Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Autori: Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 7. marts 23:47
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — tāds viņš lielākoties ir arī šajā sarunā par aizvadīto gadu, turpmāko darbu pie nodokļu izmaiņām un 2011.gada budžeta, sadarbību ar koalīcijas nemiernieku Tautas partiju un valdības stabilitāti līdz vēlēšanām. Smiekli jautājumā par pakaļdzīšanos Igaunijai ir izņēmums.

Drīz būs pagājis gads, kopš kļuvāt par Ministru prezidentu. Gads nav bijis viegls. Kurš bija grūtākais brīdis?

Grūtākie brīži ir bijuši divi — 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšana un 2010.gada budžeta pieņemšana. Jo tie bija arī kritiskie punkti gan Latvijas ekonomikai, gan koalīcijai. Nācās pieņemt ļoti smagus, nepopulārus lēmumus, lai samazinātu budžeta deficītu.

Vai ir palikusi prātā kāda konkrēta epizode vai, piemēram, bezmiega nakts?

Jāsaka, gan devītā gada grozījumi, gan desmitā gada budžets ir bijuši pietiekami gari un sarežģīti procesi, tur nav bijis tāds viens brīdis, ir bijuši daudzi kritiski momenti.

Vai ir bijis kāds viens brīdis, kad bija īpaši liels gandarījums, ka izdarīts tiešām svarīgs darbs? Kāda, piemēram, bija sajūta pēc balsojuma Saeimā 21.janvārī par pilnvarojumu valdībai turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem?

Kas atteicas uz šiem budžetiem, protams, nevar teikt, ka būtu bijis liels gandarījums par to pieņemšanu. Skaidrs, ka tie bija smagi, bet nepieciešami lēmumi. Tā ka runāt par gandarījumu budžeta kontekstā īsti nevarētu, jo tika mazināti izdevumi, celti nodokļi.

Runājot par Saeimas balsojumu par pilnvarojumu turpināt starptautiskā aizdevuma programmu — to es uztveru ar dalītām jūtām. No vienas puses, bija ļoti svarīgi, ka šis pilnvarojums tika saņemts un Saeimas vairākums atbalstīja gan pilnvarojumu, gan finanšu ministra ziņojumu. Bet tas arī diezgan skaidri iezīmēja tās grūtības, kas ar šiem jautājumiem ir koalīcijā.

Jums stājoties amatā, bija skaidrs, ka priekšā ir ļoti smags darbs. Vai esat sasniedzis visu , ko bijāt cerējis šajā amatā izdarīt?

Vienmēr var gribēt vairāk, taču tie galvenie uzstādījumi, kas tika pieteikti — nodrošināt valsts maksātspēju un samazināt budžeta deficītu līdz daudzmaz saprātīgam līmenim, — ir izdarīti.

Jūs teicāt, ka darbi bija nepieciešami, bet īsta gandarījuma no tiem nebija. Starp vislielākajiem pārmetumiem jūsu valdībai ir lēmums samazināt pensijas. Pirmkārt, tāpēc, ka tas neatbilda teiktajam pirms pašvaldību vēlēšanām, otrkārt, to pēc tam atcēla Satversmes tiesa (ST). Kā jūsu valdība varēja pieļaut tādu kļūdu?

Jāatceras, pirmkārt, budžeta grozījumu konteksts. Šis bija viens no lēmumiem, kas bija apstiprināts jūnija vienošanās, kuru bija parakstījuši gan visu koalīcijas partiju vadītāji, gan sociālie partneri — LDDK, LBAS, gan sadarbības partneri — Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Pašvaldību savienība, gan galu galā arī Pensionāru federācija. Tas bija viens no lēmumiem, kas faktiski ļāva nodrošināt 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšanu un starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu. Ja šo lēmumu nebūtu, sekas būtu bijušas daudz negatīvākas.

Otrkārt, teikt, ka mums ir atrisinātas visas problēmas sociālajā budžetā, nu nekādi nevar. Ja paskatāmies 2009.gada budžeta izpildi, pamatbudžeta izdevumus kopumā esam samazinājuši par 15 procentiem, bet sociālā budžeta izdevumi vēl pirms ST sprieduma ir pieauguši par 19,4 procentiem. Ar ST [spriedumu] var pieskaitīt tās summas klāt, līdz ar to tagad Labklājības ministrija izstrādā priekšlikumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai.

Jo ar šiem ST spriedumiem virtuālais sociālā budžeta uzkrājums, kas it kā ir bijis — tie skaitļi variē starp 800 miljoniem un miljardu —, 2011.gadā būs iztērēts, un tālāk sociālais budžets, pēc pašreizējām prognozēm, ieņems divas trešdaļas no tā, ko tērēs. Šis jautājums neizbēgami būs jārisina.

Ņemot vērā ST spriedumu — vai ir iespējams vispār samazināt pensijas atbilstoši Satversmei?

Es nedomāju, ka pēc ST sprieduma kāds tam ķersies klāt. Līdz ar to tas drīzāk ir jautājums par kādiem ilgtspējas pasākumiem, to skaitā potenciāli pensijas vecuma paaugstināšanu. Acīmredzot jāizvērtē arī dažādi pabalsti. Interesanti, ko ST šajā kontekstā teiks par pabalstiem, jo vismaz māmiņu algām visi pārejas periodi ir ievēroti, tā ka no šī aspekta nekādiem iebildumiem nevajadzētu būt.

Spriežot pēc viņu pārliecības, ka nedrīkst samazināt ne algas, ne pensijas, spriedums varētu būt līdzīgs…

To redzēsim. Par algām viņi pagaidām lēmuši, ka tikai tiesnešiem nedrīkst samazināt. Ja palasa motivējošo daļu spriedumā par pensijām, tad attiecībā uz pabalstiem vismaz daļa par pārejas periodu, kas bija viens no lielākajiem pārmetumiem, ir izpildīta.

Kas tagad ir valdības galvenie darbi līdz vēlēšanām?

Galvenie darbi, kuriem jau esam ķērušies klāt, un lielā mērā to esam iezīmējuši arī reformu vadības grupas programmā, ir jautājumi par vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm. Pirmo dokumentu diskusijai Finanšu ministrija (FM) jau ir sagatavojusi un nosūtījusi sociālajiem partneriem, kuri tagad to izvērtē. Protams, jāveic sagatavošanās darbi 2011.gada budžetam, un valdībā jau ir apstiprināts tā izstrādes grafiks.

Neapšaubāmi, ka būtiskākā sociālā problēma, pie kuras ir jāstrādā, ir bezdarbs. Mēs jau esam vairāk nekā 14 miljonus latu piešķīruši papildus tā sauktajai simt latu programmai, un pieļaujam tai piešķirt vēl papildu līdzekļus. Esam pārdalījuši Eiropas Savienības fondus uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, lai stimulētu ekonomiku.

Par 2011.gada budžetu Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs teicis, ka deficīta samazināšana par 400 miljoniem tagad ir galvenais darbs. Kā, jūsuprāt, to varēs izdarīt?

Jā, kopējās fiskālās konsolidācijas apjoms 2011. un 2012.gadā varētu būt starp 800 un 900 miljoniem latu. Tas ir tāds, teiksim, samērā piesardzīgs vērtējums. Kā mēs zinām, pat Latvijas Banka savās prognozēs ir nedaudz optimistiskāka. Tas attiecas arī uz šā gada ekonomikas prognozi, kurā kopumā tiek prognozēta četru procentu recesija, bet LB prognozē 2,5 procentu recesiju.

Līdz ar to pateikt, kāda būs precīzā summa — vai tie būs 400 miljoni, vai, cerams, mazāk —, varēsim tikai tad, kad redzēsim vismaz pusgada budžeta un ekonomikas rezultātus. Jo daudz kas būs atkarīgs no tā, kā atkopsies ekonomika un kāda attiecīgi būs nodokļu ieņēmumu prognoze. Budžeta deficītā jānoiet no 8,5 procentiem no IKP uz sešiem. Daļu no tā nosegs 2011.gadā plānotā izaugsme.

Bet nebūs tā, ka nekas nebūs jāsamazina. Kur jūs redzat iespējas to darīt?

Galvenie virzieni jau daļēji ir iezīmēti. Viens ir jautājums par vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm, kur, protams, ir daudzas pozitīvi skanošas lietas. Teiksim, kad runājam par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, tad ar šo tēzi visi parasti ir apmierināti. Kad izrādās, ka patēriņa nodokļi ir PVN un akcīze, tad tā diskusija pagriežas pavisam citādi. Bet, protams, daļa konsolidācijas nāks no šīm pamatnostādnēm un attiecīgiem nodokļu pasākumiem.

Daļa, protams, nāks no turpmākiem administratīvo tēriņu samazinājumiem, bet uzreiz gribu teikt, ka nevajadzētu klausīties tās partijas, kuras varbūt pirms vēlēšanām stāstīs, ka tur var dabūt ārā visus 400 vai cik tur būs nepieciešams miljonus. Jo visu ministriju centrālie aparāti kopā ar Valsts kanceleju, Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju — tie šogad ir 45 miljoni. Protams, es paredzu ļoti smagas debates starp partijām un starp ministrijām par konkrētiem izdevumu samazināšanas priekšlikumiem. Tagad reformu vadības grupā atkārtoti iesim cauri funkciju izvērtējumam, lai būtu sagatavotas visas iespējas, pie kurām strādāt.

Skaidrs arī tas, ka atbilstoši likumam par budžeta un finanšu vadību 2011.gada budžetu pieņems nākamā valdība un apstiprinās nākamā Saeima. Līdz ar to gala lēmumi būs jāpieņem pēc vēlēšanām. Tur ir ļoti liela loģika, manuprāt, jo, priekšvēlēšanu gaisotnē taisot budžetu, var salikt tādus brīnumus iekšā, ar kuriem nākamie vienkārši nevarēs tikt galā. Bet, protams, tas nozīmē, ka mums ir jāizdara liels sagatavošanas darbs.

Jūs pieminējāt funkciju izvērtēšanu. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz arī strukturālās reformas valsts pārvaldē. Jums pārmet, ka tā vietā jūsu valdība īsteno lineāru štatu un atalgojuma samazināšanu. Kā jūs definētu, kas ir strukturālās reformas valsts pārvaldē?

Vienošanās paredz strukturālās reformas trīs galvenajās jomās…

Jā, arī veselības aizsardzībā un izglītībā, taču varbūt jūs varētu pateikt, ko tas nozīmē tieši valsts pārvaldē.

Tie darba virzieni, kuros esam gājuši un kur, es domāju, tas būs jāturpina, ir, pirmkārt — to var saukt par strukturālo reformu vai mazināšanu, bet ir skaidrs, ka “treknajos gados” administratīvais aparāts ir krietni uzblīdis un vienkārši ir jāsamazina. Lineāri vai strukturāli — par to vienmēr var diskutēt. Pagājušajā gadā esam samazinājuši ministriju centrālos aparātus vidēji par 30%, aģentūru skaitu — uz pusi.

Attiecībā uz strukturālām pārmaiņām ir iezīmēti vairāki darba virzieni — atbalsta funkciju centralizācija, kas ļaus panākt samērā ievērojamus ietaupījumus, virzība uz vienas pieturas aģentūras modeli un pakalpojumu pieejamību caur vienas pieturas aģentūrām elektroniski.

Pagājušogad bija mēģinājums veikt funkciju auditu. Tas bija uzdots ministrijām, un katra konstatēja, ka vai visas funkcijas ir ārkārtīgi svarīgas un neko nevar samazināt. Kāda īsti ir atšķirība starp lineāru samazināšanu un strukturālām reformām? Kāpēc divi dažādi nosaukumi, jūsuprāt, vienam un tam pašam?

Tas nav viens un tas pats, protams, un arī veidojot 2010.gada budžetu, mēs pielietojām jaunu pieeju, ka vērtējām nevis ministrijas un lineāri mazinājām, kā tas noticis citās reizēs, bet gan konkrētās ministriju funkcijas, kuru ir pāri pār tūkstoti. Visām bija iedots tāds kā vidējais svērtais vērtējums, uz kuru balstoties pieņēmām lēmumus, cik funkcijas tiek samazinātas, un attiecīgi mazinājām budžetu.

Protams, taisnība, ka izrādījās, ka dažas no funkcijām, kuras bija guvušas samērā mazu novērtējumu, politiski izrādījās ārkārtīgi neaizstājamas, un debates aizgāja tā, ka neko būtisku mazināt nevarēja.

Kāpēc nevarēja īstenot Einara Repšes ierosinājumu, ko pērn pavasarī viņš izteica kopā ar priekšlikumu veidot nulles budžetu — arī funkciju auditu sākt no nulles, definējot, kādas funkcijas vispār vajadzīgas, nevis vērtējot esošās?

Manuprāt, šī pieejas atšķirība nav tik būtiska — vai mēs paņemam jau esošu budžetu, kurā vērtējam esošās funkcijas, un beigās dažas funkcijas, kuras saņēmušas zemu vērtējumu, tāpat izrādās politiski ārkārtīgi vajadzīgas, vai arī mēs šīs pašas funkcijas mēģinām vēlreiz uzradīt no nulles, un tad atkal izrādīsies, ka šīs zemu novērtētās funkcijas, kuru tajā sarakstā nebūs, ir ārkārtīgi nepieciešamas.

Protams, ja to darīs ministrijas pašas.

Šajā gadījumā pat bija valdības gatavība no kaut kādām funkcijām pilnībā atteikties, no kurām, kā izrādījās, mēs nevarējām pilnībā atteikties. Divus piemērus varu nosaukt — Integrācijas fonds un Tiesībsargs. Izrādījās, ka nevaram atteikties.

Vēl par nākamā gada budžetu — var piekrist, ka ir politiski loģiski to pieņemt nākamajai valdībai un Saeimai. Taču, ja šis budžets netiks sagatavots, tad mums, iespējams, draud tas pats, kas bija pagājušogad — sasteigta izdevumu griešana un nodokļu paaugstināšana pēdējā brīdī. Ko jūs atstāsit nākamajai valdībai pūrā? Ko gribat noteikti izdarīt, lai tai nebūtu pa galvu, pa kaklu pēdējā brīdī jāgriež un jāpaaugstina?

Ir minimālās lietas, par kurām vispār nav jautājumu, kā — makroscenārijs, budžeta bāze. Tālāk jau ir jautājums — ja mēs ejam cauri šiem funkciju vērtējumiem, tad ir izdevumu samazināšana atbilstoši šiem vērtējumiem, un tad jau nākamā Saeima var lemt, vai tas ir atbilstoši tās uzskatiem. Taču jebkurā gadījumā rāmim, kā budžets varētu izskatīties, lielā mērā ir jābūt. Cita lieta — cik lielā mērā šim budžeta veidošanas procesam varētu traucēt priekšvēlēšanu populisms. Ja būs partijas, kuras debates mēģinās ievadīt vienkāršotā vispārēju frāžu gaisotnē, ka jāstimulē ekonomika, jāsamazina administratīvie tēriņi un tad nekas nekur nav jāsamazina, tad, protams, mēs nekur nenonāksim. Es ceru, ka partijas šim procesam pieies pietiekami atbildīgi.

Ir novērots, ka jūsu viedoklis nereti atšķiras no finanšu ministra Repšes viedokļa. Piemēram, sākoties diskusijām par šā gada budžetu, viņš aizstāvēja viedokli, ka jāsamazina izdevumi par 500 miljoniem latu, bet jums bija pielaidīgāks viedoklis. Vai spēsit ar viņu vienoties par nostādnēm 2011.gada budžetam?

Es domāju, ka mēs par to spēsim vienoties. Manuprāt, mediji šo tēmu cenšas mākslīgi kultivēt. Skaidrs, ka finanšu ministram nereti konkrētos budžeta jautājumos ir nostāja, kas parasti ir visvairāk uz budžeta mazināšanu vērsta. Tas ir pilnīgi normāli, manuprāt, tā ir visās valdībās — pats esmu bijis finanšu ministrs un tā darba specifiku zinu. Ir finanšu ministra viedoklis, kas orientēts uz maksimālu budžeta izdevumu samazināšanu, bet valdības diskusijās parādās kompromiss vai gala viedoklis, kas beigās arī veido valdības lēmumu. Ja atceramies diskusiju par to, vai mēs ejam uz 8,5 procentu deficītu vai mazinām 500 miljonus, tad beigās esam nonākuši pie tā, ka 500 miljonus neesam samazinājuši, mēs esam nonākuši pie 8,5 procentu deficīta. Ja budžeta veidošanas gaitā ar aizdevējiem par to neizdevās vienoties, tad pēc ST lēmuma vienojāmies, ka mēs šo spriedumu pildām uz budžeta deficīta rēķina, nevis griežam citur simt miljonus.

Kā jūs vērtējat FM šonedēļ iesniegtos priekšlikumus atcelt samazināto PVN likmi virknei preču, to skaitā medikamentiem un grāmatām?

Es jau sākumā šim jautājumam pieskāros. Tātad, kamēr diskusija notiek vispārteorētiskā līmenī, ka jāpārnes nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņu, tikmēr visiem tas patīk. Kad izrādās, ka patēriņa nodokļi ir PVN un akcīze, tad uzreiz tas visiem nepatīk. Ministrijas priekšlikumā tieši šis uzstādījums lielā mērā ir iekšā — par nodokļu sloga pārnešanu uz patēriņu. Ja mēs gribam par to diskutēt, tad tā tas praksē izskatās. Tad mēs ejam šajā virzienā vai neejam?

Perspektīvā būtu jāiet arī uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu — arī tas, domāju, ir precīzi ieskicēts darba virziens.

Kāpēc valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu nospraust 2014.gadu kā eiro ieviešanas mērķa gadu?

Šādu lēmumu mēs pieņemsim, pašlaik ejam cauri nepieciešamajām procedūrām. Mēs jau pirmajā šā gada Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē par to vienojāmies, un, līdzko Finanšu ministrija būs sagatavojusi visus nepieciešamos dokumentus, lēmums tiks pieņemts. Nekādu konceptuālu domstarpību nav, mērķa datums tiks noteikts 2014.gada 1.janvāris.

Šķēles kungs gan ir teicis, ka nevajagot fetišizēt eiro ieviešanu — vai no Tautas partijas nebūs problēmas šajā jautājumā?

Vismaz līdz šim TP nekādas problēmas nav indicējusi.

Grieķijas problēmas dažos ir radījušas šaubas par eirozonas stabilitāti. Vai tas varētu ietekmēt Latvijas mērķi iestāties eirozonā?

Nedomāju, ka tas tiešā veidā varētu ietekmēt Latvijas mērķi iestāties eirozonā, bet tas, kādā veidā Grieķijas problēma tiks risināta, varētu ietekmēt arī Latvijas ekonomikas attīstību. Pašreiz jau diezgan skaidri iezīmējas, ka tomēr Grieķijai tiks sagatavota starptautiskā aizdevuma pakete vienā vai otrā versijā, lai nodrošinātu tai iespēju pārfinansēt savu parādu, kas nopietnākās problēmas varētu novērst. Ar Grieķiju situācija ir ļoti nepatīkama no tā viedokļa, ka eirozonas valstīm nav paredzēta iespēja, ka tām varētu izsniegt kaut kādus politiskus aizdevumus. Tika uzskatīts, ka tām pašām ir jāspēj vadīt savus budžeta deficītus un parādus. Tieši tāpēc arī visi šie Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi, to skaitā par trīs procentu budžeta deficītu, lai neviena valsts šādā situācijā nenonāktu. Izrādās, ka Grieķija vienkārši falsificējusi datus, un īstenībā budžeta deficīts pagājušogad bija 12,7 procenti no IKP. Tā, protams, ir ļoti nepatīkama situācija. Arī citās eirozonas valstīs šie deficīti ir samērā lieli, ap deviņiem procentiem, Spānijā, piemēram.

Jūs teicāt, ka tas varētu ietekmēt arī mūs? Kādā veidā?

Tādā veidā, ka budžeta deficīta mazināšana, protams, ir negatīvi ietekmējusi mūsu iekšzemes patēriņu. Tāpēc šo ekonomikas izaugsmes stratēģiju mēs lielā mērā esam orientējuši uz eksporta atbalstu un Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanu. Bet tas, cik sekmīga būs eksporta izaugsme, lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, kā attīstīsies ekonomika Eiropas Savienībā.

Ja Grieķijas problēmu dēļ ES ieslīgtu jaunā recesijā, tas negatīvi ietekmētu ārējo pieprasījumu un attiecīgi Latvijas ekonomiku. Bet, kā teicu, kaut kāda pakete Grieķijai tiek gatavota — kā saprotu, ir atrasts veids, kā, citām valstīm neizsniedzot Grieķijai politiski motivētus aizdevumus, izdarīt to caur valsts bankām vai kā tamlīdzīgi. Bet, nu, tas radīs jautājumus par eirozonas ticamību — cik nopietni eirozona uztver pati savus Māstrihtas kritērijus. Uzticamību eiro šī situācija, neapšaubāmi, mazina. Tajā pašā laikā nav nekāda pamata runām, kas brīžiem atskan, par eiro sabrukumu.

Vai, jūsuprāt, situācija ar Grieķiju varētu apdraudēt Igaunijas izredzes šogad iestāties eirozonā?

Domāju, ka tam tā nevajadzētu būt. Protams, klīst visādas runas, bet — kādi varētu būt “pret” argumenti? Igaunija, spriežot pēc visa, Māstrihtas kritērijus ir izpildījusi, nu tad ko — Grieķija nepilda Māstrihtas kritērijus, tāpēc neuzņemsim Igauniju? Īsti loģikas nav.

Kā tas ietekmēs Latviju, ja Igaunijai izdosies šogad pievienoties eirozonai?

Būs divējāds iespaids. Protams, tas būs pozitīvs signāls par reģionu kopumā. Jo Baltijas valstis kopumā tika uzskatītas par tādu kā krīzes smagāk ietekmēto ES reģionu — smagākā recesija pagājušogad bija Latvijā, otrā smagākā — Lietuvā, trešā — Igaunijā. Līdz ar to šā reģiona pievilcība ir mazinājusies. Igaunijas pievienošanās eirozonai, protams, būs pozitīvs signāls par reģionu kopumā.

Tajā pašā laikā konkrētiem investoru lēmumiem, kurā valstī izvietot investīcijas, Igaunijas eirozona varētu būt papildu faktors par labu šai valstij.

Vai tas, jūsuprāt, stiprinātu Latvijas sabiedrības apņēmību arī izdarīt visu, lai iestātos eirozonā?

Tas tāds filozofisks jautājums. (Smejas.) Mums jau patīk sevi salīdzināt ar igauņiem un uztraukties, ka viņi vienmēr ir kaut kur priekšā. No šī viedokļa — jā, varētu stiprināt Latvijas apņemšanos pievienoties eirozonai.

Taču Sabiedrība citai politikai savā kongresā nupat aktīvi rosināja diskusiju par lata devalvāciju kā ekonomikas atveseļošanas instrumentu. Kā jūs vērtējat viņu nostāju, un kā šādu diskusiju vispār var savienot ar valdības mērķi pievienoties eiro?

Nu, pievienošanos eirozonai šādas diskusijas, protams, apdraud, tas ir skaidrs. Bet, ja mēs paskatāmies arī uz šiem argumentiem pēc būtības, tad, manuprāt, devalvācijai ir daudz vairāk mīnusu nekā plusu. Par to tiek runāts kā par konkurētspējas veicināšanas faktoru, taču Latvijai kā ļoti mazai, ļoti atvērtai ekonomikai visas importa cenas, tai skaitā energoresursu un komponentu cenas, momentā pieaugtu. Šis konkurētspējas efekts, pat ja būtu, būtu samērā īss.

Visi argumenti par un pret ir plaši apskatīti un zināmi, un pat SCP ļaudis paši atzīst, ka devalvāciju nevarēs īstenot. Bet viņi ir jūsu partneri topošajā apvienībā Vienotība. Vai jūs saprotat, kāds ir viņu mērķis, veicinot šo diskusiju un zinot, ka tas nav iespējams?

Tas būtu jājautā pašai Sabiedrībai citai politikai.

Bet jums kopā būs jāstrādā pie ekonomiskās programmas, ko piedāvāt vēlētājiem. Kā jūs tajā savienosiet šīs nesavienojamās lietas?

Pie programmas strādājam, un tā nekādu devalvāciju neparedz.

Bet paraudzīsimies no vēlētāja viedokļa — ekonomikas programmā būs rakstīts “devalvācijai — nē!”, bet SCP ir ļoti skaļi pateikuši, ka viņi to gribētu apspriest. Kā tas ietekmēs apvienības spēju pieņemt lēmumus un nākt ar vienotu vēstījumu vēlētājiem?

Tā būs vēl mūsu iekšējā diskusija, un es domāju, mēs šo jautājumu atrisināsim. Un galu galā — skaidrs, ka mums būs vienota programma, par kuru būsim vienojušies. Programmas izstrāde jau ir samērā tālā stadijā, un, kā teicu, nekādu devalvāciju šī programma neparedz.

Tātad jūs neredzat briesmas, ka šī apvienība varētu startēt ar krasi atšķirīgu nostāju šādos fundamentālos jautājumos?

Nē, es šādas briesmas neparedzu.

TP un LPP/LC bīda uz priekšu PVN samazināšanu viesnīcām. JL nesaka “nē”, bet nesaka arī “jā”. Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?

Pirmkārt, par pašiem bīdītājiem — tieši TP un LPP/LC bija tie, kas palielināja PVN viesnīcām. Tas bija TP finanšu ministrs Slakteris, un tā bija toreizējā LPP/LC premjerministra vadītā valdība. Bet tā nav atbilde uz jautājumu pēc būtības.

Pēc būtības — man ir plānota tikšanās ar tūrisma nozares pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu argumentus. Gaidām arī Ekonomikas ministrijas (EM) atzinumu par šo jautājumu. Kad visi viedokļi būs uz galda, tad varēsim par to reāli diskutēt un pieņemt lēmumu. FM aprēķini rāda, ka tam ir negatīva ietekme uz budžetu — aptuveni astoņi miljoni. Ja tūrisma nozare un EM spēs pamatot, ka FM aprēķini balstās pieņēmumos, kuriem pretī ir kādi citi pieņēmumi, tad par šo jautājumu varēs diskutēt.

Bet vai tāds lēmums nebūtu pretrunā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem?

Es jau vairākkārt esmu uzsvēris, kā šāda veida iniciatīvām mums ir maz manevra iespēju. Protams, vienmēr var runāt par vienu vai otru niansi nodokļu politikā, bet mēs nevaram iet uz daudzu vai pat tikai dažu šādu lēmumu pieņemšanu, un skaidrs, ka mēs nevaram runāt par būtisku pamatlikmju mazināšanu.

Sarunu gaitā ar aizdevējiem par šo konkrēto teikumu bija daudz diskusiju, mēs arī to mazliet nomīkstinājām ar domu, ka vienmēr var parādīties kaut kādas nianses, kuras var nākties piekoriģēt. Bet jāatzīst, ka pats teikums sākotnējā dokumentā nebija iekšā, starptautiskie aizdevēji sāka uz to uzstāt, kad paklausījās Šķēles kunga publiskos izteikumus — ka visi nodokļi jāsamazina un tamlīdzīgi. Tajā brīdī tas teikums diemžēl parādījās, un izdabūt to ārā vairs nevarēja.

Vai ir iespējams, ka valdība vienojas to neatbalstīt, bet tas tomēr tiek pieņemts Saeimā, TP vienojoties ar opozīciju?

Tas jebkurā gadījumā būtu koalīcijas līguma pārkāpums, un mēs esam TP uzmanību uz to vērsuši. Bet arī balsojumā par mandātu starptautiskajiem aizdevējiem TP koalīcijas līgumu ir diezgan skaidri pārkāpusi.

Un kādas būtu sekas tādam līguma pārkāpumam?

Nu, kādas sekas… Protams, šī TP nostāja daudzos jautājumos, kā lai to pasaka, varētu būt konstruktīvāka. Mēs jebkurā gadījumā no savas puses esam skaidri pauduši gatavību turpināt ar viņiem strādāt — tik lielā mērā, cik viņi paši ir gatavi konstruktīvai sadarbībai.

TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns jau pateica, cik konstruktīvi — ka TP de facto vairs neesot valdībā un kopā ar opozīcijas LPP/LC mēģināšot valsti nostādīt uz kaut kādām citām sliedēm. Kā valdība varētu turpināt strādāt, ja TP un “mācītāji” izveidotu kopēju vēlēšanu apvienību?

Te ir vairākas lietas. Runājot par “citām sliedēm” — tieši TP kopā ar LPP/LC bija jau valsti uz citām sliedēm nostādījusi, un mēs tagad cenšamies to krīzi atrisināt, kas rezultātā radās — visas trekno gadu solīšanas un gāzēšanas līdz grīdai.

Kas attiecas uz LPP/LC, tad tā ir partija, ar kuru mēs arī esam gatavi sadarboties. Valdības izveides laikā mēs ar viņiem nopietni runājām par viņu dalību valdībā, kā zināms. No šī viedokļa tiešas ietekmes uz valdības darbu nav, ja viņi izvēlas veidot apvienību. Skaidrs, ka TP reitingi ir tādi, ka ir nopietnas bažas par 5% barjeras pārvarēšanu, līdz ar to kaut kādas izdzīvošanas stratēģijas viņiem ir jāmeklē, un pievienošanās LPP/LC varbūt ir viena no šādām izdzīvošanas stratēģijām.

Jūs domājat, ka ir?

Nu, tas jāvērtē pašai TP. Tā vairs nav mana kompetence.

Taču mēs redzam, ka, kaut arī viņi zaudēja balsojumā par pilnvarojumu valdībai, TP nav īsti mierā un turpina knosīties. Tas nemitīgi rada jautājumu — vai kādā brīdī viņi nebūs ieinteresēti iziet no valdības. Vai jūs domājat, ka jūsu valdība nostrādās līdz Saeimas vēlēšanām?

Es domāju, ka jā. Un arī TP publiski vairākkārt apliecinājusi gatavību turpināt strādāt valdībā un būt konstruktīva, negāzt valdību, un tamlīdzīgi.

JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nupat partijas kongresā pateica, ka ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ievēlēšana esot vienīgais jautājums, kas līdz vēlēšanām varot sašūpot valdības koalīciju. Kādu jūs prognozējat Saeimas balsojumu, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izvirzītu Maizīša kandidatūru?

Es, protams, gribētu cerēt uz pozitīvu balsojumu. Manuprāt, Maizīša kungs savā iepriekšējā darbībā ir apliecinājis, ka labi un kompetenti tiek galā ar darba pienākumiem. Nav bijis pamata šaubīties arī par viņa godaprātu. Līdz ar to es uzskatu, ka viņš ir piemērots kandidāts, un man ne sevišķi izprotama ir atsevišķu partiju vai politiķu samērā histēriskā reakcija uz Maizīša kungu. Iespējams, šiem konkrētajiem politiķiem ir kaut kāds pamats bažām par prokuratūras darbību.

Var iedomāties, kāds pamats bažām ir jūsu ciešāko koalīcijas partneru “zaļo zemnieku” premjerministra amata kandidātam, apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Vai šis jautājums var sašķobīt jūsu pašlaik tik šķietami harmoniskās attiecības ar ZZS?

JL savu nostāju ir paudis — ja Maizīša kunga kandidatūra tiks izvirzīta — un mēs zinām, ka Maizīša kungs ir publiski apliecinājis savu gatavību kandidēt, tad mēs šo kandidatūru atbalstīsim. Par pārējām partijām — tās, kā zinām, ieņem nogaidošāku pozīciju, gaida faktisko nomināciju. Bet atcerēsimies, ka iepriekšējo reizi, kad notika Maizīša kunga pārvēlēšana, daudzām partijām arī bija iebildumi, taču beigās Maizīša kungu tomēr apstiprināja.

Tad jūs uzskatāt, ka šis nebūs tas jautājums, kura dēļ valdība varētu krist?

Es nedomāju, ka tas varētu būt jautājums, kura dēļ valdība varētu krist. Protams, ir iespējamas domstarpības koalīcijā, bet šis arī nav jautājums, kas būtu tieši saistīts ar valdības darbu. Tā ir Saeimas kompetence — balsot par attiecīgo amatpersonu, un tā ir arī no valdības neatkarīga institūcija.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(47 balsotāji )
Komentāri
121.

Sludinājumi jau Krievijas portālos iekšā

+

lai nāk vienalga kas, kaut čukčas, un savāc šito muļķu zemi.
======

nebrīnītos, ja vietējie krievi par Krievijas ekonomiku domā tāpat kā Lelle par Latviju – un mūsu Lelli uztvers kā nepielūdzamu un neuzveicamu ekonomisko Iekarotāju,kas krieviem atņem darbu un mātušku.
Un tā ir dzīves īstenība.

Novēlēsim Lellei veiksmi Krievijas iekarošanā!
:)

122.

Redz Lelle man Tev grūti protams oponēt , jo visa uzņemējdarbība, kur esmu darbojies un to turpinu darīt nav saistīta ar valsts pasūtījumiem , konkursiem u.t.t. Man ir pietiekami daudz paziņu ,kas arī uzsvaru neliek uz valsts pasūtījumiem , bet paļaujas uz savām spējām un zini – strādā un nesūdzas. Varbūt te meklējama problēmas sāls?

123.

Nelaime jau nav tikai valsts pasūtījumos. Nelaime ir tā, ka uzņēmējdarbība ir vērsta uz iekšējo tirgu, bet šis tirgus ir apstājies, jo vienkārši ne tikai valstij, bet arī pašvaldībām, juridiskajām un privātpersonām vairs nav naudas. Vajadzības ir pēc šiem pakalpojumiem, bet naudas nav.

124.
Kurmītis >> lno
2010. gada 9. marts, 22:46

+++Gribēji nodemonstrēt salto, bet kā vienmēr nokriti uz pakaļas. Jau sen esmu lasījis Ēlertes rakstu, bet tāds “sīkums” – tie ir p.g. skaitļi. Lai cik tev nepatīkami arī nebūtu, šī gada skaitļi rada labāku ainu un droši viem tadēļ tos arī neminēji.+++

Kādi tev „pagājušā gada skaitļi”, sviestainais tu mans?
ŠĪ GADA skaitļi NERĀDA labāku ainu – vismaz bezdarba jomā noteikti. To pat ar slotu nozvetētam hunveibinam – fanātiķim un sorozīdu pakaļlaižai vajadzētu saprast. To pat tevis citētajā Delfu rakstiņā varēja izlasīt, ka bezdarbs turpina PIEAUGT- janvārī par 0,5%

Bet būtiskākais jau ir tas, ka tu muldēji kārtējo reizi, ka „Kurmītis melo, ka ausis vien kust.” brīdī, kad es CITĒJU tevis tik mīļoto ēlerti. Tā ka tavs apgalvojums ir vistiešākā ĒLERTES apvainošana melos, nevis manis. Un šo FAKTU neviens nespēj ne atcelt, ne izdzēst – jebkurš var to skaisti aplūkot komentā Nr.99 …. un arī jebkādas tavas pretenzijas tagad pret šo faktu izcelsmi vai precizitāti vai atskaites termiņu ir pretenzijas tieši ēlertei nevis man.

Tava vēkšķēšana ir vienkārši nožēlojama – vēl jo vairāk, ka ikvienam ir iespēja onlainā redzēt, cik „objektīvs” ir tavs viedoklis un – kā tu un tev līdzīgie mēdz „šķirot” faktus … un piešķirt tiem patiesības jeb melu statusu tikai un vienīgi atkarībā no tā, kurš tieši tos pasaka – savējais vai ne … :)
… kad tiek AKLI ticēts visam tam, ko saka tāda savējā sorozīde ēlerte un noliegts VISS, ko saka tāds ne-savējais Kurmītis … pat, ja Kurmītis saka tieši to pašu, ko ēlerte … :)
… un tev vēl pietiek nekaunības pēc visa šitā dēvēt sevi un savus „vienotības rosola” sektantus par „tautas labāko, domājošo daļu” un radīt ar pirkstiem uz citiem, ka viņi, redz esot tie lumpeni, tie ietekmējamie un manipulējamie ?? … … ta intelektuāli garīgais plukata un pabira tu esi … bez mazākās šaubu ēnas … :) :) :)

125.

Vēl piebildīšu, ka paralēli savam tiešajam darbam, es reizēm griezu augšā apjomīgus tehniskos projektus…tupēju cauriem vakariem un kad nāca gatavs, bija jāveic saskaņojumi un jānodod, ņēmu darbā atvaļnājumu. Tagad šo projektu arī vairs nav, jo projektēšana apturēta.Vīram bizness sabrucis, bet monopolisti(komunālie, Latvenergo, Lattelekom u.c.) gan grib labi dzīvot un lai tik šiem turpinu maksāt, bet no kā???
Te atliek visu sist augšā un nopirkt vienvirziena biļeti…attur vienīgi 3. pasaules kara draudi. Nupat Igaunijā piedzimis teļš ar divām galvām un tas arī ir kara vēstnesis.

126.
Kurmītis >> Lelle
2010. gada 9. marts, 23:04

+++Tagad šo projektu arī vairs nav, ….Vīram bizness sabrucis, …. Te atliek visu sist augšā un nopirkt vienvirziena biļeti… +++

Tad jau tavs mūža sapnis ir piepildījies, ko? To taču tieši tu gribēji, cik tevi atceros – lai tie “treknie gadi” pēc iespējas ātrāk beidzas, ko? Nu tagad viņi ir cauri – un ko tad tagad īdi? Izklausās pēc pasakas par Zelta Zivtiņu, kur kašķīgā veča, pabijusi gan kundzes, gan kņazienes ādā beigās atkal sēž pie sasistās siles … :)

127.

Tu esi teorētiķis, bet praktiski Tev nav ne mazākās sajēgas no uzņēmējdarbības. Tu piesauc teorijas,kas katram muļķim zināmas, bet uzņēmējdarbībā teorija bieži vien aiziet pa gaisu…pietiek kādam nesamaksāt parādus, lai uzņēmums sāktu šķobīties.Un tādu nav mazums. Nu pat viens paziņa, nu dikti spēcīgs uzņēmējs, man teica, ka Latvijā vairs nav ko darīt un viņš strādā tikai pa Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu.Tā ka mēs neesam tie muļķi kā dažam labam te liekas.

128.

Tu labāk pieveries, jampampiņ! Tādi kā Tu aprija tautas sapelnīto naudu un vēl te plāties kā $ūds uz mieta! Ko Tu te laiku veltīgi kavē, ej vēl pazodz…vai nav vairs ko zagt? Dombrovskis nelaiž klāt?
Par mani Tu vari neuztraukties, es izkulšos jebkuros laikos, jo protu strādāt, atšķirībā no tādiem jampampiņiem un slaistiem kā Tu.
Svēti iesaku Tev atvērt portālu un izlasīt Sarunas ar lasītāju. Smejas tas, kas smejas pēdējais…

129.

Es pa Latvijas uzņēmējdarbību ņemos no 1991.gada. Spektrs ir varen plašs sākot no tirdzniecības ( mazum un vairum ) beidzot ar ražošanu ( tai skaitā lauksaimniecisko ) un pakalpojumiem . Mans varbūt subjektīvias viedoklis , bet nu tāds viņš ir ,ka jebkurā lietā ko tu dari svarīgas ir zināšanas un aiz tās ir jāstāv cilvēkam ,kas konkrēto sfēru vada – ar to domāju cilvēku ,kas tam nododas ar sirdi un dvēseli plus nav muļķis.
Tāpat mans secinājums ir tāds ,ka jebkuršs bizness ar ko man ir nācies nodarboties prasa pietiekami ilgu laika periodu pieredzes gūšanai un nav tā ,ka šorīt pamodos un vakarā rubuļi sāk ripot.
Tagad parunasim par pieredzi darbam ārpus pilsētas – 90.gadu otrajā pusē Lēdmanē par tiem laikiem pieklajīgu summu saorganizēju ar kompanjoniem kokzāģētavu ( angārs , transporti, zāģi u.t.t. kopā pie 100 000 Ls investīcijas )- nočakarējos gadus četrus , darbi gāja, eksports arī , bet tu redzi ,ka kaut kas nav riktīgi – zini kur problēma – cilvēkos . Es nespēju saprast kā var būt tā ,ka cilvēkam esi gatavs maksāt normālu algu , apkārt visi raud ,ka naudas nav , bet kad jāstrādā , tad nopelna polšam un pazūd uz vairākām dienām. Bez maz bij jāved strādnieki no Rīgas.
Vēl viens stāsts – tam 12 gadi . Sākām ar kolēģi mazu biznesiņu sieviešu skaistumkopšanas jomā . Tagad pēc 12 gadiem ir atestēta apmācības skola, plus Rīga ir centrs , kur vairākām produktu līnijām top dizains un kur notiek daļēja produkcijas fasēšana un pēc tam eksports pa visu pasauli – tai skaitā tādas eksotiskas vietas kā Jaunzēlande AAE.
Un konkrēti runājot par Tava vīra biznesu – es protams nezinu cik Tev jauna vai veca tehnika , bet es pastāstīšu vienu mazu stāstu , kas man regulāri nāk prātā domājot par situāciju Latvijā un par ko atceros braucot cauri Polijai, Slovākijai. Es daudzus gadus palīdzu iepirkt spectehniku Vācijā. Kas man liek aizdomāties – ir mums Latvijā uzņēmumi ,kas gatavi pirkt teiksim jaunus pašizgāzējus , kas maksā rupji runājot 100000 EUR , kamēr tajā pašā laikā vari nopirkt lietotus pa 25000-30000 EUR. Pie kam tie paredzēti darbam tepat vietējā darba tirgū . Kā likums tos pērk līzingā vai par kredīta naudu. Kas viņi var veikt trīsreiz vairāk darba? Prestiža jautājums? Un beigās ,kad beidzas darbs tad sanāk kā pagajušovasar , kad viens dānis no bankas pa puscenu nopirka praktiski jaunus pašizgāzējus ( 20 gab.) , bet uzņēmums čau.
Un galvenais – nevajag balstīties uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem – tie ir labi , naudīgi , bet redz kā gadās.

130.
Kurmītis >> Lelle
2010. gada 10. marts, 08:49

Tu kļūsti rupa, tātad tev nav taisnība ! … :)
Un vēl – no kurienes tu ņēmi, ka es par tevi uztraucoties ?? Ta nevienu pašu mirkli! Tieši otrādi – es priecājos, ka tagad reāli gūsti iespēju izbaudīt to, pēc kā tik ilgi – vairākus gadus tiecies – jēlo laiku valdīšanu, viņu „veiksmes stāstu” un „sasniegumus”, ar kuriem Plīša Lācis, redz, ka pat lepojas ! … :)

> Lelle
Tu Beta, liecies tik gudra kā pirtnieka suns. Tad nāc uz laukiem, uztaisi uzņēmumu un parādi ko māki!
———-
Būt pirtnieka sunim ir laba lieta, nav jāgaudo kā izsalkušam vilkam uz mēnesi… :) :) :)

Ja nopietni, tad tas, ko zinu, mani glābj šai krīzes situācijā. Savas zināšanas varu sekmīgi pārdot.

Jau teicu, man radi laukos. Ik pa laiciņam būvē sapņu pilis. Pasēžam parunājam. Kad jautāju kā jūs darīsiet to un to, lielākoties atklājas, ka par to nav pat iedomājušies, kur nu vēl rēķinājuši cik tas izmaksās.
Dažus gadus atpakaļ izdomāja, ka audzēs upenes lielā plantācijā. Jautāju, kā novāksiet, kur realizēsiet. Atbildēja, ka novākšanai ņemšot bezdarbniekus, bet realizēs sulu ražotājiem. Dikti idejas pārņemti bija.Par cik zemes pašiem diezgan, sastādīja ~ 500 krūmus. Problēmas sākās kad krūmi sāka ražot. Izrādījās, lai nodotu sulu lielražotājiem ogas tiem jāpiegādā pašiem, pie tam ne pa drusciņai (dažām kastītēm), bet lielā porcijā. Novākt to lielo porciju ātri nevar, jo tad jāsavāc kaudze bezdarbnieku, lai novāc reizē visus krūmus. Tā ka tas bija dažus gadus atpakaļ, tad bezdarbnieki prasīja tik daudz, ka pāri praktiski nekas nepalika, un strādāja arī gariem zobiem. Pierēķinot transporta izmaksas, lai ogas aizvestu, pāri tiešām nekas nepalika. Bija vēl kaudze citu problēmu, ko te nepārskaitīšu.
Patreiz rezultāts – aizaugusi ogu plantācija, kur rudenī sabrauc radi un kaimiņi un lasa ogas savām vajadzībām. Labi, ka ieguldītās izmaksas bija vien jauno krūmu vērtība un pašu darbs.
Ko gribu teikt? Ka mūsdienu apstākļos uzņēmējdarbība tomēr prasa rūpīgu analīzi un aprēķinus, dažādu risku apzināšanu.
Lai Tev veicas jūsu jaunajā biznesa virzienā, bet neesi tik klaigājoši ietiepīga, pasēdiet un parēķiniet, ko jaunais virziens prasīs un nesīs.

AICINU VAKT PARAKSTUS AR PRASIBAM VALDIBAI UN PREZIDENTAM.
1.PAPLASINAT PREZIDENTA PILNVARAS-APSTIPRINAT VALDIBAS VADITAJU.
2.ATGRIET VARU TAUTAI-TIESA DEMOKRATIJA,REFERENDUMI.
3.IEVIEST VIENOTO DARBA SAMAKSAS SISTEMU-VISIEM VALSTS SEKTORA.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Spiediena privatizēt nav (59)
Sanita Jemberga

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books