vēlētāji, ar saviem plusiem un mīnusiem.
Vairāk gan nevienu ņemt nevajadzētu.
Bolivārs jau tā nes trijus… :) :) :)

280.

Līdz Saeimas vēlēšanām vēl vairāk par pusgadu. Tik tas priekšvēlēšanu cirks jau ir sācies. Tie vissmieklīgākie politiskie komiķi par kaut ko cīnās un turpinās arī cīnīties.
Interesanti, ka jau apjautuši – lai nokļūtu pašu kārotajā saeimā, jāapvienojas. Viena Vienotība jau ir. To, ka programmas tiem, kas apvienojās, ir praktiski vienādas, saprot visi, arī tie, kas tās vispār nelasa.
Un valsts pamattautai, kurai vēsturiski ir verga dvēsele jau daudz nevajag – tik naivu cerību, ka kaut kad būs labāk. Ka tik pašiem nav jādara.
Lai cik stulbi tas neskanētu, šoreiz neapvienojas, kā ierasts un iemīļots cīņai pret kaut ko, bet apvienojas cīņai par – visām vienotības dalībniecēm (partijām) gribas iekļūt saeimā. Tas jau nekas, ka tam par apakšā valdīs liela cīņa pret konkurentiem. Un arī – pret tautu (laikam).
Nekad neesmu bijusi ļauna, bet jāsaka – kāpēc gan to komiķu ikdienu neizmainīja viens piedzēries, kā to viņš atļāvās man. Man tagad nav laika un nav jau arī nekādas jēgas domāt par politiku. Tagad jāskaita santīmi.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Plānais Šķēle (669)
Aivars Ozoliņš

Tautas partijas tēvs Andris Šķēle var atgriezties Mākoņos. Viņa politiskās ietekmes atjaunošanas pasākums jeb tā dēvētā atgriešanās politikā, lai it kā vestu valsti ārā no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books