Sabrūk kārtējais Šlesera solījums (222)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2010. gada 5. marts 13:40
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Ja kāds vēl nav pamanījis, pēc darba vizītes jeb priekšvēlēšanu aģitācijas brauciena uz ASV Latvijā ir atgriezies Ainārs Šlesers.

Viņa enerģijai ir tik daudz amatu, ka pašam mēdz sajukt, kas kurā brīdī ir. ASV viņš esot bijis nevis kā vicemērs, bet Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs. Spriežot pēc atgriešanās paziņojumiem, vismaz kā satiksmes ministrs. Dallasā esot vienojies ar American Airlines pārstāvjiem par tiešā savienojuma izveidošanu ar Rīgu 2011.-2012.gadā (vienīgais tiešais Latvijas–ASV savienojums pašlaik ir iknedēļas reiss uz Ņujorku ar Uzbekistānas aviolīniju. airBaltic prezidents Bertolts Fliks pērn izteicās, ka reisa atklāšana uz Ņujorku izmaksātu ap 20 miljoniem latu gadā). Ar Boeing pārstāvjiem pārrunāta lidmašīnu apkopes centra izveidošana Rīgas lidostā. “Šī iespēja nākotnē varētu realizēties,” teic A.Šlesers.

Kamēr A.Šlesers sola no jauna, dzīvi beidzis kārtējais no iepriekšējiem lielajiem solījumiem.

Pēdējais upuris ir dzelzceļa līnija uz lidostu.

Izrādās, valdība janvāra beigās svītrojusi šo projektu no lielo ieceru saraksta, ko īstenos par ES fondiem līdz 2013.gadam, jo tas bijis ļoti zemā gatavības pakāpē un nav bijis pārliecības, ka tas ir prioritārs. 33,2 miljoni latu, kas tam bija rezervēti no ES naudas, tiks atdoti trijiem citiem Latvijas dzelzceļam svarīgākiem projektiem – Šķirotavas stacijas rekonstrukcijai, signalizācijas sistēmas uzlabošanai starp Bolderāju un Zasulauku, un Bolderāja–2 savienojumam ar Krievu salu, kas palīdzētu brīvostai.

Iemesls ir vienkāršs – saskaņā ar starptautiski plaši lietotiem aprēķiniem dzelzceļu šajā posmā būtu vērts būvēt, ja pasažieru skaits sasniegtu 10–12 miljonus, tādēļ Latvijas dzelzceļš to arī nopietni negatavoja, Citadiena.lv atzina LDz par ES fondu projektiem atbildīgā Aija Poča. Pērn Rīgas lidosta ar vairāku gadu nokavēšanos pārsniedza 4 miljonu pasažieru slieksni. Valdības apstiprināšanu gaidošās korekcijas Transporta pamatnostādnēs prognozē 6,8 miljonus pasažieru 2013.gadā.

“Mēs to plānojam 2010.gada beigās, vai vēlākais – 2011.gadā. Precīzu aprēķinu vēl nav, bet šis projekts nebūs ļoti dārgs, jo mums būs vajadzīgs pāris kilometru garš savienojums,” par dzelzceļa atzaru no Jūrmalas līnijas vai Tīraines puses teica Šlesers 2008.gada februārī ziņu aģentūras BNS biznesa portālam. Par projekta uzbūvēšanu triju gadu laikā tad publiski runāja gan lidosta, gan Latvijas dzelzceļa vadība, kas tagad kratās no tā vaļā. Lidostā Citadiena.lv paziņoja, ka visi jautājumi par to uzdodami Latvijas dzelzceļam, bet no turienes sūta uz Satiksmes ministriju (SM), jo tas nav “ne fondu naudas dalītājs, ne pasažieru pārvadātājs, ne pētījuma pasūtītājs”.

Atliek secināt, ka Latvijas dzelzceļš sevi uzskata par vienkāršu politisku iegribu izpildītāju, jo ne Šlesera laikā, ne tagad nav neviena pētījuma, kas norādītu, ka dzelzceļš, nevis, piemēram, ātrgaitas tramvajs, ir labākais risinājums, kāds ir ekonomiskais pamatojums, cik jāmaksā biļetei, vai projekts ir vajadzīgs. Paradoksāli, bet tieši tagad, kad notikusi atteikšanās no lidostas dzelceļa pieveda izbūves nākamo piecu gadā laikā, tāds pētījums tiek veikts – firma Konstruktionsgruppe Bauern Latvija pērn jūlijā uzvarēja SM konkursā par izpēti Daugavas kreisā krasta maršrutiem uz ostu un lidostu (198 tūkstoši latu no ES Kohēzijas fonda). Var saskatīt racionālo graudu SM viedoklī, ka pētījums attiecas uz plašāku teritoriju un tāpēc arvien ir nepieciešams, vienīgi jautājums – vai tad, kad atgriezīsies pie domas par lidostas dzelzceļu, tas jau nebūs novecojis un nebūs jāpēta no jauna.

Lidostas dzelzceļš ir tikai viens no Šlesera solījumiem, kas izrādījušies ziepju burbuļi, – lidostas terminālis 30 miljoniem pasažieru, Ryanair bāze, pasta banka, solījums līdz 2009.gadam galvenos autoceļus uzlabot līdz Eiropas līmenim vai pasažieru vilcienu nomaiņa uz jauniem līdz 2013.gadam.

Protams, ka pie visu plānu izgāšanās nav vainojams vienīgi Šlesers, jo korekcijas ir ienesusi negaidīti dziļā ekonomikas krīze. Uz pašreizējās valdības fona, kas starp iespēju darīt vai nedarīt dod priekšroku otrajai, Šlesers ar enerģiju, idejām, solījumiem rada iespaidu, ka viņš kaut ko dara. Viņu noteikti var uzteikt par vēlmi darīt. Taču sausais atlikums izskatās nevis pēc priežu sila, bet izcirtuma.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(67 balsotāji )
Komentāri

Patiesībā Šļesakovs jau nemaz neko nav domājis darīt, tikai sola, sola.
Tā teikt, jāizdara tie darbiņi, kas ir svarīgāki, sakārtot savas biznesa un privātā lietas, bet lai tiktu ievēlētos, jāsaola nereālas lietas lētticīgajiem LV vēlētājam

Vispār pirms brauciena bija info,ka saplānotas tiešām nozīmīgas tikšanās. Ja tās nav notikušas , tad jāsecina ,ka Šlesers ir atkosts tajā galā un tas nav slikti.

3.

Muļības, “Citadiena” ir “Vienotība” slēptais PR runasvīrs!
lēta kuce Jemberga!

Modernu ielas vilcienu satiksme ļoti būtiski atslogotu pilsētu un uzlabotu sabiedriskā transporta infrastruktūru. Domāju, ka Satiksmes ministrija ir pāragri atmetusi domu par līniju uz lidostu. Visdrīzākais, ka tas ir bijis kūtrums. Vispirms jāsaprot, ka šī līnija palīdzētu arī tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem. Tāpat to būtu iespējams izmantot kā “park&ride” sastāvdaļu tiem, kuri nolemj nebraukt iekšā Rīgā ar savu transportu. Tāpat tas uzlabotu lidostas un Rīgas popularitāti, jo tūristiem ir svarīgs jautājums kā nokļūt no lidostas uz pilsētu. Šobrīd tas ir apšaubāmi taxi un tikpat apšaubāms autobusa maršruts.
Kopumā ir absolūti nesaprotams, kādēļ vilcienu satiksmes joprojām nav efektīvi iekļaut pilsētas sabeidriskajā transportā shēmā kā tas ir, piemēram, Berlīnē un Hamburgā ar S-Bahn. Rīgā ir vēsturiski attīstīts svilcienu sliežu ceļš.
Kopumā gan jāsaka, ka Eiropa jau sen pāriet no lidmašīnām uz vilcienu satiksmi arī starpvalstu un starppilsētu satiksmē. Avia transports ilgtermiņā ir pārāk dārgs un videi nedraudzīgs. Latvija pilnīgi buksē šai jautājumā.

Izrādās, valdība janvāra beigās svītrojusi šo projektu no lielo ieceru saraksta, ko īstenos par ES fondiem līdz 2013.gadam, jo tas bijis ļoti zemā gatavības pakāpē un nav bijis pārliecības, ka tas ir prioritārs
——
valdiiba noraida un vainiigs Buldozers? ja nebuutu peedeejaas rindkopas, vareetu tikt, ka kaarteejaa peetnieciskaas zhurnaalistikas peerle un liidziigs objektiivaas zhurnaalistikas paraugs kaa staasts par zeeniem un astonjkaaji :)

PīĀr raksts Šleseram!
:(

Vakar Šlesers vēl pats ārdījās TV ēterā, ka valdība esot norakusi lidostas būvniecību, kur turki bija gatavi ieguldīt 300 miljonus. Arī dzelzceļu taču tagad “atslēdz” esošā vara, nevis Šlesis, tāpēc šajā gadījumā pārmest viņam gan īsti korekti nav. Varētu pārmest, ja viņš joprojām būtu satiksmes ministrs. Tagad viņu jāknābā par tām 50 000 darbavietām, 600 latu vidējo algu un citiem brīnumiem, ko viņš sasolīja pašvaldibu vēlēšanu kampaņā. Un, ja aizies no domes pēc Saeimas vēlēšanām, tad gan par to varēs turpināt pārmest – jo tā jau nu būs bijusi viņa paša izvēle – piekrāpt savus vēlētājiem dotos solījumus strādāt Rīgas labā.

8.

X, un kāpēc valdība noraida? Tāpēc, ka projekts nekad nav gatavots kā nopietns, jo nav pamatojuma, ka ir izdevīgāks par ātrgaitas tramvaju vai citu risinājumu. Ja tas būtu uztverts nopietni kaut 2007.gadā, kad sāka runāt, tad pēc 3 gadiem vismaz izpēte jau būtu veikta.

Kas tieši nebija objektīvs stāstā par zēniem un astoņkāji? Tas, ja viņi visi eksistēja, bija salikti amatos tāpēc, ka bija saites ar Šleseru, un pelnīja attiecīgās summas? Bija kaut viens nepareizs fakts? Dīvaini gan, kāpēc neviens no viņiem neapstrīdēja, neprasīja atsaukt, negāja uz tiesu utt.

nu pareizi, vinjam ir ideja, vinsh par to skalji izstaasta un tikai tad saak peetiit. ko vinjam, jaapeeta un tad jaabazuunee? vinsh tachu ir politikjis, profesijas iipatniiba ir “kaa var nesoliit” :)

par astonjkaaji – nebija Buldozera viedoklja. un, spriezhot peec tavas toreizeejaas histeeriskaas reakcijas, es nebiju vieniigais, kas uz to veersa uzmaniibu. nu ljoti nesmuki tev toreiz sanaaca ;)

P.S. dazhreiz domaaju, cik nieciiga buutu tava dziive, ja nebuutu Buldozera, gygygy

10.

Ja kāds vēlas padziļināti painteresēties par solījumu pildīšanu/plāniem, var pievērsties atšķirību meklēšanai divos dokumentos:

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30233005&mode=mk&date=2006-07-11

un

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40155923&mode=mkk&date=2010-02-22

Par astoņkāji bij OK.
Bet pēdējā laika tendence pārmest Šleseram pat to, ko viņš iesācis, bet varas maiņas dēļ nav varējis novest (vai, protams, varbūt arī nenovest un izgāzt) līdz galam, nav pamatota.
Nu, kāpēc, piemēram, bija jāatmet lidostas būvniecības projekts, kur valstij, cik atceros, jāmaksā nekas nebūtu, laikam gan lidostas zeme jānodod attīstītājiem, tas gan. Tagad, redz runā par to, ka vasarā jau vairs nespēs apkalpot pasažieru plūsmu.
Idiotisms tas ir, ka varas maiņu rezultātā tiek iznīcināti attīstības projekti. Cik reižu Latvijas attīstība tā dēļ nav tikusi atmesta atpakaļ?

P.S.S.
vieniigais reaalais ziepju burbulis, no taviem uzskaitiitajiem, ir – “solījums līdz 2009.gadam galvenos autoceļus uzlabot līdz Eiropas līmenim” (ja taads ir bijis, bet nu ticeesim uzticiigajam Buldozera gaitu apraxtiitaajam) + pasta situaacija kopumaa

Latvijā transports attīstās atbilstoši specifiskiem kritērijiem.Ja dzelzceļa KRAVU transports ir sakāpināts līdz maksimumam, tad dzelzceļa PASAŽIERU transports iet skuju taku (līdzīgi kā cukura un dažas citas rūpniecības nozares). Gan vecās (Beļģijā, Dānijā, Grieķijā, Spānijā Zviedrijā, Apvienotā Karalistē u.c.), gan jaunās (Ungārijā, Polijā) ES valstīs dzelzceļa pasažieru transports laika gaitā “uzņem apgriezienus”, kamēr Latvijā tas izteikti regresē.

X – izlasi vēlreiz Astoņkāji:) Buldozera domas/attieksme tur bija gan.

Laukakmens – lidostas attīstības projekts bija jāmaina, jo visi nozarē strādājošie zināja – 30 miljoni nav reāli. Varēja ļaut TAV uzcelt ļoti dārgu, tukšu termināli ar ļoti augstām maksām, bet tas nebūtu bijis prātīgi. Taču tas, kas nav normāli, ir esošā satiksmes ministra nespēja pieņet lēmumus un vilkt garumā, politikas lēmumus uzgrūžot uzņēmumiem. Plānu jauno termināli atdot lielākajam klientam airBaltic varēja pieņemt jau vismaz pusgadu atpakaļ, noformēt juridiski korektu līgumu un iet uz priekšu, jo par to ir taisnība gan Flikam, gan Peteram: esošā lidosta vairāk pasažieru pavilkt nespēj un, ja atgriezīsies iekšzemes tirgus kaut 2006.gada līmenī, atkal sāksies nenormālās rindas pie check-in, bagāžām utt. airBaltic gaisa pilis būvēt neļauj, Fliks ir skops un dara tikai to, kas galīgi nepieciešams, tāpēc tie 12,7 miljoni pasažieru droši vien arī ir maksimums, ko šī lidosta spēj piesaistīt tuvākajās dekādēs.

30 miljoni nav reāli, piekrītu, bet ja valsts tur neiegulda, tad kas tur ko satraukties? Ja turki grib, lai būvē – gan jau telpām būtu atraduši pielietojumu, kaut vai veikalus vai viesnīcas ierīkotu. Nav jau tā, ka viņi būtu kādi muļķi, kas savu naudu izmestu vējā. Tas vismaz bija arhitektoniski pievilcīgs, iespaidigs projekts, toties AirBaltic terminālis būs tāda kārtējā suņu būda (kā jau Filks teica – “arhitektūra būs pēdējais, par ko domāsim”, t.i., “nedomāsim vispār”), kas, kaut vai jebkura ārvalstu iebraucēja, potenciālā investora acīs uzreiz radīs lētuma un prastuma iespaidu. Ir jādomā arī par iespaidu, par tēlu, ko atstājam, es ticu, ka pat biznesā emocijām ir primāra nozīme, nevis racionalitātei.

16.
viktors benzīns
2010. gada 5. marts, 15:06

varētu jau pasmieties, ja nebūtu tik bēdīgi. nu ok, nepatīk šlesers, bet nu nafig taisīt sliktu PR pietiekoši labi strādājošām valsts (valsts) kompānījām, tikai tāpēc , ka kaut kur klāt stāvējis ainārs. stulbums.
šitamais teikums vispār ir idiotisma kalngals – Pērn Rīgas lidosta ar vairāku gadu nokavēšanos pārsniedza 4 miljonu pasažieru slieksni. nevarētu mazliet precīzāk, kad bija plānoti 4m?
bet lai jau paliek. prieks ka kāds cits spēj novērtēt lidostas darbu, piem.,„Routes” „Lidostu mārketinga balva 2009” Eiropā kā labākā Skandināvijas un Baltijas reģiona lidosta.
paši apcirtīsim visām idejām spārnus, paņirgāsimies, nogriezīsim visus projektus, un vēl varēsim gadiem lamāt šleseru. labi, ka ir kāds. pa ceļa varēsim arī matus paplūkāt, kad kaimiņi būs mūs gan lidostā, gan dzelzceļā apjājuši.
veiksmi darbā, kundzīt!

es jau pasen esmu atklājis iemeslu kāpēc Buldozera projekti buksē,..ne jau tikai tāpēc ka tie ir ar dakšām pa ūdeni pārsvarā rakstīti..tur vēl klāt ir tāds iemesls ka viņa barā pamatā ir tādi smagi intelektuāļi un gara ģēniji kā piemēram komenta Nr.3 plkst. 14:15..autori..starp citu liela daļa no šiem Šlesera dzeguzēniem bezbēdu turas iepriekšieņmtajos amatos un joprojām spīd ar savu “ģeniālo potenciālu”..

18.

“Fliks ir skops un dara tikai to, kas galīgi nepieciešams”
————————
Un vēl – Fliks skopumā dēļ dara arī galīgi neciešamas lietas.

nu beidz. tik negatiivam raxtam vajadzeeja viedokli paprasiit. protams, piekriitu. 49% vainas gulstas uz dienas redaktoriem, kas taadu haltuuru izlaida cauri.

20.
MB - Viktors Benzīns
2010. gada 5. marts, 15:12

“varēsim arī matus paplūkāt, kad kaimiņi būs mūs gan lidostā, gan dzelzceļā apjājuši.”
—————————————-
Patiesībā viņi jau to izdarījuši. Igauņi ir izrēķinājuši, ka lidosta jāuztur tikai minimāli nepieciešamajā līmenī, neko lieki tai netērēties, jo kā bizness Eiropas tas drīz būs pārāk nerentabls – izmaksu un izmešu dēļ to nevarēs atļauties.
Tādēļ viņi koncentrējas uz jūras ceļu apguvi un dzelzceļa attīstību. Tallink kontrolē gandrīz lauvas tiesu pasažieru satiksmi Baltijas jūras šai galā. Tāpat igauņi tālredzīgi investē dzelzceļos, jo paredzemais dzelzceļa tunelis ar Helsinkiem pamatīgi atdzivinās šo transporta artēriju.
Tikmēr mūsu ambiziozais lidostas attīstības plāns padarīs Fliku un Šleseru bagātu šodien, bet valsti nabagu rītdien. Rīgai nav miljonu nozīme pat tranzīta/savienojumu ziņā.

Es tā sapratu, ka nākošais Šlosera solījums būs astoņkāju transports no Rīgas uz lidostu.

Nr 11. Laukakmens!

Nu, kāpēc, piemēram, bija jāatmet lidostas būvniecības projekts, kur valstij, cik atceros, jāmaksā nekas nebūtu, laikam gan lidostas zeme jānodod attīstītājiem, tas gan.

Ļoti vienkārši, jo šis buldozera projekts pilnībā paņem Rīgas lidostu citas valsts (turku) īpašumā!
vai kāda normāla valsts atdod tik svarīgu stratēģisku objektu citas valsts īpašumā!
ja turki celtu citur savu lidostu, tad, protams, lūdzu!
Toties ir jau vēl citi noziedzīgi šlesera projekti! piemēram, šosejas Rīga- sēnīte prihvatizācija, jo pārbūve tikšot veikta pa veco šoseju ar privātkapitāla naudu- tātad maksas šoseja, pa kuru braucot reņģēdāji maksātu milzu summas buldozera un citu mahinatoru kabatās. Kāpēc viņš nevarēja ar to privātkapitālu būvēt jaunu šoseju- un tad ņemt sev peļņu, bet nē! Bildozers spēj tikai šmaukt un iedzīvoties uz valsts mantas rēķina! tas ir redzams ar neapbruņotu aci.
Bez tam , es tam buldozeram un viņa murgiem par tikšanos ar ASV biezajiem(Trampu un citiem) nekad neesmu noticējusi zinot, ka šiem kungiem tāds vecis no Vasjukiem ir pie vienas vietas!
Bet sajūsmināts tas buldozers gan ir pats par sevi! Nu riktīgs idiots!

Nav jau tas nekāds pārsteigums!

Laukakmens,

nevis 600 lati vidējā, bet 800 viņš solīja.

“nevis 600 lati vidējā, bet 800 viņš solīja.”
———————–
Otkats no 800 ir 200 vai 600?

26.

Tās pasaciņas par Trampu un Ņujorkas mēru bija domātas šoferu dēliem, taču, tā kā, ja pareizi atceros, tajā braucienā par nodokļu maksātāju naudu piedalījās arī kaut kāds Parexa pārstāvis (man šķiet, ka bija runa par Melngaili, bet varbūt kļūdos), ticamāka būtu versija, ka kungi devās apmeklēt ASV dzīvojošos bratanus un izostīt iespējas aizlienēt naudu Parexa pirkšanai.

Re,cik jauki, ka ir atgādināts vēl viens šlesera uzpūstais ziepju burbulis jeb citiem vārdiem sakot, melīgais solījums. Jau biju par to piemirsis! Tuvāk vēlēšanām derētu apkopot un publīcēt priekš muļķiem (šlesera faniem) sarakstu ar viņa solījumiem. Ha, nevienu solījumu viņš nav pildījis.

>MB
“Modernu ielas vilcienu satiksme ļoti būtiski atslogotu pilsētu un uzlabotu sabiedriskā transporta infrastruktūru…”
Jā, tā tas ir. Un šlesers savā laikā arī to solīja – izmantot vilcienu Rīgas satiksmes atslogošanai un uzlabošanai. Tai skaitā solīja vilcienu uz Bolderāju. Taču tie jau bija šlesera solījumi.

Man ir pārliecība, ka Šleseram galīgi nav interesanti tie projekti, kur nevar izgrozīt laukā kādu miljonu. Un tā ka enerģijas ir tik daudz, gribēšanas ar, turklāt amatu ar tik daudz, kuros gribētos savu devumu dot, bet iespējas tikai ir tik cik ir, tad visi miljonu projekti uzpūšas un izgaist zilajā tālē.
Varbut idejas nav sliktes, bet kaut kā tās neiet kopā ne ar finansēm, ne ekonomiskajiem rādītājiem, un kaut kā tās idejas skar tikai tās nozares, kur ir radusies acīm redzama ietekme uz notiekošajiem procesiem.
Un no tādas darbošanās čiks vien iznāk, tiek maksātas algas, tiek ieguldīts projektos, bet rezultāta nekāda.
Lai tad labāk tāds cilvēks darbojas savā biznesā un nejaucas valsts lietās.

Jauns sugasvārds – šlesersolījums ;)

Lai nāk tik tuvāk vēlēšanas, šļosaks Dieva brīnumus solīs, skat, ka tik neapsola starpzvaigžņu lidojumus visiem un pie tam par brīvu. Tajā idiotā nav vērts nedz klausīties, nedz arī viņu komentēt.
Vakar braucu Jūrmalas električkā. Blakus vagonā uzsprāga grīdā kaut kāda lūka, visādi dzelzs gabali aizgāja pa gaisu, izsita pat vilciena logu. Labi, ka cilvēku nebija daudz un neviens necieta. Lūk, tik tālu viss ir te nodzīts tāda šļosaka vadībā, bet šis tik bezjēgā apkārt vazājas un stulbi pļ..a…

Šitais eksemplārs ir viens riktīgs politiskais šakālis mūsu bauru sabiedrībā. Kur ir nokritusi kāda oligarhu saplosīta maita, kur parādās kāds politisks caurums, tur šakāliskais radījums aši jo aši uzož gardo puvuma smaku, un ir klāt kā likts – saukts vai nesaukts.

Mēs jau varam šausmināties, ka kaut kādi latvieša mentalitātei neraksturīgi politiskie spēki diezgan dziļi iespiedušies politiskajā elitē, bet tāda nu ir realitāte. Ar Dievpalīgu, viņu ietekmi pusē gadījumu ir tapusi ievēlēta no baznīcu tantiņām, otrā pusē tapusi nopirkta, un to jau nu mūsu farcovščiks pieprot labi, pirkt un pārdot.

Kamēr šis darbinieks grābstījās tikai gar biznesa un valsts naudas lietām, tā bija pusbēda. Tagad ticis galvaspilsētā pie ruļļiem, viņš sāk čakarēt arī izglītības lietas. Kopā ar otru tādu pašu, neizdevušos žurnaļugu, viņi čakarē ārā skolu sportu, aizdomīgi nezin ko un kā dara ar atbrīvotajām skolu telpām un zemēm, un nu jau sāk ieviest nelatviskās tradīcijas ar sarakanajiem tulpāniem un 8. martu.

Ilgi jau šādi parazitēt nevarēs, tauta kļūs gudrāki, politiskie caurumi paliks mazāki, un maitu gaļas ēšļava izsīks. Bet pagaidām tādi ir, eksistē un vairojas. Un patiesībā tas, ko jādara – nevis jācīnas pret tādiem, bet gan pašiem jākļūst gudrākiem un jāaudzina visa sabiedrība kļūt viedākai.

>Abia
“Lai tad labāk tāds cilvēks darbojas savā biznesā un nejaucas valsts lietās”.
Vai neesi pamanījis, ka Latvijas redzamākie t.s. biznesa cilvji – šķēle, lembergs, šlesers – negrib vai nevar izveidot savu, no valsts vai pašvaldību budžetiem neatkarīgu biznesu?

P.S.
Pie Šlesera tukšo solījumu tālās izskanēšanas sava loma ir arī žurnālistu kopai – nu nav taču viņi vienā balsī pieprasījuši biznesa plānus uzrādīt, bet naski steigušies nodrukāt/publicēt kārtējo laimes apsolījumu.

“Pirmie KTX vilcieni tika projektēti uz franču ražotāja “Alstom” vilcienu TGV bāzes. Kopš 1996. gada Dienvidkoreja vilcienu attīstībā ieguldījusi ap 145 miljoniem eiro (102 miljoniem latu). Ātrvilcieni Dienvidkorejā kursē kopš 2004. gada.

Šobrīd “Korail” jau strādā pie trešās paaudzes KTX vilcieniem, kas spēs sasniegt ātrumu līdz 400 kilometriem stundā.”
—————————
Korejieši jau ir mazliet atpalikuši, viņi gāž naudu dzelzceļos nevis Flika un Šlesera nākotnes daudzmiljonu perspektīvā “aviasatiksmē”.
Arī Krievija un Eiropa akcentē tieši dzelzceļus.
Bet Šlesers jau gudrāks.

“…bija salikti amatos tāpēc,…

Bet viņi joprojām ir! Nekas taču nav mainījies, tur tikai dažus šofera dēlus nostūma!

Godīgi sakot, vairs nav spēka lasīt par to cik Škēle, Šlesers un Ušakovs ir slikti. Es jau pats arī sevi pieķēru vienreiz pie domas, ka redz cik labi, ka Rīgā sniegs nav izvests, lai tikai ieriebtu Šlesera solījumiem, bet beigās aptvēru, ka Rīdzinieki ir daudz lielāki zaudētāji un ir pelnījuši līdzjūtību.
Var jau būt, ka tas ir piektdienas nogurums un nākamnedēļ atkal pilnā sparā ienīdīšu oligarhus un centīšos papriecāties par katru momentu, kuros tie izgāžas vai sapinas melos.

divas lietas…šlesera lielākais ienaidnieks ir ignorēšana, viņa pr speci dara visu lai viņs nepārtraukti būtu dienaskārtībā…ar priedēm, sniegu vai solījumiem…klusēšana viņam ir nāve!
Otrs-viens precīzi pateica, ka viņa lielākā nelaime ir ļoti šaurais specu loks…es teiksim ar viņa enerģiju un atbalstu varētu kalnus nogāzt, bet es nekad nebūšu viņa komandā…

38.
pmlks > Māriņš Štāls
2010. gada 5. marts, 17:00

“.. ka redz cik labi, ka Rīgā sniegs nav izvests..”
________________
Tieši tā! Labi, ka sniegs nav izvests, jo Šlesakovs jau vienreiz minēja skaitli 20 Miljoni Ls, kas tam būtu vajadzīgs. Nauda, kas iztērēta sniega (ūdens cietā fāze) izvešanai no tās iznikošanas viedokļa ir līdzvērtīga naudai, kas iztērēta jūras izsmelšanai!

Sniegs nav nekur jāizver, bet gan jākrāmē kārtīgās lielās kaudzēs vietās, kur tas mazāk traucē satiksmei un gājējiem. Parējo paveiks pavasara saule un lietus.

>B
Šleseram nevar būt blakus gudri un zinoši spečuki, jo tad viņi būtu spiesti norādīt uz pārlieku lielo blefa devu katrā populistiskajā apsolījumā. Ja blakus ir duraki un citi labi apmaksāti šoferu dēli, tad viņi viens otru uzmundrina ar saucieniem – vot, pareizi; nu ja, ka tā vajag! kurš gan cits, ja ne buldozers!

Izpēte, analīze, prognozes, biznesa plāni, risku novērtēšana viņa komandai ir svešvārdi.

Visiem, kas interesējas par dažādu transporta veidu perspektīvām, iesaku ielūkoties rakstā “Fuel efficiency in transportation” Wikipēdijā.
Tur ir daudz interesantas informācijas – sākot, piemēram, ar to, cik “degvielas” vajag kajāmgājiejiem.
http://en.wikipedia.org/wiki/Fuel_efficiency_in_transportation

Derētu kādreiz pārtulkot šo rakstu latviski. Varbūt kāds inteliģents pensionārs var izdarīt šo labo darbu? Nav obligāti tulkot visu, pietiktu arī saīsinātā veidā.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Replika
Stindzinošais efekts (61)
Anita Brauna

Latvijas žurnālistika pirmdien varēja svinēt uzvaru kaujā, kurai nemaz nebija jānotiek. Rīgas rajona tiesa tiesneses Intas Rubenes vadībā izbeidza par goda aizskaršanu un neslavas celšanu [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Uz redzēšanos, Jakāna kungs! (154)
Anita Brauna

To varētu nosaukt par dzīves ironiju. Valdības lēmums, kurš izšķīra Tautas partijas „atslēgas cilvēka” Dzintara Jakāna likteni, mēnešiem tricinājis valdību un mediju telpu, beigu galā [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
No kā Šķēlem bail (270)
Jānis Juzefovičs

„Nāciet, lūdzu, uz preses konferenci, un tur visus jautājumus, kas jūs nomoka, es jums labprāt izskaidrošu, bet šo te žurnālistikas veidu –  ķert kaut kur [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Miljonu kūpināšana nepaēdušai Latvijai (36)
Sanita Jemberga

Partiju finanšu uzraugs KNAB pirmdien publiskoja ziņojumu par to, kā partijas ievērojušas priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus pirms pašvaldību vēlēšanām. No tā izriet, ka vienīgā reklāmas griestus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Sadārdzinātais Latvenergo koģenerācijas projekts nonāk KNAB (31)
Anita Brauna

Reaģējot uz Citadiena.lv rakstu, Ekonomikas ministrija dienesta izmeklēšanā konstatējusi, ka valstij piederošais Latvenergo ir nepamatoti sadārdzinājis Tukuma koģenerācijas stacijas izmaksas un tā projekts neatbilst Eiropas Savienības [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Sociālā māja – NRTP? (26)
Jānis Juzefovičs

Kad pērn rudenī beidzās pilnvaras diviem Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekļiem – Dārijai Juškevičai (virzīja JL) un Andrim Mellakaulam (virzīja TP), viņi tomēr [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
„Pateicības” – ceļš uz čoku (71)
Nellija Ločmele

Vai konfekšu kaste ārstam turpmāk nozīmēs ceļazīmi uz cietumu? Gluži tik skarbi ne, bet patiesi 23.decembrī sākas jauna ēra korupcijas praktizētājiem, jo spēkā stājas Krimināllikuma [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Ārpus likuma (95)
Sanita Jemberga

Kādam valsts kontrolētam Latvijas uzņēmumam regulāri “gadās” pārkāpt Latvijas likumus. Turklāt nevis vienreiz, nejauši, bet gan ilgstoši, kas liecina par apzinātu izvēli un uzskatu, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Muļķības slavinājums. EM versija (105)
Anita Brauna

Šā un nākamā gada valsts budžeta veidošanas process ir radījis iespaidu, ka nogriezts ir viss, ko var nogriezt, un nekur vairs nevar atrast ne strēķīti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Pieskaitāms (158)
Askolds Rodins

Ciniskās paslēpes turpinās. Administratīvā apgabaltiesa ar spriedumu atzinusi, ka Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks, tāpat kā pārējie valdes locekļi, ir valsts amatpersona. Taču pats [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books