Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Autori: Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 7. marts 23:47
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — tāds viņš lielākoties ir arī šajā sarunā par aizvadīto gadu, turpmāko darbu pie nodokļu izmaiņām un 2011.gada budžeta, sadarbību ar koalīcijas nemiernieku Tautas partiju un valdības stabilitāti līdz vēlēšanām. Smiekli jautājumā par pakaļdzīšanos Igaunijai ir izņēmums.

Drīz būs pagājis gads, kopš kļuvāt par Ministru prezidentu. Gads nav bijis viegls. Kurš bija grūtākais brīdis?

Grūtākie brīži ir bijuši divi — 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšana un 2010.gada budžeta pieņemšana. Jo tie bija arī kritiskie punkti gan Latvijas ekonomikai, gan koalīcijai. Nācās pieņemt ļoti smagus, nepopulārus lēmumus, lai samazinātu budžeta deficītu.

Vai ir palikusi prātā kāda konkrēta epizode vai, piemēram, bezmiega nakts?

Jāsaka, gan devītā gada grozījumi, gan desmitā gada budžets ir bijuši pietiekami gari un sarežģīti procesi, tur nav bijis tāds viens brīdis, ir bijuši daudzi kritiski momenti.

Vai ir bijis kāds viens brīdis, kad bija īpaši liels gandarījums, ka izdarīts tiešām svarīgs darbs? Kāda, piemēram, bija sajūta pēc balsojuma Saeimā 21.janvārī par pilnvarojumu valdībai turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem?

Kas atteicas uz šiem budžetiem, protams, nevar teikt, ka būtu bijis liels gandarījums par to pieņemšanu. Skaidrs, ka tie bija smagi, bet nepieciešami lēmumi. Tā ka runāt par gandarījumu budžeta kontekstā īsti nevarētu, jo tika mazināti izdevumi, celti nodokļi.

Runājot par Saeimas balsojumu par pilnvarojumu turpināt starptautiskā aizdevuma programmu — to es uztveru ar dalītām jūtām. No vienas puses, bija ļoti svarīgi, ka šis pilnvarojums tika saņemts un Saeimas vairākums atbalstīja gan pilnvarojumu, gan finanšu ministra ziņojumu. Bet tas arī diezgan skaidri iezīmēja tās grūtības, kas ar šiem jautājumiem ir koalīcijā.

Jums stājoties amatā, bija skaidrs, ka priekšā ir ļoti smags darbs. Vai esat sasniedzis visu , ko bijāt cerējis šajā amatā izdarīt?

Vienmēr var gribēt vairāk, taču tie galvenie uzstādījumi, kas tika pieteikti — nodrošināt valsts maksātspēju un samazināt budžeta deficītu līdz daudzmaz saprātīgam līmenim, — ir izdarīti.

Jūs teicāt, ka darbi bija nepieciešami, bet īsta gandarījuma no tiem nebija. Starp vislielākajiem pārmetumiem jūsu valdībai ir lēmums samazināt pensijas. Pirmkārt, tāpēc, ka tas neatbilda teiktajam pirms pašvaldību vēlēšanām, otrkārt, to pēc tam atcēla Satversmes tiesa (ST). Kā jūsu valdība varēja pieļaut tādu kļūdu?

Jāatceras, pirmkārt, budžeta grozījumu konteksts. Šis bija viens no lēmumiem, kas bija apstiprināts jūnija vienošanās, kuru bija parakstījuši gan visu koalīcijas partiju vadītāji, gan sociālie partneri — LDDK, LBAS, gan sadarbības partneri — Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Pašvaldību savienība, gan galu galā arī Pensionāru federācija. Tas bija viens no lēmumiem, kas faktiski ļāva nodrošināt 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšanu un starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu. Ja šo lēmumu nebūtu, sekas būtu bijušas daudz negatīvākas.

Otrkārt, teikt, ka mums ir atrisinātas visas problēmas sociālajā budžetā, nu nekādi nevar. Ja paskatāmies 2009.gada budžeta izpildi, pamatbudžeta izdevumus kopumā esam samazinājuši par 15 procentiem, bet sociālā budžeta izdevumi vēl pirms ST sprieduma ir pieauguši par 19,4 procentiem. Ar ST [spriedumu] var pieskaitīt tās summas klāt, līdz ar to tagad Labklājības ministrija izstrādā priekšlikumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai.

Jo ar šiem ST spriedumiem virtuālais sociālā budžeta uzkrājums, kas it kā ir bijis — tie skaitļi variē starp 800 miljoniem un miljardu —, 2011.gadā būs iztērēts, un tālāk sociālais budžets, pēc pašreizējām prognozēm, ieņems divas trešdaļas no tā, ko tērēs. Šis jautājums neizbēgami būs jārisina.

Ņemot vērā ST spriedumu — vai ir iespējams vispār samazināt pensijas atbilstoši Satversmei?

Es nedomāju, ka pēc ST sprieduma kāds tam ķersies klāt. Līdz ar to tas drīzāk ir jautājums par kādiem ilgtspējas pasākumiem, to skaitā potenciāli pensijas vecuma paaugstināšanu. Acīmredzot jāizvērtē arī dažādi pabalsti. Interesanti, ko ST šajā kontekstā teiks par pabalstiem, jo vismaz māmiņu algām visi pārejas periodi ir ievēroti, tā ka no šī aspekta nekādiem iebildumiem nevajadzētu būt.

Spriežot pēc viņu pārliecības, ka nedrīkst samazināt ne algas, ne pensijas, spriedums varētu būt līdzīgs…

To redzēsim. Par algām viņi pagaidām lēmuši, ka tikai tiesnešiem nedrīkst samazināt. Ja palasa motivējošo daļu spriedumā par pensijām, tad attiecībā uz pabalstiem vismaz daļa par pārejas periodu, kas bija viens no lielākajiem pārmetumiem, ir izpildīta.

Kas tagad ir valdības galvenie darbi līdz vēlēšanām?

Galvenie darbi, kuriem jau esam ķērušies klāt, un lielā mērā to esam iezīmējuši arī reformu vadības grupas programmā, ir jautājumi par vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm. Pirmo dokumentu diskusijai Finanšu ministrija (FM) jau ir sagatavojusi un nosūtījusi sociālajiem partneriem, kuri tagad to izvērtē. Protams, jāveic sagatavošanās darbi 2011.gada budžetam, un valdībā jau ir apstiprināts tā izstrādes grafiks.

Neapšaubāmi, ka būtiskākā sociālā problēma, pie kuras ir jāstrādā, ir bezdarbs. Mēs jau esam vairāk nekā 14 miljonus latu piešķīruši papildus tā sauktajai simt latu programmai, un pieļaujam tai piešķirt vēl papildu līdzekļus. Esam pārdalījuši Eiropas Savienības fondus uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, lai stimulētu ekonomiku.

Par 2011.gada budžetu Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs teicis, ka deficīta samazināšana par 400 miljoniem tagad ir galvenais darbs. Kā, jūsuprāt, to varēs izdarīt?

Jā, kopējās fiskālās konsolidācijas apjoms 2011. un 2012.gadā varētu būt starp 800 un 900 miljoniem latu. Tas ir tāds, teiksim, samērā piesardzīgs vērtējums. Kā mēs zinām, pat Latvijas Banka savās prognozēs ir nedaudz optimistiskāka. Tas attiecas arī uz šā gada ekonomikas prognozi, kurā kopumā tiek prognozēta četru procentu recesija, bet LB prognozē 2,5 procentu recesiju.

Līdz ar to pateikt, kāda būs precīzā summa — vai tie būs 400 miljoni, vai, cerams, mazāk —, varēsim tikai tad, kad redzēsim vismaz pusgada budžeta un ekonomikas rezultātus. Jo daudz kas būs atkarīgs no tā, kā atkopsies ekonomika un kāda attiecīgi būs nodokļu ieņēmumu prognoze. Budžeta deficītā jānoiet no 8,5 procentiem no IKP uz sešiem. Daļu no tā nosegs 2011.gadā plānotā izaugsme.

Bet nebūs tā, ka nekas nebūs jāsamazina. Kur jūs redzat iespējas to darīt?

Galvenie virzieni jau daļēji ir iezīmēti. Viens ir jautājums par vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm, kur, protams, ir daudzas pozitīvi skanošas lietas. Teiksim, kad runājam par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, tad ar šo tēzi visi parasti ir apmierināti. Kad izrādās, ka patēriņa nodokļi ir PVN un akcīze, tad tā diskusija pagriežas pavisam citādi. Bet, protams, daļa konsolidācijas nāks no šīm pamatnostādnēm un attiecīgiem nodokļu pasākumiem.

Daļa, protams, nāks no turpmākiem administratīvo tēriņu samazinājumiem, bet uzreiz gribu teikt, ka nevajadzētu klausīties tās partijas, kuras varbūt pirms vēlēšanām stāstīs, ka tur var dabūt ārā visus 400 vai cik tur būs nepieciešams miljonus. Jo visu ministriju centrālie aparāti kopā ar Valsts kanceleju, Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju — tie šogad ir 45 miljoni. Protams, es paredzu ļoti smagas debates starp partijām un starp ministrijām par konkrētiem izdevumu samazināšanas priekšlikumiem. Tagad reformu vadības grupā atkārtoti iesim cauri funkciju izvērtējumam, lai būtu sagatavotas visas iespējas, pie kurām strādāt.

Skaidrs arī tas, ka atbilstoši likumam par budžeta un finanšu vadību 2011.gada budžetu pieņems nākamā valdība un apstiprinās nākamā Saeima. Līdz ar to gala lēmumi būs jāpieņem pēc vēlēšanām. Tur ir ļoti liela loģika, manuprāt, jo, priekšvēlēšanu gaisotnē taisot budžetu, var salikt tādus brīnumus iekšā, ar kuriem nākamie vienkārši nevarēs tikt galā. Bet, protams, tas nozīmē, ka mums ir jāizdara liels sagatavošanas darbs.

Jūs pieminējāt funkciju izvērtēšanu. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz arī strukturālās reformas valsts pārvaldē. Jums pārmet, ka tā vietā jūsu valdība īsteno lineāru štatu un atalgojuma samazināšanu. Kā jūs definētu, kas ir strukturālās reformas valsts pārvaldē?

Vienošanās paredz strukturālās reformas trīs galvenajās jomās…

Jā, arī veselības aizsardzībā un izglītībā, taču varbūt jūs varētu pateikt, ko tas nozīmē tieši valsts pārvaldē.

Tie darba virzieni, kuros esam gājuši un kur, es domāju, tas būs jāturpina, ir, pirmkārt — to var saukt par strukturālo reformu vai mazināšanu, bet ir skaidrs, ka “treknajos gados” administratīvais aparāts ir krietni uzblīdis un vienkārši ir jāsamazina. Lineāri vai strukturāli — par to vienmēr var diskutēt. Pagājušajā gadā esam samazinājuši ministriju centrālos aparātus vidēji par 30%, aģentūru skaitu — uz pusi.

Attiecībā uz strukturālām pārmaiņām ir iezīmēti vairāki darba virzieni — atbalsta funkciju centralizācija, kas ļaus panākt samērā ievērojamus ietaupījumus, virzība uz vienas pieturas aģentūras modeli un pakalpojumu pieejamību caur vienas pieturas aģentūrām elektroniski.

Pagājušogad bija mēģinājums veikt funkciju auditu. Tas bija uzdots ministrijām, un katra konstatēja, ka vai visas funkcijas ir ārkārtīgi svarīgas un neko nevar samazināt. Kāda īsti ir atšķirība starp lineāru samazināšanu un strukturālām reformām? Kāpēc divi dažādi nosaukumi, jūsuprāt, vienam un tam pašam?

Tas nav viens un tas pats, protams, un arī veidojot 2010.gada budžetu, mēs pielietojām jaunu pieeju, ka vērtējām nevis ministrijas un lineāri mazinājām, kā tas noticis citās reizēs, bet gan konkrētās ministriju funkcijas, kuru ir pāri pār tūkstoti. Visām bija iedots tāds kā vidējais svērtais vērtējums, uz kuru balstoties pieņēmām lēmumus, cik funkcijas tiek samazinātas, un attiecīgi mazinājām budžetu.

Protams, taisnība, ka izrādījās, ka dažas no funkcijām, kuras bija guvušas samērā mazu novērtējumu, politiski izrādījās ārkārtīgi neaizstājamas, un debates aizgāja tā, ka neko būtisku mazināt nevarēja.

Kāpēc nevarēja īstenot Einara Repšes ierosinājumu, ko pērn pavasarī viņš izteica kopā ar priekšlikumu veidot nulles budžetu — arī funkciju auditu sākt no nulles, definējot, kādas funkcijas vispār vajadzīgas, nevis vērtējot esošās?

Manuprāt, šī pieejas atšķirība nav tik būtiska — vai mēs paņemam jau esošu budžetu, kurā vērtējam esošās funkcijas, un beigās dažas funkcijas, kuras saņēmušas zemu vērtējumu, tāpat izrādās politiski ārkārtīgi vajadzīgas, vai arī mēs šīs pašas funkcijas mēģinām vēlreiz uzradīt no nulles, un tad atkal izrādīsies, ka šīs zemu novērtētās funkcijas, kuru tajā sarakstā nebūs, ir ārkārtīgi nepieciešamas.

Protams, ja to darīs ministrijas pašas.

Šajā gadījumā pat bija valdības gatavība no kaut kādām funkcijām pilnībā atteikties, no kurām, kā izrādījās, mēs nevarējām pilnībā atteikties. Divus piemērus varu nosaukt — Integrācijas fonds un Tiesībsargs. Izrādījās, ka nevaram atteikties.

Vēl par nākamā gada budžetu — var piekrist, ka ir politiski loģiski to pieņemt nākamajai valdībai un Saeimai. Taču, ja šis budžets netiks sagatavots, tad mums, iespējams, draud tas pats, kas bija pagājušogad — sasteigta izdevumu griešana un nodokļu paaugstināšana pēdējā brīdī. Ko jūs atstāsit nākamajai valdībai pūrā? Ko gribat noteikti izdarīt, lai tai nebūtu pa galvu, pa kaklu pēdējā brīdī jāgriež un jāpaaugstina?

Ir minimālās lietas, par kurām vispār nav jautājumu, kā — makroscenārijs, budžeta bāze. Tālāk jau ir jautājums — ja mēs ejam cauri šiem funkciju vērtējumiem, tad ir izdevumu samazināšana atbilstoši šiem vērtējumiem, un tad jau nākamā Saeima var lemt, vai tas ir atbilstoši tās uzskatiem. Taču jebkurā gadījumā rāmim, kā budžets varētu izskatīties, lielā mērā ir jābūt. Cita lieta — cik lielā mērā šim budžeta veidošanas procesam varētu traucēt priekšvēlēšanu populisms. Ja būs partijas, kuras debates mēģinās ievadīt vienkāršotā vispārēju frāžu gaisotnē, ka jāstimulē ekonomika, jāsamazina administratīvie tēriņi un tad nekas nekur nav jāsamazina, tad, protams, mēs nekur nenonāksim. Es ceru, ka partijas šim procesam pieies pietiekami atbildīgi.

Ir novērots, ka jūsu viedoklis nereti atšķiras no finanšu ministra Repšes viedokļa. Piemēram, sākoties diskusijām par šā gada budžetu, viņš aizstāvēja viedokli, ka jāsamazina izdevumi par 500 miljoniem latu, bet jums bija pielaidīgāks viedoklis. Vai spēsit ar viņu vienoties par nostādnēm 2011.gada budžetam?

Es domāju, ka mēs par to spēsim vienoties. Manuprāt, mediji šo tēmu cenšas mākslīgi kultivēt. Skaidrs, ka finanšu ministram nereti konkrētos budžeta jautājumos ir nostāja, kas parasti ir visvairāk uz budžeta mazināšanu vērsta. Tas ir pilnīgi normāli, manuprāt, tā ir visās valdībās — pats esmu bijis finanšu ministrs un tā darba specifiku zinu. Ir finanšu ministra viedoklis, kas orientēts uz maksimālu budžeta izdevumu samazināšanu, bet valdības diskusijās parādās kompromiss vai gala viedoklis, kas beigās arī veido valdības lēmumu. Ja atceramies diskusiju par to, vai mēs ejam uz 8,5 procentu deficītu vai mazinām 500 miljonus, tad beigās esam nonākuši pie tā, ka 500 miljonus neesam samazinājuši, mēs esam nonākuši pie 8,5 procentu deficīta. Ja budžeta veidošanas gaitā ar aizdevējiem par to neizdevās vienoties, tad pēc ST lēmuma vienojāmies, ka mēs šo spriedumu pildām uz budžeta deficīta rēķina, nevis griežam citur simt miljonus.

Kā jūs vērtējat FM šonedēļ iesniegtos priekšlikumus atcelt samazināto PVN likmi virknei preču, to skaitā medikamentiem un grāmatām?

Es jau sākumā šim jautājumam pieskāros. Tātad, kamēr diskusija notiek vispārteorētiskā līmenī, ka jāpārnes nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņu, tikmēr visiem tas patīk. Kad izrādās, ka patēriņa nodokļi ir PVN un akcīze, tad uzreiz tas visiem nepatīk. Ministrijas priekšlikumā tieši šis uzstādījums lielā mērā ir iekšā — par nodokļu sloga pārnešanu uz patēriņu. Ja mēs gribam par to diskutēt, tad tā tas praksē izskatās. Tad mēs ejam šajā virzienā vai neejam?

Perspektīvā būtu jāiet arī uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu — arī tas, domāju, ir precīzi ieskicēts darba virziens.

Kāpēc valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu nospraust 2014.gadu kā eiro ieviešanas mērķa gadu?

Šādu lēmumu mēs pieņemsim, pašlaik ejam cauri nepieciešamajām procedūrām. Mēs jau pirmajā šā gada Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē par to vienojāmies, un, līdzko Finanšu ministrija būs sagatavojusi visus nepieciešamos dokumentus, lēmums tiks pieņemts. Nekādu konceptuālu domstarpību nav, mērķa datums tiks noteikts 2014.gada 1.janvāris.

Šķēles kungs gan ir teicis, ka nevajagot fetišizēt eiro ieviešanu — vai no Tautas partijas nebūs problēmas šajā jautājumā?

Vismaz līdz šim TP nekādas problēmas nav indicējusi.

Grieķijas problēmas dažos ir radījušas šaubas par eirozonas stabilitāti. Vai tas varētu ietekmēt Latvijas mērķi iestāties eirozonā?

Nedomāju, ka tas tiešā veidā varētu ietekmēt Latvijas mērķi iestāties eirozonā, bet tas, kādā veidā Grieķijas problēma tiks risināta, varētu ietekmēt arī Latvijas ekonomikas attīstību. Pašreiz jau diezgan skaidri iezīmējas, ka tomēr Grieķijai tiks sagatavota starptautiskā aizdevuma pakete vienā vai otrā versijā, lai nodrošinātu tai iespēju pārfinansēt savu parādu, kas nopietnākās problēmas varētu novērst. Ar Grieķiju situācija ir ļoti nepatīkama no tā viedokļa, ka eirozonas valstīm nav paredzēta iespēja, ka tām varētu izsniegt kaut kādus politiskus aizdevumus. Tika uzskatīts, ka tām pašām ir jāspēj vadīt savus budžeta deficītus un parādus. Tieši tāpēc arī visi šie Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi, to skaitā par trīs procentu budžeta deficītu, lai neviena valsts šādā situācijā nenonāktu. Izrādās, ka Grieķija vienkārši falsificējusi datus, un īstenībā budžeta deficīts pagājušogad bija 12,7 procenti no IKP. Tā, protams, ir ļoti nepatīkama situācija. Arī citās eirozonas valstīs šie deficīti ir samērā lieli, ap deviņiem procentiem, Spānijā, piemēram.

Jūs teicāt, ka tas varētu ietekmēt arī mūs? Kādā veidā?

Tādā veidā, ka budžeta deficīta mazināšana, protams, ir negatīvi ietekmējusi mūsu iekšzemes patēriņu. Tāpēc šo ekonomikas izaugsmes stratēģiju mēs lielā mērā esam orientējuši uz eksporta atbalstu un Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanu. Bet tas, cik sekmīga būs eksporta izaugsme, lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, kā attīstīsies ekonomika Eiropas Savienībā.

Ja Grieķijas problēmu dēļ ES ieslīgtu jaunā recesijā, tas negatīvi ietekmētu ārējo pieprasījumu un attiecīgi Latvijas ekonomiku. Bet, kā teicu, kaut kāda pakete Grieķijai tiek gatavota — kā saprotu, ir atrasts veids, kā, citām valstīm neizsniedzot Grieķijai politiski motivētus aizdevumus, izdarīt to caur valsts bankām vai kā tamlīdzīgi. Bet, nu, tas radīs jautājumus par eirozonas ticamību — cik nopietni eirozona uztver pati savus Māstrihtas kritērijus. Uzticamību eiro šī situācija, neapšaubāmi, mazina. Tajā pašā laikā nav nekāda pamata runām, kas brīžiem atskan, par eiro sabrukumu.

Vai, jūsuprāt, situācija ar Grieķiju varētu apdraudēt Igaunijas izredzes šogad iestāties eirozonā?

Domāju, ka tam tā nevajadzētu būt. Protams, klīst visādas runas, bet — kādi varētu būt “pret” argumenti? Igaunija, spriežot pēc visa, Māstrihtas kritērijus ir izpildījusi, nu tad ko — Grieķija nepilda Māstrihtas kritērijus, tāpēc neuzņemsim Igauniju? Īsti loģikas nav.

Kā tas ietekmēs Latviju, ja Igaunijai izdosies šogad pievienoties eirozonai?

Būs divējāds iespaids. Protams, tas būs pozitīvs signāls par reģionu kopumā. Jo Baltijas valstis kopumā tika uzskatītas par tādu kā krīzes smagāk ietekmēto ES reģionu — smagākā recesija pagājušogad bija Latvijā, otrā smagākā — Lietuvā, trešā — Igaunijā. Līdz ar to šā reģiona pievilcība ir mazinājusies. Igaunijas pievienošanās eirozonai, protams, būs pozitīvs signāls par reģionu kopumā.

Tajā pašā laikā konkrētiem investoru lēmumiem, kurā valstī izvietot investīcijas, Igaunijas eirozona varētu būt papildu faktors par labu šai valstij.

Vai tas, jūsuprāt, stiprinātu Latvijas sabiedrības apņēmību arī izdarīt visu, lai iestātos eirozonā?

Tas tāds filozofisks jautājums. (Smejas.) Mums jau patīk sevi salīdzināt ar igauņiem un uztraukties, ka viņi vienmēr ir kaut kur priekšā. No šī viedokļa — jā, varētu stiprināt Latvijas apņemšanos pievienoties eirozonai.

Taču Sabiedrība citai politikai savā kongresā nupat aktīvi rosināja diskusiju par lata devalvāciju kā ekonomikas atveseļošanas instrumentu. Kā jūs vērtējat viņu nostāju, un kā šādu diskusiju vispār var savienot ar valdības mērķi pievienoties eiro?

Nu, pievienošanos eirozonai šādas diskusijas, protams, apdraud, tas ir skaidrs. Bet, ja mēs paskatāmies arī uz šiem argumentiem pēc būtības, tad, manuprāt, devalvācijai ir daudz vairāk mīnusu nekā plusu. Par to tiek runāts kā par konkurētspējas veicināšanas faktoru, taču Latvijai kā ļoti mazai, ļoti atvērtai ekonomikai visas importa cenas, tai skaitā energoresursu un komponentu cenas, momentā pieaugtu. Šis konkurētspējas efekts, pat ja būtu, būtu samērā īss.

Visi argumenti par un pret ir plaši apskatīti un zināmi, un pat SCP ļaudis paši atzīst, ka devalvāciju nevarēs īstenot. Bet viņi ir jūsu partneri topošajā apvienībā Vienotība. Vai jūs saprotat, kāds ir viņu mērķis, veicinot šo diskusiju un zinot, ka tas nav iespējams?

Tas būtu jājautā pašai Sabiedrībai citai politikai.

Bet jums kopā būs jāstrādā pie ekonomiskās programmas, ko piedāvāt vēlētājiem. Kā jūs tajā savienosiet šīs nesavienojamās lietas?

Pie programmas strādājam, un tā nekādu devalvāciju neparedz.

Bet paraudzīsimies no vēlētāja viedokļa — ekonomikas programmā būs rakstīts “devalvācijai — nē!”, bet SCP ir ļoti skaļi pateikuši, ka viņi to gribētu apspriest. Kā tas ietekmēs apvienības spēju pieņemt lēmumus un nākt ar vienotu vēstījumu vēlētājiem?

Tā būs vēl mūsu iekšējā diskusija, un es domāju, mēs šo jautājumu atrisināsim. Un galu galā — skaidrs, ka mums būs vienota programma, par kuru būsim vienojušies. Programmas izstrāde jau ir samērā tālā stadijā, un, kā teicu, nekādu devalvāciju šī programma neparedz.

Tātad jūs neredzat briesmas, ka šī apvienība varētu startēt ar krasi atšķirīgu nostāju šādos fundamentālos jautājumos?

Nē, es šādas briesmas neparedzu.

TP un LPP/LC bīda uz priekšu PVN samazināšanu viesnīcām. JL nesaka “nē”, bet nesaka arī “jā”. Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?

Pirmkārt, par pašiem bīdītājiem — tieši TP un LPP/LC bija tie, kas palielināja PVN viesnīcām. Tas bija TP finanšu ministrs Slakteris, un tā bija toreizējā LPP/LC premjerministra vadītā valdība. Bet tā nav atbilde uz jautājumu pēc būtības.

Pēc būtības — man ir plānota tikšanās ar tūrisma nozares pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu argumentus. Gaidām arī Ekonomikas ministrijas (EM) atzinumu par šo jautājumu. Kad visi viedokļi būs uz galda, tad varēsim par to reāli diskutēt un pieņemt lēmumu. FM aprēķini rāda, ka tam ir negatīva ietekme uz budžetu — aptuveni astoņi miljoni. Ja tūrisma nozare un EM spēs pamatot, ka FM aprēķini balstās pieņēmumos, kuriem pretī ir kādi citi pieņēmumi, tad par šo jautājumu varēs diskutēt.

Bet vai tāds lēmums nebūtu pretrunā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem?

Es jau vairākkārt esmu uzsvēris, kā šāda veida iniciatīvām mums ir maz manevra iespēju. Protams, vienmēr var runāt par vienu vai otru niansi nodokļu politikā, bet mēs nevaram iet uz daudzu vai pat tikai dažu šādu lēmumu pieņemšanu, un skaidrs, ka mēs nevaram runāt par būtisku pamatlikmju mazināšanu.

Sarunu gaitā ar aizdevējiem par šo konkrēto teikumu bija daudz diskusiju, mēs arī to mazliet nomīkstinājām ar domu, ka vienmēr var parādīties kaut kādas nianses, kuras var nākties piekoriģēt. Bet jāatzīst, ka pats teikums sākotnējā dokumentā nebija iekšā, starptautiskie aizdevēji sāka uz to uzstāt, kad paklausījās Šķēles kunga publiskos izteikumus — ka visi nodokļi jāsamazina un tamlīdzīgi. Tajā brīdī tas teikums diemžēl parādījās, un izdabūt to ārā vairs nevarēja.

Vai ir iespējams, ka valdība vienojas to neatbalstīt, bet tas tomēr tiek pieņemts Saeimā, TP vienojoties ar opozīciju?

Tas jebkurā gadījumā būtu koalīcijas līguma pārkāpums, un mēs esam TP uzmanību uz to vērsuši. Bet arī balsojumā par mandātu starptautiskajiem aizdevējiem TP koalīcijas līgumu ir diezgan skaidri pārkāpusi.

Un kādas būtu sekas tādam līguma pārkāpumam?

Nu, kādas sekas… Protams, šī TP nostāja daudzos jautājumos, kā lai to pasaka, varētu būt konstruktīvāka. Mēs jebkurā gadījumā no savas puses esam skaidri pauduši gatavību turpināt ar viņiem strādāt — tik lielā mērā, cik viņi paši ir gatavi konstruktīvai sadarbībai.

TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns jau pateica, cik konstruktīvi — ka TP de facto vairs neesot valdībā un kopā ar opozīcijas LPP/LC mēģināšot valsti nostādīt uz kaut kādām citām sliedēm. Kā valdība varētu turpināt strādāt, ja TP un “mācītāji” izveidotu kopēju vēlēšanu apvienību?

Te ir vairākas lietas. Runājot par “citām sliedēm” — tieši TP kopā ar LPP/LC bija jau valsti uz citām sliedēm nostādījusi, un mēs tagad cenšamies to krīzi atrisināt, kas rezultātā radās — visas trekno gadu solīšanas un gāzēšanas līdz grīdai.

Kas attiecas uz LPP/LC, tad tā ir partija, ar kuru mēs arī esam gatavi sadarboties. Valdības izveides laikā mēs ar viņiem nopietni runājām par viņu dalību valdībā, kā zināms. No šī viedokļa tiešas ietekmes uz valdības darbu nav, ja viņi izvēlas veidot apvienību. Skaidrs, ka TP reitingi ir tādi, ka ir nopietnas bažas par 5% barjeras pārvarēšanu, līdz ar to kaut kādas izdzīvošanas stratēģijas viņiem ir jāmeklē, un pievienošanās LPP/LC varbūt ir viena no šādām izdzīvošanas stratēģijām.

Jūs domājat, ka ir?

Nu, tas jāvērtē pašai TP. Tā vairs nav mana kompetence.

Taču mēs redzam, ka, kaut arī viņi zaudēja balsojumā par pilnvarojumu valdībai, TP nav īsti mierā un turpina knosīties. Tas nemitīgi rada jautājumu — vai kādā brīdī viņi nebūs ieinteresēti iziet no valdības. Vai jūs domājat, ka jūsu valdība nostrādās līdz Saeimas vēlēšanām?

Es domāju, ka jā. Un arī TP publiski vairākkārt apliecinājusi gatavību turpināt strādāt valdībā un būt konstruktīva, negāzt valdību, un tamlīdzīgi.

JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nupat partijas kongresā pateica, ka ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ievēlēšana esot vienīgais jautājums, kas līdz vēlēšanām varot sašūpot valdības koalīciju. Kādu jūs prognozējat Saeimas balsojumu, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izvirzītu Maizīša kandidatūru?

Es, protams, gribētu cerēt uz pozitīvu balsojumu. Manuprāt, Maizīša kungs savā iepriekšējā darbībā ir apliecinājis, ka labi un kompetenti tiek galā ar darba pienākumiem. Nav bijis pamata šaubīties arī par viņa godaprātu. Līdz ar to es uzskatu, ka viņš ir piemērots kandidāts, un man ne sevišķi izprotama ir atsevišķu partiju vai politiķu samērā histēriskā reakcija uz Maizīša kungu. Iespējams, šiem konkrētajiem politiķiem ir kaut kāds pamats bažām par prokuratūras darbību.

Var iedomāties, kāds pamats bažām ir jūsu ciešāko koalīcijas partneru “zaļo zemnieku” premjerministra amata kandidātam, apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Vai šis jautājums var sašķobīt jūsu pašlaik tik šķietami harmoniskās attiecības ar ZZS?

JL savu nostāju ir paudis — ja Maizīša kunga kandidatūra tiks izvirzīta — un mēs zinām, ka Maizīša kungs ir publiski apliecinājis savu gatavību kandidēt, tad mēs šo kandidatūru atbalstīsim. Par pārējām partijām — tās, kā zinām, ieņem nogaidošāku pozīciju, gaida faktisko nomināciju. Bet atcerēsimies, ka iepriekšējo reizi, kad notika Maizīša kunga pārvēlēšana, daudzām partijām arī bija iebildumi, taču beigās Maizīša kungu tomēr apstiprināja.

Tad jūs uzskatāt, ka šis nebūs tas jautājums, kura dēļ valdība varētu krist?

Es nedomāju, ka tas varētu būt jautājums, kura dēļ valdība varētu krist. Protams, ir iespējamas domstarpības koalīcijā, bet šis arī nav jautājums, kas būtu tieši saistīts ar valdības darbu. Tā ir Saeimas kompetence — balsot par attiecīgo amatpersonu, un tā ir arī no valdības neatkarīga institūcija.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(47 balsotāji )
Komentāri

Katrs intervētājs uzskata par pienākumu apvaicāties par strukturālām reformām, paši pat nesaprazdami, kas tās ir. Bet nez kāpēc jau gadiem neviens nepavaicā, kādēļ mūsu ministrijas, aģentūras un citas valsts un pašvaldības iestādes ir iekārtojušās privātos apartamentos. Bieži pat ļoti dārgos apartamentos, jūgendstila ēkās Alberta ielā (KNAB piemēram)un citur.
Tagad, kad notik reorganizācija, pārvaldes un iestādes tiek kaut kur pārvietotas, no vienas privātmājas uz citu- jā varbūt, ka lētāku, bet atkal uz privātmāju. Tai pat laikā ir Valsts un pašvaldības īpašumi, kas stāv tukši, ar uzrakstiem “izīrē”, vai gadiem neremontēti, jau uz sabrukšanas robežas. Paejiet pa Rīgu kājām, papētiet māju piederības zīmes. Tas ir interesants materiāls pārdomām. Sevišķi priekšvēlēšanu laikā.

42.

Mīļa mana, pat kars lats valsts kasē šobrīd ir svarīgs, kur nu vēl svaidīties ar miljoniem tik smagā situācijā! Un tas vien, ka mums ir visuzblīdušākā valsts pārvalde visā Eiropā, ka tā ir visinertākā un viskorumpētākā arī ir faksts! Skat, atļaujas iedošana Šleseram priežu izciršanai no Pieminekļu insekcijas puses runā pati par sev par šīs valsts korupcijas apmēriem! Viens likums, viena taisnība te tukša skaņa… Visa Eiropas nauda, kas iet caur Nodarbinātības dienestu ir pilnīgi nomesta zemē! To naudu vajadzēja novirzīt nevis bezdarbnieku apmācībai, bet gan uzņēmējiem bezdarbnieku nodarbināšanai un tur dzimtu gan jaunas darbavietas, gan jaunas idejas un attīstība! Tas, ka ejam nepareizā virzienā pat karam lauķim ir acīmredzana, tikai tie kas sēž Rīgas gaiļu līmeni, ir akli un kurli.

Apbrīnojami bezzobaina, lišķīga un tukša „intervija” … kad divi uz žurnālista vārdu pretendējoši „galma dziesminieki” iztaujā savu patronu …

… kad neērtie jautājumi netiek uzdoti un pat ērtie bieži vien netiek atbildēti … tāds savdabīgs de-ža-vu iespaids, kad nevar saprast – vai jautājumu uzdevēji ir stuldi, jeb tas, kurš uz tiem atbild, jo brīžam liekas, ka abas intervējamās puses dzīvo paralēlās pasaulēs un ieraksta celiņi, kur vienā ierakstīti jautājumi, bet otrā – atbildes – ik pa brīdim nesakrīt savā fāzē … Galma sviests vienu vārdu sakot.

P.S. Interesanti, ka visā garajā „godīgo un tiesisko” partijas fīrera intervijā tā arī neatradās neviena pati vietiņa kā reizer šiem jēdzieniem – „godīgums un tiesiskums” ? … pat tad, kad tomēr caur puķēm tika uzdots jautājums par pensionāru cinisko apkrāpšanu pirms iepriekšējām vēlēšanām … :)

44.

mūs var paglābt kvalificēta darbaspēka eksports.
Lozungs:STRĀDĀ TUR,DZĪVO UN ATPŪTIES lATVIJĀ,un,protams,ved mājās naudu.Tā darīja gan norvēģi,gan holandieši,kad bija nabadzīgi.
Ja mums būtu vēl desmit tūkstoši kvalificētu jūrnieku,kuri strādātu plašajā pasaulē,mūsu budžets katru gadu papildinātos par aptuveni 250 miljoniem USD(ja strādā 6 mēnešus gadā).
Protams mūsu muldologi pasaulē nekotējas…

44Nr

Ja privātais bizness maksātu nodokļus valstij, tad nevienam nekur nebūtu jābrauc!

Mani satrauc,ka valdības vadītājs ir pārliecināts,ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis turpināsies pasliktināties vēl vismaz divus gadus.Jo tikai pie šāda nosacījuma sociālajā budžetā uzkrātais miljards varētu tikt notērēts jau 2011.gadā.

47.

Kas tas tev – melnais humors? Cik reižu tepat nav lasīts, sevišķi no Lelles, kas notiek ar uzņēmēju, kurš cenšas nomaksāt VISUS nodokļus? Labāk lai nomaksā kaut vai daļu.
Atceries balsojumu KNL? Par to, ka nevar izdzīvot un nomaksāt visus nodokļus, nobalsoja ~3/4.Un neaizmirsti: lai varētu nodokļus maksāt rīt, jāizdzīvo šodien…

ululiņš>Bet
Cik reižu tepat nav lasīts, sevišķi no Lelles, kas notiek ar uzņēmēju, kurš cenšas nomaksāt VISUS nodokļus?
_______________________
Uzņēmums, kurš nevar samaksāt nodokļus, ir jāklapē ciet, lai nekropļo tirgu. Kādus nodokļus tad jūs gribiet? Latvijā nav lielākie nodokļi Eiropā, un pēdējā gada laikā VID parasti ir pretimnākošs.

Plīners uzdodas par krievu, Kurmītis par pensionāru aizstāvi :-) KNL

50.

Cik % uzņēmumu tad klapēsim ciet?
Balsojumu KNL esi aizmirsis?
Man vairs laimīgi nepieder ne uzņēmums, ne akcijas…

Ja pareizi atceros Dombrovskis bija JL premjera kandidats ari pirms ieprieksejam Saeimas velesanam. Jau tad nodomaju, ka vins Latvijai ir parak labs premjers, si tauta vinu nav pelnijusi. Un man izradijas taisniba – nraugoties uz Jurmalgeitu tauta aizgaja un masveida nobalsoja par TP un “gazi grida” un sanema ko pelnijusi!!!! Tikai un vienigi. Un skatoties uz politisko partiju reitingiem tagad joprojam 5% un tas Latvija ir ljoti labs reitings kadai partijai ir gatavi balsot par TP. Viniem Dombrovskis joprojam ir par labu. Pielauju ka tie ir tie pasi, kas joprojam dazadas interneta vietnes brec un aicina “sildit ekonomikus” un “samazinat nodoklus” Vel nepietika? – vajag vel lielakus meslus, lai vini beidzot saprastu? No vienas puses pat gribetos lai TP (bez “Vienotibas”)uztaisa vel vienu valdibu. Lai tie 5% beidzot saprot un reizi par visam reizem to lappusi ar TP latvijas politika varam parskirt.

No progresīvā nodokļa ieviešanas mūžīgi izvairīties nevarēs, to būs jādara agrāk vai vēlāk. Manuprāt tas atrisinātu krietnu tiesu no problēmām. Bagātajiem ir jānes lielāku daļu no nastas, pašreiz viņi brauc uz nabagu mugurām.

42.
Kurmītis
2010. gada 8. marts, 18:15

Apbrīnojami bezzobaina, lišķīga un tukša “intervija”
(…)

Lai tiktu pie iespējas “intervēt” Dombrovski, ir iepriekš “jāsaskaņo” jautājumi. Tas tā ir ar daudziem “godīgajiem un pareizajiem” politiķiem, jo tie spēj tikai atgremot iepriekš sagatavotus tekstus.

Vai žurnālists vai “žurnālists” ir gatavs uz to parakstīties, ir jau cits stāsts.

54.
klusais>ululiņš
2010. gada 9. marts, 08:29

Tu gudrs vīrs būdams pastāsti kā tas sanāk ,ka Latvijā pēc statistikas ir 4-tais mazākais nodokļu slogs ES , bet mums visu laiku tiek runāts ,ka nesamērīgi lielie nodokļi neļauj ekonomikai dzīvot. Es saprotu ,ka Lelle sūdzas cik viss grūti u.t.t. , bet ko viņas uzņēmums darītu teiksim citā zemē ar augstākiem nodokļiem? Bet varbūt problēma ir apstāklī ,ka darba ražīgums ir nesamērojams ar algu ko vēlamies par to nopelnīt?

55.

“Es saprotu ,ka Lelle sūdzas cik viss grūti u.t.t. , bet ko viņas uzņēmums darītu teiksim citā zemē ar augstākiem nodokļiem? Bet varbūt problēma ir apstāklī ,ka darba ražīgums ir nesamērojams ar algu ko vēlamies par to nopelnīt?

Nekad neesmu sūdzējusies par nodokļu apjomu, bet gan par valsts pieeju to iekasēšanā un par valsts attieksmi pret mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tā vienkārši ir graujoša.Esmu sūdzējusies par uzņēmējdarības konkurences kropļošanu pie šī valsts korupcijas līmeņa un par melnās naudas iepludināšanu uzņēmējdarbībā, kas arī totāli grauj godīgu konkurenci. Pagidām šjā virzienā Dombrovskis arī nav pirkstu pakustinājis!Lielie kā nemaksājuši, tā nemaksā, bet tiek žņaugti maziņie, īpaši laukos, kur VIDs pazīst visus un visu.
Klusais, Tu gribi teikt, ka pie mums ir viss kārtībā? Tad man uzreiz rodas pretjautājums: kapēc neviens šodien vairs negrib nodarboties ar uzņēmējdarbību?

56.

Kārtība nekad viss nevar būt, tāpat kā Rīga nekad nebūs uzcelta.
Par konkurences kropļošanu piekrītu , bet redzi pati ,ka ļaudis ar atplēstām mutēm klausās sludinātājos, kas principā atbalsta uz korupciju balstītu ekonomiku.
Par VID attieksmi nu gan nepiekritīšu.
Par melnās naudas iepludināšanu uzņēmējdarbībā – ir idejas kā to izkontrolēt?
Kuri ir tie lielie ,kas nemaksā? Iedod kādu piemēru.
Kapēc domā ,ka neviens nevēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību? Varbūt tapēc ,ka pietrūkst spēju, ideju, uzņēmības?

“Uzņēmums, kurš nevar samaksāt nodokļus, ir jāklapē ciet, lai nekropļo tirgu. Kādus nodokļus tad jūs gribiet? Latvijā nav lielākie nodokļi Eiropā, un pēdējā gada laikā VID parasti ir pretimnākošs.”

Izklausās, ka Tu stāvi tālu no reālās situācijas. Modelēšu vienu uzņēmējdarbības situāciju(dļja osoba tupyh, atvaino!). Uzņēmumam ir sezonāls raksturs-strādā vasaras periodā un par uzkrājumiem izvelk ziemu-maksā algas, biroja uzturēšanu, darbnīcu uzturēšanu, tehnikas remontu, tehniskās apskates u.c.Kā saproti naudas summas griežas diezgan iespaidīgas, bet ienākumu nekādu! Nāk pavasaris un sākas konkursi, sākas privātpasūtījumi…Reizēm tika paņemts arī kredīts, lai varētu atjaunot darbību! Bet pagājušajā pavasarī nebija vairs konkursu, kredītus nedeva, arī privātpasūtījumu sektorā kritums uz nulli. Pa ziemu iekrājās nodokļu parāds, kuru nosegt neizdevās līdz rudenim(VID grafiks) un rudenī sākās % uzrēķini. Tas nozīmē, ka valsts nieka pāris tūkstošu dēļ, iedzen šo uzņēmumu bankrotā. Tas nozīmē, ka darbu zaudēs vismaz padsmit cilvēki(no kuriem speciālisti aizbrauks uz ārzemēm!!!), ka turpmāk valsts nesaņems nodokļus(vasarās 20-50 tūkst. katru mēnesi!!!), tas nozīmē, ka tur rēgosies izsisti biroja logi un izdemolētas telpas, tas nozīmē, ka valsts arī neko neiegūs no pārdošanas, jo vienkārši nav pircēju, tas nozīmē, ka valsts ir pilnīgi un galīgi debīla, jo līdz šim nav palaidus ES un valsts investīciju projektus.
Bet vai tas nozīmē, ka turpmāk valstij nevajadzēs taisīt ceļus, rakt grāvjus, ierīkot hidobūves, veikt labiekārtošanas?! Tagad apmēram tā izskatās…
Būtu nu ļāvuši šiem uzņēmējiem izdzīvot un izvilkt savus cilvēkus, lai tie nekļūst par bezdarbniekiem vai neaizmūk uz ārzemēm, viss atjaunotos un valsts sile atkal pildītos…

58.

Pasūtījumus joprojām nevar dabūt, ja nesamaksā, jo visās ministrijās un institūcijās sēž tie paši vecie stagnāti, kuri gadiem ir pieraduši pie šiem kukuļiem. Pēc tam jāmaksā nākamajiem, kuri skaņo, apstiprina, inspicē, dod atzinumus…un tad beigās izrādās, ka uzņēmējam ir nevis peļņa, bet zaudējums sanācis…
Par “lielajiem”es nedomāju lielus ražojošus uzņēmumus, bet gan tos, kurus piesedz partijas. “Lielie” ir no vietas…Reizēm tikai miglaina nojausma rodas kādas summas groza viens otrs šmurgulis, kuram puņķis nav nokaltis.

Dombrovskim tika nomests rokās uzdevums izglābt valsti, ka jau krita nost no kraujas. Par brīnumu praktiski visai pasaulei, viņš to izdarīja. Jautāt, kapēc viņš gada laika vēl pie reizes neiznīcināja visu Latvijas korupciju, manuprāt ir mazliet lieki.

Pieminekli viņam vajag uzcelt.

> Lelle
Pasūtījumus joprojām nevar dabūt, ja nesamaksā, jo visās ministrijās un institūcijās sēž tie paši vecie stagnāti,
———-
Lelle, tad jau Tevis piesauktais uzņēmums tāds valsts pupa zīdējs vien ir. Par nopietnu uzņēmējdarbību to nosaukt grūti.

Nez kur Tu dzīvo, ja nezini, ka 80% uzņēmējdarbības Latvijā ir vērsta uz iekšējo tirgu! Cik tad to eksportētāju ir?! Nav nekāds valsts pupa zīdējs, bet strādā arī privātā lauciņa, ir bijuši objekti arī Leišos un Igaunijā! Protams, ka piedalās valsts pasūtījuma konkursos un kapēc lai to nedarītu?! Un kas Tavuprāt ir “nopietna uzņēmējdarbība”?
Vai Tu domā, ka piem. Vācijas, Austrijas vai Anglijas uzņēmējdarbība baigi uz āru vērsta?! Vairums tomēr strādā iekšējiem tirgiem(tikai tur tie tirgi lielāki), neskaitot mūsu bāleliņus, kuri turp vizinās un vāc visu barahlo(lupatas, mēbeles), lai te par lielu naudu iztirgotu.Tas tāpēc, ka pie mums valsts totālā stulbuma politika gadu garumā ir iznīcinājusi ražošanu un šobrīd arī neredzu, ka no nulles kāds uzņēmējs varētu izveidot jaunu ražotni, ja nav iestrāžu, tas vienkārši ir neiespējami.

Ululiņš!
Piedod, bet esmu strādājusi gan VID, gan pirms tam par bilancspējīgu grāmatvedi un, esmu redzējusi, kā uzņēmēji izkrāpj no valsts PVN!!!!
Par pārējo nodokļu iekasēšanu jau tik ļoti neuztrauktos, lai gan nezinu nevienu privātuzņēmumu, kurā nemaksātu aplokšņu algas un tās var izmaksāt uzrādot nepamatotus izdevumus, tā saņemot no valsts budžeta PVN!!! pat tirdzniecības uzņēmumi. Nu labi, ja to dari pats, bet tad nelamā ne valdību, ne saeimu, ne jau nu arī VID!
Bet izmantot veselības un izglītības labumus gribam visi un kur tad vēl ceļi un dzelzceļi utt!
Bez PVN izzagšanas arī nevarēs maksāt tās aplokāsņu algas.
Esmu pret PVN samazināšanu tūrismam uz 10% jo arī tad ši nozare no PVN maksātāja pārvēršas par PVN saņēmēju no budžeta! Domāju, ka uzņēmēji vismaz saprot, kā veidojas PVN ar + vai – zīmi. Kamēr nesakārtos PVN likumu, nekādi uzlabojumi Latvijas ekonomikā nebūs PVN nevajag atmaksāt no budžeta, jo tā PVN izzags ar viltus izdevumiem!

63.
Lelle-Aigars Mahinovs
2010. gada 9. marts, 10:33

Jā gan! Glābata valsts uz nabadzīgās tautas daļas rēķina…Rīgas parazītu bari joprojām turpina vārīties kā vārījušies…
Beidz te glupi muldēt!

Janis!

Visa ES jau brīnās, ka Latvija atkārtoti ievēlēja tos pašu veco koalīciju šajā saeimā(51 deputāts)! Mūsu tautas stulbums pārsteidz vai visu pasauli! Tas laikam no padomju laikiem, ka spied kā gribi, bet latvieši un pārējās tautas te Latvijā , tik piecieš visu. Tas noteikti jau ir asinīs un domāšanā.
Es nepavisam nebrīnīšos, ka atkal reklāmas iespaidā ievēlēs vecos blēžus un tad būs , kā Tu arī raksti, un tad, kad nebūs pilnīgi nekā, ko saņemt algās, tad varbūt sāks domāt, bet ātrāk, diezin vai!

“Bet izmantot veselības un izglītības labumus gribam visi un kur tad vēl ceļi un dzelzceļi utt!”

Ja mazais vai vid. uzņēmējs paskatās NOE publicētās tabulas par tiem pašiem valsts uzņēmumiem(Parex, LB, dzelceļs, valsts ceļi,valsts meži, latvenergo u.c.), tad viņam pāriet jebkāda vēlēšanās pat santīmu maksāt šai valstij, jo visu samaksājot reizēm pats paliek bez biksēm…

66.

Uh kā saprotu Tavus vārdus! Bet tagad pastāsti par niansēm – kā esot VID Tev ir izdevies samazināt PVN izkrāpšanu ( to nevar nepamanīt , vai ne!) ?

Dombrovska spēks ir viņa nesatricināmībā, nekas nevar viņu izsist no līdzsvara, visi tie politiskie oponenti izklausās kā kvaukšķu suņi, kas cenšās iekost uz priekšu ejošam zirgam ar smagu pajūgu. Taicamnieka “jefiņa” tips (pozitīvā nozīmē) ir šiem demagogiem nesaprotams un nepieejams, viņi pat nezina ar kādiem līdzekļiem tam piekļūt klāt. Tas tāpat kā klases huligāns, kas cenšas pazemot teicamnieku ar āpsaukāšanos un sišanu, bet tā arī nespēj pazemināt statusu – teicamnieks. Ja vairāk būtu Vienotībā tādi cilvēki, jo citādi tur daudzi tādi paši histēriski kvaukšķi, tikai pašlaik ir mierā, jo brauc ratos un rej tikai uz tiem kvaukškiem, kas zirgam traucē tos ratos vilkt :)

> Lelle
Nesatraucies, zinu kā strādā uzņēmumi Latvijā.
Esmu menedžējusi privāta uzņemuma finanses, tāpēc piekrītu “Bet”, ka diez vai Latvijā ir kāds privātais, kas nekrāpjas ar nodokļiem.
Lai uzņemējdarbība būtu veiksmīga, vajadzetu veikt konkretā uzņēmuma SVID analīzi, tikai reālu, ne fiktīvu. Tad skaidri un precīzi parādītos vājās vietas un draudi, kas dotu iespējas kaut ko darīt, lai situācija nenonāktu līdz kritiskai.
Lielākā mūsu uzņēmējdarbības nelaime ir cilvēki, kas ne vien neko daudz no uzņēmejdarbības nejēdz, bet arī nevēlas neko mācīties…

Tevis pieminētajā piemērā, ja uzņēmuma darbībai ir sezonāls raksturs, tad galvenās izmaksas ziemā laikam ir darbinieku algas.
Ja Tu nemuldi un vasarās uzņēmums nomaksā līdz 50 tūkstošiem nodokļos, tad apgrozījumam (un arī peļņai) jabūt gana lielai.
Cik saprotu, tad to summu sastāda pārsvarā sociālais nodoklis, jo, ja tas būtu PVN, tad nebūtu problēmas ziemā soc. nodokli nomaksāt no PVN pārmaksas vasarā.
Ja ir liels soc. nodoklis, tad laikam ir gana lielas darbinieku algas. Ir tikai logiski, ka ziemā tādas pašas maksāt nevar.
Protams, nezinot uzņēmuma specifiku, grūti ko teikt, bet zinu arī skaidri, ka visbiežāk uzņēmumi nespēj vai negrib ātri un elestīgi reagēt uz situāciju.
Zinu, ka laukos ZS ir paņēmušas kaudzi nevajadzīgi greznas tehnikas par ES līdzekļiem (zinu, rakstīju projektus), bet tomēr daļa kredīta tik un tā jāmaksā.

Grozies kā gribi, atkal un atkal izpeld virspusē jautājums par mūsu izglītības kvalitāti. Tā dod faktus, bet nemāca domāt, nemāca sakarības. Sekas redzam visur, gan politikā, gan uzņēmējdarbībā, gan valsts pārvaldē, diemžēl…

“Esmu menedžējusi privāta uzņemuma finanses, tāpēc piekrītu “Bet”, ka diez vai Latvijā ir kāds privātais, kas nekrāpjas ar nodokļiem.”

Ja nekrāptos, tad visi godīgie būtu sen bankrotējuši, jo diez vai kādā Eiropas valstī PVN ir jāmaksā avansā un nauda jāgaida pusgadu, pat no valsts.

Beta, mīļā, nav mums kredīti ņemti, ārzemju lietota tehnika pirkta no nopelnītās naudas. Protams, ka ziemā tās algas ir minimālās. Vai Tu maz zini, cik maksā treilera palaišana uz ceļa? Vairāk kā 1000 lati, nerēķinot remontus!!! Vai Tu maz zini cik maksā importa ekskavatora viens ķēdes posms? 3000,-Ls!!! Un kur vēl cita tehnika!!! Pamēģini to atpelnīt! Un tad pasaki kā var te pelnīt? Ierēdņiem jau visu laiku liekas, ka uzņēmēji baigi pelna! Laukos uzņēmēji nespēj galus kopā savilkt un viņus vēl apzināti tūca nost. Kaut vai piemērs: uzņēmējam autokrāns ir vajadzīgs labi jā 3-4 reizes sezonā, bet tehn. apskate un ceļa nodoklis jāmaksā par visu gadu, tāpat ir ar citu tehniku!

71.

Bet vai Tev gadījumā neliekas ,ka esi ielīdusi biznesā ko nespēj pavilkt? Varbūt vaina ir pašā nevis apstākļos?

>Lelle
Tā varēja strādāt zemnieku saimniecības Ulmaņa Latvijā, bet ASV Fords jau 20. gados saprata, ka nevar dzīvību vilkt visu ziemu asinot izkaptis un ieliekot grābekļiem izlauztos zobus un izvietoja rūpnīcas filiāles laukos, lai nodarbinātu tur brīvo darbaspēku. Nepuksti par augstiem nodokļiem, bet meklē uzņēmumam nodarbošanos ziemai.

>Lelle-beta
…diez vai Latvijā ir kāds privātais, kas nekrāpjas ar nodokļiem.
____________________
Pa pilnam un tādēļ mani tracina, ka radniecīgu uzņēmumu bilancēs var redzēt, ka liela daļa krāpjas, bet VID pārbauda tos, kuros lielas šmuces neatklāsies. Tā ir visīstākā konkurences kropļošana.

> Lelle
Ja autokrans vajadzīgs 3-4 reizes sezonā, kāpēc to novar noīret uz vajadzīgo reizi? Atkrīt remonti, uzturēšana, ceļa nodoklis utt.
Vai kāds ir rēķinājis,ka, ja ir dārgs treileris, cik stundas minimums tas jānodarbina, lai tas vismaz nenestu zaudējumus? Cik liela atdeve (peļņa) ir no Tevis minētā treilera? Ja nav, tad kāda velna pēc tas vajadzīgs? Ja peļņa ir (jādala uz gadu), tad nafig sūdzēties?

Kopumā Lelle, skaidrs, ka bizness, kas pastāvēja lielā mērā balstoties uz valsts pasūtījumiem, tagad cieš zaudējumus. Tas arī ir šāda veida biznesa lielākais risks, kas būtu bijis jāapzina laicīgi, un būtu jābūt kādam plānam B, ko darīt šādā situācijā. Parasti gan tā nenotiek, jo cilvēks ir labticīgs radījums, kas grib cerēt, ka labie laiki būs mūžīgi.
Neapskaužu Tevis minēto uzņēmumu, jo tehniku noteikti tagad nav kur grūst, rezerves varianta nav, un trekno gadu iekrājumu arī nav. Visas olas vienā groziņā, bet groziņš pa zemi…

Ar dārgas un specifiskas tehnikas iegādi vienmēr saistās nākošais risks, ka tā var vienā brīdī kļūt nekam nederīga, diemžēl.

75.

Tā vienkārši pārdomām – Plaude pēkšņi aktivizējusies uzņēmēju aizstāvībai un redzama gan pie prezidenta, gan TV ekrānos , stāsta visādas lietas par budžetiem 1.maijā utt. – kā domā – kas tam ir pamatā patiesa vēlme ko darīt uzņēmējdarbības vides sakārtošanai vai personīgā biznesa problēmas un iespējamās maksātnespējas draudi?

> Lelle
Kopumā, cik saprotu, Tu stāsti par augsta riska biznesa veidu (valsts pasūtījumi, dārga tehnika, sezonas darbs), kura menedzēšanai vajadzīgas īpašas prasmes un resursi. Vēl viens Tevis minētā biznesa risks bija neprofesionāls menedžments risku vadībā.
Tā, ka no malas skatoties, diezgan likumsakarīgs iznākums, diemžēl… :(

> klusais
Domāju, ka Plaude gatavojas iet politikā. Pārstāvēs Slesera un Sķēles piesauktos uzņēmējus politikā…
Gandrīz esmu pārliecināta…

78.

Varbūt, man gan izskatās,ka viņai piegriezies skābeklis pāris projektos, tai skaitā nekustamo īpašumu sektorā, kur tagad paaugstināts nodoklis pavilktu viņu vēl vairāk zem zemes. Vienīgais kas interesanti – cik man zināms , tad viņai salonos meistariem maksāja % no izpeļņas , kā tur īsti bij ar to nodokļu nomaksu , ir aizdomas ,ka ne viss tiek nomaksāts. Bet nu tēls jau protams tiek radīts ideāls.

79.
ululiņš>klusais
2010. gada 9. marts, 13:48

Tu pareizi piezīmēji par darba ražīgumu. Taču mūsu ekonomika ir maza un te palaist augstražīgu lielas jaudas mašīnu tualetes papīra ražošanai nez vai ir jēga, tā eksports uz Namībiju varētu izmaksāt pārāk dārgi. Celulozes rūpnīcu nožmiedza. Bet vairāk nekas daudz pie mums neaug, ja neskaita smuki ziedošo rapsi. Jakuti pie Valmieras kimberlīta trubu neatrada, bet nafta guļ jūras dibenā.
Un tā nu mums nākas iztikt ar samērā nelielas jaudas mašīnām iekšējam patēriņam, kas darba ražīgumu sevišķi neceļ.

80.
klusais>ululiņš
2010. gada 9. marts, 14:02

Piemēra pēc 1 kub.m celulozes transporta izmaksas ir salīdzināmas ar 1 kub. m papīrmalkas transporta izmaksām. Tas tā pārdomām.
P.S. Tos pašus afgānu konteinerus bija plānots ar ūdeni un tualetes papīru komplektēt Latvijā, bet ja par darba ražīgumu , tad es padomāju cik daudz tiek nopīpēts pīppauzes nevis to cik ražīgas ir mašīnas.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Spiediena privatizēt nav (59)
Sanita Jemberga

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books