Padoms cirvim (104)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2010. gada 4. marts 16:21
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus viņi uzskatījuši par svētiem un pie kuriem nesuši upurus un gājuši lūgt savus dievus. Kad vietējie poļu muižnieki likuši svētos kokus nocirst, draudot nepaklausīgajiem ar nāves sodu, latvieši “ar lielu vaimanāšanu apgalvoja, ka labāk esot ar mieru pazaudēt savas nociršanai lemtās galvas, nekā atļaut nocirst [svētos] kokus. Kad nu tomēr daži no viņiem bija spiesti paklausīt un kad viņi trīs dienas bija apraudājuši nocirstās liepas, viņi cita nekā nevēlējās, kā šķīstīt no bojāejas draudiem savējos par to, ka tie bija nodevuši savus svētumus. Un nekādi nebija iespējams izdabūt laukā no viņu prātiem to, par ko tik ilgā laika tecējumā viņi bija bijuši neatlaidīgi pārliecināti, proti, ka pat par nelielu minēto koku apgānīšanu šie apgānītāji vai nu mirs drošā nāvē, vai arī viņus piemeklēs nelaime, kas nebūs viegla”.

Tā no senajiem laikiem koki un to likteņi ir spēcīgi uzrunājuši latvieša dvēseli un dzinuši saknes viņa zemapziņā. Tas nojaušams jau dainās — “Caur sidraba birzi gāju, / Ne zariņa nenolauzu”; “Pie ābeles piestājos / Kā pie savas māmuliņas”; “Sader liepa ar ozolu / Manā tēva pagalmā”, taču arī modernais latvietis nav zaudējis sentēvu kokbijību. Rūdolfa Blaumaņa Andriksonam nelaimes sākās, kad viņš uzdrošinājās nocirst ozolus, un Indrānu ģimenes traģēdiju simbolizē gāztā ošu gatve. Rainis apdziedāja piektgadniekus dzejoļu krājumā Lauztās priedes, un Andrejs Eglītis rakstīja, kā “svešais cirvis cērt un cērt”. Padomju laikos Imants Ziedonis rīkoja īpašas ekspedīcijas, lai glābtu dižkokus, bet viens no atjaunotās Latvijas iecienītākajiem simboliem ir pieclatu naudas zīme, uz kuras zarus pleš kupls ozols.

Tagad “mācītāju partijas” virsprovinciālis Šlesers grib ķerties pie koku ciršanas savā Jūrmalas īpašumā. Viņa partijas biedrs Šmits gan dara, ko var, lai izsvēpētu pagānismu no mūsu sabiedriskās telpas, un ir ar sevišķu niknumu vērsies pret koka bluķa vilkšanu ap Rīgas domi ziemas saulgriežos. Tomēr svētais karš viņam sekmējas vēl sliktāk nekā savulaik jezuītam Kulēzijam. Ar kokiem Latvijā ir jārēķinās, un pat Šlesers, kurš uzskata pārmetumus par savtīgu interešu realizāciju politikā tikai par ieganstu pāriet pretuzbrukumā, tagad ir spiests darīt to, ko viņš citādi nekad nedara — taisnoties.

Vai tiešām Jūrmalas Aizsardzības biedrības protests pret valdības lēmumu dot Šleseram atļauju cirst kokus varētu piespiest buldozeru apstāties un paskaidrot, kāpēc viņa kāpurķēdēm jābrauc tieši šai kāpai pāri? Nē, tādus “kvaukšķus” Šlesers jau gadiem ir ieradis ignorēt, un viņi nevarēja būt par iemeslu, kāpēc viņš jau nākamajā dienā pēc valdības lēmuma pieņemšanas publicēja paziņojumu ar programmātisko nosaukumu — “Par priedēm”. Tajā Šlesers atzīstas, ka pēdējās dienās viņam bieži uzdots jautājums: “Vai tiešām simtgadīga meža iznīcināšana ir Šlesera plāns? Paskaidrojiet!” Un uzbur ainu, kurā “nostata skaistu, neaizsargātu koku pretim politiķim Šleseram”.

Vai šiem jautājumiem neskan cauri dobjas aizlaiku balsis? Vai paziņojums nav mēģinājums šķīstīties, lai sevi pasargātu no nelaimes, kas piemeklē tos, kuri nodevuši savus svētumus?

Pusi Latvijas klāj meži, bet 70 koku liktenis ir kļuvis par nacionālas nozīmes notikumu. Senie tabu nav zaudējuši savu spēku, un, kad ir jāizvēlas starp koku un cirvi, tautas ētiskajā izpratnē kokam vienmēr būs taisnība. Tas visiem cirvjiem būtu allaž jāpatur prātā.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(109 balsotāji )
Komentāri

Neaizmirsīsim, ka ir arī kāds ‘elitē’ iecienīts arhitekts, kurš izpakalpojas cirvju vajadzību priekšā.

Šleseru vislabāk raksturo vārdi- neskataties manos darbos, klausieties manos vārdos.

Labs raksts un simtgadīgas priedes ir tā vērtas, un it sevišķi, ja tās aug kāpu aizsargjoslā, lai viņu aizsardzībai tiktu veltītas lielas pūles!
Šlesers taču zināja kur pērk zemi!!!!!
Ko viņš iedomājās, ka varēs kā varenais mainīt likumus sev par labu?
Nu ja viņš arī nocirtīs tās priedes, tad daba ar vētrām viņam to atriebs un parādīs, ka par cūcību pret dabu , ir bargi jāmaksā!

Labi rūkts!
Tiesa, Šleseram šajā rakstā burtu pa daudz, viņš lasīt neprot, tāpēc burtus tikai skaita.
Skaitīt prot līdz 100 tāpēc līdz sevis pieminēšanai netiks.

Ko padarīsi? Toties ar cirvi prot rīkoties puikiņš!

Padoms Cirvim – Kuram no vinjiem, vai tas ar ko ceert vai tam otram?

Labs raksts, paldies, Paul! Kaut jel darbotos senie latvju likumi un tikumi, tad buldozers norautos un citi ar. Bet… Bet… Bet…

Ceru, ka Raudsepa kungs savu komentāru rakstīja kā literāru paņēmienu izmantojot ironiju un srkasmu, lai paspilgtinātu izgaismojamo jautājumu.
Jo pēc būtības problēma ir citur. Ne jau tajā, ka Latvijā ir tik milzīga pietāte pret kokiem, ka katru koku mīlam kā savu tēvu vai vismaz labu radinieku :)
Ja vajag, tad koki jaizcērt, zonējums jāmaina, bet to var darīt tikai sabiedrības interesēs, ne viena indivīda interesēs!
Kad pirka:
1/ pirmkārt, solīja, ka tur būs nometne bāreņiem (tas veiksmīgi aizmirsts),
2/ zināja ka tā ir kāpu aizsargjosla un kokus tur cirst nedrīkst!

Kas ir tad tāds svarīgs noticis, un vai MK nav citu svarīgāku uzdevumu ka rūpēties, lai 100 gadīja priede neaug tur, kur Slesera kungs ir iekrojektējis trepes savam namiņam?

Tāds, lūk, patiesībā ir jautājums, kāda tad ir valstiskā nepieciešamība visam Ministru kabinetam nodarboties ar kāda kunga sadzīves apstākļu nokārtošanu?
Vai tas būtu valsts trūcīgākais un apdalītākais pilsonis, kas nevar iegādāties zemi tur, kur koki netraucē?

Latvija, kas, atšķirībā no labklājības zemes Somijas, kad tur parkā būvēja jaunu teatri, kura atklāšanā man bija gods piedalīties, neatļāva nocirst NEVIENU koku. Arhiteki vienu koku bija spiesti atstāt jaunā teatrī viducī tā, kas tas, droši vēl šodien aug griezdamies. Kāds tips, vēl jāizmeklē kā viņš ticis pie lielas naudas, iedomājies, ka ir vismaz Zimbambves ķēniņš un var rīkoties ar savas valsts bagatībām kā ar savām. Uzskatot, ka valsts – tas esmu es un mana Inese arī ir karaāliene. . Vēsture māca, ka tādi varmākas uz ešafota nokļuva zem bendes cirvja. Vēsturi šīs neizglītotais tips nezina, nav gājis skolās. Vai nevar gadīties, ka viņa nocirstais koks nocērt viņu pašu?

Dombrovskis varētu vaļsirdīgi atzīties, ka viņam negribējās ar Aināru spēkoties publiskajā telpā tādēļ atstāja Dūklavu savā vietā, jo juridiski jau viss itkā ir Aināram pa labu.

Tikai šeit prasās uzskaitīt visus gadījumus, kad “latvietis parastais” ir centies dabūt atļauju transformēt mežu. Cik sekmīgi viņiem tas ir izdevies. Un atkal ministri mazgā rokas nevainībā, jo nav likumā noteikts vai to var darīt vai nevar, līdz ar to MK lēmums ir likums. Tad varbūt, lai šo lēmumu pieņemtu vajadzēja nesteigties, bet izveidot nepieciešamās likuma izmaiņas?

Ir pilnīgi nepieņemami, ka kaut kāds, acīmredzot, slims oligarhs savām slimajām vajadzībām grasās izpostīt kāpas nocērtot desmitiem priežu.
Lai veicas JAB, lai gan grūti būs kaut ko tiesiskā ceļā panākt, vienīgi Satversmes tiesa vieš cerību.

zigi, kaa tava labklaajiibas valsts olimpiaadee izgaazaas. medalju ieskaitee zem Latvijas!

P.S. autors, muusu jaunais ekologs, jau vareeja nekautreeties no savas partejiskaas piederiibas :)

12.
klusais>Mārtiņš Štāls
2010. gada 4. marts, 17:01

Ja jau juridiski viss būtu štokos, tad jautājums nebūtu jāskata MK.

Vai cirvim var liegt kokus cirst?Šlesers bija un paliek cirvis.Un viss Šleseram pie “kāta”.

Bet kā Lielbritānija izgāzās – divreiz mazāk medaļu nekā Latvijai!
Kāpēc tad, mister X, latvieši mūk uz izgāzušos valsti GB, nevis angļi uz veiksmīgo Latviju?

galīgi bezsakarā ielikts pagāniskais tabu. WTF? kāds sakars? tad jau greenpeace ir vispār parānisma un panteisma preisteri.
Un tā arīnesapratu raksta morāli.

Paskatījos Aizsargjoslu likumu.
Nesapratu, kādos gadījumos var grozīt zonējumu. Vai kāds te var pateikt ko konkrētāku, ar atsauci uz likumu?
Varbūt grozīšana atrunāta kaut kur citur?
Kā tur īsti ir ar tām sabiedrības interesēm?

>beta
“zināja ka tā ir kāpu aizsargjosla un kokus tur cirst nedrīkst!”
Esmu ievērojis, ka šlesers likumos paredzētos liegumus izmanto kā metodi biznesa taisīšanai.
Tā tas bija ar Saules akmeni, kur neievērots tika apbūves augstums, tā tas ir ar krastmalas izīrēšanu bez konkursa, tā tas ir tagad, kad pats sev rada izņēmumu situāciju.
Ja Latvijā pilnīgi viss būtu atļauts, ko iesāktu Sļesers? Viņš būtu pirmais, kurš bļautu, ka vajag aizliegt to, to un to, jo citādi šis presformu speciālists nespētu štancēt tipveida biznesa idejas.

Mani ne tik daudz satrauc tās nabaga priedes, kā pats princips: viens politisks mērkaķis drīkst darīt to, kas nav atļauts parastam mērkaķim. Un varza citu politisku mērkaķu šo nelieti piesedz.

Kur tad mūsu trusis ir, ko guļ savā migā? Lai nāk ārā, lai taisa troksni, lai neļauj cirst!

> Parastais
Patiesībā šis ir gadījums, kad Sleseram vajadzētu aplauzt mākoņos sacelto degunu. Vismaz to izmantot priekšvēlēšanu kampaņā, jo šis gadījums nav nekāds melnais PR, bet apliecinājums, ka šamais kungs savu interešu vārdā būtu gatavs mainīt arī Satversmi… cik tur tā darba…

Ja patinu atmiņu atpakaļ, bērnībā laimējās 3 vasaras nodzīvot starp Asariem un Mellužiem. Tur ir tāda Kāpu iela. Tajā bija vasarnīcas, kuras laikā starp abiem kariem apdzīvoja latviešu inteliģence: Kreicbergu ģimene (pusmāsa vēl tagad ir Kreicberga), Vīgneri u.c. Mammai solabiedrene ģimnāzijā arī uzcēla mājiņu. Tajā pēc tam mitinājās pats R.Pauls, Kreicbergu vasarnīcā – H. Ritenbergs. Taču nevienam, cik zinu, nekad nav nācis prātā kāpās nocirst priedi. Ar to jau laikam arī atšķiras inteliģence no tirgoņa. Bet vasarnīcas tur vienkārši iederējās kā neatņemama Jūrmalas sastāvdaļa.
Šlosers jau tur nebūvēs nelielu vasarnīcu, bet savā gigantomānijā cels vēl lielāku Mākoni. Jūrmalas skaistums un savdabība viņam pie kājas.
Kauns MK!

P.S. Palieku cerībā, ka Šlosers kādreiz nokritīs no koka un salauzīs asti, kā savulaik Mozambikas prezidents.

Tas, vai šajā gadījumā ir ievērotas kaut vai formālās likuma prasības, noskaidrosies JAB sūdzības izskatīšanas gaitā. Bet to, ka šis gadījums ir demonstratīva nerēķināšanās ar sabiedrības interesēm, kas prasa daudzgadīgo koku saglabāšanu ekoloģisku/vēsturisku/emocionālu apsvērumu dēļ, ir skaidrs. Šlesera k-gam, protams, netrūkst PR speciālistu, kas dzejiskā formā uzrakstīs pamatojumu jebkādām viņa darbībām, tomēr nemainīgi nihilistiska paliek viņa attieksme pret sabiedrību un tiesisku valsti kopumā. Cerams, ka vēlētāji to pienācīgi novērtēs.

23.

Tāda jau mums ir tā jēlīšu valdība, ko tu viņiem padarīsi?
P.S.
Šleseru vainot te nevar, šo jautājumu izlēma JL valdība!

alošanās Raudsepa izpildījumā, nekādās analītikas, juridiska pamatojuma.

zvirbulēn,
Vai Lembis arī pievienosies Šlesera kompānijai uz vēlēšanām, ja jau sāc viņu aizstāvēt!
Vai tad nezini, ka to valdības sēdi vadīja tavas lobētās partijas(ZZS) Dūklāvs. Tik daudz jau nu , zvirbulēn, vajadzētu paskatīties un tad te liet blēņas. Pārējie jau gan zina, ka Dombrauskis un kampars tajā valdības saietā nebija!

Vienu tādu, jūras vētru apdraudētu māju redzēju netālu pie Kolkas jūrmalas . Tā piederēja Andrim Bērziņam no SEB bankas, kurš to bija spiests pārdot kādam muļķim, kurš pārdzīvoja noteikti šausmu nakti tajā, liekas 2004.gada vētrā, jo vētras trakie viļņi bija gāzušies pāri tai vienīgajai kāpu zonai ar kokiem, bet pārējās kāpas , kā mēs zinām visas togad ieslaucīja jūrā. Tikai priedes bija paglābušas pēdējo kāpu aiz kuras bija uzbūvēta šī māja.

27.
zvirbulēns - Bet
2010. gada 4. marts, 18:36

Pirmkārt, es Šleseru neaizstāvu.
Otrkārt, pēc likumiem, ja es tos lasu, šis jautājums vispār nav valdības jautājums.
Treškārt, valdībā tak vēl bija Repše, Mūrniece,kuri nelūdza atlikt skatīšanu līdz atklenderēs atpakaļ Dombrovskis, Kampars.
Ceturtkārt, visa atbildība par šo jautājumu gulstas uz JL valdību gan de jure, gan de facto.
Piektkārt, faktiski te, iespējams, notikusi tirgošanās ar ietekmi.

zvirbulēn!
Kāda tirgošanās par ietekmi iespējama JL ar šleseru, kurš tagad sadziedājies ar Kampēju?
Bet jājautā, kāpēc ZZS balsoja Par, jo taču ZZS savienībā ir Zaļie!!!!
Cik zināms tad Repše balsojumā atturējās.

29.
zvirbulēns - Bet
2010. gada 4. marts, 18:53

Nezinu kāda tirgošanās, bet viņiem arvien ir par ko tirgoties!
Par ZZS neskumsti, bez Lemberga šie var netikt Saeimā, bet Lembergs jau vairākas reizes publiski pateicis, ka iespējams šos pasūtīs trīs mājas tālāk!

Iespējams, ka tirgošanās fakts tiešam nav izslēdzams, jo Repše atturējās.
Jaunajam Laikam derētu vismaz “nopludināt” kaut kādu informāciju par dīlu, ja tāds bijis, un, ja par to nevar runāt atklāti.

> zvirbulēns
Par ZZS neskumsti, bez Lemberga šie var netikt Saeimā,
———
Ka tik Tu nepārrēķinies! Lembergs ir kā pūslis ar zirņiem, grab un grab pa tukšo :)
ZZS popularitāte nekādā mērā nav saistīta ar Lembergu, bet ar latviešu nostalgiju, konservatīvismu un atmiņām par Ulmani.
Lembergs, sevi mānīdams, iedomājies, ka spējis lumpena latviešu apziņā uztaisīt triku, iemainīt sevi pret Ulmani…
Muļķība un napoleona sindroms ir Tavu apgalvojumu pamatā :)

32.

Maizītis: likumā jānosaka, kādus noziegumus valsts nevar atļauties izmeklēt
———–
O, pērle muļķībai, kā viņam nav kauna i nesaprotu!Lai tiktu amatā, savu māti ar laikam pārdotu!

Stāsts par to, kā Šlesers tika pie tās Jūrmalas zemes ir tāds: Šleseriene tur rīkoja vasaras nometnes bērniem, kam nav vecāku. Padomju laikos tur bija pionieru nometne. Nu tā kundzīte tēloja labsirdīgo kundzīti līdz laikam, kamēr savāca to īpašumu sev. Tad arī labsirdība izbeidzās, bet trulums no kunga jau bija pielipis.Tagad buldozeru ģimene dodas tālāk uz priekšu.

34.
zvirbulēns - betai
2010. gada 4. marts, 19:09

Muļķība un napoleona sindroms ir Tavu apgalvojumu pamatā.
————-
Atkal tu man uzbrūc, atkal tev niez, varbūt biežāk ar vīru vajag gultā pamenģēties!

Jā, es tā saku, jo es tā domāju! Tie,kuri apgalvo, ka Lembergs ir tukša muca,kas tālu skan, ka viņš nav nekas – MALDĀS.

Protams,uzbrūku :)
Ja man kā pietrūktu, es visticamāk mēginātu Tev piesmērēties un paglaimot… :)

Lembergs man ir organiski pretīgs, bet nevis tāpēc, ka neizskatās pēc Klūnija, bet tāpēc, ka savā būtībā ir glums žurcelnieks, kas var pārgrauzt rīkli arī tiem, kas gatavi viņam atstāt mantojumā miljonu. Sīks riebeklēns, kas iedomājas, ka ir nez kāda pasaules naba…
Man Tu esi viņa personifikācija, tāpēc dabū visu manu dziļo pretīgumu pret šo personu, tiklīdz mēgini runāt Lemberga vārdiem…

36.

Raudseps visai eleganti nosauca Šleseru par cirvi. Var jau to darīt tieši, un tas nevienam nav noslēpums. Tomēr ar šādu ievadu tā ir zināma virtuozitāte.

Vispār tas ir vesels žanrs mūsu politiskajā diskursā – kā skaisti nosaukt Šleseru par cirvi. Pavērojiet, šajā disciplīnā laiku pa laikam roku piešauj praktiski visi, izņemot “Pirmos”.

37.
zvirbulēns - betai
2010. gada 4. marts, 19:25

Man Tu esi viņa personifikācija, tāpēc dabū visu manu dziļo pretīgumu pret šo personu, tiklīdz mēgini runāt Lemberga vārdiem…
————–
Mani no Lemberga šķir bezdibeņi, bet, ja vīrs nemeņģējās, nav jāaizskar citi,meklē sev mīļāko vai bučo Repšes bildi un pašapmierinies!

38.
Kaspars Gasūns -> BA
2010. gada 4. marts, 19:32

Tā ir daudzi īpašumi aizgājuši “labdariem”.

Mja nebūs labi tiem…

> zvirbulēns
Uja, ūja, smalkais kungs, cik prasta izrunāšanās un prasti uzbraucieni uz fakta konstatāciju, ka Lembergam ir pa gabalu viegli saskatāms napoleona sindroms attiecībā uz savu vietu ZZSā… :)

P.S.Vai tik šodien nekod? :) Tik jēli izvirdumi no Tavas puses jau ir bijuši…

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Lafers un Leiputrija (90)
Pauls Raudseps

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Banku annus horribilis (57)
Pauls Raudseps

2009. ir bijis negatīvu rekordu gads Latvijas banku sektoram. Jau janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka kopējie sektora zaudējumi pērn sasniedza 773 [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Bīstamā stabilitāte (136)
Pauls Raudseps

Latvijas valsts finanšu situācija jau kļuvusi tik relatīvi stabila, ka ārzemēs uz mums sāk atsaukties kā piemēru, kā sakārtot savu budžetu finanšu krīzes apstākļos.  Aizgājusī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Riski un reitingi (153)
Pauls Raudseps

Ikdienā mēs nemēdzam domāt, ka risku var precīzi izmērīt. Zinām, ka ir drošāk braukt ar tramvaju, nekā vizināties pa plānu ledu ar mašīnu. Tomēr cik [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazās Islandes milzu problēmas (355)
Pauls Raudseps

Nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Sākot 2010.gadu, varam būt pateicīgi, ka Latvijai nav tādu problēmu kā Islandei. Šī mazā Ziemeļvalsts ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Neļausimies pesteļiem jaunajā gadā (424)
Pauls Raudseps

Grūti būs atrast cilvēku Latvijā, kurš skums par 2009.gada aiziešanu nebūtībā. Tajā piedzīvojām gan parlamenta ēkas apmētāšanu ar akmeņiem, gan oligarhu un prokremlisku partiju alianses [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Atslābums nelaikā (38)
Pauls Raudseps

Pēc kārtējās budžeta šturmēšanas valdība nolēmusi, ka laiks atkal baudīt dzīvi. Atslābināties un notriekt nedaudz naudiņas. Otrdien, kā torīt ziņoja LETA, valdības sēdē bija iesniegti priekšlikumi [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Veiksme ar budžetu (91)
Pauls Raudseps

2010. gada budžets beidzot ir pieņemts, Latvija ir sekmīgi izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka bezmaz vai visi vietējie viedie vērotāji [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazuma piegarša (60)
Pauls Raudseps

Attīstības sadarbības komisāram ir atbildība par puspasauli un miljardiem eiro apjomā mērāms budžets, tomēr Andrim Piebalgam piedāvātais jaunais amats Eiropas Komisijā (EK) atstāj mazuma piegaršu. Pēc [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Eksporta ideoloģija (58)
Pauls Raudseps

Gandrīz visus atjaunotās neatkarības gadus esam pieraduši vērtēt partiju ideoloģiju galvenokārt caur etnisko prizmu. “Labēja” partija bija tā, par kuru balsoja pārsvarā latvieši, “kreisa” tā, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books