Stindzinošais efekts (61)
Autors: Anita Brauna
Publicēts: 2010. gada 9. marts 00:07
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Latvijas žurnālistika pirmdien varēja svinēt uzvaru kaujā, kurai nemaz nebija jānotiek. Rīgas rajona tiesa tiesneses Intas Rubenes vadībā izbeidza par goda aizskaršanu un neslavas celšanu ierosināto krimināllietu pret divu mediju vadītājiem – bijušo LTV Ziņu dienesta galveno redaktori Intu Lasi un bijušo laikraksta Telegraf galveno redaktori Tatjanu Fastu – un divu noslepkavotu vīriešu atraitnēm, kuras šajos medijos bija paudušas savu viedokli.

Ar šīs lietas spriedumu (pilns sprieduma teksts būs pieejams no 23.marta) vajadzētu iepazīties Saeimas deputātiem un pārējām amatpersonām, kuras spītīgi turas pie pārliecības, ka Latvijas likumos ir jāsaglabā kriminālatbildība par „neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī”. Šī lieta spilgti demonstrē, cik viegli un absurdi apsūdzētā statusā var nokļūt jebkurš, ne tikai žurnālists. Turklāt šis tituls līdzi velkas garus gadus – konkrētajā gadījumā tiesāšanās pirmajā instancē vien ir ilgusi četrus gadus.

Abas atraitnes – Astrīda Ķurbe un Natālija Gerula – par apsūdzētajām faktiski kļuva tāpēc, ka vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot ģimenēm tiesisko aizsardzību, un par savām sajūtām pastāstīja presei. Savukārt abu mediju galvenie redaktori krimināllietu izpelnījās, jo šo faktu atspoguļoja attiecīgi televīzijā un avīzē, sniedzot plašāku informāciju par iesaistītajām personām un pagātnes notikumiem. Tas viss nepatika notikumos iesaistītajai Tovancevu ģimenei, kura lūdza tiesu ierosināt krimināllietu un to arī panāca.

Babītes Lakstīgalu pļavu, Dzērvju pļavu un citu pasakaino pļavu tirgotājiem Tovanceviem apmelojošs likās, piemēram, televīzijas sižeta titrs „Mirušās pļavas”. Viņu godu aizskāra sauss un tiesībsargājošās iestādēs apstiprināts faktu uzskaitījums par abu atraitņu nogalinātajiem vīriem, kas skanēja tā: „Abi uzņēmēji saistīti ar zemes gabalu Babītē, abi tiesājas ar Tovancevu, abi griezušies ar iesniegumiem tiesībaizsardzības iestādēs par draudiem dzīvībai un abi nogalināti pēc tam, kad tiesvedība lietā pavērsusies viņiem par labu.” Bet nelikumīgi Tovanceviem likās raidījumā izmantotie „videoklipi ar šaušanu un auto spridzināšanu”.

Kādreizējo Haritonova lietas liecinieku Genadiju Tovancevu un viņa sievu Ritu Tovancevu prokuratūra pašlaik pašus apsūdzējusi liela apjoma krāpšanā.

Pagājušā gada nogalē izslēdzot no Krimināllikuma pantu par goda aizskaršanu, Saeima tomēr atstāja normu, kas ļauj saukt pie kriminālatbildības par neslavas celšanu, to pamatojot ar nepieciešamību sodīt tos, kas „apzināti” ceļ neslavu. Toreiz tika uzsvērts, ka šī norma izslēgs tiesāšanu par labticīgu maldīšanos vai kļūdu. Minētā lieta parāda, ka tā ir milzīga alošanās – divām redaktorēm, kuras tikai darīja savu darbu, un divām atraitnēm, kuras tikai mēģināja pasargāt savu ģimeni, labākajā gadījumā ir bijuši vajadzīgi četri gadi, lai pierādītu, ka smagais apsūdzēto statuss viņām bijis nepamatots.

Šī nav vienīgā lieta, kur Krimināllikums izaicina vārda brīvību. Pēc eirodeputāta Aleksandra Mirska iesnieguma Jūrmalas tiesā līdzīgā krimināllietā apsūdzēta bijusī Dienas žurnāliste Gunta Sloga, kuras „noziegumu” sarakstā ir, piemēram, Mirska salīdzināšana ar Minhauzenu. Pagātnē Latvijas tiesu praksē ir gadījums, kad par amatpersonas salīdzināšanu ar citu literāru varoni – Robinu Hudu – žurnālists saņēma notiesājošu spriedumu (augstākas instances tiesa to vēlāk atcēla).

Krimināllietas pret žurnālistiem ir kļuvušas par sava veida loteriju, uz kurām noskatās, minot, vai tiesai šoreiz pietiks veselā saprāta tās noraidīt vai nepietiks. Tā ir tāda savdabīga žurnālistu nervu pārbaude, kuras efekts var būt pašcenzūra un bailes brīvi izplatīt informāciju. Ne velti, norādot uz tās „stindzinošo efektu”, Eiropas padome un EDSO ir aicinājusi dalībvalstis atteikties no kriminālatbildības par goda un cieņas aizskaršanu un neslavas celšanu. Šie strīdi ir jārisina civiltiesiskā kārtībā, un Latvijas likumos šāda iespēja ir dota.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(41 balsotāji )
Komentāri
41.

Kāda ir izeja?
Efektīva likumu un tiesu sistēma. Tāda, kas vienādi pasargā žurnālistu tiesības un arī personu aizsardzību.
Ja persona “X” tiek nepatiesi apvainota, it īpaši publiskajā vidē, tad viņam ir jāspēj ātri un efektīvi aizstāvēties caur tiesu. Tā lai žurnālisti nekavējoties spiesti sniegt pārliecinošus faktus, kas apstiprina apvainojumus. Ja tādu nav, tad sods pašam un redakcijai. Tas, nenoliedzami, liks viņiem rūpīgāk strādāt ar informāciju un tās avotiem.
Tāpat daudz aktīvāk veidot žurnālistiem savas profesionālās organizācijas. Diemžēl, izskatās, ka žurnālisti nespēs pašorganizēties pirms politiķi nesāks uzbrukumus paši – ar ierobežojošiem likumiem un tādā garā. Tas, ka viņi to nav sākuši darīt, liecina, ka viņiem patiesībā ir ērta pašreizēja vide. Latvijas žurnālisti profesionāli ir ļoti, ļoti vāji. Vairāk ir pozēšanas ar asumiem, nekā īsta “rakšana”. Piedevām liela daļa preses izskatās, vairāk vai mazāk, anagažēta.

Latvija iespējams, ka tādi noziedznieki kā Tovancevs, spēj šantažēt godīgus žurnālistus. Vai iemesls gan nav tas, ka varas struktūras un tādi tovancevi ir savstarpēji savijušas tautas asinsūceju astoņniekā. .

43.
degvīns>olivers
2010. gada 9. marts, 15:10

Pilnībā piekrītu, lai gan kampaņā iesaistījušos žurnālistu skaitu var papildināt, tomēr gandrīz visi nosauktie ir izcili ar to, ka viņu kampaņa baidzas tikai tad, kad beidzas viņu maizes tēvu kampaņa. Ir viena shēma, kas tracina TV. teiksim pilsonis X ražo miltus (bilomasu, elektrību, mēslojumu laukiem vispār vienalga jebko). Pilsonis X ir nonācis, bet bieži vien tikai it kā nonācis pretrunās ar kādu likuma pantu. Tad izrādās, ka pilsoņa X biznesā piedalās arī kāds Y. Bet Y vienalikus izrādās iesaistīts vēl kādā citā drbībā, kur galvenais īpašnieks ir politiķa Z brālis, brālēns, šķirtā sieva vai kāds cits radinieks. TV izskaitļo un prokurora tonī (dažai žurnālistei tas īpaši labi padodas), ka X galvenais piesedzējs vai slepens atbalstītājs ir Z. Un ir vienalga, ka Z vispār tikai pa ausu galam dzirdējis par X, bat ar Y kaut kādu iemeslu dēļ nekontaktējas. Ķēdīte var būt arī garāka, bet bieži vien ar šādu vēstījumu plašākai sabiedrībai pietiek, lai Z būtu vismaz zagļu atbalstītājs. Sliktākais, ka bieži izrādās, ka arī pirmo personu – X nav par ko vainot, bet tas vairs nevienam netiek skaidrots, jo nav izdevīgi ne žurnālistam, ne viņa naudas devējam, ne atmaskojuma īstajam pasūtītājam.

>degvīns
Pilnībā piekrītu, lai gan kampaņā iesaistījušos žurnālistu skaitu var papildināt, tomēr gandrīz visi nosauktie ir izcili ar to, ka viņu kampaņa baidzas tikai tad, kad beidzas viņu maizes tēvu kampaņa.
____________________
TV3 nav sabiedriskais medijs, kādēļ gan Jaunalksnei vajadzētu saskaņot savu viedokli ar degvīnu? :-) Krēvics bija lielākais Repšes kritiķis 2003. – 2004. gadā, Diena vēl 2006. gadā aicināja balsot par TP, bet darīt to pēc nasing special taču būtu pašnāvība :-) Domburs? Vai tad viņam jākritizē tikai JL, bet Šķēle jāslavē? Pat NRA būtu muļķīgi uzskatīt par 3. personu, jo katram zināms, ka tā pieder Lembergam. Darītāju aizstāvji kārtējo reizi grib izgatavot velosipēdu, kurš brauktu tikai tad, ja to stūrētu paši, bet rokas aug ne no īstas vietas, tādēļ būs vien jāsamierinās ar demokrātisko valstu praksi, ka MM nav 3. personas :-)

Ozoliņš,Rodins, citi CD rakstošie, nav žurnālisti, viņi ir trešās personas, tur pat nav strīdu (ja vadāmies pēc likumiem).

Nav runa par to vai vienam vai otram žurnālistam būtu ar kādu jāsaskaņo viedokli. Te ir runa par informācijas kvalitāti kā tādu.
Kāda jēga, piemēram, no Dombura intervijas ar Šķēli, ja tā ir tikai pēc formas asa, bet ne pēc būtības?
Arī tas pats NP diskreditē neatkarīgo žurnālistiku, ja ir gatavi radīt skandālu skandāla pēc. Bēdīgākais, ka viens, otrs gadījums liek šaubīties arī par citiem, nenoliedzami profesionāli spēcīgiem gadījumiem.

Esmu par to, ka šādi strīdi tiek risināti civiltiesiski.

Vienlaikus mani biedē latvijas žurnalistikas tendenciozitāte un neobjektīvitāte. Brīžiem tā pat nav mēslu rakšāna, bet izgatavošana.

Piemēram raīdījums “Nekā Personīga”, kamēr skaties sižetu par tēmu kura tev ir sveša, liekās tiešam – ārprāts, ārprāts, nu tik ir atmaskojuši, kas darās valstī utt. Bet, ja sakaties sižetu kura tēmu labi pārvaldi, tad redzi – kādas tur puspatiesības nāk ārā, kā tiek intervijas motētas izraujot no konteksta “vajadzīgās” frāzes, lai tas viss būtu skandāls. Sižets tiek virzīt noteiktā apzinātā gultnē, nevis – lai noskaidrotu kādu patiesību, bet atbilstoši raidījuma veidotāju revolucionārajai pārliecībai.

Pārliecība ir labi, bet tā nedod tiesības nomelnot tos, kas dzīvo citā pārliecībā, izmantojot jebkādus līdzekļus, lai sasniegtu mērķi.

Un kā patīk pēdējais ST “šedevrs” ka ieslodzītie netiek pienācīgi baroti un nesaņem pietiekami daudz vitamīnus?
nešķiet, ka ST galīgi zaudējusi realitātes izjūtu?
Vai tas, vispār, ir ST kompetence?
Un kā viņi to noteica?
Ar to negribu teikt, ka pret ieslodzītiem jāizturas nežēlīgi un jāmērdē badā, bet, vai ST nav aizgājusi par tālu, lemjot jautājumus, kam sakars ar budžetu un finansējumu, un, vai nebūtu, tomēr, jālemj, vadoties arī pēc reālas situācijas?

49.

tā drīzāk ir neprofesionalitāte, nevis apzināta sagrozīšana vai tendenciozitāte.
pilnīga taisnība – ja žurnālists stāsta vai raksta par tēmām, par kurām neko nezinu, liekas, viss ok, pat lieliski. bet tiklīdz pievēršas tēmām, kur ko saprotu, vai, nedod dievs, labi pārzinu, tad tās ir šausmas. klajas muļķības, aplami fakti, pilnīgi āčgārni secinājumi, un tas viss tikai no tā, ka žurnālists neko nesaprot no tēmas, par kuru cenšas ko pateikt, bet tikai dragā. un tā jau ir Latvijas žurnālistikas lielā nelaime un vispārzināms fakts jau gadu desmitiem.
gan jau ka kāda daļa ir arī tieši vai netieši nopirkti darbi, bet tas tomēr, domāju, ir spēcīgs mazākums.

50.

Nu, labi CD ar putām uz lūpām ir par JL, piesardzīgāk par Vienotību, NRA piemin katru Lemberga izdvesto frāzi, bet krievu prese čubina SC. Jums tāpat kā žurnālistiem no TV, ko minēju, liekas, ka noliedzot X,Y,Z un vēl bla, bla, bla mākslīgu sasaistīšanu, kāds aizstāv kādu. Tur jau tā lieta, ka bieži vien šī sasiešana ir tik mākslīga un acīmredzama, ka liela loma ir prokuroriskajam tonim. Zagļi, šakāļi utt. Jocīgi, bet tas var skart jebkuru politiķi. Piemērs ir tagadējā Repšes un Titava izmalšana, lai gan te nerunā par ekonomiskām un finansiālām būšanām, bet par cīņu burkā. Man nav simpātisks Repše, bet žēl, ka viņu aizvāc no politiskās skatuves patiešām ar dunci mugurā.

46.
MB – lno
Man nav tik kritisks skats uz NP. Vienu gadījumu atceros – dzelzceļa tilta apgaismšanu, lai uzbruktu Šleseram. Kādu raidījumu Tu varētu minēt?
Par Domburu neņemos kategoriski spriest. Iespējams, ka viņam vairāk traucē ambīcijas un antipatijas kā simpatijas pret kādu partiju?
Es nepiekrītu viedoklim, ka MM ir pielīdzinami 3. personām. Tas taču ir normāli, ka MM atbalsta sev pēc ideoloģijas tuvas partijas.

50.
degvīns>ino
Tur jau tā lieta, ka bieži vien šī sasiešana ir tik mākslīga un acīmredzama, ka liela loma ir prokuroriskajam tonim.
_______________
OK.

Man nav simpātisks Repše, bet žēl, ka viņu aizvāc no politiskās skatuves patiešām ar dunci mugurā.
_______________
Var jau būt, bet vēl kapos nav zvanīts :-)

drošvien žurnālisti to bija pelnījuši, jo viņu bezpredelu neviens neirobežo

fvf – kas ir “bezpredels”? Reiz, rakstot komentārus kādam tīmeklim, tiku diskvalificēts par rakstu “Kas nenotiek Latvijā”. Taču Dombura izrādē ir viņa paša a la Kļockina skolā smeltās gudrības, runājot ar veselu baru aitasgalvu, kas sajauktas ar dažiem gudriem cilvēkiem, demonstrēšana. Saruna ar Šķēli liecina a] Domburs ir nopirkts, b] Domburs neko nezina par cilvēku, kuru intervē, c] Domburs nekad nav redzējis kā cilvēkus intervē CNN Lerijs Kings. Katrs no šiem variantiem iznākumā ieliks LTV 1 apaļu divnieku pēc miera laiku vērtējuma. Starp citu – vienīgajam latvietim Pulicera prēmijas laureātam Ērikam Hilam ir Stenforda universitātes izglītība + vēl vienas augstskolas diploms un iepriekšējais stāžs local paper redakcijā. Tad, kad tā nav, iznāk žurnālisti, kuri nespēj atšķirt vijoli no alta un virpu no frēzes. Sliktās zināšans žurnālistiem rada svārstīgumu, nedrošību un vēlēšanos nopelnīt tūlīt un tagad. Navar zināt vai saimnieks rīt no rīta neizmetīs laukā.

Neņemšos analizēt NP pa detaļām. Pateicu viņiem pa tiešo, ko domāju par kādu konkrētu cūcību. Viņi izrīkojās derdzīgi, pēc tam skatījos jau kritiskāk viņus un konstatēju, ka konkrētais gadījums nebija izņēmums. Manuprāt, viņi nepieslienas nevienam konkrētam politiskam spēkam, ir sajūta, ka viņi paši mēģina spēlēt politiku un tas vienkārši absurdi. Normālā valstī katram jādara savs darbs un nav jājauc uzdevumi. Tad jautājums ar ko viņi ir labāki par tiem pašiem politiķiem? Ar ko viņi ir labāki par, piemēram, Ēķa LNT, kas dara līdzīgi?
Es zinu, ka pasaulē plašsaziņas līdzekļi mēdz ieņemt kādu konkrētu nostāju, virzienu. Tomēr viņi nemēģina manipulēt ar savu lasītāju, skatītāju.
Par Domburu runājot – nav runa par ambīcijām vai simpātijām/antipātijām pret kādu partiju. Runa ir par to, ka viņš veikli runā, prasmīgi vada raidījumus, bet saturiski tie ir samuļļāti. Ja neskaita VM valsts sekretāra Ploriņa pieķeršanu muļķīgas atrunas, tad, pārskatāma pagātnē, nekas īpaši spožs nav bijis. Intervija ar Šķēli bija lecīga, bet saturiski bezzobaina. Šķēle nevienu mirkli nebija iedzīts stūrī, nebija neviena precīza šāviena, trāpīga jautājuma. Un te nav runa par Šķēli. Viņa vietā varēja sēdēt jebkurš lielāka mēroga politiķis no dajebkura gaišāka vai tumšāka spārna. Tenisa terminoloģijā, Domburs servē ar skaļu troksni un pārliecinošu ģīmi, bet bumbiņa lido tik sāji, ka politiķi spēj to atsist ar garlaikotu sejas izteiksmi. Pieklājības pēc vien novaikstoties. Salīdznot ar rietumu profesionāļiem viņš būtībā ir “bez pautiem”. Ja paskatās to pašu Stephen Sackur’a no BBC Hard Talk, tad var redzēt izcilu un baudāmu darbu, tur nav pozēšana, “samudrīti jautājumi”, katrs no tiem ir kā izcils, aukstasinīgs šāviens.

55.
MB – lno
Neņemšos analizēt NP pa detaļām. Pateicu viņiem pa tiešo, ko domāju par kādu konkrētu cūcību.
____________________
No Martini – no party, nav konkrētības – nav sarunas :-)
Kritizēt var visus, neviens nav Dievs, visi kļūdās. Arī Tomsons. Pie viņa griezās mans draugs, lai saņemtu atbalstu cīņā ar Plataci, bija konkrēti fakti. Viņš ar kolēģi noplātīja rokas un ieteica nemocīties, bet mans draugs tomēr vinnēja, lai gan pēc izglītības nav jurists.

>MB
ne brīdi negribot aizstāvēt Domburu, tomēr salīdzinot ar augstāka līmeņa raidījumiem godīgi būtu salīdzināt arī aizkadra komandas apjomu, kvalifikāciju un raidījuma budžetu.
Te Zigurds pieminēja veco Kļockina žurnālistikas skolu, bet es baidos, ka jauno laiku beidzēji nepārzina nevienu tēmu pa nopietno.
Arī man nācās vilties NP, jo reiz viņi atbildēja, ka nevar pieslēgties,jo nesaprot tēmu.
Tāda pašu bode sava reitinga vajadzībām.

58.

“ne brīdi negribot aizstāvēt Domburu, tomēr salīdzinot ar augstāka līmeņa raidījumiem godīgi būtu salīdzināt arī aizkadra komandas apjomu, kvalifikāciju un raidījuma budžetu.”
——————————–
Ja nemaldos, tad Domburs ir salīdzinoši dāsni atalgots žurnālists.
Tomēr te nav pat komandas kvalifikācijas vai budžeta jautājums. Te ir paša Dombura spēja trāpīt ar jautājumu. Mērķtiecīgs asums un tvēriens. Ir skaidrs, ka politiķi “treknajos gados”, pirms un pēc tam ir sataisījuši pamatīgas ziepes. Neviens no viņiem būtībā nav “uzcepts” KNL raidījumos. Reti vai nekad nav mērķtiecīgas, viena pēc otras sekojošas konfrontācijas ar faktiem.
Un politiķi tādus ir saražojuši kaudzēm. Kādēļ Domburs tos nemauc daudz asākā formā, tas ir nesaprotami.

Tikai žurnālisti var sniegt patiesību par valsts posta iemesliem, par 20 gados sastrādāto, pateicoties tiem, kam bija vara un sekundāri – nauda.Šādi likumi ir barjera patiesai žurnalistikai, kuru pārvarēt nereti ir bīstami. Tātad ,-tādiem likumiem nevajadzēt būt.

60.

59.BO
2010. gada 10. marts, 00:46
Tikai žurnālisti var sniegt patiesību par valsts posta iemesliem, par 20 gados sastrādāto, pateicoties tiem, kam bija vara un sekundāri – nauda.Šādi likumi ir barjera patiesai žurnalistikai, kuru pārvarēt nereti ir bīstami. Tātad ,-tādiem likumiem nevajadzēt būt.
——————————————-
Vara ir tikai tad, ja ir nauda un informācija!
Kā līdz šim pierādījies – nauda tomēr ir primārā, diemžēl!

0 0

>STRATĒĢIS

Klasiskā secība nauda – vara , attiecinot uz vietējo eliti ir mazvarbūtīga (ja to apgalvosiet, reti kurš Jums noticēs). Izpētes vērti ir tie daudzie gadījumi, kad nesenajā Latvijas vēsturē tieši varas (dienesta stāvokļa) izmantošana ir radījusi lielu naudu un tā savukārt vēl lielāku varu.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Replika
Sabrūk kārtējais Šlesera solījums (222)
Sanita Jemberga

Ja kāds vēl nav pamanījis, pēc darba vizītes jeb priekšvēlēšanu aģitācijas brauciena uz ASV Latvijā ir atgriezies Ainārs Šlesers. Viņa enerģijai ir tik daudz amatu, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Uz redzēšanos, Jakāna kungs! (154)
Anita Brauna

To varētu nosaukt par dzīves ironiju. Valdības lēmums, kurš izšķīra Tautas partijas „atslēgas cilvēka” Dzintara Jakāna likteni, mēnešiem tricinājis valdību un mediju telpu, beigu galā [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
No kā Šķēlem bail (270)
Jānis Juzefovičs

„Nāciet, lūdzu, uz preses konferenci, un tur visus jautājumus, kas jūs nomoka, es jums labprāt izskaidrošu, bet šo te žurnālistikas veidu –  ķert kaut kur [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Miljonu kūpināšana nepaēdušai Latvijai (36)
Sanita Jemberga

Partiju finanšu uzraugs KNAB pirmdien publiskoja ziņojumu par to, kā partijas ievērojušas priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus pirms pašvaldību vēlēšanām. No tā izriet, ka vienīgā reklāmas griestus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Sadārdzinātais Latvenergo koģenerācijas projekts nonāk KNAB (31)
Anita Brauna

Reaģējot uz Citadiena.lv rakstu, Ekonomikas ministrija dienesta izmeklēšanā konstatējusi, ka valstij piederošais Latvenergo ir nepamatoti sadārdzinājis Tukuma koģenerācijas stacijas izmaksas un tā projekts neatbilst Eiropas Savienības [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Sociālā māja – NRTP? (26)
Jānis Juzefovičs

Kad pērn rudenī beidzās pilnvaras diviem Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekļiem – Dārijai Juškevičai (virzīja JL) un Andrim Mellakaulam (virzīja TP), viņi tomēr [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
„Pateicības” – ceļš uz čoku (71)
Nellija Ločmele

Vai konfekšu kaste ārstam turpmāk nozīmēs ceļazīmi uz cietumu? Gluži tik skarbi ne, bet patiesi 23.decembrī sākas jauna ēra korupcijas praktizētājiem, jo spēkā stājas Krimināllikuma [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Ārpus likuma (95)
Sanita Jemberga

Kādam valsts kontrolētam Latvijas uzņēmumam regulāri “gadās” pārkāpt Latvijas likumus. Turklāt nevis vienreiz, nejauši, bet gan ilgstoši, kas liecina par apzinātu izvēli un uzskatu, ka [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Muļķības slavinājums. EM versija (105)
Anita Brauna

Šā un nākamā gada valsts budžeta veidošanas process ir radījis iespaidu, ka nogriezts ir viss, ko var nogriezt, un nekur vairs nevar atrast ne strēķīti, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Replika
Pieskaitāms (158)
Askolds Rodins

Ciniskās paslēpes turpinās. Administratīvā apgabaltiesa ar spriedumu atzinusi, ka Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks, tāpat kā pārējie valdes locekļi, ir valsts amatpersona. Taču pats [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books