Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Autors: Valdis Krastiņš
Publicēts: 2010. gada 4. marts 10:39
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot uz šo jēdzienu izcelsmi. Un kur tad vēl grieķu mitoloģija ar daudzajiem tik cilvēciskajiem dieviem, viņu draudzenēm, kaislībām! Ne velti Eiropas attīstībai izšķirošajā renesanses laikmetā par galveno tika uzskatīta atgriešanās klasiskajās grieķu tradīcijās, kurās galvenā loma bija nevis pārcilvēciskajam, bet gan indivīdam, cilvēkam. Tas tieši un nepārprotami izpaudās grieķu mākslā, literatūrā, sabiedrības organizācijas principos.

Tas ļoti īsi (un tādēļ ļoti nepilnīgi) par klasiskās Grieķijas pienesumu Eiropas kultūrā. Bet šodien?

Šur un tur jau lasām pašapmierinātu uzsišanu pašiem sev uz pleca – redz’, kā mēs tik godīgi savelkam jostas (izņemot priviliģētos, protams!), bet tie grieķi! Korumpēti, melīgi, mānīgi…

Man tas šķiet bērnišķīgi, jo Grieķija mums šodien demonstrē mazāk sevi, bet gan vairāk eirozonas vājās vietas, un dara to pilnā mērā. Atšķirībā no mums grieķu makos ir eiro, Grieķijas monetārā sistēma tiek pārvaldīta no Frankfurtes pie Mainas, kur atrodas Eiropas Centrālā banka, un Grieķijas krīze ir nevis Eiropas nomales (kā tas ir mūsu gadījumā), bet gan paša centra – eirozonas – asimetriska krīze.

Eiropas monetārā ūnija savulaik aizskrēja pa priekšu Eiropas politiskajai integrācijai, un tas notika, lielā mērā pateicoties kanclera Helmūta Kola politiskajam ģēnijam. Vācija jau toreiz bija ekonomiskā ziņā spēcīgākā Eiropas valsts, un eiro ieviešana palīdzēja vācu eksportētājiem atbrīvoties no valūtu svārstību riskiem, no lieliem papildu izdevumiem eksporta norēķinos, ļāva sekmīgi plānot uzņēmumu finanses itin garā laika posmā. Man toreiz bija izdevība vērot somu uzņēmēju ļoti pozitīvo reakciju uz eiro ieviešanu – arī Somijas labklājība bija (un joprojām ir!) lielā mērā atkarīga no eksporta. Tādēļ somi aši saprata eiro priekšrocības eksportētājvalstīm.

Bet, steidzoties ar eiro ieviešanu eirozonā, tika iekļautas zemes ar ļoti atšķirīgiem tautsaimniecības līmeņiem, un no šo zemju rokām tika izņemtas sviras atšķirību noregulēšanai: visa monetārā politika (procentu likmes u.c.) tika realizēta centralizēti Frankfurtē, vairs nepieļaujot tradicionālos atšķirību novēršanas līdzekļus – vietējo procentu likmju paaugstināšanu vai pazemināšanu, devalvāciju, revalvāciju utt. Neskatoties uz šiem ieprogrammētajiem trūkumiem, ekonomiskas augšupejas gados eirozonā gāja labi un gludi, bet tad – krīze, Grieķijai draudošā maksātnespēja, un viss nogrīļojās. Nu jau labu brīdi eiro zaudē vērtību attiecībā pret dolāru, un, ja nobruks grieķi, tad nekas labs negaida  Spāniju, Itāliju, un smagi cietīs arī eiro kopumā. Ne velti ietekmīgas Šveices bankas ģenerālmenedžeris publiski pareģojis eiro galu visā drīzumā.

Droši vien tas nenotiks, Merkele ar niknumā sakniebtām lūpām būs spiesta izpestīt grieķus, lai glābtu Vācijas priekšrocības eirozonā.

Nu, un kas mums no tā? Vispirms atziņa, ka, ja mēs būtu pievienojušies eiro tad, kad to reāli varējām (mums toreiz pietrūka viens rādītājs – inflācija, kas bija par augstu), šodienas krīzi varētu pārciest bariņā, vieglāk, ar mazākiem upuriem no mazturīgo puses. Tagad mūs baro ar pasaciņu par 2014.gadu un pievienošanos eirozonai, kad beigšoties visas mūsu ķezas, un tādēļ esot nepieciešams pārciest zemāk atalgoto iedzīvotāju pirktspējas tagadējo un turpmāko samazināšanu. Šī mantra par eiro ieviešanu tiek absolutizēta, atkārtota un tiražēta jo plaši, izraisot jautājumu: vai mūsu „vadošie gari” to dara gluži kā padomju laikā, apzināti mānoties un solot nereālo „gaišo nākotni”? Vai arī viņi patiešām tic, ka eiro ieviešana būs automātisks glābiņš? Tas liecinātu par valstij bīstamu dogmatisku, sastingušu domāšanu.

Ja sasniegsim iespēju pievienoties eirozonai (un tā vēl eksistēs), tad būs rūpīgi jāizvērtē, vai tas mums ir izdevīgi. Varbūt labāk nogaidīt, līdz mūsu darba ražīgums pietuvosies ES vidējam (patlaban šajā rādītājā esam katastrofāli zemā līmenī)? Kopumā – visu ko, tikai ne aklu sekošanu dogmatiskiem uzstādījumiem!

Bet līdz „laimes slieksnim” – 2014.gadam – vēl jānodzīvo, un tas nebūs viegli. Mani un daudzus citus satrauc divas galvenās problēmas (galvenās tādēļ, ka lielā mērā neatgriezeniskas!) – ļaužu aizplūšana no Latvijas, kā arī satriecošā sociālā nevienlīdzība krīzes nastas sadalīšanā. Par nevienlīdzību kaut vai tikai viens piemērs: šajās dienās kādā no ietekmīgākajiem rietumu laikrakstiem izteicies pazīstama Rīgas restorāna īpašnieks (pusdienas divatā tur izmaksā ap 200 latu): bizness vispār ejot lieliski. Piemēram, 14.februārī restorāns ticis atvērts pat svētdienā, un galdiņi izķerti momentā. Diezin vai šī restorāna apmeklētāji ir ieinteresēti meklēt risinājumus krīzes pārvarēšanai. Vienmēr taču pie rokas būs skolotāji, ārsti, policisti, pensionāri, no kā bez problēmām iekasēt augošos nodokļus budžeta deficīta aizlāpīšanai.

Bet varbūt kādai no partijām negaidīti ienāks prātā pārtraukt mānīties un noklusēt, būs potenciāls, lai izvirzītu savus priekšlikumus aizceļošanas un netaisnīguma novēršanai? Līdz šim vēlēšanu gadi ir bijuši klaju nepatiesību un puspatiesību gadi (atcerēsimies kaut vai valdības ciniskos, saltos melus pirms pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām). Varbūt beidzot sākt teikt patiesību? Varbūt tā ir labākā priekšvēlēšanu programma? Varbūt mums beidzot atradīsies Leonīds ar saviem spartiešiem, kuri gatavi aizšķēršļot ceļu šķietami neuzvaramai armijai (mūsu gadījumā – melu un egoisma armijai)?  Šī epizode no Grieķijas vēstures ir pārdomu vērta, neļaujot paštīksmināties uz tagadējo grieķu rēķina.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(29 balsotāji )
Komentāri

Labāk “izcelsme”, nevis “sakne”.

Latvijas perspektīvā absolūta taisnība, ka sociālais nevienlīdzīgums un katastrofāli zemais darbaspēka ražīgums ir milzīgas problēmas, kuras steidzami jārisina gan ar pamatotu fiskālo politiku, jaunu, radikāli reformētu izglītības politiku un visa veida korupcijas un blata kapitālisma apkarošanu, taču šie valsts klupšanas akmeņi labākajā gadījumā teju visu politikāņu ūdens liešanā un partiju programmās tiek pieminēti bez piedāvātiem reāliem risinājumiem, kas balstīti uz skaitļiem, teoriju vai pieredzi un esošās situācijas iemeslu novēršanu, bet sliktākajā gadījumā vispār netiek uztverti par problēmu.

Raksta problēma ir tā, ka tas nekādi nesaistās ar Grieķiju. Vai tiešām vērts prātot, kā būtu bijis, ja būtu bijis (mēs-Eirozonā)? Vienīgais kopīgais – grieķi tāpat kā mēs paši ir vainīgi par savām klapatām: ar pensijas vecumu 61 un 2 bonusalgām gadā visiem ierēdņiem bez izņēmuma (kopā 14, bez visām papildu piemaksām) un rezultātā uzblīdušo valsts sistēmu + dzīvošanu uz lētiem Rietumeiropas vai finanšu atvasinājumu apslēptiem kredītiem viņiem tagad pašiem jāuzņemas kaut mērenas taupības pasākumi.

Un vēl – atšķirībā no mums, grieķiem pielec, ka par putru, kurā tie atrodas jādusmojas nevis uz tiem, kas uzņēmušies centienus to izstrēbt (Papandreou viņiem, Dombijs mums), bet uz tiem, kas to radīja (hellēniešu gadījumā iepriekšējā konservatīvā valdība, mūsu gadījumā – …). Latvietis Tipiskais gan pēc krāsainu un infantilu TV reklāmu atskatīšanās gatavs savu balsti atdod diviem AŠ. Savādi, jo valsts taču jau sen nozagta.

Par to darba ražīgumu gribētos padiskutēt – tā arī nekur nav publicēts pētījums par darba ražīgumu Latvijā. Kā dati iegūti, kādās nozarēs, ar ko salīdzināti utt…Tāda sajūta ka to darba ražīgumu izmanto, lai atkal apgrieztu algas – jo jūs jau tāpat slikti strādājat…Kā var imērīt darba ražīgumu ierēdnim, skolotājai, policistam, premjerministram?

>>> Juris
Darba ražīgumu aprēķina pēc vienā cilvēkstundā padarītā (saražotā). Tad vēl to var analizēt attiecībā pret algu lielumu.
BET, ņemot vērā to, ka mūsu valstī birokrātijas aparāti ir tik uzpūsti, darba funkciju pārdale ir tik ļoti saskaldīta (te es domāju, visādu biroju, padomju, federāciju, aģentūru izveidi), kur galvenokārt tiek pildītas vadošās funkcijas, tad par darba produktivitātes zemo līmenio nav ko brīnīties. Nerunāsim jau vēl par visādām “mirušām” dvēselēm (nav pārliecības, ka tas ir izskausts), ar kurām valsts aparāts savā laikā bija, ka biezs.
Tādad no tā izriet => cilvēku faktiski nav, tikai uz papīra, alga tiek aprēķināta, darba stundas tiek aprēķinātas, bet rezultāta kā nav tā nav…
… un vēl tie neskaitāmie gadījumi, kad atceļot no kāda amata kādu “svarīgu” valsts ierēdi, tam mudīgi tiek sagatavots jauns tikko silts krēsls ….
Tur tas darba ražīgums pazūd.

Vēroju šo situāciju un brīnos.Visi sašutuši, ka grieķi atrodas uz ielām, lai protestētu, jo vēlas, lai viņi situāciju uztvertu kā mēs- aitu bars, kas pieļauj jebko.Grieķi vēlas dzīvot kā cilvēki, tāpēc darīs visu, lai nenonāktu situācijā, kādā esam mēs – vislielākā nabadzība, paklausība jebkuram naudas aizdevēja padomam, pat tādam, kas iznīcina nāciju…ES izdevies nekur īpaši nerunāt par Latvijas problēmām, bet te nu ir pretēja situācija – visa pasaule vēro, kas notiks ES ar Grieķiju.Izskatās ka tas ir gala sākums, jo nez vai grieķi vai Islande būs ar mieru izgriezt kabatas uz otru pusi, lai samaksātu banku kredītus, kas veidoti, maigi izsakoties, ne uz tiem godīgākajiem principiem. Kas par to, ka mēs mirstam badā, mums taču jāglābj zviedru pesnionāru VISA naudiņa. Viņi taču cerēja pamatīgi nopelnīt uz mūsu rēķina, bet mēs – aitas, jūtamies ļoti vainīgi. Kur tad ir šīs civilizētās nācijas, kas augstāk par naudu stāda morāli? Kad nokrītas $, tad viss kārtībā, bet £- nu, nē! to pieļaut nedrīkst. Brūkošo – paspersim ar kāju! Lai brūk, lai badojas, lai neiegūst izglītību, lai mirst bez medicīniskās palīdzības u.t.t., u.t.t. Kur tad ir šī ES, kurā tā vēlējāmies būt? Izņemot to, ka naudīgie var bez vīzām braukāt, internetā rakstīt jebko, cits mums nav dots.

Kopš robežas ir vaļā, katram ir tiesības aizceļot uz valsti, kurā konkurētspējīgs censonis saņem cilvēka cienīgu dzīves kvalitāti. Aizturēt nevaram. Ko labāku varam piedāvāt? Spožu karjeru katrai viduvējīvai, ar nosacījumu, ka jāstājas partijā? Ģēniji te, nudien, nav vajadzīgi.

> Juris Ja ražīgi raksti ceļazīmes (maršruta lapas), vāc n-tos papīrus un raksti sīkas detalizētas pavadzīmes – kā būs ar saražoto laika vienībā?

8.

“.. Grieķi vēlas dzīvot kā cilvēki, tāpēc darīs visu, lai nenonāktu situācijā, kādā esam mēs – vislielākā nabadzība, paklausība jebkuram naudas aizdevēja padomam, pat tādam, kas iznīcina nāciju..”
———-
šajā citātā ir vismaz 2 acīmredzami apgalvojumi, kuri abi manuprāt ir gan grieķu, gan letiņu lielāko problēmu cēlonis.
1) Cilvēki ir tikai tie, kuri dzīvo pārticīgi un ir ar labiem ienākumiem
2) Par cilvēku kļūst jebkurš, kas spēj iegūt jebkādiem līdzekļiem pietiekamus resursus
3) Latvieši nedzivo kā cilvēki

Secinājums. Jūs cienītā/godātais 1) esat rasists, 2) esat ļoti zemas morāles, 3) galvenās vērtības jums ir “siles” saturs, tāpēc manuprāt jums vislabāk būtu dzīvot cūku fermā, jo tur sile vienmēr pilna un siltums nodrošināts.

V.Krastiņš:”(..) Mani un daudzus citus satrauc divas galvenās problēmas (galvenās tādēļ, ka lielā mērā neatgriezeniskas!) ….” – AK, SATRAUC ? Un tā vienā satraukumā jau 20-it gadus – un vēl 20-it izturēsim ? AKURĀT’ atceros dzejolīša rindas iz E.Veidenbauma dzejoļa, kad buržuā ‘’satraucās” un – un pie kabatslakiņa ķeras, lai ‘krokodila’ asaru noslaucītu….

>9.reality
un ko Zinovjevs par to?

Rainis.Nevis Veidenbaums.Vot tā, tavarišč.

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Pārsteidzoši! (138)
Valdis Krastiņš

Latvijas situācija stabilizējas, sākam atgūt uzticību, reitingi kāpj, eksports pieaug. Brīnišķīgi! Nemaz negribas šos jaukumus apstrīdēt, tomēr… Jaunākajā The Economist numurā lasām par Spānijas premjera Zapatero [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kur esam šodien un kurp dosimies rīt (20)
Valdis Krastiņš

Esam mēs tur, kur mūs nosēdināja visiem zināmie kungi un kundzes, nemākulīgi (vai pat ļaunāk) pārņemot Parex banku un tā no apgrozības izņemot miljardu latu. Un [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Satversmes sapulce? (103)
Valdis Krastiņš

To, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, varētu uzminēt pat nezinot. Par to liecina partiju bosu saspringtie vaibsti TV pārraidēs, viņu stīvie paziņojumi, kuri patiesībā ne ar [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Atklātība (36)
Valdis Krastiņš

Katram redzams, ka Latvijas trešā vara – tiesu sistēma – nav tikusi galā ar daudziem svarīgiem uzdevumiem. To uzskatāmi apliecina neatrisinātās lietas par milzu naudas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
2010.gada jautājumi mums visiem (32)
Valdis Krastiņš

Tādu nav mazums, katram no mums tie tiek uzdoti savā kārtā un veidā. Ļoti daudzus, nu jau pārāk daudzus bez darba palikušos nodarbina pats pamatu [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Viens no gada cilvēkiem un mūsu cilvēki (235)
Valdis Krastiņš

ASV centrālās bankas (Federal Reserve) priekšsēdētājs Bens Bernanke pirmo reizi iekļuva manas uzmanības lokā 2008.gada finansiālās krīzes laikā, kad tapa zināms Bernankes toreizējais darba stils [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Gaismēnas Saulgriežos (4)
Valdis Krastiņš

Dienu raukšanās tūlīt beigsies, sāks atgriezties gaisma. Alelujā! Budžets pieņemts, iestājusies stabilitāte, mēs strauji atgūstam uzticību (tā mums te stāsta). Alelujā! Tātad viss labi un skaisti? [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Liepnieks un korupcija (51)
Valdis Krastiņš

Man nav vēlmes sākt polemiku ar Jurģi Liepnieku. Joprojām uzskatu, ka Liepnieks ir gudrs cilvēks, kaut gan viņa intervija citadiena.lv parāda nesimpātiskus arogances un cinisma [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books