Padoms cirvim (104)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2010. gada 4. marts 16:21
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus viņi uzskatījuši par svētiem un pie kuriem nesuši upurus un gājuši lūgt savus dievus. Kad vietējie poļu muižnieki likuši svētos kokus nocirst, draudot nepaklausīgajiem ar nāves sodu, latvieši “ar lielu vaimanāšanu apgalvoja, ka labāk esot ar mieru pazaudēt savas nociršanai lemtās galvas, nekā atļaut nocirst [svētos] kokus. Kad nu tomēr daži no viņiem bija spiesti paklausīt un kad viņi trīs dienas bija apraudājuši nocirstās liepas, viņi cita nekā nevēlējās, kā šķīstīt no bojāejas draudiem savējos par to, ka tie bija nodevuši savus svētumus. Un nekādi nebija iespējams izdabūt laukā no viņu prātiem to, par ko tik ilgā laika tecējumā viņi bija bijuši neatlaidīgi pārliecināti, proti, ka pat par nelielu minēto koku apgānīšanu šie apgānītāji vai nu mirs drošā nāvē, vai arī viņus piemeklēs nelaime, kas nebūs viegla”.

Tā no senajiem laikiem koki un to likteņi ir spēcīgi uzrunājuši latvieša dvēseli un dzinuši saknes viņa zemapziņā. Tas nojaušams jau dainās — “Caur sidraba birzi gāju, / Ne zariņa nenolauzu”; “Pie ābeles piestājos / Kā pie savas māmuliņas”; “Sader liepa ar ozolu / Manā tēva pagalmā”, taču arī modernais latvietis nav zaudējis sentēvu kokbijību. Rūdolfa Blaumaņa Andriksonam nelaimes sākās, kad viņš uzdrošinājās nocirst ozolus, un Indrānu ģimenes traģēdiju simbolizē gāztā ošu gatve. Rainis apdziedāja piektgadniekus dzejoļu krājumā Lauztās priedes, un Andrejs Eglītis rakstīja, kā “svešais cirvis cērt un cērt”. Padomju laikos Imants Ziedonis rīkoja īpašas ekspedīcijas, lai glābtu dižkokus, bet viens no atjaunotās Latvijas iecienītākajiem simboliem ir pieclatu naudas zīme, uz kuras zarus pleš kupls ozols.

Tagad “mācītāju partijas” virsprovinciālis Šlesers grib ķerties pie koku ciršanas savā Jūrmalas īpašumā. Viņa partijas biedrs Šmits gan dara, ko var, lai izsvēpētu pagānismu no mūsu sabiedriskās telpas, un ir ar sevišķu niknumu vērsies pret koka bluķa vilkšanu ap Rīgas domi ziemas saulgriežos. Tomēr svētais karš viņam sekmējas vēl sliktāk nekā savulaik jezuītam Kulēzijam. Ar kokiem Latvijā ir jārēķinās, un pat Šlesers, kurš uzskata pārmetumus par savtīgu interešu realizāciju politikā tikai par ieganstu pāriet pretuzbrukumā, tagad ir spiests darīt to, ko viņš citādi nekad nedara — taisnoties.

Vai tiešām Jūrmalas Aizsardzības biedrības protests pret valdības lēmumu dot Šleseram atļauju cirst kokus varētu piespiest buldozeru apstāties un paskaidrot, kāpēc viņa kāpurķēdēm jābrauc tieši šai kāpai pāri? Nē, tādus “kvaukšķus” Šlesers jau gadiem ir ieradis ignorēt, un viņi nevarēja būt par iemeslu, kāpēc viņš jau nākamajā dienā pēc valdības lēmuma pieņemšanas publicēja paziņojumu ar programmātisko nosaukumu — “Par priedēm”. Tajā Šlesers atzīstas, ka pēdējās dienās viņam bieži uzdots jautājums: “Vai tiešām simtgadīga meža iznīcināšana ir Šlesera plāns? Paskaidrojiet!” Un uzbur ainu, kurā “nostata skaistu, neaizsargātu koku pretim politiķim Šleseram”.

Vai šiem jautājumiem neskan cauri dobjas aizlaiku balsis? Vai paziņojums nav mēģinājums šķīstīties, lai sevi pasargātu no nelaimes, kas piemeklē tos, kuri nodevuši savus svētumus?

Pusi Latvijas klāj meži, bet 70 koku liktenis ir kļuvis par nacionālas nozīmes notikumu. Senie tabu nav zaudējuši savu spēku, un, kad ir jāizvēlas starp koku un cirvi, tautas ētiskajā izpratnē kokam vienmēr būs taisnība. Tas visiem cirvjiem būtu allaž jāpatur prātā.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(109 balsotāji )
Komentāri

Ja parastais mirstīgais nopirka apbūvei no Arco Real Estate meža gabalu pie Mazā Baltezera, koku ciršanas atļauju varēja dabūt bez problēmām.
P.s. Daži apbūves gabali vēl ir pieejami, lai gan Arco šefs ezermalā sev māju uzbūvēja un peldvietu aizžogoja.

82.

Tos ko Dievs grib sodït viñś tiem atñem prätu. Bet tä kä Śleseram präts nav, tad viñś cer ka izbëgs no śï soda, bet tas viñam drïz vien näks.

Zvirbuļķibilds atkal ēteru piesārņojis.

Tādā aspektā es to nebiju aplūkojusi, bet, pareizi, Šlesers tak nāk no “mācītāju” partijas. Un arī skaists viņš nav tīri objektīvi, jo ir resns un, lai arī izmanīgs, tomēr dumjš.

85.
mazais lauksaimnieks
2010. gada 5. marts, 09:06

20.gs.sākumā piekrastes zvejnieku ciemiem lielas raizes sagādāja kāpas,kas pamazām apbēra ciemus ar smiltīm,liekot tiem atkāpties dziļāk sauszemē.Jaunā valsts Latvija uzskatīja par neatliekamu uzdevumu apturēt kāpu ceļošanu un izdalīja salīdzinoši milzīgus līdzekļus kāpu apstādīšanai ar priedēm.Tagad pagaidām šādu problēmu mums nav,bet vai tas nevar atkārtoties?Pašlaik netiek veikti pat minimāli kāpu aizsardzības pasākumi,visur tiek tikai postīts.

Tik ilgi, kamēr ziņkārīgie ies skatīties, kā buldozeru “parauj gaisā”, būs arī zaļā uguns veselam saprātam nepieņemamiem pasākumiem.

87.
zvirbulēns- mazajam lauksaimniekam
2010. gada 5. marts, 09:15

Lai aizturētu smilšu spiedienu, kāpas ir jāapbūvē, turklāt biezā slānī.
Ja ir gribošie to darīt, visi šķēršļi būtu jānoņem, un viss.
Lai būvē!

88.
klusais>zvirbulēns
2010. gada 5. marts, 09:17

Labrīt! Priecīgas Tev….

89.
zvirbulēns- klusajam
2010. gada 5. marts, 09:46

Kas tu tāds par tirliņu,ka mani sveicini, vai mēs pazīstami, vai tu slims????

90.
Andrew - zvirbulēns
2010. gada 5. marts, 09:53

Tu skaties ka nedabū brīdinājumu par mutes brūķēšanu.. redz kā papum tiesā izgāja..tā iet ka vecs komunists saslimst ar napoleona sindromu..mūža nogalē jādeldē ūziņas uz apsūdzēto sola:(

Ja apbūvēs kāpas, tad te būs Latslāvija!

89.
zvirbulēns- klusajam
Kas tad tev, vecais, galīgi šīberis aizkritis? Vai tad vairs nevienu, izņemot Lembergu, nepazīsti? :-)

93.

Viņam pēc vakardienas dižkodiena rādās sarkanas čūskas, rozā ziloņi un lillā zirnekļi. Droši, ka uz sitiena pat Lembergu nepazītu – noturētu par zaļu pērtiķēnu.

94.

Ko bļaujat, ko kliedzat? Kas tas klusais tāds, ka viņš mani sveicina, es tādu nezinu un zināt negribu!

95.
Reālists>zvirbulēns
2010. gada 5. marts, 10:50

Cik tad uz zvēra pohām iecirti?

he hee sitas ir labs raksts. paldies autoram!

97.
klusais>zvirbulēns
2010. gada 5. marts, 13:15

Ko tāds pūcīgs? Es jau tikai labu Tev…

98.
Ieva Nikoleta Dāboliņa
2010. gada 5. marts, 13:21

Labs raksts! Paldies.

99.

Tas visiem cirvjiem allaž būtu jāpatur prātā.
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Visiem cirvjiem prāta – cik kātā.

Tur, kur Šlesers bijis, esot kadiķa zaru jādedzina – tad tā vieta vairs neesot nolādēta.

PaldiesPaulam Raudsepam par rakstu.Ļoti labs.
Tiešām, satraucoša ir Šlesera nekaunība un visatļautība kā arī atbalsts viņam Saemā.Viņa neprāts un apsēstība kļūst arvien redzamāka, kontakta trūkums ar sarunu vadītāju un nespēja atbildēt uz jautājumiem…Šāds cilvēks reprezentē Latvijas valsti un biznesa aprindas???
Vai tiešām nav neviens, kas Šleseram var aizbāst muti un noņemt viņu no “trases”?

Raksts jau labs, tikai diezvai Šlesers spēs saprast tā jēgu, pat ja izlasīs!

skaists raksts, kura vērtība nav tikai saturiska, bet arī mākslinieciski ļoti augsta,paldies!

autors aciimredzami neapzinaas koku noziimi kaapaas.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Lafers un Leiputrija (90)
Pauls Raudseps

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Banku annus horribilis (57)
Pauls Raudseps

2009. ir bijis negatīvu rekordu gads Latvijas banku sektoram. Jau janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka kopējie sektora zaudējumi pērn sasniedza 773 [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Bīstamā stabilitāte (136)
Pauls Raudseps

Latvijas valsts finanšu situācija jau kļuvusi tik relatīvi stabila, ka ārzemēs uz mums sāk atsaukties kā piemēru, kā sakārtot savu budžetu finanšu krīzes apstākļos.  Aizgājusī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Riski un reitingi (153)
Pauls Raudseps

Ikdienā mēs nemēdzam domāt, ka risku var precīzi izmērīt. Zinām, ka ir drošāk braukt ar tramvaju, nekā vizināties pa plānu ledu ar mašīnu. Tomēr cik [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazās Islandes milzu problēmas (355)
Pauls Raudseps

Nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Sākot 2010.gadu, varam būt pateicīgi, ka Latvijai nav tādu problēmu kā Islandei. Šī mazā Ziemeļvalsts ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Neļausimies pesteļiem jaunajā gadā (424)
Pauls Raudseps

Grūti būs atrast cilvēku Latvijā, kurš skums par 2009.gada aiziešanu nebūtībā. Tajā piedzīvojām gan parlamenta ēkas apmētāšanu ar akmeņiem, gan oligarhu un prokremlisku partiju alianses [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Atslābums nelaikā (38)
Pauls Raudseps

Pēc kārtējās budžeta šturmēšanas valdība nolēmusi, ka laiks atkal baudīt dzīvi. Atslābināties un notriekt nedaudz naudiņas. Otrdien, kā torīt ziņoja LETA, valdības sēdē bija iesniegti priekšlikumi [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Veiksme ar budžetu (91)
Pauls Raudseps

2010. gada budžets beidzot ir pieņemts, Latvija ir sekmīgi izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka bezmaz vai visi vietējie viedie vērotāji [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazuma piegarša (60)
Pauls Raudseps

Attīstības sadarbības komisāram ir atbildība par puspasauli un miljardiem eiro apjomā mērāms budžets, tomēr Andrim Piebalgam piedāvātais jaunais amats Eiropas Komisijā (EK) atstāj mazuma piegaršu. Pēc [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Eksporta ideoloģija (58)
Pauls Raudseps

Gandrīz visus atjaunotās neatkarības gadus esam pieraduši vērtēt partiju ideoloģiju galvenokārt caur etnisko prizmu. “Labēja” partija bija tā, par kuru balsoja pārsvarā latvieši, “kreisa” tā, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books