Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Autori: Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 7. marts 23:47
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — tāds viņš lielākoties ir arī šajā sarunā par aizvadīto gadu, turpmāko darbu pie nodokļu izmaiņām un 2011.gada budžeta, sadarbību ar koalīcijas nemiernieku Tautas partiju un valdības stabilitāti līdz vēlēšanām. Smiekli jautājumā par pakaļdzīšanos Igaunijai ir izņēmums.

Drīz būs pagājis gads, kopš kļuvāt par Ministru prezidentu. Gads nav bijis viegls. Kurš bija grūtākais brīdis?

Grūtākie brīži ir bijuši divi — 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšana un 2010.gada budžeta pieņemšana. Jo tie bija arī kritiskie punkti gan Latvijas ekonomikai, gan koalīcijai. Nācās pieņemt ļoti smagus, nepopulārus lēmumus, lai samazinātu budžeta deficītu.

Vai ir palikusi prātā kāda konkrēta epizode vai, piemēram, bezmiega nakts?

Jāsaka, gan devītā gada grozījumi, gan desmitā gada budžets ir bijuši pietiekami gari un sarežģīti procesi, tur nav bijis tāds viens brīdis, ir bijuši daudzi kritiski momenti.

Vai ir bijis kāds viens brīdis, kad bija īpaši liels gandarījums, ka izdarīts tiešām svarīgs darbs? Kāda, piemēram, bija sajūta pēc balsojuma Saeimā 21.janvārī par pilnvarojumu valdībai turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem?

Kas atteicas uz šiem budžetiem, protams, nevar teikt, ka būtu bijis liels gandarījums par to pieņemšanu. Skaidrs, ka tie bija smagi, bet nepieciešami lēmumi. Tā ka runāt par gandarījumu budžeta kontekstā īsti nevarētu, jo tika mazināti izdevumi, celti nodokļi.

Runājot par Saeimas balsojumu par pilnvarojumu turpināt starptautiskā aizdevuma programmu — to es uztveru ar dalītām jūtām. No vienas puses, bija ļoti svarīgi, ka šis pilnvarojums tika saņemts un Saeimas vairākums atbalstīja gan pilnvarojumu, gan finanšu ministra ziņojumu. Bet tas arī diezgan skaidri iezīmēja tās grūtības, kas ar šiem jautājumiem ir koalīcijā.

Jums stājoties amatā, bija skaidrs, ka priekšā ir ļoti smags darbs. Vai esat sasniedzis visu , ko bijāt cerējis šajā amatā izdarīt?

Vienmēr var gribēt vairāk, taču tie galvenie uzstādījumi, kas tika pieteikti — nodrošināt valsts maksātspēju un samazināt budžeta deficītu līdz daudzmaz saprātīgam līmenim, — ir izdarīti.

Jūs teicāt, ka darbi bija nepieciešami, bet īsta gandarījuma no tiem nebija. Starp vislielākajiem pārmetumiem jūsu valdībai ir lēmums samazināt pensijas. Pirmkārt, tāpēc, ka tas neatbilda teiktajam pirms pašvaldību vēlēšanām, otrkārt, to pēc tam atcēla Satversmes tiesa (ST). Kā jūsu valdība varēja pieļaut tādu kļūdu?

Jāatceras, pirmkārt, budžeta grozījumu konteksts. Šis bija viens no lēmumiem, kas bija apstiprināts jūnija vienošanās, kuru bija parakstījuši gan visu koalīcijas partiju vadītāji, gan sociālie partneri — LDDK, LBAS, gan sadarbības partneri — Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Pašvaldību savienība, gan galu galā arī Pensionāru federācija. Tas bija viens no lēmumiem, kas faktiski ļāva nodrošināt 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšanu un starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu. Ja šo lēmumu nebūtu, sekas būtu bijušas daudz negatīvākas.

Otrkārt, teikt, ka mums ir atrisinātas visas problēmas sociālajā budžetā, nu nekādi nevar. Ja paskatāmies 2009.gada budžeta izpildi, pamatbudžeta izdevumus kopumā esam samazinājuši par 15 procentiem, bet sociālā budžeta izdevumi vēl pirms ST sprieduma ir pieauguši par 19,4 procentiem. Ar ST [spriedumu] var pieskaitīt tās summas klāt, līdz ar to tagad Labklājības ministrija izstrādā priekšlikumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai.

Jo ar šiem ST spriedumiem virtuālais sociālā budžeta uzkrājums, kas it kā ir bijis — tie skaitļi variē starp 800 miljoniem un miljardu —, 2011.gadā būs iztērēts, un tālāk sociālais budžets, pēc pašreizējām prognozēm, ieņems divas trešdaļas no tā, ko tērēs. Šis jautājums neizbēgami būs jārisina.

Ņemot vērā ST spriedumu — vai ir iespējams vispār samazināt pensijas atbilstoši Satversmei?

Es nedomāju, ka pēc ST sprieduma kāds tam ķersies klāt. Līdz ar to tas drīzāk ir jautājums par kādiem ilgtspējas pasākumiem, to skaitā potenciāli pensijas vecuma paaugstināšanu. Acīmredzot jāizvērtē arī dažādi pabalsti. Interesanti, ko ST šajā kontekstā teiks par pabalstiem, jo vismaz māmiņu algām visi pārejas periodi ir ievēroti, tā ka no šī aspekta nekādiem iebildumiem nevajadzētu būt.

Spriežot pēc viņu pārliecības, ka nedrīkst samazināt ne algas, ne pensijas, spriedums varētu būt līdzīgs…

To redzēsim. Par algām viņi pagaidām lēmuši, ka tikai tiesnešiem nedrīkst samazināt. Ja palasa motivējošo daļu spriedumā par pensijām, tad attiecībā uz pabalstiem vismaz daļa par pārejas periodu, kas bija viens no lielākajiem pārmetumiem, ir izpildīta.

Kas tagad ir valdības galvenie darbi līdz vēlēšanām?

Galvenie darbi, kuriem jau esam ķērušies klāt, un lielā mērā to esam iezīmējuši arī reformu vadības grupas programmā, ir jautājumi par vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm. Pirmo dokumentu diskusijai Finanšu ministrija (FM) jau ir sagatavojusi un nosūtījusi sociālajiem partneriem, kuri tagad to izvērtē. Protams, jāveic sagatavošanās darbi 2011.gada budžetam, un valdībā jau ir apstiprināts tā izstrādes grafiks.

Neapšaubāmi, ka būtiskākā sociālā problēma, pie kuras ir jāstrādā, ir bezdarbs. Mēs jau esam vairāk nekā 14 miljonus latu piešķīruši papildus tā sauktajai simt latu programmai, un pieļaujam tai piešķirt vēl papildu līdzekļus. Esam pārdalījuši Eiropas Savienības fondus uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, lai stimulētu ekonomiku.

Par 2011.gada budžetu Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs teicis, ka deficīta samazināšana par 400 miljoniem tagad ir galvenais darbs. Kā, jūsuprāt, to varēs izdarīt?

Jā, kopējās fiskālās konsolidācijas apjoms 2011. un 2012.gadā varētu būt starp 800 un 900 miljoniem latu. Tas ir tāds, teiksim, samērā piesardzīgs vērtējums. Kā mēs zinām, pat Latvijas Banka savās prognozēs ir nedaudz optimistiskāka. Tas attiecas arī uz šā gada ekonomikas prognozi, kurā kopumā tiek prognozēta četru procentu recesija, bet LB prognozē 2,5 procentu recesiju.

Līdz ar to pateikt, kāda būs precīzā summa — vai tie būs 400 miljoni, vai, cerams, mazāk —, varēsim tikai tad, kad redzēsim vismaz pusgada budžeta un ekonomikas rezultātus. Jo daudz kas būs atkarīgs no tā, kā atkopsies ekonomika un kāda attiecīgi būs nodokļu ieņēmumu prognoze. Budžeta deficītā jānoiet no 8,5 procentiem no IKP uz sešiem. Daļu no tā nosegs 2011.gadā plānotā izaugsme.

Bet nebūs tā, ka nekas nebūs jāsamazina. Kur jūs redzat iespējas to darīt?

Galvenie virzieni jau daļēji ir iezīmēti. Viens ir jautājums par vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm, kur, protams, ir daudzas pozitīvi skanošas lietas. Teiksim, kad runājam par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, tad ar šo tēzi visi parasti ir apmierināti. Kad izrādās, ka patēriņa nodokļi ir PVN un akcīze, tad tā diskusija pagriežas pavisam citādi. Bet, protams, daļa konsolidācijas nāks no šīm pamatnostādnēm un attiecīgiem nodokļu pasākumiem.

Daļa, protams, nāks no turpmākiem administratīvo tēriņu samazinājumiem, bet uzreiz gribu teikt, ka nevajadzētu klausīties tās partijas, kuras varbūt pirms vēlēšanām stāstīs, ka tur var dabūt ārā visus 400 vai cik tur būs nepieciešams miljonus. Jo visu ministriju centrālie aparāti kopā ar Valsts kanceleju, Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju — tie šogad ir 45 miljoni. Protams, es paredzu ļoti smagas debates starp partijām un starp ministrijām par konkrētiem izdevumu samazināšanas priekšlikumiem. Tagad reformu vadības grupā atkārtoti iesim cauri funkciju izvērtējumam, lai būtu sagatavotas visas iespējas, pie kurām strādāt.

Skaidrs arī tas, ka atbilstoši likumam par budžeta un finanšu vadību 2011.gada budžetu pieņems nākamā valdība un apstiprinās nākamā Saeima. Līdz ar to gala lēmumi būs jāpieņem pēc vēlēšanām. Tur ir ļoti liela loģika, manuprāt, jo, priekšvēlēšanu gaisotnē taisot budžetu, var salikt tādus brīnumus iekšā, ar kuriem nākamie vienkārši nevarēs tikt galā. Bet, protams, tas nozīmē, ka mums ir jāizdara liels sagatavošanas darbs.

Jūs pieminējāt funkciju izvērtēšanu. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz arī strukturālās reformas valsts pārvaldē. Jums pārmet, ka tā vietā jūsu valdība īsteno lineāru štatu un atalgojuma samazināšanu. Kā jūs definētu, kas ir strukturālās reformas valsts pārvaldē?

Vienošanās paredz strukturālās reformas trīs galvenajās jomās…

Jā, arī veselības aizsardzībā un izglītībā, taču varbūt jūs varētu pateikt, ko tas nozīmē tieši valsts pārvaldē.

Tie darba virzieni, kuros esam gājuši un kur, es domāju, tas būs jāturpina, ir, pirmkārt — to var saukt par strukturālo reformu vai mazināšanu, bet ir skaidrs, ka “treknajos gados” administratīvais aparāts ir krietni uzblīdis un vienkārši ir jāsamazina. Lineāri vai strukturāli — par to vienmēr var diskutēt. Pagājušajā gadā esam samazinājuši ministriju centrālos aparātus vidēji par 30%, aģentūru skaitu — uz pusi.

Attiecībā uz strukturālām pārmaiņām ir iezīmēti vairāki darba virzieni — atbalsta funkciju centralizācija, kas ļaus panākt samērā ievērojamus ietaupījumus, virzība uz vienas pieturas aģentūras modeli un pakalpojumu pieejamību caur vienas pieturas aģentūrām elektroniski.

Pagājušogad bija mēģinājums veikt funkciju auditu. Tas bija uzdots ministrijām, un katra konstatēja, ka vai visas funkcijas ir ārkārtīgi svarīgas un neko nevar samazināt. Kāda īsti ir atšķirība starp lineāru samazināšanu un strukturālām reformām? Kāpēc divi dažādi nosaukumi, jūsuprāt, vienam un tam pašam?

Tas nav viens un tas pats, protams, un arī veidojot 2010.gada budžetu, mēs pielietojām jaunu pieeju, ka vērtējām nevis ministrijas un lineāri mazinājām, kā tas noticis citās reizēs, bet gan konkrētās ministriju funkcijas, kuru ir pāri pār tūkstoti. Visām bija iedots tāds kā vidējais svērtais vērtējums, uz kuru balstoties pieņēmām lēmumus, cik funkcijas tiek samazinātas, un attiecīgi mazinājām budžetu.

Protams, taisnība, ka izrādījās, ka dažas no funkcijām, kuras bija guvušas samērā mazu novērtējumu, politiski izrādījās ārkārtīgi neaizstājamas, un debates aizgāja tā, ka neko būtisku mazināt nevarēja.

Kāpēc nevarēja īstenot Einara Repšes ierosinājumu, ko pērn pavasarī viņš izteica kopā ar priekšlikumu veidot nulles budžetu — arī funkciju auditu sākt no nulles, definējot, kādas funkcijas vispār vajadzīgas, nevis vērtējot esošās?

Manuprāt, šī pieejas atšķirība nav tik būtiska — vai mēs paņemam jau esošu budžetu, kurā vērtējam esošās funkcijas, un beigās dažas funkcijas, kuras saņēmušas zemu vērtējumu, tāpat izrādās politiski ārkārtīgi vajadzīgas, vai arī mēs šīs pašas funkcijas mēģinām vēlreiz uzradīt no nulles, un tad atkal izrādīsies, ka šīs zemu novērtētās funkcijas, kuru tajā sarakstā nebūs, ir ārkārtīgi nepieciešamas.

Protams, ja to darīs ministrijas pašas.

Šajā gadījumā pat bija valdības gatavība no kaut kādām funkcijām pilnībā atteikties, no kurām, kā izrādījās, mēs nevarējām pilnībā atteikties. Divus piemērus varu nosaukt — Integrācijas fonds un Tiesībsargs. Izrādījās, ka nevaram atteikties.

Vēl par nākamā gada budžetu — var piekrist, ka ir politiski loģiski to pieņemt nākamajai valdībai un Saeimai. Taču, ja šis budžets netiks sagatavots, tad mums, iespējams, draud tas pats, kas bija pagājušogad — sasteigta izdevumu griešana un nodokļu paaugstināšana pēdējā brīdī. Ko jūs atstāsit nākamajai valdībai pūrā? Ko gribat noteikti izdarīt, lai tai nebūtu pa galvu, pa kaklu pēdējā brīdī jāgriež un jāpaaugstina?

Ir minimālās lietas, par kurām vispār nav jautājumu, kā — makroscenārijs, budžeta bāze. Tālāk jau ir jautājums — ja mēs ejam cauri šiem funkciju vērtējumiem, tad ir izdevumu samazināšana atbilstoši šiem vērtējumiem, un tad jau nākamā Saeima var lemt, vai tas ir atbilstoši tās uzskatiem. Taču jebkurā gadījumā rāmim, kā budžets varētu izskatīties, lielā mērā ir jābūt. Cita lieta — cik lielā mērā šim budžeta veidošanas procesam varētu traucēt priekšvēlēšanu populisms. Ja būs partijas, kuras debates mēģinās ievadīt vienkāršotā vispārēju frāžu gaisotnē, ka jāstimulē ekonomika, jāsamazina administratīvie tēriņi un tad nekas nekur nav jāsamazina, tad, protams, mēs nekur nenonāksim. Es ceru, ka partijas šim procesam pieies pietiekami atbildīgi.

Ir novērots, ka jūsu viedoklis nereti atšķiras no finanšu ministra Repšes viedokļa. Piemēram, sākoties diskusijām par šā gada budžetu, viņš aizstāvēja viedokli, ka jāsamazina izdevumi par 500 miljoniem latu, bet jums bija pielaidīgāks viedoklis. Vai spēsit ar viņu vienoties par nostādnēm 2011.gada budžetam?

Es domāju, ka mēs par to spēsim vienoties. Manuprāt, mediji šo tēmu cenšas mākslīgi kultivēt. Skaidrs, ka finanšu ministram nereti konkrētos budžeta jautājumos ir nostāja, kas parasti ir visvairāk uz budžeta mazināšanu vērsta. Tas ir pilnīgi normāli, manuprāt, tā ir visās valdībās — pats esmu bijis finanšu ministrs un tā darba specifiku zinu. Ir finanšu ministra viedoklis, kas orientēts uz maksimālu budžeta izdevumu samazināšanu, bet valdības diskusijās parādās kompromiss vai gala viedoklis, kas beigās arī veido valdības lēmumu. Ja atceramies diskusiju par to, vai mēs ejam uz 8,5 procentu deficītu vai mazinām 500 miljonus, tad beigās esam nonākuši pie tā, ka 500 miljonus neesam samazinājuši, mēs esam nonākuši pie 8,5 procentu deficīta. Ja budžeta veidošanas gaitā ar aizdevējiem par to neizdevās vienoties, tad pēc ST lēmuma vienojāmies, ka mēs šo spriedumu pildām uz budžeta deficīta rēķina, nevis griežam citur simt miljonus.

Kā jūs vērtējat FM šonedēļ iesniegtos priekšlikumus atcelt samazināto PVN likmi virknei preču, to skaitā medikamentiem un grāmatām?

Es jau sākumā šim jautājumam pieskāros. Tātad, kamēr diskusija notiek vispārteorētiskā līmenī, ka jāpārnes nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņu, tikmēr visiem tas patīk. Kad izrādās, ka patēriņa nodokļi ir PVN un akcīze, tad uzreiz tas visiem nepatīk. Ministrijas priekšlikumā tieši šis uzstādījums lielā mērā ir iekšā — par nodokļu sloga pārnešanu uz patēriņu. Ja mēs gribam par to diskutēt, tad tā tas praksē izskatās. Tad mēs ejam šajā virzienā vai neejam?

Perspektīvā būtu jāiet arī uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu — arī tas, domāju, ir precīzi ieskicēts darba virziens.

Kāpēc valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu nospraust 2014.gadu kā eiro ieviešanas mērķa gadu?

Šādu lēmumu mēs pieņemsim, pašlaik ejam cauri nepieciešamajām procedūrām. Mēs jau pirmajā šā gada Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē par to vienojāmies, un, līdzko Finanšu ministrija būs sagatavojusi visus nepieciešamos dokumentus, lēmums tiks pieņemts. Nekādu konceptuālu domstarpību nav, mērķa datums tiks noteikts 2014.gada 1.janvāris.

Šķēles kungs gan ir teicis, ka nevajagot fetišizēt eiro ieviešanu — vai no Tautas partijas nebūs problēmas šajā jautājumā?

Vismaz līdz šim TP nekādas problēmas nav indicējusi.

Grieķijas problēmas dažos ir radījušas šaubas par eirozonas stabilitāti. Vai tas varētu ietekmēt Latvijas mērķi iestāties eirozonā?

Nedomāju, ka tas tiešā veidā varētu ietekmēt Latvijas mērķi iestāties eirozonā, bet tas, kādā veidā Grieķijas problēma tiks risināta, varētu ietekmēt arī Latvijas ekonomikas attīstību. Pašreiz jau diezgan skaidri iezīmējas, ka tomēr Grieķijai tiks sagatavota starptautiskā aizdevuma pakete vienā vai otrā versijā, lai nodrošinātu tai iespēju pārfinansēt savu parādu, kas nopietnākās problēmas varētu novērst. Ar Grieķiju situācija ir ļoti nepatīkama no tā viedokļa, ka eirozonas valstīm nav paredzēta iespēja, ka tām varētu izsniegt kaut kādus politiskus aizdevumus. Tika uzskatīts, ka tām pašām ir jāspēj vadīt savus budžeta deficītus un parādus. Tieši tāpēc arī visi šie Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi, to skaitā par trīs procentu budžeta deficītu, lai neviena valsts šādā situācijā nenonāktu. Izrādās, ka Grieķija vienkārši falsificējusi datus, un īstenībā budžeta deficīts pagājušogad bija 12,7 procenti no IKP. Tā, protams, ir ļoti nepatīkama situācija. Arī citās eirozonas valstīs šie deficīti ir samērā lieli, ap deviņiem procentiem, Spānijā, piemēram.

Jūs teicāt, ka tas varētu ietekmēt arī mūs? Kādā veidā?

Tādā veidā, ka budžeta deficīta mazināšana, protams, ir negatīvi ietekmējusi mūsu iekšzemes patēriņu. Tāpēc šo ekonomikas izaugsmes stratēģiju mēs lielā mērā esam orientējuši uz eksporta atbalstu un Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanu. Bet tas, cik sekmīga būs eksporta izaugsme, lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, kā attīstīsies ekonomika Eiropas Savienībā.

Ja Grieķijas problēmu dēļ ES ieslīgtu jaunā recesijā, tas negatīvi ietekmētu ārējo pieprasījumu un attiecīgi Latvijas ekonomiku. Bet, kā teicu, kaut kāda pakete Grieķijai tiek gatavota — kā saprotu, ir atrasts veids, kā, citām valstīm neizsniedzot Grieķijai politiski motivētus aizdevumus, izdarīt to caur valsts bankām vai kā tamlīdzīgi. Bet, nu, tas radīs jautājumus par eirozonas ticamību — cik nopietni eirozona uztver pati savus Māstrihtas kritērijus. Uzticamību eiro šī situācija, neapšaubāmi, mazina. Tajā pašā laikā nav nekāda pamata runām, kas brīžiem atskan, par eiro sabrukumu.

Vai, jūsuprāt, situācija ar Grieķiju varētu apdraudēt Igaunijas izredzes šogad iestāties eirozonā?

Domāju, ka tam tā nevajadzētu būt. Protams, klīst visādas runas, bet — kādi varētu būt “pret” argumenti? Igaunija, spriežot pēc visa, Māstrihtas kritērijus ir izpildījusi, nu tad ko — Grieķija nepilda Māstrihtas kritērijus, tāpēc neuzņemsim Igauniju? Īsti loģikas nav.

Kā tas ietekmēs Latviju, ja Igaunijai izdosies šogad pievienoties eirozonai?

Būs divējāds iespaids. Protams, tas būs pozitīvs signāls par reģionu kopumā. Jo Baltijas valstis kopumā tika uzskatītas par tādu kā krīzes smagāk ietekmēto ES reģionu — smagākā recesija pagājušogad bija Latvijā, otrā smagākā — Lietuvā, trešā — Igaunijā. Līdz ar to šā reģiona pievilcība ir mazinājusies. Igaunijas pievienošanās eirozonai, protams, būs pozitīvs signāls par reģionu kopumā.

Tajā pašā laikā konkrētiem investoru lēmumiem, kurā valstī izvietot investīcijas, Igaunijas eirozona varētu būt papildu faktors par labu šai valstij.

Vai tas, jūsuprāt, stiprinātu Latvijas sabiedrības apņēmību arī izdarīt visu, lai iestātos eirozonā?

Tas tāds filozofisks jautājums. (Smejas.) Mums jau patīk sevi salīdzināt ar igauņiem un uztraukties, ka viņi vienmēr ir kaut kur priekšā. No šī viedokļa — jā, varētu stiprināt Latvijas apņemšanos pievienoties eirozonai.

Taču Sabiedrība citai politikai savā kongresā nupat aktīvi rosināja diskusiju par lata devalvāciju kā ekonomikas atveseļošanas instrumentu. Kā jūs vērtējat viņu nostāju, un kā šādu diskusiju vispār var savienot ar valdības mērķi pievienoties eiro?

Nu, pievienošanos eirozonai šādas diskusijas, protams, apdraud, tas ir skaidrs. Bet, ja mēs paskatāmies arī uz šiem argumentiem pēc būtības, tad, manuprāt, devalvācijai ir daudz vairāk mīnusu nekā plusu. Par to tiek runāts kā par konkurētspējas veicināšanas faktoru, taču Latvijai kā ļoti mazai, ļoti atvērtai ekonomikai visas importa cenas, tai skaitā energoresursu un komponentu cenas, momentā pieaugtu. Šis konkurētspējas efekts, pat ja būtu, būtu samērā īss.

Visi argumenti par un pret ir plaši apskatīti un zināmi, un pat SCP ļaudis paši atzīst, ka devalvāciju nevarēs īstenot. Bet viņi ir jūsu partneri topošajā apvienībā Vienotība. Vai jūs saprotat, kāds ir viņu mērķis, veicinot šo diskusiju un zinot, ka tas nav iespējams?

Tas būtu jājautā pašai Sabiedrībai citai politikai.

Bet jums kopā būs jāstrādā pie ekonomiskās programmas, ko piedāvāt vēlētājiem. Kā jūs tajā savienosiet šīs nesavienojamās lietas?

Pie programmas strādājam, un tā nekādu devalvāciju neparedz.

Bet paraudzīsimies no vēlētāja viedokļa — ekonomikas programmā būs rakstīts “devalvācijai — nē!”, bet SCP ir ļoti skaļi pateikuši, ka viņi to gribētu apspriest. Kā tas ietekmēs apvienības spēju pieņemt lēmumus un nākt ar vienotu vēstījumu vēlētājiem?

Tā būs vēl mūsu iekšējā diskusija, un es domāju, mēs šo jautājumu atrisināsim. Un galu galā — skaidrs, ka mums būs vienota programma, par kuru būsim vienojušies. Programmas izstrāde jau ir samērā tālā stadijā, un, kā teicu, nekādu devalvāciju šī programma neparedz.

Tātad jūs neredzat briesmas, ka šī apvienība varētu startēt ar krasi atšķirīgu nostāju šādos fundamentālos jautājumos?

Nē, es šādas briesmas neparedzu.

TP un LPP/LC bīda uz priekšu PVN samazināšanu viesnīcām. JL nesaka “nē”, bet nesaka arī “jā”. Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?

Pirmkārt, par pašiem bīdītājiem — tieši TP un LPP/LC bija tie, kas palielināja PVN viesnīcām. Tas bija TP finanšu ministrs Slakteris, un tā bija toreizējā LPP/LC premjerministra vadītā valdība. Bet tā nav atbilde uz jautājumu pēc būtības.

Pēc būtības — man ir plānota tikšanās ar tūrisma nozares pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu argumentus. Gaidām arī Ekonomikas ministrijas (EM) atzinumu par šo jautājumu. Kad visi viedokļi būs uz galda, tad varēsim par to reāli diskutēt un pieņemt lēmumu. FM aprēķini rāda, ka tam ir negatīva ietekme uz budžetu — aptuveni astoņi miljoni. Ja tūrisma nozare un EM spēs pamatot, ka FM aprēķini balstās pieņēmumos, kuriem pretī ir kādi citi pieņēmumi, tad par šo jautājumu varēs diskutēt.

Bet vai tāds lēmums nebūtu pretrunā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem?

Es jau vairākkārt esmu uzsvēris, kā šāda veida iniciatīvām mums ir maz manevra iespēju. Protams, vienmēr var runāt par vienu vai otru niansi nodokļu politikā, bet mēs nevaram iet uz daudzu vai pat tikai dažu šādu lēmumu pieņemšanu, un skaidrs, ka mēs nevaram runāt par būtisku pamatlikmju mazināšanu.

Sarunu gaitā ar aizdevējiem par šo konkrēto teikumu bija daudz diskusiju, mēs arī to mazliet nomīkstinājām ar domu, ka vienmēr var parādīties kaut kādas nianses, kuras var nākties piekoriģēt. Bet jāatzīst, ka pats teikums sākotnējā dokumentā nebija iekšā, starptautiskie aizdevēji sāka uz to uzstāt, kad paklausījās Šķēles kunga publiskos izteikumus — ka visi nodokļi jāsamazina un tamlīdzīgi. Tajā brīdī tas teikums diemžēl parādījās, un izdabūt to ārā vairs nevarēja.

Vai ir iespējams, ka valdība vienojas to neatbalstīt, bet tas tomēr tiek pieņemts Saeimā, TP vienojoties ar opozīciju?

Tas jebkurā gadījumā būtu koalīcijas līguma pārkāpums, un mēs esam TP uzmanību uz to vērsuši. Bet arī balsojumā par mandātu starptautiskajiem aizdevējiem TP koalīcijas līgumu ir diezgan skaidri pārkāpusi.

Un kādas būtu sekas tādam līguma pārkāpumam?

Nu, kādas sekas… Protams, šī TP nostāja daudzos jautājumos, kā lai to pasaka, varētu būt konstruktīvāka. Mēs jebkurā gadījumā no savas puses esam skaidri pauduši gatavību turpināt ar viņiem strādāt — tik lielā mērā, cik viņi paši ir gatavi konstruktīvai sadarbībai.

TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns jau pateica, cik konstruktīvi — ka TP de facto vairs neesot valdībā un kopā ar opozīcijas LPP/LC mēģināšot valsti nostādīt uz kaut kādām citām sliedēm. Kā valdība varētu turpināt strādāt, ja TP un “mācītāji” izveidotu kopēju vēlēšanu apvienību?

Te ir vairākas lietas. Runājot par “citām sliedēm” — tieši TP kopā ar LPP/LC bija jau valsti uz citām sliedēm nostādījusi, un mēs tagad cenšamies to krīzi atrisināt, kas rezultātā radās — visas trekno gadu solīšanas un gāzēšanas līdz grīdai.

Kas attiecas uz LPP/LC, tad tā ir partija, ar kuru mēs arī esam gatavi sadarboties. Valdības izveides laikā mēs ar viņiem nopietni runājām par viņu dalību valdībā, kā zināms. No šī viedokļa tiešas ietekmes uz valdības darbu nav, ja viņi izvēlas veidot apvienību. Skaidrs, ka TP reitingi ir tādi, ka ir nopietnas bažas par 5% barjeras pārvarēšanu, līdz ar to kaut kādas izdzīvošanas stratēģijas viņiem ir jāmeklē, un pievienošanās LPP/LC varbūt ir viena no šādām izdzīvošanas stratēģijām.

Jūs domājat, ka ir?

Nu, tas jāvērtē pašai TP. Tā vairs nav mana kompetence.

Taču mēs redzam, ka, kaut arī viņi zaudēja balsojumā par pilnvarojumu valdībai, TP nav īsti mierā un turpina knosīties. Tas nemitīgi rada jautājumu — vai kādā brīdī viņi nebūs ieinteresēti iziet no valdības. Vai jūs domājat, ka jūsu valdība nostrādās līdz Saeimas vēlēšanām?

Es domāju, ka jā. Un arī TP publiski vairākkārt apliecinājusi gatavību turpināt strādāt valdībā un būt konstruktīva, negāzt valdību, un tamlīdzīgi.

JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nupat partijas kongresā pateica, ka ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ievēlēšana esot vienīgais jautājums, kas līdz vēlēšanām varot sašūpot valdības koalīciju. Kādu jūs prognozējat Saeimas balsojumu, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izvirzītu Maizīša kandidatūru?

Es, protams, gribētu cerēt uz pozitīvu balsojumu. Manuprāt, Maizīša kungs savā iepriekšējā darbībā ir apliecinājis, ka labi un kompetenti tiek galā ar darba pienākumiem. Nav bijis pamata šaubīties arī par viņa godaprātu. Līdz ar to es uzskatu, ka viņš ir piemērots kandidāts, un man ne sevišķi izprotama ir atsevišķu partiju vai politiķu samērā histēriskā reakcija uz Maizīša kungu. Iespējams, šiem konkrētajiem politiķiem ir kaut kāds pamats bažām par prokuratūras darbību.

Var iedomāties, kāds pamats bažām ir jūsu ciešāko koalīcijas partneru “zaļo zemnieku” premjerministra amata kandidātam, apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Vai šis jautājums var sašķobīt jūsu pašlaik tik šķietami harmoniskās attiecības ar ZZS?

JL savu nostāju ir paudis — ja Maizīša kunga kandidatūra tiks izvirzīta — un mēs zinām, ka Maizīša kungs ir publiski apliecinājis savu gatavību kandidēt, tad mēs šo kandidatūru atbalstīsim. Par pārējām partijām — tās, kā zinām, ieņem nogaidošāku pozīciju, gaida faktisko nomināciju. Bet atcerēsimies, ka iepriekšējo reizi, kad notika Maizīša kunga pārvēlēšana, daudzām partijām arī bija iebildumi, taču beigās Maizīša kungu tomēr apstiprināja.

Tad jūs uzskatāt, ka šis nebūs tas jautājums, kura dēļ valdība varētu krist?

Es nedomāju, ka tas varētu būt jautājums, kura dēļ valdība varētu krist. Protams, ir iespējamas domstarpības koalīcijā, bet šis arī nav jautājums, kas būtu tieši saistīts ar valdības darbu. Tā ir Saeimas kompetence — balsot par attiecīgo amatpersonu, un tā ir arī no valdības neatkarīga institūcija.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(47 balsotāji )
Komentāri

nabaga politiķi, neviens nespēj pateikt, ka būs jāgriež pendžām. Nespēj vairs strādājošie pavilkt pensionāru masu. Punkts. Turies, Lācīt.

Paldies, labs raksts

Faktiski jau tas ir brīnums, ka Dombrovskis noturējies tik ilgi. Brīnums ar plusas zīmi, protams. Godīgi sakot, apbrīnoju Dombrovski. Strādāt šādā šakāļu barā – tur vajag “iekšas”! Paldies, premjer! Ceru uz tautas veselo saprātu un labām pārmaiņām nākotnē!

Mēs visu laiku rāpojam gar bezdibeņa malu…Žēl, ka augšgals to neredz! Kad būs izbraukuši vēl pārsimts tūkstoši un vairums uzņēmēju būs bankrotējuši vai aizmukuši projām, tad iespējams, ka tie-augšās tupošie, kas saņem tūkstošus algās, to beidzot pamanīs gan, bet tad jau būs par vēlu. Tauta slīgst parādos, nabadzībā un daudzi jau badā, bet augšām viss ir vislabākajā kārtībā.

5.

Lasu komentus un brīnos par tautas totālo stulbumu!!! Kapēc penšiem jāgriež? KAPĒC??? Vai jau ir veiktas strukturālās reformas valsts pārvaldē? Vai tur algas ir samazinātas? Nu NAV!!! Skat, Nekā personīgi stāstīja par Parex parazītu ienākumiem! Tur joprojām vārās kā varījušies, tur nekādu krīzi nemana, neskatoties uz to, ka tajā bedrē nepārtraukti tiek pumpēti iekšā simtiem miljonu tautas naudas!!!
Kas attiecas uz penšiem, tad pateikšu cik viņiem jau ir nogriezts: manai mātei nogrieza par kompensējamām zālēm 40,-Ls(bet jāpērk vēl arī citas-nekompensējamās) no 160,-Ls pensijas!!! Nu parēķiniet cik tas ir%!!! Tad pieskaitiet vēl NĪN, kas būs jāmaksā, es nemaz nerunāju par komunālajiem, kuri nepārtraukti aug! Maizei kaut kā vairs nesanāk! Ko tad vēl viņai gribēs nogriezt???
IZSKATĀ, KA MUMS NAV VALSTS VADĪĀJU! MUMS IR VIENI VIENĪGI IDIOTI.
Pilnīgs bezcers…

Brīnišķīgi jautājumi un kolosālas atbildes.
Hei,Zvirbulēn!Vai esi Aivaru Ozoliņu un Paulu
Raudsepu apsveicis Sieviešu dienā?Es viņiem izsūtīju apsveikuma kartiņas ar Vienotības logo.
Šis jaunais radītais Vienotības logo manā ,kā savā
ziņā mākslinieka ,izpratnē simbolizē tādu atvērtu
homo sapiens sievietības orgānu,kas ir spējīgs
dzemdēt ne vienu vien Vislatvijas glābšanas ideju,kas varētu līdzināties idejām,ko tālajā 1991.gadā toreizējā ASK stadionā proponēja Potreki un patreizējais mūsu valsts pārstāvis
Rietumos Rubiks.

Dombrovskis man patik vairak un vairak. Vienotiba ari liekas sakariga. Latvijai tomer ir ceriba:)

8.

noteikti vajadzes gan strukturalas reformas gan pensijas griezt. Diemzhel. Citu variantu nav, vai tu varbut tiesham tici ka samazinot Parex darbinieku algas mes 400 miljonus ietaupisim?

Pati tauta ari vainiga. Cik mums, 30-40% ekonomikas zem galda? Ja visi godigi maksatu nodoklus iespejams deficita vispar nebutu, SVF aizdevumu nevajadzetu, un pensijas varetu pat paaugstinat.

Man patīk. Tas pamuļķis joprojām nezina, kas ir strukturālās reformas. Kad viņam pavaicā atkārtoti, atkal izvairās no atbildes un gvelž garām.

Da velns, kas viņam tur ir padomnieki? Vai tiešām tie visi pārējie ir tikpat stulbi?

Neapšaubāmi Dombrovskis ir labākais premjers, kas Latvijai bijis, un kurš vienīgais strādā tikai valsts, nevis kāda sava grupējuma vai partijas interesēs.
Neapšaubāmi, arī Dombrovskim varētu uzdod daudzus jautājumus, īpaši sakarā valsts administratīvā aparāta strukturālām reformām un atalgojumu, kas bieži pat nav pat tik milzīgi liels, bet, uzkrītoši sociāli netaisnīgs un neatbilstošs Latvijas situācijai ( FKTK, daudzi valsts uzņēmumi, Latvijas banka), bet jāpagaida, kamēr Vienotība valdībā būs vairākumā.
Tad sekos arī daudzi nepatīkami jautājumi.
Kas attiecas uz ST, tās lēmumi izraisa vēl vairāk jautājumu,sevišķi attiecībā uz tiesnešu algām, kaut arī tie, saprotams, jāpilda.

…-tas ir labākais, kas mums ir bijis- šodien jau kuro atkritumu kasti skatām, un šī tiešām ir ar visbagātīgāko klāstu, tas vieš cerību, ka mūsu rūpals ir attālinājies no bezdibeņa malas.
- lielisks sētnieks mums šoreiz gadījies, visu kārtīgi saslauka.
-Žēl, ka mēs dzīvojam tik šķirti no elites, kuru problēmas protams ir daudz lielākas par mūsu. Mums nav naudas, tāpēc arī problēmu nav.
Sumināts Dombrovski :)

12.

Un, konkrēti, kurš būtu tā alternatīva Dombrovskim, kurš momentā varēru likvidēt to sociālo nevienlīdzību un novērst visas nebūšanas?
Vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka Latvija ir parlamentāra republika, un premjeram nav diktatora pilnvaras.
Visu nolikt jau ir vieglāk par vieglāku, bet, tad vajadzētu, vismaz lielos vilcienos, ieteikt arī kādas alternatīvas?

Ka tik neesam atkāpjoties iesvempušies vēl kādā dziļākā vietā, ko, piemēram, rāda tempi, kādos slimnīcas tērē neatliekamajai palīdzībai atvēlēto naudu. Arī premjers blisina nevainīgas actiņas un ignorē, piemēram, to, ko cītīgi atgādina eksperti: ka galvenie neatliekamās palīdzības klienti ir hroniskie slimnieki ar ielaistām slimībām vai slimības saasinājumu, vai, piemēram, ka ar draudzīgu papļāpāšanu ar dakteri nebūs līdzēts, ir vajadzīgi arī izmeklējumi, kas maksā krietni vairāk pa tiem pāris latiem ko daži ir pārsnieguši no maznodrošinātā statusa….

Lai gan pēc vakardienas ļoti labā sižeta par Gerhardu un pastniekiem, es nebrīnos….Tāpēc vēl viens iemesls max samazināt ministru (un arī deputātu) algas, lai zina reālo dzīvi. Un nav ko biedēt, ka aizies citur, jo, ja būtu kur, sen būtu aizgājuši!

Jā, tas tiesa Dombrovskim harizmas nav… Bet kur gan mūs tie harizmātiskie tipāži ir noveduši. Vēsture jau vairākkārtīgi ir pierādījusi, ka harizmas dāvana nebūt neiet roku rokā ar labiem nodomiem. Dombrovskis ir profesionālis, jeb pilna muca, kas klusām dun. Valdi Valdi!

16.

Zini tādu veco kompartijnieci Stašāni-Brigmani? Tā jau arī sniedz padomus gam Repšem gan Dombrovskism. Nu ko var gribēt no partijas skolu absolventiem.

17.

Tomēr neaizmirsti, ka medicīna ir TP atbildība, Dombrovskis nav spējīgs iedziļināties visur.
problēma ir tā, ka Latvijā no it kā atbildīga ministra reālu atbildību paprasīt nav iespējams.

18.

Būtu jau ārkārtīgi skaisti, ja Dombrovskis valsts aparātā strukturālās reformas varētu veikt tāpat kā vadītājs privātā kompānijā. Bet te cilvēkiem vajadzētu tomēr saprast, ka šīs reformas IR TIEŠI ATKARĪGAS no katras valsts institūcijas tiešā vadītāja. Man šķiet, ka žurnālistiem jautājumus par strukturālajām reformām uzdot pa tiešo KOĶEI UN ROZENTĀLEI un attiecīgajiem valsts sekretāriem.

19.

Blā, blā, blā :)
Ja Dombrovskis saka, ka Maizītis ir tas vīrs, kas mums vajadzīgs, nu tad jāteic, lai Dieviņš nogrābstās!

Intervija tāda maigi konceptuāla.
Bet asi purināt Dombrovski varbūt arī nav jēgas, tiem, kas saprot par ko stāsts, tāpat skaidrs, ka posta partija un mācītāji gatavi kā baļķi nogulties gan Dombrovska gan Latvijas ceļā…
Mūs negaida viegli laiki. Pa lielam visu Eiropu negaida viegli laiki, jo ES ideja nevelk…
Nevelk tāpēc, ka kā vienmēr un atkal, tiek izdarīti izņēmumi tiem, kas jūtas vienlīdzīgāki…
Ja reiz bija Māstrihtas kritēriji par 3% deficītu, tad nekādu izņēmumu, ne Vācijai, ne Francijai, ne kādai citai valstij… Jo tas ir precedents, un, piemēram, tagad stiprina Grieķijas pozīciju.

Mēs esam maza, neko daudz neražojoša valsts, bez bagātiem dabas resusrsiem ar atvērtu ekonomiku. Sākt vajadzētu ar to, ka pamodelētu, kā var izdzīvot tāda valsts. Un ka tik neiznāktu izsecināt, ka globalizācijas apstākļos izdzīvot nevaram. Ka pēc Amerikas indiāņiem, pienākusi mūsu kārta…

Manuprāt, pieņēmums, ka igauņu pieredze ieviešot eiro, kaut kā motivēs latviešus ir pārsteidzīgs. Var pilnīgi droši, ka ieviešot eiro Igaunijā būs kādas lielākas vai mazākas tehniskas ķibeles, kādas nenovēršami mēdz būt šādiem lieliem projektiem. Protams, ka igauņi kopumā spēs to izdarīt sev raksturīgi pragmatiski un veiksmīgi, bet gan jau kāds sīkums noteikti gadīsies. Tad tas tas tiks, tīši vai netīši, uzpūsts. Tāpt ir prognozējam tautas burkšķēšana, jo cilvēki noteikti pamanīs kādas “netaisnības”. Nav svarīgi – īstas vai iedomātas. Pie lielām pārmaiņām cilvēki mazliet burkšķ. Somi jau sen ieviesa eiro, bet tautā atrodas neapmierinātie. Neizbēgami, ka šīs runas no Igaunijas atbalsosies Latvijā, neapmierinātība tiks pareizināta ar divi vai pat desmit un galu galā nekādi neveicinās latviešu iedvesmu sekot igauņu piemēram. Te nav runa par eirozonu kā tādu, bet gan par pilnīgi dabisku un prognozējamu sabiedrības reakciju.
Piedevām jāsaprot, ka Grieķijas sliktā pieredze liks, ECB būt daudz striktākai pret jaunajām eirozonas valstīm un tas atkal neveicinās sajūsmu

22.
zvirbulēns-betai
2010. gada 8. marts, 09:44

Mēs esam maza, neko daudz neražojoša valsts, bez bagātiem dabas resusrsiem ar atvērtu ekonomiku. Sākt vajadzētu ar to, ka pamodelētu, kā var izdzīvot tāda valsts. Un ka tik neiznāktu izsecināt, ka globalizācijas apstākļos izdzīvot nevaram. Ka pēc Amerikas indiāņiem, pienākusi mūsu kārta…
———-
Ārprāts! Beta, šitā nemaz nedrīkst runāt! Tevi izslēgs, tevi aizvērs, tevi zemēs iemīs, ja ne pakārs!
:)

>zvirbulēn,
Kā mēs vakar pamanījām, Tev labi padodas glumi lišķīgi teksti komunistisko glaimu stilā.
Ir vērā ņemama pieredze iekrājusies, šķiet, Lembergs par tādiem ļāvis roku nobučot!

> MB
Notikumi attīstās tik strauji, ka 2014. gads patreiz liekas tik tāls…
Viss ap un par Grieķiju tikai sākas, vēl nav sperts neviens solītis, bet tauta jau ārdās. Grieķija faktiski ir dziļākā bedrē kā mēs, un rindā stāv Spanija un Portugāle.
Iedomājies, iet sasējusies tūristi. Lielākā daļā virknē (eirozona), daži paralēlā sasaistē. Vieni sver 65 kg, citi 90, daži 120. Te pēkšņi 65 kilogramīgais (Latvija) iekrīt aizā. Pārējie, hop, bariņā pietur viņa paralēlo virvi virvi. Mazais vieglucītis pieplok pie sienas un pārējo vilkts ar mokām, bet tomēr lien pa sienu uz augšu.
Te pēkšņi kāja slīd un aizā sakrīt vēl 3 kopsvarā uz 300 kg no virknes sējuma, un nevis izdara prātīgas kustības un klausa komandām no augšas, bet neganti spirinās un ālējās raustot kopējo virvi…
Tieši tādā situācijā patreiz ir ES. Eiro ir tā kopēja virve, kas 2014. gada varbūt jau būs tuvu trūkšanai…

25.

Es neaizmirstu, taču, pat neiedziļinoties, spēkā ir tas mūžsenais princips, ko, piemēram, mans tētis formulē kā “gram, gradus, kopeika” – kā par vismazāko naudu izdarīt visvairāk….Turklāt nemaz iedziļināties nevajag, jo eksperti savus slēdzienus (kas, ai kāds brīnums, galvenajos vilcienos sakrīt) pakaļ met. UN, JA PADOMĀ, KAM IR VAJADZĪGS PREMJERS?

Valdis Dombrovsakis ir viskompetentākais ministru prezidents kāds jebkad Latvijai bijis. Taču kāds šakalis vai hiena atlaž viņem iekožas kājā, neļaujot iet uz priekšu ātrāk. Izskatās, ka viņš ir vienīgais Latvijas valsts vīrs, kuru pasaules elitē ņem pa pilnu.

27.
Ieva to Mežavilks
2010. gada 8. marts, 11:19

Pareizi, ka ņem, jo cita Latvijas premjera taču nav…..

28.

Gads apritējis un labi gan, ka raibo koalīciju vada goda vīrs Valdis Dombrovskis !
Cik daudz sprunguļu, pat baļķu mests valdības vadītāja riteņos. Bet premjers ir izturīgs !
Jā, viņam trūkst harizmas, ir arī viena otra kļūda, taču ar V.D. ir vismaz kaut kāda cerība.
Ceru, ka vēlētāji – t.i. mēs izdarīsim pareizo izvēli un rudenī Dombrovskis varēs darbu turpināt ar daudz lielākām pilnvarām. Lai veicas !

29.
agneška > Lelle
2010. gada 8. marts, 11:45

Ļoti cienītā Lelle, vai Jūs vispār izlasījāt interviju? Dombrovskis saka: “Jo visu ministriju centrālie aparāti kopā ar Valsts kanceleju, Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju — tie šogad ir 45 miljoni.” Sapratāt, ko viņš saka? Ja likvidētu visas ministrijas, utt., iegūtu tikai 45 miljonus. Ne jau 400, kas jāgriež nākamgad. Un naudas masa ir vienīgi sociālajā budžetā. Var izvēlēties – pensijas vai zāļu kompensācijas. Es, diemžēl, balsoju par griešanu veselīgiem penšiem, nevis sūtīt nāvē slimos cilvjus.

19.
beta ..izsecināt, ka globalizācijas apstākļos izdzīvot nevaram. Ka pēc Amerikas indiāņiem, pienākusi mūsu kārta…”

kghmmm… tikai 20.gs.(agrākos laikus neminot) esam bijuši divās bezcerīgās situācijās. Tauta izdzīvoja un atjaunojās.Izčibēsim tad, ja zudīs “subjektīvais faktors”. kas ne vien notur pie dzīvības , bet arīdzan liek “sasniegt nesaniedzamo”.

Dienvidamerikas indiāņiem(vismaz Peru un Bolīvijā) viss vēl priekšā.
Indiānis” gan ir tikpat vispārīgs jēdziens kā “eirāzietis”.

Un varam tak mēģināt pievienoties Grenlandei.Tā nav ES.Inuīti mūs neasimilēs.Dabas resursi arī ir.

31.

traki labi uzrakstījāt, žetons Jums –
“Mēs esam maza, neko daudz neražojoša valsts, bez bagātiem dabas resusrsiem ar atvērtu ekonomiku. Sākt vajadzētu ar to, ka pamodelētu, kā var izdzīvot tāda valsts. Un ka tik neiznāktu izsecināt, ka globalizācijas apstākļos izdzīvot nevaram. Ka pēc Amerikas indiāņiem, pienākusi mūsu kārta…” – piekrītu

ciparinsh, protams, ir malacis. visu cienju vinjam un liels paldies.
bet kaads CD vareetu paskaidrot, kaapeec intervee raudseps? kaapeec ne jaunups? vai aaboltinja? varbuut kalniete? ar ko eelerte sliktaaka, ka netiek laista paflirteet ar savu partijas biedru?

Dombrovskis ir LABĀKAIS premjers Latvijas vēsturē.Bez populisma un harizmas, ko te daudzi vientieši piesauc, viņš, neskatoties uz apriešanu un nozākāšanu, nes savu smago nastu. Lai gan, ja gribējis, būtu sēdējis EP un ar līdzjūtību vērotu Latvijā notiekošo kā te kurmīši, zvirbulēni, lelles … ēd viens otru nost. Kamēr Krievijas valdošās partijas filiāle – saskaņas centrs- soli pa solim velk valsti maigajā okupācijā – ar valodu, ar pilsonību, ar demagoģiju.Laikam nekad netiksim ārā no ķēķa.

“Tieši tādā situācijā patreiz ir ES. Eiro ir tā kopēja virve, kas 2014. gada varbūt jau būs tuvu trūkšanai…”
——————————
Nevajag sabiezināt krāsas. 1945.gadā Eiropa bija vispār drupu kaudze burtiskā un pārnestā nozīmē. Pēc nieka 60 gadiem tā atkal bija viena no bagātākajām un plaukstošākajām ekonomikām pasaulē. Tagad sākt domāt, ka dažu budžeta ciparu dēļ, kaut kas baigi sašūposies ir mazliet pārspīlēti.
Eiro nevar sabrukt kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Kosovas albāņi to jau sen lieto savām vajadzībām. Viņi jau nepieļaus, ka kaut kas notiek ar viņu ietaupījumiem. Viņiem ir spēcīgāki agrumenti kā, piemēram, Šķēlem vai Ošlejam.

Jā, ar pensijām būs kaut kas jādara – nekādas strukturālās reformas no to samazināšanas neizglābs.
Ja nu vienīgi notiek brīnums un visi sāk maksāt nodokļus pilnā apmērā.
Uz to laikam nevajadzētu cerēt.
ir jau arī negodīgi, ka pensionāriem pensijas treknajos gados strauji palielinājās, bet tagad, kad izrādās, ka tik laba dzīve bija iespējama tikai uz parāda, tad samazinājums nez kāpēc apiet pensionārus ar līkumu.
Un nožēlojami liekuļi ir tie, kas apgalvo,ka pensiju samazināšana ir “genocīds” vai novedīs badā. Pilnīgas muļķības – vidējā pensija ir ap 170 latiem – par to var gan par dzīvokli samaksāt, gan paēst, gan zālēm 10- 20 latus atlicināt. Ja kādam ir mazāk, tad pats vainīgs – pensiju apmērs tomēr ir diezgan saistīts ar maksāto nodokļu apmēru.
Ja liekas, ka ar 170 latiem nepietiek, tad vaina nav valstī, bet gan kautkur citur

To visi zinām, ka ES ir valsts ar lielām nākotnes problēmām- novecošanas ziņā!
Visi taču sen zināja, ka tieši Latvijas demogrāfiskā situācija ir pati smagākā ES un kļūs vēl smagāka, jo tieši jaunie izbrauc no Latvijas.
Kā sabalansēt sociālo budžetu- tas būs nākamās valdības pats smagākais uzdevums, jo Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa ir pensionāri. nekas jau treknajos gados par šo jautājumu netika ne diskutēts , ne darīts. Tikai kalvīšveidīgie vēl pensionāru pulkam piepulcēja diplomātus un citus vieglās profesijas ļautiņus! Viss tika darīts, lai sagrautu to pašu” labāko “ES pensiju likumu1
Manuprāt jāievieš bezbērnu nodoklis, lai segtu caurumus soc budžetā- kaut vai māmiņu algu izmaksām.
Dombrauskis tiešām strādā ar milzīgu atbildību un dara visu, kas šādos apstākļos , pie šādas koalīcijas, ir iespējams.
Liekas, tā bija Ieva, ka iesaka samazināt deputātu un ministru algas! Alagas jau tad var samazināt uz pensionāru līmeni, bet tad arī darbu nevar prasīt!
Lai jau gudrā ieva iet pati lāpīt tos budžeta caurumus par pāris simt Ls!
Mani vienmēr māc dusmas, kad dzirdu, ka nevajag maksāt normālas algas valsts pārvaldē un vēl jaukt, ka Parekss ir valsts pārvalde!
Manuprāt FUKTUkam ir jānovērtē, kas notiek finansu sistēmā, jo ne jau viens Valdis Dombrauskis var visu redzēt un par visu domāt, tai skaitā arī par ievai interesējošo Veselības ministriju! Tik daudz jau nu izglītotam cilvēkam vajadzētu saprast, ka šo sfēru kontrolē TP!
Tie gudrie, kas ierosina novilkt algas uz 0 valsts pārvaldē strādājošiem, lai iet paši tur pastrādāt par vēdera tiesu, un tad būs gudrie runātāji.
Betai nav ko vaimanāt par latviešu valsts izdzīvošanu vai neizdzīvošanu, jo, piemēram, Slovēnija ar tikpat lielu iedzīvotāju skaitu kā Latvija, sen ir ekonomiski attīstīta valsts. Tāpat var pieminēt arī Slovākiju, kas daudz ātrākā tempā ir attīstījusi savu ekonomiku. Ja mūsu tautas lielai daļai nav smadzeņu, lai domātu, par ko vēlēt, tad, protams, būs ieplūšana austrumu pierobežā ar visām no tā izrietošām sekām! Bet nav ko vaimanāt ir jādomā un jāmaksā ministru prezidentam normāli liela alga, lai nemudinātu premjerus zagt!

Autori un Dombrovskis kaut kā nav pamanījuši, ka īstākā krīze tagad tikai sākas, viss iepriekšējais ir tīrais sīkums. Un īstā elle sāksies pēc Saeimas vēlēšanām, kad Vienotībai būs vairākums, tad Repše varēs griezt un mazināt pēc pilnas programmas!

Ja Satversmes tiesas spriedumus izlasa, tad nevajadzētu paslīdēt nemanītam tajos ierakstītajam, ka pensijas, pabalstus, tiesnešu algas un vispār jebkādus publiskos maksājumus samazināt VAR. Prettiesisks ir bijis VEIDS, kādā tas izdarīts.

Salīdzinājumam var minēt piemēru – ja Satversmes tiesa (vai jebkura cita kompetenta iestāde) konstatētu, ka apstākļi ieslodzījuma vietā neatbilst cilvēktiesību prasībām, no tā vēl neviens nesteigtos izdarīt secinājumu, ka personas vispār nedrīkst ievietot ieslodzījuma vietās.

Turies Valdi,

Tavējie ar tevi. Sūdu čupa pa pusei norakta, tagad jau prasās tālākas attīstības vīzija.

Man intervijā palika nesaprasta viena frāze. Var jau būt, ka tiesībsargs ir vajadzīgs, bet kāpēc tad jātērē nauda tikpat dekoratīvam radījumam kā sniegavīrs ar slotu rokā? Varbūt krīzes laikā tā (ne)darbību uz laiku var apturēt?
Varbūt kāds var man paskaidrot, kādus varoņdarbus paveicis Integrācijas fonds? Tādus, ko muļķi neredz?

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Spiediena privatizēt nav (59)
Sanita Jemberga

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books