Atkāpušies no bezdibeņa (132)
Autori: Pauls Raudseps un Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 7. marts 23:47
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Pirms gada, pašā krīzes melnumā, kad valsts atradās tuvu maksātnespējas bezdibenim, no varas atstumtā Jaunā laika kandidāts Valdis Dombrovskis uzņēmās valdības vadītāja pienākumus. Lietišķs un piezemēts — tāds viņš lielākoties ir arī šajā sarunā par aizvadīto gadu, turpmāko darbu pie nodokļu izmaiņām un 2011.gada budžeta, sadarbību ar koalīcijas nemiernieku Tautas partiju un valdības stabilitāti līdz vēlēšanām. Smiekli jautājumā par pakaļdzīšanos Igaunijai ir izņēmums.

Drīz būs pagājis gads, kopš kļuvāt par Ministru prezidentu. Gads nav bijis viegls. Kurš bija grūtākais brīdis?

Grūtākie brīži ir bijuši divi — 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšana un 2010.gada budžeta pieņemšana. Jo tie bija arī kritiskie punkti gan Latvijas ekonomikai, gan koalīcijai. Nācās pieņemt ļoti smagus, nepopulārus lēmumus, lai samazinātu budžeta deficītu.

Vai ir palikusi prātā kāda konkrēta epizode vai, piemēram, bezmiega nakts?

Jāsaka, gan devītā gada grozījumi, gan desmitā gada budžets ir bijuši pietiekami gari un sarežģīti procesi, tur nav bijis tāds viens brīdis, ir bijuši daudzi kritiski momenti.

Vai ir bijis kāds viens brīdis, kad bija īpaši liels gandarījums, ka izdarīts tiešām svarīgs darbs? Kāda, piemēram, bija sajūta pēc balsojuma Saeimā 21.janvārī par pilnvarojumu valdībai turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem?

Kas atteicas uz šiem budžetiem, protams, nevar teikt, ka būtu bijis liels gandarījums par to pieņemšanu. Skaidrs, ka tie bija smagi, bet nepieciešami lēmumi. Tā ka runāt par gandarījumu budžeta kontekstā īsti nevarētu, jo tika mazināti izdevumi, celti nodokļi.

Runājot par Saeimas balsojumu par pilnvarojumu turpināt starptautiskā aizdevuma programmu — to es uztveru ar dalītām jūtām. No vienas puses, bija ļoti svarīgi, ka šis pilnvarojums tika saņemts un Saeimas vairākums atbalstīja gan pilnvarojumu, gan finanšu ministra ziņojumu. Bet tas arī diezgan skaidri iezīmēja tās grūtības, kas ar šiem jautājumiem ir koalīcijā.

Jums stājoties amatā, bija skaidrs, ka priekšā ir ļoti smags darbs. Vai esat sasniedzis visu , ko bijāt cerējis šajā amatā izdarīt?

Vienmēr var gribēt vairāk, taču tie galvenie uzstādījumi, kas tika pieteikti — nodrošināt valsts maksātspēju un samazināt budžeta deficītu līdz daudzmaz saprātīgam līmenim, — ir izdarīti.

Jūs teicāt, ka darbi bija nepieciešami, bet īsta gandarījuma no tiem nebija. Starp vislielākajiem pārmetumiem jūsu valdībai ir lēmums samazināt pensijas. Pirmkārt, tāpēc, ka tas neatbilda teiktajam pirms pašvaldību vēlēšanām, otrkārt, to pēc tam atcēla Satversmes tiesa (ST). Kā jūsu valdība varēja pieļaut tādu kļūdu?

Jāatceras, pirmkārt, budžeta grozījumu konteksts. Šis bija viens no lēmumiem, kas bija apstiprināts jūnija vienošanās, kuru bija parakstījuši gan visu koalīcijas partiju vadītāji, gan sociālie partneri — LDDK, LBAS, gan sadarbības partneri — Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Pašvaldību savienība, gan galu galā arī Pensionāru federācija. Tas bija viens no lēmumiem, kas faktiski ļāva nodrošināt 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšanu un starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu. Ja šo lēmumu nebūtu, sekas būtu bijušas daudz negatīvākas.

Otrkārt, teikt, ka mums ir atrisinātas visas problēmas sociālajā budžetā, nu nekādi nevar. Ja paskatāmies 2009.gada budžeta izpildi, pamatbudžeta izdevumus kopumā esam samazinājuši par 15 procentiem, bet sociālā budžeta izdevumi vēl pirms ST sprieduma ir pieauguši par 19,4 procentiem. Ar ST [spriedumu] var pieskaitīt tās summas klāt, līdz ar to tagad Labklājības ministrija izstrādā priekšlikumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai.

Jo ar šiem ST spriedumiem virtuālais sociālā budžeta uzkrājums, kas it kā ir bijis — tie skaitļi variē starp 800 miljoniem un miljardu —, 2011.gadā būs iztērēts, un tālāk sociālais budžets, pēc pašreizējām prognozēm, ieņems divas trešdaļas no tā, ko tērēs. Šis jautājums neizbēgami būs jārisina.

Ņemot vērā ST spriedumu — vai ir iespējams vispār samazināt pensijas atbilstoši Satversmei?

Es nedomāju, ka pēc ST sprieduma kāds tam ķersies klāt. Līdz ar to tas drīzāk ir jautājums par kādiem ilgtspējas pasākumiem, to skaitā potenciāli pensijas vecuma paaugstināšanu. Acīmredzot jāizvērtē arī dažādi pabalsti. Interesanti, ko ST šajā kontekstā teiks par pabalstiem, jo vismaz māmiņu algām visi pārejas periodi ir ievēroti, tā ka no šī aspekta nekādiem iebildumiem nevajadzētu būt.

Spriežot pēc viņu pārliecības, ka nedrīkst samazināt ne algas, ne pensijas, spriedums varētu būt līdzīgs…

To redzēsim. Par algām viņi pagaidām lēmuši, ka tikai tiesnešiem nedrīkst samazināt. Ja palasa motivējošo daļu spriedumā par pensijām, tad attiecībā uz pabalstiem vismaz daļa par pārejas periodu, kas bija viens no lielākajiem pārmetumiem, ir izpildīta.

Kas tagad ir valdības galvenie darbi līdz vēlēšanām?

Galvenie darbi, kuriem jau esam ķērušies klāt, un lielā mērā to esam iezīmējuši arī reformu vadības grupas programmā, ir jautājumi par vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm. Pirmo dokumentu diskusijai Finanšu ministrija (FM) jau ir sagatavojusi un nosūtījusi sociālajiem partneriem, kuri tagad to izvērtē. Protams, jāveic sagatavošanās darbi 2011.gada budžetam, un valdībā jau ir apstiprināts tā izstrādes grafiks.

Neapšaubāmi, ka būtiskākā sociālā problēma, pie kuras ir jāstrādā, ir bezdarbs. Mēs jau esam vairāk nekā 14 miljonus latu piešķīruši papildus tā sauktajai simt latu programmai, un pieļaujam tai piešķirt vēl papildu līdzekļus. Esam pārdalījuši Eiropas Savienības fondus uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, lai stimulētu ekonomiku.

Par 2011.gada budžetu Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs teicis, ka deficīta samazināšana par 400 miljoniem tagad ir galvenais darbs. Kā, jūsuprāt, to varēs izdarīt?

Jā, kopējās fiskālās konsolidācijas apjoms 2011. un 2012.gadā varētu būt starp 800 un 900 miljoniem latu. Tas ir tāds, teiksim, samērā piesardzīgs vērtējums. Kā mēs zinām, pat Latvijas Banka savās prognozēs ir nedaudz optimistiskāka. Tas attiecas arī uz šā gada ekonomikas prognozi, kurā kopumā tiek prognozēta četru procentu recesija, bet LB prognozē 2,5 procentu recesiju.

Līdz ar to pateikt, kāda būs precīzā summa — vai tie būs 400 miljoni, vai, cerams, mazāk —, varēsim tikai tad, kad redzēsim vismaz pusgada budžeta un ekonomikas rezultātus. Jo daudz kas būs atkarīgs no tā, kā atkopsies ekonomika un kāda attiecīgi būs nodokļu ieņēmumu prognoze. Budžeta deficītā jānoiet no 8,5 procentiem no IKP uz sešiem. Daļu no tā nosegs 2011.gadā plānotā izaugsme.

Bet nebūs tā, ka nekas nebūs jāsamazina. Kur jūs redzat iespējas to darīt?

Galvenie virzieni jau daļēji ir iezīmēti. Viens ir jautājums par vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēm, kur, protams, ir daudzas pozitīvi skanošas lietas. Teiksim, kad runājam par nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz patēriņu, tad ar šo tēzi visi parasti ir apmierināti. Kad izrādās, ka patēriņa nodokļi ir PVN un akcīze, tad tā diskusija pagriežas pavisam citādi. Bet, protams, daļa konsolidācijas nāks no šīm pamatnostādnēm un attiecīgiem nodokļu pasākumiem.

Daļa, protams, nāks no turpmākiem administratīvo tēriņu samazinājumiem, bet uzreiz gribu teikt, ka nevajadzētu klausīties tās partijas, kuras varbūt pirms vēlēšanām stāstīs, ka tur var dabūt ārā visus 400 vai cik tur būs nepieciešams miljonus. Jo visu ministriju centrālie aparāti kopā ar Valsts kanceleju, Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju — tie šogad ir 45 miljoni. Protams, es paredzu ļoti smagas debates starp partijām un starp ministrijām par konkrētiem izdevumu samazināšanas priekšlikumiem. Tagad reformu vadības grupā atkārtoti iesim cauri funkciju izvērtējumam, lai būtu sagatavotas visas iespējas, pie kurām strādāt.

Skaidrs arī tas, ka atbilstoši likumam par budžeta un finanšu vadību 2011.gada budžetu pieņems nākamā valdība un apstiprinās nākamā Saeima. Līdz ar to gala lēmumi būs jāpieņem pēc vēlēšanām. Tur ir ļoti liela loģika, manuprāt, jo, priekšvēlēšanu gaisotnē taisot budžetu, var salikt tādus brīnumus iekšā, ar kuriem nākamie vienkārši nevarēs tikt galā. Bet, protams, tas nozīmē, ka mums ir jāizdara liels sagatavošanas darbs.

Jūs pieminējāt funkciju izvērtēšanu. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz arī strukturālās reformas valsts pārvaldē. Jums pārmet, ka tā vietā jūsu valdība īsteno lineāru štatu un atalgojuma samazināšanu. Kā jūs definētu, kas ir strukturālās reformas valsts pārvaldē?

Vienošanās paredz strukturālās reformas trīs galvenajās jomās…

Jā, arī veselības aizsardzībā un izglītībā, taču varbūt jūs varētu pateikt, ko tas nozīmē tieši valsts pārvaldē.

Tie darba virzieni, kuros esam gājuši un kur, es domāju, tas būs jāturpina, ir, pirmkārt — to var saukt par strukturālo reformu vai mazināšanu, bet ir skaidrs, ka “treknajos gados” administratīvais aparāts ir krietni uzblīdis un vienkārši ir jāsamazina. Lineāri vai strukturāli — par to vienmēr var diskutēt. Pagājušajā gadā esam samazinājuši ministriju centrālos aparātus vidēji par 30%, aģentūru skaitu — uz pusi.

Attiecībā uz strukturālām pārmaiņām ir iezīmēti vairāki darba virzieni — atbalsta funkciju centralizācija, kas ļaus panākt samērā ievērojamus ietaupījumus, virzība uz vienas pieturas aģentūras modeli un pakalpojumu pieejamību caur vienas pieturas aģentūrām elektroniski.

Pagājušogad bija mēģinājums veikt funkciju auditu. Tas bija uzdots ministrijām, un katra konstatēja, ka vai visas funkcijas ir ārkārtīgi svarīgas un neko nevar samazināt. Kāda īsti ir atšķirība starp lineāru samazināšanu un strukturālām reformām? Kāpēc divi dažādi nosaukumi, jūsuprāt, vienam un tam pašam?

Tas nav viens un tas pats, protams, un arī veidojot 2010.gada budžetu, mēs pielietojām jaunu pieeju, ka vērtējām nevis ministrijas un lineāri mazinājām, kā tas noticis citās reizēs, bet gan konkrētās ministriju funkcijas, kuru ir pāri pār tūkstoti. Visām bija iedots tāds kā vidējais svērtais vērtējums, uz kuru balstoties pieņēmām lēmumus, cik funkcijas tiek samazinātas, un attiecīgi mazinājām budžetu.

Protams, taisnība, ka izrādījās, ka dažas no funkcijām, kuras bija guvušas samērā mazu novērtējumu, politiski izrādījās ārkārtīgi neaizstājamas, un debates aizgāja tā, ka neko būtisku mazināt nevarēja.

Kāpēc nevarēja īstenot Einara Repšes ierosinājumu, ko pērn pavasarī viņš izteica kopā ar priekšlikumu veidot nulles budžetu — arī funkciju auditu sākt no nulles, definējot, kādas funkcijas vispār vajadzīgas, nevis vērtējot esošās?

Manuprāt, šī pieejas atšķirība nav tik būtiska — vai mēs paņemam jau esošu budžetu, kurā vērtējam esošās funkcijas, un beigās dažas funkcijas, kuras saņēmušas zemu vērtējumu, tāpat izrādās politiski ārkārtīgi vajadzīgas, vai arī mēs šīs pašas funkcijas mēģinām vēlreiz uzradīt no nulles, un tad atkal izrādīsies, ka šīs zemu novērtētās funkcijas, kuru tajā sarakstā nebūs, ir ārkārtīgi nepieciešamas.

Protams, ja to darīs ministrijas pašas.

Šajā gadījumā pat bija valdības gatavība no kaut kādām funkcijām pilnībā atteikties, no kurām, kā izrādījās, mēs nevarējām pilnībā atteikties. Divus piemērus varu nosaukt — Integrācijas fonds un Tiesībsargs. Izrādījās, ka nevaram atteikties.

Vēl par nākamā gada budžetu — var piekrist, ka ir politiski loģiski to pieņemt nākamajai valdībai un Saeimai. Taču, ja šis budžets netiks sagatavots, tad mums, iespējams, draud tas pats, kas bija pagājušogad — sasteigta izdevumu griešana un nodokļu paaugstināšana pēdējā brīdī. Ko jūs atstāsit nākamajai valdībai pūrā? Ko gribat noteikti izdarīt, lai tai nebūtu pa galvu, pa kaklu pēdējā brīdī jāgriež un jāpaaugstina?

Ir minimālās lietas, par kurām vispār nav jautājumu, kā — makroscenārijs, budžeta bāze. Tālāk jau ir jautājums — ja mēs ejam cauri šiem funkciju vērtējumiem, tad ir izdevumu samazināšana atbilstoši šiem vērtējumiem, un tad jau nākamā Saeima var lemt, vai tas ir atbilstoši tās uzskatiem. Taču jebkurā gadījumā rāmim, kā budžets varētu izskatīties, lielā mērā ir jābūt. Cita lieta — cik lielā mērā šim budžeta veidošanas procesam varētu traucēt priekšvēlēšanu populisms. Ja būs partijas, kuras debates mēģinās ievadīt vienkāršotā vispārēju frāžu gaisotnē, ka jāstimulē ekonomika, jāsamazina administratīvie tēriņi un tad nekas nekur nav jāsamazina, tad, protams, mēs nekur nenonāksim. Es ceru, ka partijas šim procesam pieies pietiekami atbildīgi.

Ir novērots, ka jūsu viedoklis nereti atšķiras no finanšu ministra Repšes viedokļa. Piemēram, sākoties diskusijām par šā gada budžetu, viņš aizstāvēja viedokli, ka jāsamazina izdevumi par 500 miljoniem latu, bet jums bija pielaidīgāks viedoklis. Vai spēsit ar viņu vienoties par nostādnēm 2011.gada budžetam?

Es domāju, ka mēs par to spēsim vienoties. Manuprāt, mediji šo tēmu cenšas mākslīgi kultivēt. Skaidrs, ka finanšu ministram nereti konkrētos budžeta jautājumos ir nostāja, kas parasti ir visvairāk uz budžeta mazināšanu vērsta. Tas ir pilnīgi normāli, manuprāt, tā ir visās valdībās — pats esmu bijis finanšu ministrs un tā darba specifiku zinu. Ir finanšu ministra viedoklis, kas orientēts uz maksimālu budžeta izdevumu samazināšanu, bet valdības diskusijās parādās kompromiss vai gala viedoklis, kas beigās arī veido valdības lēmumu. Ja atceramies diskusiju par to, vai mēs ejam uz 8,5 procentu deficītu vai mazinām 500 miljonus, tad beigās esam nonākuši pie tā, ka 500 miljonus neesam samazinājuši, mēs esam nonākuši pie 8,5 procentu deficīta. Ja budžeta veidošanas gaitā ar aizdevējiem par to neizdevās vienoties, tad pēc ST lēmuma vienojāmies, ka mēs šo spriedumu pildām uz budžeta deficīta rēķina, nevis griežam citur simt miljonus.

Kā jūs vērtējat FM šonedēļ iesniegtos priekšlikumus atcelt samazināto PVN likmi virknei preču, to skaitā medikamentiem un grāmatām?

Es jau sākumā šim jautājumam pieskāros. Tātad, kamēr diskusija notiek vispārteorētiskā līmenī, ka jāpārnes nodokļu slogs no darbaspēka uz patēriņu, tikmēr visiem tas patīk. Kad izrādās, ka patēriņa nodokļi ir PVN un akcīze, tad uzreiz tas visiem nepatīk. Ministrijas priekšlikumā tieši šis uzstādījums lielā mērā ir iekšā — par nodokļu sloga pārnešanu uz patēriņu. Ja mēs gribam par to diskutēt, tad tā tas praksē izskatās. Tad mēs ejam šajā virzienā vai neejam?

Perspektīvā būtu jāiet arī uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu — arī tas, domāju, ir precīzi ieskicēts darba virziens.

Kāpēc valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu nospraust 2014.gadu kā eiro ieviešanas mērķa gadu?

Šādu lēmumu mēs pieņemsim, pašlaik ejam cauri nepieciešamajām procedūrām. Mēs jau pirmajā šā gada Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē par to vienojāmies, un, līdzko Finanšu ministrija būs sagatavojusi visus nepieciešamos dokumentus, lēmums tiks pieņemts. Nekādu konceptuālu domstarpību nav, mērķa datums tiks noteikts 2014.gada 1.janvāris.

Šķēles kungs gan ir teicis, ka nevajagot fetišizēt eiro ieviešanu — vai no Tautas partijas nebūs problēmas šajā jautājumā?

Vismaz līdz šim TP nekādas problēmas nav indicējusi.

Grieķijas problēmas dažos ir radījušas šaubas par eirozonas stabilitāti. Vai tas varētu ietekmēt Latvijas mērķi iestāties eirozonā?

Nedomāju, ka tas tiešā veidā varētu ietekmēt Latvijas mērķi iestāties eirozonā, bet tas, kādā veidā Grieķijas problēma tiks risināta, varētu ietekmēt arī Latvijas ekonomikas attīstību. Pašreiz jau diezgan skaidri iezīmējas, ka tomēr Grieķijai tiks sagatavota starptautiskā aizdevuma pakete vienā vai otrā versijā, lai nodrošinātu tai iespēju pārfinansēt savu parādu, kas nopietnākās problēmas varētu novērst. Ar Grieķiju situācija ir ļoti nepatīkama no tā viedokļa, ka eirozonas valstīm nav paredzēta iespēja, ka tām varētu izsniegt kaut kādus politiskus aizdevumus. Tika uzskatīts, ka tām pašām ir jāspēj vadīt savus budžeta deficītus un parādus. Tieši tāpēc arī visi šie Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi, to skaitā par trīs procentu budžeta deficītu, lai neviena valsts šādā situācijā nenonāktu. Izrādās, ka Grieķija vienkārši falsificējusi datus, un īstenībā budžeta deficīts pagājušogad bija 12,7 procenti no IKP. Tā, protams, ir ļoti nepatīkama situācija. Arī citās eirozonas valstīs šie deficīti ir samērā lieli, ap deviņiem procentiem, Spānijā, piemēram.

Jūs teicāt, ka tas varētu ietekmēt arī mūs? Kādā veidā?

Tādā veidā, ka budžeta deficīta mazināšana, protams, ir negatīvi ietekmējusi mūsu iekšzemes patēriņu. Tāpēc šo ekonomikas izaugsmes stratēģiju mēs lielā mērā esam orientējuši uz eksporta atbalstu un Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanu. Bet tas, cik sekmīga būs eksporta izaugsme, lielā mērā būs atkarīgs arī no tā, kā attīstīsies ekonomika Eiropas Savienībā.

Ja Grieķijas problēmu dēļ ES ieslīgtu jaunā recesijā, tas negatīvi ietekmētu ārējo pieprasījumu un attiecīgi Latvijas ekonomiku. Bet, kā teicu, kaut kāda pakete Grieķijai tiek gatavota — kā saprotu, ir atrasts veids, kā, citām valstīm neizsniedzot Grieķijai politiski motivētus aizdevumus, izdarīt to caur valsts bankām vai kā tamlīdzīgi. Bet, nu, tas radīs jautājumus par eirozonas ticamību — cik nopietni eirozona uztver pati savus Māstrihtas kritērijus. Uzticamību eiro šī situācija, neapšaubāmi, mazina. Tajā pašā laikā nav nekāda pamata runām, kas brīžiem atskan, par eiro sabrukumu.

Vai, jūsuprāt, situācija ar Grieķiju varētu apdraudēt Igaunijas izredzes šogad iestāties eirozonā?

Domāju, ka tam tā nevajadzētu būt. Protams, klīst visādas runas, bet — kādi varētu būt “pret” argumenti? Igaunija, spriežot pēc visa, Māstrihtas kritērijus ir izpildījusi, nu tad ko — Grieķija nepilda Māstrihtas kritērijus, tāpēc neuzņemsim Igauniju? Īsti loģikas nav.

Kā tas ietekmēs Latviju, ja Igaunijai izdosies šogad pievienoties eirozonai?

Būs divējāds iespaids. Protams, tas būs pozitīvs signāls par reģionu kopumā. Jo Baltijas valstis kopumā tika uzskatītas par tādu kā krīzes smagāk ietekmēto ES reģionu — smagākā recesija pagājušogad bija Latvijā, otrā smagākā — Lietuvā, trešā — Igaunijā. Līdz ar to šā reģiona pievilcība ir mazinājusies. Igaunijas pievienošanās eirozonai, protams, būs pozitīvs signāls par reģionu kopumā.

Tajā pašā laikā konkrētiem investoru lēmumiem, kurā valstī izvietot investīcijas, Igaunijas eirozona varētu būt papildu faktors par labu šai valstij.

Vai tas, jūsuprāt, stiprinātu Latvijas sabiedrības apņēmību arī izdarīt visu, lai iestātos eirozonā?

Tas tāds filozofisks jautājums. (Smejas.) Mums jau patīk sevi salīdzināt ar igauņiem un uztraukties, ka viņi vienmēr ir kaut kur priekšā. No šī viedokļa — jā, varētu stiprināt Latvijas apņemšanos pievienoties eirozonai.

Taču Sabiedrība citai politikai savā kongresā nupat aktīvi rosināja diskusiju par lata devalvāciju kā ekonomikas atveseļošanas instrumentu. Kā jūs vērtējat viņu nostāju, un kā šādu diskusiju vispār var savienot ar valdības mērķi pievienoties eiro?

Nu, pievienošanos eirozonai šādas diskusijas, protams, apdraud, tas ir skaidrs. Bet, ja mēs paskatāmies arī uz šiem argumentiem pēc būtības, tad, manuprāt, devalvācijai ir daudz vairāk mīnusu nekā plusu. Par to tiek runāts kā par konkurētspējas veicināšanas faktoru, taču Latvijai kā ļoti mazai, ļoti atvērtai ekonomikai visas importa cenas, tai skaitā energoresursu un komponentu cenas, momentā pieaugtu. Šis konkurētspējas efekts, pat ja būtu, būtu samērā īss.

Visi argumenti par un pret ir plaši apskatīti un zināmi, un pat SCP ļaudis paši atzīst, ka devalvāciju nevarēs īstenot. Bet viņi ir jūsu partneri topošajā apvienībā Vienotība. Vai jūs saprotat, kāds ir viņu mērķis, veicinot šo diskusiju un zinot, ka tas nav iespējams?

Tas būtu jājautā pašai Sabiedrībai citai politikai.

Bet jums kopā būs jāstrādā pie ekonomiskās programmas, ko piedāvāt vēlētājiem. Kā jūs tajā savienosiet šīs nesavienojamās lietas?

Pie programmas strādājam, un tā nekādu devalvāciju neparedz.

Bet paraudzīsimies no vēlētāja viedokļa — ekonomikas programmā būs rakstīts “devalvācijai — nē!”, bet SCP ir ļoti skaļi pateikuši, ka viņi to gribētu apspriest. Kā tas ietekmēs apvienības spēju pieņemt lēmumus un nākt ar vienotu vēstījumu vēlētājiem?

Tā būs vēl mūsu iekšējā diskusija, un es domāju, mēs šo jautājumu atrisināsim. Un galu galā — skaidrs, ka mums būs vienota programma, par kuru būsim vienojušies. Programmas izstrāde jau ir samērā tālā stadijā, un, kā teicu, nekādu devalvāciju šī programma neparedz.

Tātad jūs neredzat briesmas, ka šī apvienība varētu startēt ar krasi atšķirīgu nostāju šādos fundamentālos jautājumos?

Nē, es šādas briesmas neparedzu.

TP un LPP/LC bīda uz priekšu PVN samazināšanu viesnīcām. JL nesaka “nē”, bet nesaka arī “jā”. Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?

Pirmkārt, par pašiem bīdītājiem — tieši TP un LPP/LC bija tie, kas palielināja PVN viesnīcām. Tas bija TP finanšu ministrs Slakteris, un tā bija toreizējā LPP/LC premjerministra vadītā valdība. Bet tā nav atbilde uz jautājumu pēc būtības.

Pēc būtības — man ir plānota tikšanās ar tūrisma nozares pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu argumentus. Gaidām arī Ekonomikas ministrijas (EM) atzinumu par šo jautājumu. Kad visi viedokļi būs uz galda, tad varēsim par to reāli diskutēt un pieņemt lēmumu. FM aprēķini rāda, ka tam ir negatīva ietekme uz budžetu — aptuveni astoņi miljoni. Ja tūrisma nozare un EM spēs pamatot, ka FM aprēķini balstās pieņēmumos, kuriem pretī ir kādi citi pieņēmumi, tad par šo jautājumu varēs diskutēt.

Bet vai tāds lēmums nebūtu pretrunā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem?

Es jau vairākkārt esmu uzsvēris, kā šāda veida iniciatīvām mums ir maz manevra iespēju. Protams, vienmēr var runāt par vienu vai otru niansi nodokļu politikā, bet mēs nevaram iet uz daudzu vai pat tikai dažu šādu lēmumu pieņemšanu, un skaidrs, ka mēs nevaram runāt par būtisku pamatlikmju mazināšanu.

Sarunu gaitā ar aizdevējiem par šo konkrēto teikumu bija daudz diskusiju, mēs arī to mazliet nomīkstinājām ar domu, ka vienmēr var parādīties kaut kādas nianses, kuras var nākties piekoriģēt. Bet jāatzīst, ka pats teikums sākotnējā dokumentā nebija iekšā, starptautiskie aizdevēji sāka uz to uzstāt, kad paklausījās Šķēles kunga publiskos izteikumus — ka visi nodokļi jāsamazina un tamlīdzīgi. Tajā brīdī tas teikums diemžēl parādījās, un izdabūt to ārā vairs nevarēja.

Vai ir iespējams, ka valdība vienojas to neatbalstīt, bet tas tomēr tiek pieņemts Saeimā, TP vienojoties ar opozīciju?

Tas jebkurā gadījumā būtu koalīcijas līguma pārkāpums, un mēs esam TP uzmanību uz to vērsuši. Bet arī balsojumā par mandātu starptautiskajiem aizdevējiem TP koalīcijas līgumu ir diezgan skaidri pārkāpusi.

Un kādas būtu sekas tādam līguma pārkāpumam?

Nu, kādas sekas… Protams, šī TP nostāja daudzos jautājumos, kā lai to pasaka, varētu būt konstruktīvāka. Mēs jebkurā gadījumā no savas puses esam skaidri pauduši gatavību turpināt ar viņiem strādāt — tik lielā mērā, cik viņi paši ir gatavi konstruktīvai sadarbībai.

TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns jau pateica, cik konstruktīvi — ka TP de facto vairs neesot valdībā un kopā ar opozīcijas LPP/LC mēģināšot valsti nostādīt uz kaut kādām citām sliedēm. Kā valdība varētu turpināt strādāt, ja TP un “mācītāji” izveidotu kopēju vēlēšanu apvienību?

Te ir vairākas lietas. Runājot par “citām sliedēm” — tieši TP kopā ar LPP/LC bija jau valsti uz citām sliedēm nostādījusi, un mēs tagad cenšamies to krīzi atrisināt, kas rezultātā radās — visas trekno gadu solīšanas un gāzēšanas līdz grīdai.

Kas attiecas uz LPP/LC, tad tā ir partija, ar kuru mēs arī esam gatavi sadarboties. Valdības izveides laikā mēs ar viņiem nopietni runājām par viņu dalību valdībā, kā zināms. No šī viedokļa tiešas ietekmes uz valdības darbu nav, ja viņi izvēlas veidot apvienību. Skaidrs, ka TP reitingi ir tādi, ka ir nopietnas bažas par 5% barjeras pārvarēšanu, līdz ar to kaut kādas izdzīvošanas stratēģijas viņiem ir jāmeklē, un pievienošanās LPP/LC varbūt ir viena no šādām izdzīvošanas stratēģijām.

Jūs domājat, ka ir?

Nu, tas jāvērtē pašai TP. Tā vairs nav mana kompetence.

Taču mēs redzam, ka, kaut arī viņi zaudēja balsojumā par pilnvarojumu valdībai, TP nav īsti mierā un turpina knosīties. Tas nemitīgi rada jautājumu — vai kādā brīdī viņi nebūs ieinteresēti iziet no valdības. Vai jūs domājat, ka jūsu valdība nostrādās līdz Saeimas vēlēšanām?

Es domāju, ka jā. Un arī TP publiski vairākkārt apliecinājusi gatavību turpināt strādāt valdībā un būt konstruktīva, negāzt valdību, un tamlīdzīgi.

JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nupat partijas kongresā pateica, ka ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ievēlēšana esot vienīgais jautājums, kas līdz vēlēšanām varot sašūpot valdības koalīciju. Kādu jūs prognozējat Saeimas balsojumu, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs izvirzītu Maizīša kandidatūru?

Es, protams, gribētu cerēt uz pozitīvu balsojumu. Manuprāt, Maizīša kungs savā iepriekšējā darbībā ir apliecinājis, ka labi un kompetenti tiek galā ar darba pienākumiem. Nav bijis pamata šaubīties arī par viņa godaprātu. Līdz ar to es uzskatu, ka viņš ir piemērots kandidāts, un man ne sevišķi izprotama ir atsevišķu partiju vai politiķu samērā histēriskā reakcija uz Maizīša kungu. Iespējams, šiem konkrētajiem politiķiem ir kaut kāds pamats bažām par prokuratūras darbību.

Var iedomāties, kāds pamats bažām ir jūsu ciešāko koalīcijas partneru “zaļo zemnieku” premjerministra amata kandidātam, apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Vai šis jautājums var sašķobīt jūsu pašlaik tik šķietami harmoniskās attiecības ar ZZS?

JL savu nostāju ir paudis — ja Maizīša kunga kandidatūra tiks izvirzīta — un mēs zinām, ka Maizīša kungs ir publiski apliecinājis savu gatavību kandidēt, tad mēs šo kandidatūru atbalstīsim. Par pārējām partijām — tās, kā zinām, ieņem nogaidošāku pozīciju, gaida faktisko nomināciju. Bet atcerēsimies, ka iepriekšējo reizi, kad notika Maizīša kunga pārvēlēšana, daudzām partijām arī bija iebildumi, taču beigās Maizīša kungu tomēr apstiprināja.

Tad jūs uzskatāt, ka šis nebūs tas jautājums, kura dēļ valdība varētu krist?

Es nedomāju, ka tas varētu būt jautājums, kura dēļ valdība varētu krist. Protams, ir iespējamas domstarpības koalīcijā, bet šis arī nav jautājums, kas būtu tieši saistīts ar valdības darbu. Tā ir Saeimas kompetence — balsot par attiecīgo amatpersonu, un tā ir arī no valdības neatkarīga institūcija.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(47 balsotāji )
Komentāri

Ja mēs neko nevaram ražot eksportam, tad tā bode jāslēdz ciet un braucam prom, bet es esmu 100%pārliecināts, ka tie, kuri ieradīsies latviešu vietā, atradīs, ko piedāvāt pasaules tirgum. Tomēr nav jau tik drūmi, eksports aug, uzņēmīgi cilvēki atrod, ko piedāvāt. Ja Eiropa tiks galā ar citiem vājiniekiem, Šleserim un co neizdosies īsā laika uzpūst jaunu NĪ burbuli, lēni, bet tomēr tiksim ārā no šīs bedres.

82.
ululiņš>klusais
2010. gada 9. marts, 14:20

Par celulozi un malku nestrīdamies , tas pat zirgam skaidrs. Starpība ir starp malku un tualetes papīru. Tāpat ir starpība, vai to ūdeni ņem tepat no dziļurbuma un tualetes papīru ražo, vai tikai komplektē. Bet pīppauzes,ja pareizi atceros, deva pat VEF’ā pie konveijera, tas cilvēks nav tā konstruēts, lai varētu vālēt 8h bez pārtraukuma.

klusais Nr.65
es jau vinreiz rakstīju, kā būdama grāmatvede, lieliski redzēju, kurš ir PVN zaglis un pie tam tikai PVN zaglis!
Ko es izdarīju strādādama VID.
Vienu tādu starpnieku , kurš bija narkomāns, un skaidri redzams no dokumentiem, ka ir tā persona caur kuru laiž darījumus, lai saņemtu PVN un to sadalītu!Likumu toreiz nebija kā to izdarīt, taču man paveicās, jo tajā laikā par Ministru prezidentu bija Repše, kurš izdeva MK noteikumus, neatceros vairs Nr, bet kaut kur ap 500. Tas bija 2003 – 2004.gads.
Redzi, tikai uz to, ka šis narkomāns nevarēja laikus sakārtot dokumentus un atskaites, tikai uz to varēja viņu izmest no PVN reģistra. Pēc kāda laika, viņš tos papīrus sakārtoja un atkal reģistrējās PVN maksātāju reģistrā, jo likumu, tad nav, kas liegtu tādiem, kas nav samaksājuši PVN un soda naudas, liegtu atkārtotu uzņēmumu dibināšanu vai reģistrāciju.
Dažas personas, kad konstatēju pārbaudē, ka kasē ir milzīga summa atlikumā, kuru , protams, uzrādīt nevar, tieši pasakot, ka viņi ir tikai starpnieki un faktiski nav nekādi uzņēmēji, droši acīs skatīdamies to arī apstiprināja, jo zināja, ka mēs izdarīt nu neko nevaram. Vai , ir vēl trakākas lietas ko pieredzēju, bet nav vērts te tās uzskaitīt, jo tā ir VID inspektoru cīņa ar vējdzirnavām, jo likumdošana nav tā sakārtota, lai tiktu vaļā no šiem PVN zagļiem. Varētu vēl rakstīt visādas interesantas lietas, ko redzēju, kā it kā uzrāda ražošanu pērkot un pārdodot ciršanas apliecinājumus, kuru stingra uzskaite nebija pārbaudāma, lai pēc tam uz atpūtas māju celtniecības, paņemtu PVN no izdevumiem, jo uz ienākumiem par ciršanas apliecinājumiem PVN nav jāmaksā. Vajadzēja tikai ar līgumu noformēt uz gadiem pat svešu māju!
Nu jau pagājis labs laiks, bet varētu vēl bez gala uzrādīt, kā izzagt PVN it sevišķi jau uz mārketinga pakalpojumiem! Vienkārši tā un dragā vaļā kaut vai ar zemnieku saimniecībām nemaz nepaskaidrojot, kas tas domāts! Vājprāts! Bet par cīņu ar šiem zagļiem saņēmu algu mazāku par 150 Ls uz rokas. Nu, paldies!Tas gan bija vēl ne treknajos gados.

Šķiet, ka pirmo reizi savā mūžā esmu lepns par savas valsts premjerministru :)

85.
klusais>ululiņš
2010. gada 9. marts, 14:28

Pīpēt ir kaitīgi!
Bet vispār interesanti cik vietējos uzņēmumos patreiz strādā darba uzskaites kartītes. Es pedējoreiz redzēju rudenī un tas pats uzņēmums piederēja dāņiem. Droši vien ka lielajos – tipa Grindeks arī ir , bet mazajos?
Par tualetes papīru – nu protams ir patīkam , ka varam padižoties ar MADE IN FINLAND vai kā līdzīgi.

86.

Vispār jau kopš 90 tajiem daudz kas mainījies. Pirmais ,ka bankās grūtāk skaidro naudu noņemt . Bet tas ,ka var ātri atšifrēt kreisos uzņēmumus tas ir fakts un bez VID ziņas tur neko bāzties . Tagad daudziem atsit vēlmi “skaloties” uzrēķini ,ko pēc tam VIDs var uzzīmēt.

Nr 64 Lelle!

Ja mazais vai vid. uzņēmējs paskatās NOE publicētās tabulas par tiem pašiem valsts uzņēmumiem(Parex, LB, dzelceļs, valsts ceļi,valsts meži, latvenergo u.c.), tad viņam pāriet jebkāda vēlēšanās pat santīmu maksāt šai valstij, jo visu samaksājot reizēm pats paliek bez biksēm…
Tu ko!
Visi šie lielie valsts uzņēmumi arī nekrāpjas nodokļos, bet ir lielākie nodokļu maksātāji valsts budžetā!!!! Jā, viņiem ir nepamatoti lielas algas, it sevišķi jau Pareksā, bet viņi no šīm lielajām algām arī maksā nodokļus! It sevišķi jau Latvijas dzelzceļš, Latvijas meži utt.
Nosauc kādu privātuzņēmumu, kurš ir lielo nodokļu maksātāju priekšgalā!
Tas pats frizieris! Cik viņš maksā nodokļus??? taču izmanto gan izglītības sistēmu, gan veselības nodrošināšanu, gan soc pabalstus , gan aizsardzību(iekšējo un ārējo), gan kultūru un infrastruktūru! Tāpēc jau arī mūsu valstij ir slikti, jo tieši privātais uzņēmējs ne tikai nemaksā, bet vēl izzog PVN no valsts budžeta, jo daudzi tikai tā saprot uzņēmējdarbību! Kā zināms tas visvairāk notiek celtniecībā, un pat mazajos tirdzniecības uzņēmumos, kas jau nu galīgi nav saprotams, jo preci taču iep’rek lēt”ak un pārdod ar uzcenojumu, tātad arī PVN ir lielāks un būtu jāiemaksā budžetā!

88.
ululiņš> klusais
2010. gada 9. marts, 14:37

Apsveicu! Notulkošu no krievu val.:
Kas nedzer un nepīpē,
Vesels nonāks viņsaulē.

Nr 85

Nu s, protams, nezinu, cik grūti ir tagad zagt PVN, bet laikam jau var, jo par to liecina visu laiku atklātās starpnieku darījumu ķēdēs iesaistītie uzņēmumi!
Tagad taču arī tikko nesen atkal šādu savstarpeju darījumu shēmas lietotājus atklāja. Mēs taču zinām, ko tas nozīmē! Tas nozīmē, atmazgāt PVN un tā dabūt skaidru naudu aplokšņu algām un citiem darījumiem. Tādas savstarpēju darījumu ķēdes ir katrā Latvijas rajonā. Labi jau, ka tagad finanšu policija strādā un vismaz kādas trīs tādas ķēdes ir atklājuši, bet cik vēl tādu nav!
Es VID nestrādāju 90 gados, bet 2003…… Tāpat jau iznāk saskrieties ar paziņām un uzzināt, ka aplokšņu algas tomēr vēl joprojām maksā un tas nozīmē, ka tiek rakstītas fiktīvas pavadzīmes ar PVN protams, ko sadala strap abām pusēm. Viena puse, dabiski, ir muļķis vai bomzis no kura neko paņemt valsts nevar! Tā kā darba vēl daudz!

90.

Latvieši paši var piedāvāt. Atceries Kalviņa jauno supermildronātu? Tikai tā ražošanas uzsākšanai vajag kapitālu ~50 mio. Jebkuram investoram lētāk iznāks nopirkt patentu, bet ražot kaut kur citur. Ļipmens arī “Grindeks”a ražotni pārcēla uz Āziju. Mums paliek smadzeņu eksports.

klusais!
Tad jau Tu saproti, ko Latvijas valsts budžetam nozīmē tas, ka pastāv dažām nozarēm samazinātā PVN likme uz ieņēmumiem!
Tas pats Latvenergo, tad taču saņem milzīgas summas atpakaļ no valsts budžeta par pārmaksāto PVN, jo uz ieņēmumiem iekšzemē ir 10% PVN, bet uz izdevumiem ir 21% PVN likme. Interesanti, cik nabaga tautiešiem jāiemaksā PVN kaut vai caur patēriņu, lai tas Latvenrgo to lielās summās izņemtu no budžeta!

Ululiņš
Ļipmens arī “Grindeks”a ražotni pārcēla uz Āziju.
___________________
Tās ir viņā tiesības, bet tādā gadījumā apšaubu vai valstij vajadzēja garantēt kredītu Grindeksam un Liepājas metalurgam.

Ululiņš
Atceries Kalviņa jauno supermildronātu? Tikai tā ražošanas uzsākšanai vajag kapitālu ~50 mio.
_________________
Treknajos gados valstij atbalstīt šādu projektu būtu spička /protams, ja tas ir to vērts. Bieži zinātnieki arī fleitē. Man ir neliela pieredze/

94.

Viesnīcām jau ar bija tas pats stāsts.

IKP gadā samazinājies par 18%, mazumtirdzniecība par 30% – augstākais Eiropā. Bezdarbs – 23% – arī augstākais Eiropā. 2009. gada laikā 130 000 cilvēku ir pārkāpuši nabadzības slieksnim, aptuveni tikpat daudz ir pametuši valsti, tagad Latvijā ir 453 000 cilvēki, kuru ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli ir mazāki par 90 Ls. Palielināti nodokļi, publiskajā sektorā algas samazinātas par 20%, atlaisti tuvu 30% skolotāju, tiek slēgtas slimnīcas, bērnudārzi un kur tad vēl Latvijas vēsturē visciniskākā pensionāru aplaupīšana pagājušā gada jūnijā. Tik nekaunīgi neviena valdība viņus nav krāpusi visā Latvijas vēsturē – solīt pensiju neaiztikšanu vēl pēdējā dienā PIRMS vēlēšanām, lai jau nākamajā dienā PĒC apmestu kažoku uz otru pusi … Tas viss arī ir jaunā laika Dombrovska valdības „darba” rezultāts pēdējā gada laikā. Pēc šiem skaitļiem spriežot varētu domāt, ka Latvijā noris kāda karadarbība un Otrais Pasaules karš nemaz nav vēl beidzies ….

Tagad nākt un stāstīt, ka šī valsts ekonomikas un sociālās sistēmas katastrofa ir jāuzskata par nez kādu „sasniegumu” – tur tiešām ir jābūt gan bez kauna, gan goda. Ja vērtējam pēc šādas vērtību skalas, tad JEBKURA, pat vissliktākā valdīšana pirms jēlā laika ir jāvērtē kā satriecošs veiksmes stāsts, bet Kalvīša valdīšanas laiks – pat Paradīze zemes virsū … :)

klusais!
Vai nelikās diezgan traki,kad te gan Ululiņš piesauc raidījumu KNL, bet tajā raidījumā ar sšausmām konstatēju, ka Domburs vispār nesaprot kā veidojas PVN atmaksa no budžeta vai arī iemaksa budžetā? Trakākais, ka Domburs pat negribēja uzklausīt , liekas Tauriņu no FM speciālistu, kas to paskaidrotu, jo tas ir šausmīgi būtiski, vai nozare kļūst par PVN saņēmēju no maksātāja!
Biju šokā par Domburu, jo, ja nepārzino kādu tēmu, tad vismaz jāuzklausa speciālisti no FM!

kurmīti! Nr 95

Tiešām tavs raksts atgādina cik šausmīgos apstākļos nokļuva Dombrauskis pārnākot no Eiropas parlamenta uz Latviju, kura bija novesta līdz šādam stāvoklim Tavas slavinātās vecās koalīcijas rīcības dēļ, jo neba jau nu Dombrauskis ar skandalozi pārtaisītu līgumu nopirka Pareksu par 1 miljardu Ls un neba jau Dombrauskis aizskrēja pēc SVF naudas, jo neviens vairs šai valstij naudu neaizdeva, jo finanšu kredītu reitingu aģentūras Latvijai bija devušas pavisam nožēlojamu finašu novērtējumu. Paldies, ka atgādināji vēsturi!

98.

PVN atmaksa daudzus gadus ir bijis labs bizness. Gan jau Jūs to redzējāt.

96.Bet
Labdien! Neliela replika. FM ministrijā jau nu arī ir augstas klases specialisti /zinu no kolēģa stāstiem, kurš iet reizēm viņus konsultēt/. Vai pa to neliecina arī pieņemtie lēmumi par nodokļu administrēšanu, kaut vai slavenais auto nodoklis, kurš bez šaubam vajadzīgs? Nerakstīju Dombura aizstāvībai :-)

Kurmītis melo, ka ausis vien kust. Bezdarba līmenis februārī 17,1 %. Šeit saitīte, kur melim pakārties: http://www.delfi.lv/news/national/politics/bezdarba-limenis-februari—171.d?id=30454213. Tirdzniecībā janvārī attiecībā pret decembri 4% pieaugums. Daudzi tirgotaji janvārī strādāja ar peļņu /neticami, pēdējais gads tāds bija 2007. – runa par nepārtikas precēm/.

101.
Kurmītis >> Bet
2010. gada 9. marts, 16:06

1. kad Plīša Lācis pārņēma valdību savās rokās IKP kritums NEBIJA 18%, bezdarbs bija aptuveni 2/3 no tā, kas gada beigās, pensionāri nebija piečakarēti un algas samazinātas u.t.t. Nevajag pekstiņus stāstīt. Paņem statistiku papēti.
2. Par Parexu – neviens, es uzsveru – NEVIENS no nopietniem ekonomistiem nav teicis, ka Parexu nevajadzēja pārņemt. To nav teikuši pat paši jēlie švauksti. Tāpat neviens nav teicis, ka nevajadzēja ņemt SVF kredītu. Par to, ka Godmanis to visu izdarīja, jēlajiem jefiņiem vajadzētu viņa čības bučot. Jo viņi to 100 punkti, ka nespētu paveikt. Viņi pat jau Godmaņa sarūpēto kredītu nespēj nedz paņemt, nedz lietā likt, nedz apsaimniekot.
3. Vari man pateikt, kāda velna pēc no SVF jēlie ņem naudu tikai un vienīgi budžeta caurumu lāpīšanai un banku uzturēšanai ? Kāda velna pēc mums ir jātur aptuveni miljards latu „rezerves fondā”, par kuru tiek maksāti procenti ?? Kāda velna pēc gan šī, gan pārējā nauda netiek pludināta iekšā ekonomikā tās reanimēšanai ??? Ko, izņemot personīgos pautus, „silda” diženais jēlais „ekonomists” kampars ????

P.S. Nevienu no manis minētajiem cipariem neapstrīdēji. Tas runā pats par sevi. Bet brēkt, ka pie visa vainīgi tie „citi”, tie iepriekšējie un, ka visus opaš sastrādātos sūdus it uztaisījis kāds cits – nu tā jau mums ir pazīstama jēlo jefiņu dziesmiņa … :)

102.

Nesatraucies – tā ir viņa stratēģija. Pārpludina ar cipariem kurus visur kur savāc un tad pārējie lai tiek skaidrībā.

103.
Kurmītis >> lno
2010. gada 9. marts, 16:11

Hi hi, hi … tiešām melo ????
Var jau būt …. tikai tas neesmu es.

Ja kāds te arī melo, tad tā ir tava favoritka – ēlerte. Es SPECIĀLI šajā komentā izmantoju tikai viņas dotos ciparus un tieši ar tādu domu, ka gan jau tūlīt kāds kārtējais jēlais jefiņš skries brēkdams, ka viss tas nav taisnība, … jo to saka Kurmītis … :)

Lūk tev saitīte ar ēlertes „meliem”: http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=58

Tas bija tests širmīšiem «на вшивость» – un tajā pilnībā izgāzies … par ko man patiess prieks … :) :) :)

104.
Kurmītis >>klusais
2010. gada 9. marts, 16:12

+++Nesatraucies – tā ir viņa stratēģija. Pārpludina ar cipariem kurus visur kur savāc un tad pārējie lai tiek skaidrībā.+++

Žēl, ka napateici, ka miskastē savāc. To arī es ielīmētu savā ēlertei adresētajā „slavas zālē” … :)

lno!
Es jau Tev pilnībā piekrītu par tiem FM speciālistiem , jo daudzi vienkārši nav strādājuši praktiski, tāpēc maz ko saprot. es to konstatēju strādājot VID. Tā kā zinu , kas notiek pie teorētiķiem! Tā parastu lietu nezināšana ir baigi kaitinoša, bet var sagādāt pamatīgas nepatikšanas abām pusēm!Bet teorētiķis izrādās ir arī Domburs un tas jau ir bīstami, jo viņš jau pārāk despotisks palicis un domā, ka visu zina, bet izrādās, ka nesaprot ļoti svarīgo PVN nodokļa aprēķināšanu! PVN iemaksa budžetā ir vai nu ar+ vai – zīmi un tas nu ir jāzin arī žurnālistam, kurš vada svarīgu raidījumu!

atkal melnsvārci pižiks no mājām iztriecis …

kurmīt!
Man Tevis ir patiesi žēl, jo SVF naudu aizdod tikai un vienīgi budžeta deficīta segšanai un finanšu sistēmas(banku) stabilizācijai!
Kas ir tas budžeta caurums- budžeta deficīts, kad izdevumi valsyij ir lielāki nekā ieņēmumi! Tu taču pats vaidi par tām pensionāru pensiju apcirpšanu, par skolu un slimnīcu likvidāciju un algu samazināšanu! Vai tad nevaidi? tad nu arī no tā aizņēmuma Latvijas valsts finansē naudas iztrūkumu. Bez tam, vai tad tā nebija Kalvīša valdība, kas izplakarēja budžeta naudu gan slimnīcu celtniecībai, kuras tagad slēdz, piemēram, Ludzas slimnīca, kā arī gaismas pili tad uzsāka celt ne jau Dombrauskis, bet gan Garanta valdības laikā. Tas pats par katras slimnīcas diagnostikas aparatūras iepirkšanu- tagad jāmaksā Dombrauska valdībai. Kur tad vēl lielie megaprojekti, ko apstiprināja Kalvīšvaldība: Stradiņu slimnīcas celtniecība. Paldies Dombrauskim, ka to koncertzāles projektu uz Ābeļdambja pārtrauca, bet zaudējumi jāsedz šai valdībai!
Kura valdība tad nu tās pensijas paaugstināja, bet kura valdība iztērēja sociālo budžetu 2008.gada valsts deficīta segšanai!
Nu, kurmīt, kas iztērēja sociālo budžetu?
Un, kura valdība gan pamanījās pat treknajos gados ņemt aizņēmumus uz velna paraušanu?!

108.
Kurmītis >> krabis
2010. gada 9. marts, 16:32

Hi, hi, hi … ne nu iztrieca ne nu kā.
Tu to, lūkojoties uz ēlertes kvaukšķīšu bēdīgo piemēru tā izsecināji?

Varu iedomāties, kā nabadziņi tagad pūs un elš, patrepē smilkstot paslēpušies – knābj sūdā un plūc spalvas no pakaļas, gaidot „bargās kundzes” brāzienu, kad viņa izlasīs, kā šie viņu publiski aplamājuši … re, ka pazuda ar galiem un vairs nerādās … :)

Laikam čeko tagad, vai to pārējo, ko es teicu, arī nav kādā brīvā brīdī tomēr ēlerte pateikusi … divas reizes pēc kārtas šitā aplauzties – var palikt ne tikai bez prēmijas mēneša beigās, bet arī bez biksēm … :)

kurmīt!

“Par to, ka Godmanis to visu izdarīja, jēlajiem jefiņiem vajadzētu viņa čības bučot. Jo viņi to 100 punkti, ka nespētu paveikt. Viņi pat jau Godmaņa sarūpēto kredītu nespēj nedz paņemt, nedz lietā likt, nedz apsaimniekot.”

Ja tāds, kā Godmanis, skaitās labs premjers un tādam Tu droši vien arī bučo tās čibas, tad ar tāda nelieša svētību Latvijai bankrots jau bija klāt! Varbūt tiešām Dombrauskim vajadzēja atstāt visu kā bija, lai tos laupītājus ar visām čībām izmestu beidzot mēslainē vai cietumā, kuru viņi ir nopelnījuši ar savu nelietīgo zagšanu!
Atceries, kurmīt, ka Pareksa līgumu, kuru sastādīja speciālisti no FM un citi, vienā nakts melnumā pārtaisīja par labu abiem K&K zagļiem un to nu aizmirst nevajadzētu nevienam domājošam cilvēkam!

110.
Kurmītis >> Bet
2010. gada 9. marts, 16:50

Kas attiecas uz pensijām – ja pamanīji, es navaidu par to, ka pensijas tika samazinātas, bet gan par to KĀ tas tika izdarīts. Ar pensionāru ciniskas apkrāpšanas palīdzību un zemisku mērķi viņus piespiest NOBALSOT par saviem aplaupītājiem. Neviena, es uzsveru – NEVIENA no pašreizējām koalīcijas partijā nav pelnījušas būt tajās pašvaldībās, kurās ir, jo viņas tur nokļuva ar klasisku VALSTS NOZAGŠANAS recidīva palīdzību. Tik nezkāpēc sorozīdie brēcēji un cīnītāji par „teisiskumu un gpdīgumu” par to klusē. Nepateiksi – kāpēc ? … :)
Par slimīcām un megaprojektiem. A kāds tam sakars ar jēlo valdības totālo impotenci ??? Bija, protams, kļūdas, bija pārrēķināšanās, bija naudas grūšana nevis pelnošās nozarēs, bet gan tērējošās …. tāpēc jau Kalvītis atkāpās ar visu savu valdību !
Tikai pasaki man lūdzu, ar ko jēlo valdība ir labāka? Kur ir Plīša Lāča valdības ekonomikas ATDZIMŠANAS plāns ? Kur ekonomikas stimuli uzņēmējiem ? Kur valsts atbalsts ekspoertētājiem un augstu pievi9enoto vērtību rtadošajiem uzņēmumiem ? Kur jaunās darba vietas ? NAV !!!! Un tas pie situācijas, ka mums ir pieejami aptuveni vēl 4.5 miljardi Ls. no SVF naudām !! Kalvīti var lamāt par viņa stulbumu, taču viņa stulbums ir kā maza bērna šļupsti salīdzinājumā ar jēlo cūcībām, kuri taču turpina darīt TIEŠI TO PAŠU !! Ņemt naudu tērēšanai neivs attīstībai !?? Un tas pie visa tā, ka ir taču jau zināms, pie kā tas noved ekonomiku ! Pie tā, ka šoreiz sociālajā melnajā caurumē tiek grūsta iekšā vairs pat ne budžeta „pāri palikusī” – tātad SAVA nauda, bet uz procentiem paņemtā SVEŠĀ … kas būs jāatdod !!!
Tikko kā bija ziņa par to, kā veicas ar reformām Ungārijai. Lieliski! Reformas veiktas, izdwevumi samazināti, uizņemumi tiek balstīti, tajā skaitā no ES struktūrfondu naudām ! Līdz pat tam, ka viņi paziņoja, ka JAU var atteikties no atlikušās SVF kredīta daļas – apmēram 6-7 miljardiem … Plīša Lāis pagājušajā gadā starp citu brauca uz Ungāriju zināšana sun pieredzi smelties. Nu un ko viņš ir tur sasmēlies ? Sūdu uz kociņa !

111.
Kurmītis >> Bet
2010. gada 9. marts, 16:55

+++Atceries, kurmīt, ka Pareksa līgumu, kuru sastādīja speciālisti no FM un citi, vienā nakts melnumā pārtaisīja par labu abiem K&K zagļiem un to nu aizmirst nevajadzētu nevienam domājošam cilvēkam!+++

Kārtējā pasaciņa jēlajiem kvaukšķīšiem? Pie šī līguma tapšanas sēdēja pirmām kārtām repšes ieliktnītis Rimšēvics .. un pār plecu viņam lūkojās Parex bankā krietnu laiciņu pastrādājusī un tāpēc sistēmu lieliski pārzinošā „godīgā” Sudraba. Kaut kā neatceros kādus viņas sašutuma spiedzienus toreiz Parex līguma sakarā. Tā ka to tenku par „līguma pārtaisīšanu” vari iebāzt sev kaut kur dziļāk. Kārtējā jēlo izfantazētā deza, lai savu personīgo impotenci piesegtu.

112.
Kurmītis >> Bet
2010. gada 9. marts, 17:06

+++Atceries, kurmīt, ka Pareksa līgumu, kuru sastādīja speciālisti no FM un citi, vienā nakts melnumā pārtaisīja par labu abiem K&K zagļiem un to nu aizmirst nevajadzētu nevienam domājošam cilvēkam!+++

Kārtējā pasaciņa jēlajiem kvaukšķīšiem? Pie šī līguma tapšanas sēdēja pirmām kārtām repšes ieliktnītis Rimšēvics .. un pār plecu viņam lūkojās Parex bankā krietnu laiciņu pastrādājusī un tāpēc sistēmu lieliski pārzinošā „godīgā” Sudraba. Kaut kā neatceros kādus viņas sašutuma spiedzienus toreiz Parex līguma sakarā. Tā ka to tenku par „līguma pārtaisīšanu” vari iestūķēt kaut kur dziļāk … Kārtējā jēlo izfantazētā deza, lai savu personīgo impotenci piesegtu.

jap, melnsvārcis ir labs demogogs. Pat neesošus faktus māk skaisti pasniegt ar glazūru.

Tā turpinot mierīgi līdz atpūtas braucieniem uz Austrumu sanatorijām 40 gadā aizrunāsies. All inclusive family packet.

P.S. Sadirst visu un tad ap stūri kvaukšķēt ir jāmāk. melnsvārcim labs skolotājs un domubiedri – pirmie joptvai (oij TPJO)

Nezinu kas Tu esi vīrietis vai sieviete. Ja sieviete, tad noteikti katru dienu iepēcies veikalā. Staigā ar groziņu vai ar ratiņiem un it kā met iekšā preci par santīmiem, bet pie kases kad sasit visu kopā vienā summā, tad, reizēm, pašam neviltots brīnums: cik daudz!!! Ar tiem nodokļiem ir gluži tas pats! Lielie vieni paši šo valsti neizglābs, vajaga ļoti daudz mazo, kuri patreiz tiek putināti ārā masveidā…
Tā, lūk!

115.

He! Nevis es, bet mans vīrs. Visu laiku varēja un pēkšņi nevar! Tad jau sanāk ka ne tikai viņš irr ielīdis ne tur kur vajaga, ielīduši ir simtiem tūkstošu.
Man viens studiju biedrs, ļoti apgriezīgs vīrs, nu ko tik neizmēģināja-i tirdzniecību, i ražošanu, i lauksaimniecību, i siltumnīcas…kā pakaļā, tā pakaļa…, tad atmeta visam ar roku un viņu viens paziņa iekārtoja Rīgas Satiksmē diezgan lielā činā. Nopirka dzīvokli Rīgā, tagad dzīvo cepuri kuldams un par dzīvi nesūdzas

116.

Tu Beta, liecies tik gudra kā pirtnieka suns. Tad nāc uz laukiem, uztaisi uzņēmumu un parādi ko māki!
Gudru pļarkstekļu pilna Saeima un pilna Rīga, bet lauki mirst nost. Nez vai tur muļķi vien dzīvo.

102.
Kurmītis >> lno
Gribēji nodemonstrēt salto, bet kā vienmēr nokriti uz pakaļas. Jau sen esmu lasījis Ēlertes rakstu, bet tāds “sīkums” – tie ir p.g. skaitļi. Lai cik tev nepatīkami arī nebūtu, šī gada skaitļi rada labāku ainu un droši viem tadēļ tos arī neminēji. Par pārējo Bet jau atbildēja.

“bet meklē uzņēmumam nodarbošanos ziemai.”

Neko vairs nemeklēs! Sludinājumi jau Krievijas portālos iekšā…ja nav kazai piena, tad paceļ ļipu un salej atpakaļ…
Tas likums šobrīd mums kā kulaks uz acss, lai nāk vienalga kas, kaut čukčas, un savāc šito muļķu zemi.
Anekdote:
Latviešu rādio prasa: “Kapēc tāda čukči vispār eksistē?”
Krievu radio atbild: “Lai latvieši nebūtu vismuļķākie.”

Un tā ir dzīves īstenība.

Lelle!
Es jau tev piekrītu par tiem nodokļiem, un, ka ne jau tikai lielie valsts uzņēmumi spēj samaksāt nodokļus, bdet ir jau arī jābūt godīgiem nodokļu maksāšanā. Es jau saprotu, un esmu tikai cilvēks, ka neviens jau negrib nodokļus labprātīgi maksāt, jo redz, kā tie tiek tērēti! taču Tev, man un citiem vēlētājiem tomēr ir jāvērtē, kā katra partija ir strādājusi un kā tā ir tērējusi pilsoņu nodokļus, tad arī mums visiem būs vieglķ tos nodokļus maksāt.
Tas pats Latvenergo! Tur ir jātaisa milzīga izmeklēšana, jo kā var saprast, tikdaudz cūcību tajā uzņēmumā, ko valda TP miķelsons. Bet kam gan tas ir noslēpums, jo kur TP tur cūcības vai vēl trakāk- izzagšana!

120.

Man darba ražīgums saistās ar pašu izgudrotām licencēšanām, sertifikācijām, verifikācijām un dažādiem procedūras noteikumiem. Ja pat treknajos gados zaudēju konkursiņu tikai tādēļ, ka nebija “politiski pareizs” piedāvājums, šodien nav nekāda azarta mesties makulatūras ražošanā.
Paldies dievam, attiecībās ar VID vairs nav kā juridiskai personai jāpilnvaro sevi kā fizisku personu :)

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Intervija
Citiem vārdiem (43)
Anda Burve-Rozīte

Eirovīzijas nacionālās atlases finālā uzstājas Kristīne Kārkle–Puriņa (26) ar Valta Ernštreita un Raimonda Tigula dziesmu lībiešu valodā Rišti rašti. Intervijā Kristīne stāsta, vai tradicionālā kultūra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Melngailis: Parex ir jāpārdod šogad (49)
Sanita Jemberga

Valdība otrdien akceptēja grozījumus  Kredītiestāžu likumā, tādējādi  ar otro piegājienu mēģinot ierobežot bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka 370 tūkstošu latu ikmēneša [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Atvainojiet, mēs esam Latvijā (230)
Sanita Jemberga

TB/LNNK līderis Roberts Zīle uzskata, ka nacionālie jautājumi krīzes laikā nezaudē svarīgumu, Saskaņas centra ietekme var kļūt bīstama, bet iepriekšējā valdība izvēlējās nepareizu ceļu ekonomikas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pragmatisks aprēķins. Nekas vairāk (116)
Anita Brauna

Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons nebaidās būt atkarīgs no Krievijas gāzes un ir stingri pārliecināts, ka uzņēmumam jābūvē vērienīgais – gandrīz 400 miljonu eiro vērtais – [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Pārstrukturēt koka ķeblīti (243)
Anda Burve-Rozīte

Lai kaut kas mainītos, attīstītos, ir jāskatās inovatīvi un radoši katrā kaktā un pakšķī – tā socioloģijas profesors, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes doktora studiju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Urbanovičs: Es būšu vara (84)
Sanita Jemberga

Socioloģiskās aptaujas rāda, ka Saskaņas centram ir ļoti labas iespējas iegūt nozīmīgu balsu skaitu nākamajā Saeimā vai pat uzvarēt vēlēšanās. Kas ir tā ministru kandidāti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Kā puteklis starp dzirnakmeņiem (67)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) skaidro, kāpēc Latvenergo tomēr būtu lietderīgi būvēt asi kritizēto TEC-2 otro gāzes bloku, kāpēc valdībā par to lēma slepeni un [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Viļņveida uzcepšanās (88)
Anda Burve-Rozīte

“Manā izdzīvošanas taktikā ir tikai vitalitāte. Izdzīvošu es, izdzīvos pilnīgi neprātīgs kantrī dziedātājs no Latvijas Radio 2 un izdzīvos visi tie, kuri likstu dēļ nezaudē [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Guļāns: pieļauju, ka Maizīti var neapstiprināt (165)
Sanita Jemberga

Atriebība. Tā bijušais Augstākās tiesas (AT) vadītājs Andris Guļāns sauc Saeimas negatīvo balsojumu par Aivara Lemberga apcietināšanu sankcionējušo tiesnesi un šī gadījuma dēļ nopietni šaubās, vai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Intervija
Spiediena privatizēt nav (59)
Sanita Jemberga

Pieļauju iespēju – tā Lattelecom jaunais padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins (SCP) atbild uz jautājumu, vai digitālās TV ieviešanas konkurss bija pieskaņots vienam pretendentam. Gan par [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books