Zīmīgais kuģītis (57)
Autors: Askolds Rodins
Publicēts: 2010. gada 10. marts 00:09
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Līgums vēl nav parakstīts, taču principiālais jāvārds laikam gan pateikts. Viņnedēļ Parīzē Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs vienojās, ka Krievija tiks pie četriem Mistral klases helikopteru bāzes kuģiem. Tādiem, kādi ir Francijas kara flotei. Divus kuģus paredzēts uzbūvēt Francijā. Otrus divus – Krievijā. Izmantojot franču tehnoloģijas.

Helikopteru bāzes kuģi nav aizsardzības, bet gan uzbrukuma ieroči. Īpašas bažas paudis Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kura valstij pirms pusotra gada nācās karot ar Krieviju. Jau „aizgājis tautā” Krievija kara flotes virspavēlnieka Vladimira Visocka atzinums, ka, bijuši tādi kuģi kā Mistral, Gruzijas pieveikšanai „būtu pieticis ar četrdesmit minūtēm”. Jāteic, ka arī Baltijas valstīm nav nekāda pamata sajūsmai. Jā, mūs sarga Vašingtonas līguma piektais pants, kas paredz, ka uzbrukums kādai no NATO dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu visai aliansei. Tikai tādas situācijas līdz šim nav bijis.

Divu prezidentu principiālā vienošanās, visticamāk, pāraugs darījumā, kuram gan ir pretinieki pašā Krievijā – militāri rūpnieciskā kompleksa „ģenerāļi”, kuriem gar degunu aizies naudas izteiksmē ļoti vērtīgi pasūtījumi. Vēl jāpatur prātā, ka savu vārdu nav teicis premjers Vladimirs Putins. Viņa vārdam svarīgos jautājumos joprojām ir lielāks svars nekā prezidenta teiktajam. Medvedevs vairākas reizes ir pateicis vienu, bet pēc kontakta ar vecāko biedru mainījis viedokli.

Interesi par Mistral tipa kuģiem Krievija izrāda ne pirmo dienu. Varam teikt, ka uz jautājumu, kāpēc tā, Krievijas prezidents vismaz daļēji atbildējis jau pirms vizītes Francijā intervijā populāram franču laikrakstam. Medvedevs akcentēja Krievijas nozīmīgo lomu starptautiskajā ieroču tirgū (kurš nezina, kas ir Kalašņikova automāts?), turpat bilstot, ka „mēs tiecamies iegādāties ieroču tehnoloģijas arī dažās citās jomās” un „mūsu rūpniecībai jābūt gatavai konkurēt”. Tikai ar to gatavību kā nu ir, tā ir. No vienpadsmit stratēģiskās raķetes Bulava izmēģinājumiem sekmīgi bijuši tikai pieci. Dažādās gatavības pakāpēs ir trīs atomzemūdenes, uz kurām paredzēts izvietot šīs raķetes, un nav skaidrs, vai zemūdenes nenāksies pārbūvēt, lai pielāgotu citām raķetēm. Medvedeva „konkurēt” ir plašākai publikai domāti vārdi. Visticamāk, Krievijas rūpniecība nemaz nav spējīga laist pasaulē Mistral klases kuģus, taču tikt pie tādiem gribas.

Starptautisko protestu dēļ Francija paudusi, ka Krievijai pārdos Mistral bez bruņojuma un modernajām elektroniskajām iekārtām, taču tieši tās Krievijai vajadzīgas visvairāk. Citādi par bargu naudu pirktais Mistral atšķirsies no Krievijas flotes bruņojumā esošajiem desanta kuģiem ar to, ka būs krietni lielāks un patērēs relatīvi mazāk degvielas.

Protams, iepirkt karakuģus vai būvēt tos pašiem, tā ir Krievijas iekšējā lieta. Citādi ir ar Franciju, kas ir pilntiesīga NATO dalībvalsts. Aukstais karš tā kā būtu jau patāla pagātne, vismaz tā pieņemts uzskatīt. Protams, tagadējā Krievija stipri vien atšķiras no Padomju Savienības. Taču palikušas arī „nemainīgas vērtības”. Šogad pieņemtajā militārajā doktrīnā Krievija valsts iespējamo apdraudējumu galvgalī likusi Ziemeļatlantijas aliansi, bet starptautiskajam terorismam ierādījusi vienu no pēdējām pozīcijām. Militārā doktrīna nav sarunas karstumā pasprukuši vārdi, bet gan oficiāli akceptēts dokuments, un no tā izriet, kā Krievija skatās uz NATO, tātad arī uz Franciju un mums.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(19 balsotāji )
Komentāri

AR MUMS CAURI? IGAUNIJA GAN KO CITU SAKA, SKAT. POLIJA PRESI, JAUKA INTERVIJA AR ANSIPU.

PIEBILDE. SKAT. http://WWW.RP.PL 8.3.19 Estonia nie bardzo boi się Rosji

Rodins sadzēries un piemurgojis puslapu ar dažādu laikrakstu sagrābstītiem tekstiem.

Lasot dažādus rakstus par šo iespējamo darījumu, man nav bijusi saprotama ne franču, ne krievu interese.
Nu- Francija (šobrīd- Sarkozī) laikam uzskata, ka krievi tai neuzbruks nekad. “Nekad” un “Tuvāko piecdesmit gadu laikā” ir diezgan līdzīgas lietas- pieņemsim, ka tiešām tā arī ir. Un pēc piecdesmit gadiem arī tie kuģīši jau būs stipri paveci. Kāpēc nenopelnīt kaut kādu naudiņu.
Savukārt ko iegūs krievi? Cik noprotu- francūžiem labi pazīstamu dzelzs gabalu, kurā mēģinās iebāzt visu to, kas viņiem ir izstrādāts vai nu uz papīra, vai paraugeksemplāros (navigācijas sistēma GLONASS, helikopters KA-50, desantmašīnas БМД-4 u.tml.).
Gribētos cerēt, ka tā ir kārtējā kāda krievijas ierēdņa korupcijas shēma, kuras rezultātā zaudēs tikai Krievijas nodokļu maksātāji.

Krievija iegūs ļoti daudz, pat, ja nopirks to kuģi bez tās elektronikas.
Ne tik daudz militarā, kā politiskā ziņā.
Krievija nodemonstrēs, cik NATO ir “vienots”, tāpat, kā nodemonstrējusi, cik “vienota” ir ES ar visiem tiem gāzes vadiem.
Francija nodemonstrēs, ka pati par sevi, ka pati “liela un neatkarīga”, ka var ne ar vienu nerēķināties, jo arī slimo ar zudušās varenības kompleksiem.
Un vēl nopelnīs naudu.
Nedomāju, ka par visu to būtu jāuztraucas Baltijas republikām, Gruzijai gan.
Krievija jau parādīja, ka var tur darīt, ko grib, nepildīt nevienu solījumu, un, neskatoties uz to, gan Vācijas, gan Francijas augstākās amatpersonas izturas pret Krieviju kā krancīši, kurām tā pametusi kaulu energoresursu izskatā.
Cilvēktiesības, politieslodzītie, un līdzīgas muļķības vairs netiek pieminētas pat retorikas līmenī.

6.

Kas tev tās par “Baltijas republikām”?

7.
riņķī apkārt
2010. gada 10. marts, 07:48

Starp Rietumeiropas “lielajām” valstīm tā pa īstam “ar galvu viss kārtībā” ir tikai Anglijai. Tas, ka Sarkozī caur vēstures prizmu salīdzina Baltijas valstu un Krievijas attiecības ar Francijas un Vācijas savstarpējām attiecībām, piebilstot, ka, ja vācieši ar frančiem ir spējuši salīgt mieru, tad baltiešiem ar krieviem ir jāspēj tas pats, tikai parāda,ka Francijas prezidentam īsti nav priekštata par tiem, kam viņš taisās pārdot karakuģus.
Franču egoisms un iedomība ir kā suņa nagla Eiropas dibenā un šī “flirtēšana”ar Kremli nav nekas cits, kā mēģinājums izgrozīt sev kārtējo reizi sev kaut kādu īpašu stāvokli

Piekrītu pēdējam komentāram. No trim Eiropas lielvalstīm – Vācijas, Francijas un Apvienotās Karalistes – tikai pēdējā demonstrē mugurkaulu un tās vērtības, kas tai gadsimtiem ilgi ļāvis būt pasaules priekšgalā.Domāju, ka tas izriet kā no ilgās demokrātiskās tradīcijas, tā no britu rakstura.Par Franciju viss skaidrs – iedzeram vīn un kafiju, lasām Kafku un Prustu un guddri d…. par savu unikalitāti. Un – streikojam, ja kāds liek strādāt 40 stndas nedēļā 35 vietā, kā arī lamājam ASV. Bet kas ir noticis ar Vāciju – grūti saprast. Vai tešām tā joprojām ir vainas apziā par pasaules kariem, kas liek Vācijai samiernieciski pieglaimīgi izturēties pret Krieviju, ielaisties gāzes darījumos? Tiešam nezinu.

9.
Kurmītis >> Rodinam
2010. gada 10. marts, 08:04

Interesanti lasīt šo kārtējo „krievi nāk” versiju. Kas ļoti labi iegulstas kopējā CD priekšvēlēšanu drudža meinstrīmā.

Darījums, protams, bīstams mūsu valsts drošībai. Krievu Lācis ir agresīvs un ir bīstams un viņš ir mūsu kaimiņš un šāda jauna bruņojuma iepirkšana neapšaubāmi ir vērtējama negatīvi … lai gan – kāda gan problēma krievu helikopteriem atlidod līdz Rīgai ir šobrīd? No Pleskavas vai Veļikijiem Lukiem tik vien kā stundu-pusotru gaisā un visas lietas. Plus vēl pāris tanku kolonas – piesegums no zemes … Tā reāli uztraukties ta ka vajadzētu laikam gan tiem, līdz kuriem krievi aizlidod pa tiešo ar helikopteriem līdz šim nevarēja, bet tagad var … Mums, kas sēžam krievu purva malā brēkāt, ka šie blakus vecajam akacim izrakuši vēl vienu dīķīti ir visai smieklīgi.

Daudz būtiskāk ir tas, ka mūsu drošībai apdraudējumu šoreiz rada NATO valsts – tirgojot potenciālajam agresoram jaunāko tehnoloģiju. Bet par to „Rietumu vērtībām”uzticīgais Rodins, protams, klusē. Lai gan runāt ta vajadzētu tieši par to, nevis Putina plāniem un Bulavas izmēģinājumiem, kuras pat teorētiski neviens nekad pret Latviju nepiemēros kara gadījumā – jo pašu krieviņu radītais radioaktīvais mākonis tad noslaucīs Novgorodu, Pleskavu, St.Pēterburgu un tos pašus Lukus tikpat jestri kā Tallinnu, Rīgu un Viļņu – tikai nedēļu vēlāk. Lūk tieši par Francijas nodevību un uzspļaušanu mūsu drošībai vajadzētu runāt. Šodien tirgo ieročus, bet rīt tieši tāpat uzspļaus arī piektajam pantam … Vēl jo vairāk, ka krievu vēlmi pirkt, mēs nevaram nekādim ietekmēt, kamēr franču vēlmi pārdot – varbūt gan.

Prespektīvā šis darījums var prasīt daudzus miljonus papildus izdevumus, lai piesegtos no šiem jaunajiem draudiem, Baltijas valstu militārajā budžetā. Domāju, ka par to vajadzētu maksāt Francijai, kura ar šo darījumu šos draudus ir radījusi, pati pie tam smuki nopelnot SEV skanošo. Lūk PAR TO vajadzētu runāt CD rusofobiem un tieši to pieprasīt no Francijas aicināt mūsu Ārlietu ministriju. Nevis kārtējo reizi neproduktīvi spļaut traukā, no kura pašiem pēc tam jādzer.

10.
Kurmītis >> Rodinam
2010. gada 10. marts, 08:09

O, skat! Vairums komentātāju domā tāpat kā es.
Tā ka – garām draudziņ, garām šis tavs rakstiņš. Es jau saprotu, ka līdz rudenim jāmēģina cik vien var piebrēkt pilnu pasauli par sliktajiem krieviem, lai kādu šaubīgo letiņu pielauztu tomēr nebalsot par SC vai LCC/LP, bet nu tomēr smalkāk to vajag darīt, smalkāk … un varbūt kādus citus – gudrākus ļaužus palasīt – ja reiz pretendējam uz „intelektuāli-analītisku-rokošo” žurnālistiku … :)

Vienu Mistrālu varēs noenkurot pie vanšu tilta, lai helikopteri patrulētu virs vecrīgas, apsargajot savu tautieti Balabanovu.

12.
Kurmītis >> Rodinam
2010. gada 10. marts, 08:20

Un lūk tev dažas saitītes ar šiem gudrajiem ļaužiem, kuri – pievērs uzmanību – – lamā tieši Srakozī un francūžus par šo dīlu nevis krievus:
http://www.guardian.co.uk/world/2010/mar/02/sarkozy-france-russia-warships-mistral-georgia
http://hebdo.nouvelobs.com/hebdo/parution/p2364/articles/a419828-.html
http://www.nationalpost.com/news/story.html?id=2633134

Nu bet vajag drusciņ sagatavoties un iepazīties ar lietas „materiāliem” pirms izpausties par kādu tēmu ! … :)

13.

Baltijas valstīm, pārrakstījos, tiešām nav saprotams?

Šitā kuģu lieta ir Francijas uzmetiens pārējiem, tur pat īpaši nav ko debatēt. Otra lieta protams cik šiem kuģiem krievu izpildījumā būs iebiedēšanas raksturs , cik praktisks ir cits jautājums.

ja runā stratēģiski..tad krievam vairāk vajadzētu baidīties no ķīnas,n evis pasludināt NATO par galveno ienaidnieku..Ķīna atklāti rīko manevrus ar scenārijiem par sauszemes karaspēka pārvietošanos lielos attālumos un bez tam arī ekonomiski arvien vairāk iespiežas Tālajos Austrumos (ir tāds cilvēks A.Piontkovskis un rakstu sērija grani.ru), krievi to apzinās bet neko pretim nevar izdarīt un tēlo, ka nav nekādu problēmu..bet 4 kuģi ir un paliek tikai 4 kuģi..protams arī Francijā ir krīze un lieka nauda vajadzīga un kuģubūvētavā strādā daudz cilvēku, turklāt Francijai vienmēr ir nesaprotamas attiecības ar krieviem bijušas vēl kopš Napoleona laikiem..

Te man jāpiekrīt Kurmītim, to, ko dara Krievija, tas ir pilnībā izprotams, bet tas, ko dara Francija, Vācija, utt….
Tās gan taisnojas, ka tādā veidā “beidz auksto karu”, paver jaunu lapu Krievijas un Rietumu attiecībās”, “iesaista nez kur tur Krieviju”, bet, īstenībā visiem saprotams, ka aiz tā stāv nauda un Krievijas gāze.
Vispār, Krievijai arvien vairāk izdodas parādīt Rietumu politiķu tizlumu, netālredzību un bezprincipialitāti.
Krievija ta nav atteikusies ne no viena sava principa, bet rietumi…

Kā Krievija lai aizsargā savus pilsoņus pierobežas valstīs kur, re, fašisti gaiša dienas laikā liks ziedus pie pieminekļa.
Rīgas dome saprot, aizliedz, Krievijas vēstnieks pamāca, vai visas pasaules gudrie brauks latviešus kaunināt,pārējā vara stomās – bail, ko citi teiks, kauns no tautas …
Un pāri visam – izdevīgums, nav zināms – reāls, vai iedomāts.

Uz priekšdienām taču to sargājamo ar uzturēšanās atļaujām būs vēl vairāk…

Tāds bubulis kuģa izskatā pie Liepājas pazemīgajiem latviešiem tomēr derētu.

18.

Ja nav par ko rakstīt, var tak nerakstīt, ibo Latvijai te nav ko spriedelēt! Vienkārši nav!
Latvijas vara vienmēr sevi izpaudusi kā lielvalsts vara, īpaši smieklīgi uzvedās Freiberga, un Rodins ar te ko līdzīgu tēlo!
Un tas ir stulbi!

Publiski šī ir liekulības paraugstunda kā no franču (lielākā mērā), tā no krievu puses. Frančiem vajag dabūt krievus piekāpīgākus sastībā ar Irānu, krievi savukrāt nošauj vismaz 2 zaķus: 1) audzē muskuļus “tuvajā pierobežā”, 2) šķeļ NATO izmantojot NATO politiski vājāko posmu – Franciju. Problēma ir tā, ka no mūsu skatupunkta raugoties Krievija ir drauds Nr.1. (ne pasaulei, bet mums, protams). Savukārt ASV, Francijai, UK un citiem krievi vairs nav draudu faktors (un ja ir, tad daudz, daudz mazākā mērā nekā PSRS laikos). Priekšplānā ir citas valstis un reģioni (Irāna, Tuvie Austrumi, Afganistāna). Un attiecībās ar šīm valstīm krievi ir vajadzīgi kā partneri. Agresijas pret Gruziju ātrā “aizmiršana” ir tam viens no pierādījumiem.

Jā, bet pagaidām arī Irānas jautājumā Krievija ne pārāk Rietumiem palīdz, vienīgi, piebremzējusi to SS raķešu pārdošanas darījumu.
Bet viss tas jau jāskata arī ar Obamas diezgan naivo politiku, par ko Izraelā patreiz vispār šokā, Krievija, pagaidām, apspēlē gan ASV, gan Rietumus, gūstot sev bonusus tikai uz nekonkrētu solījumu pamata, bet reāli neko nedarot.

21.
Kurmītis >> Dihlofoss
2010. gada 10. marts, 09:48

Ir vēl punkts Nr.3 – iespējams pats galvenais – Krievijai taču ir kaut kā jāizpauž sava pateicība par Francijas „starpniecību” Gruzijas konflikta gadījumā.
Pirmkārt – par to, ka franči kopār ar citiem krievu Gazproma draudziņiem – vāciešiem sakotnēji iedeva Gruzijai un Ukrainai pavasarī kurvīti NATO iestāšanās sarunās, liedzot tiem kaut formālu, kaut virtuālu, kaut tikai uz papīra NATO aizsardzību.
Un Otrkārt – kad šis te pats Srakozī (no krievu valodas vārdiņa „срать”) ar saviem „starpnieka” pakalpojumiem tā paša gada rudenī pēc invāzijas palīdzēja krieviem nobremzēt starptautiskās sabiedrības briestošo sašutumu (jo sarunas taču notiekot !!!) par iebrukumu Gruzijā, gan palīdzot krieviem noslēgt maksimāli izdevīgus PRIEKŠ VIŅIEM – KRIEVIEM „pamiera” nosacījumus. Saskaņā ar kuriem krievi paturēja sev visu, ko bija sagrābuši un, ko spēja reāli noturēt. Briesmīgais „drauds” – Tbilisi ieņemšana, kuru it kā šī pērkamā prostitūta esot novērsusi nekad nav bijis Krievu ģenerāļu plānos. Jo pat stulbenim ir skaidrs, ka tur būtu ielu kaujas vairāku nedēļu garumā, gruzīnu armijas pretošanās līdz pēdējam un lieli, milzīgi civiliedzīvotāju upuri, pēc kuriem tad beidzot gan NATO būtu spiesta iejaukties. Tas nav tas pats, kas padzīt gruzīnus no dažiem osetīnu ciemiem kalnos.
Krievi akurāti nokoda tieši to, ko bija spējīgi nokost, bet Srakozī palīdzēja viņiem ieņemto teritoriju aneksijas faktu leģitimēt starptautiskās sabiedrības acīs.
Protams, ka par tamlīdzīgu „pakalpojumu” pienākas atlīdzība un vairāki simti miljoni EUR, ko krievi samaksās frančiem it kā par kuģiem pirmām un galvenām kārtām tieši tas arī ir – kukulis par pārdoto gruzīnu asinīm. Vēl jo vairāk – ja franči pārdos kuģus bez iekšām un bruņojuma, kā te Srakozī klukst. Te piekrītu Rodinam – tieši tas jau arī ir to kuģu galvenā vērtība, ne jau tukšie tērauda korpusi.

22.
Kurmītis >> dzeris
2010. gada 10. marts, 09:50

Krievi vienkārši aktīvi mācās no Rietumiem viņu „vērtības”, tajā skaitā – melot, acīs skatoties un pildīt tikai tos solījumus, kuri pašiem ir izdevīgi … :)

Francija daudzkārt sevi parādijusi kā politika prostitute, ar lielumāniju. Atceramies Daladjē pirmskara konfliktos. Atceramies Gollu, kas iztājās no NATO un tagadējo Mistral nodevību. Pie viena tas raksturo krievu neticami lielo tehnoloģisko atpalicību. Naftas un gāzes dolāru ēnā krievi vairs nav spējīgi paši uzbūvēt ne tikai lidmašīnas un kuģus, bet ar vienkāršu automobīli. Zināšanai -krievu atomledlaužus uzbūvēja somi. Krievi nav spējīgi uzbūvēt neftas un gazes platformas jūrā. Tās viņiem būvē somi un vācieši. Admiral Gorškov – bija vienīgais krievu lidmašīnu bāzes kuģis. To tagad remontē, lai pārdotu Indijai.

Šī Mistral kuģu pārdošanas lieta izskatās pēc liela tirgus un tas notiek joprojām. Piekrist te var gandrīz visiem komentētājiem, jo Francijai svarīgāk ir dabūt sabiedroto Irānas jautājumā nekā kaut kādas bijušās PSRS valstis te lieki uztraucas. Francijas prezidents joprojām nezina, kas ir Krievija??!! Protams, ka Francijai jau nu Krievija neuzbruks, bet par pierobežas valstu atgriešanu bijušajā impērijā, gan Krievija sapņo!
Tas, ka Krievijas teritoriju apdraud ķīna, nav nevienam domājošam cilvēkam noslēpums. Piekrītu pilnībā Andrew, jo tiešām ķīna taču manervus rīkoja pie Krievijas robežām! Ko tie krievi galu galā vispār domā! Vai viņi labprāt atdos Sibīriju ķīniešiem, kas tur jau , cik noprotu, sāk ievākties arvien vairāk un vairāk! kas , tie krievi ir galīgi debīli, vai, ka neatšķir, kas ir un kas nav sabiedrotie!

25.
Dihlofoss>Kurmītis
2010. gada 10. marts, 10:23

Visam Tevis teiktajam varētu piekrist izņemot pēdējai rindkopai. Nedomāju, ka Maskava par savas agresijas Gruzijā politisko “leģitimizāciju” ir gatava atlīdzināt “kešā”. Starptautiskajā praksē tomēr ir pieņemts politisku pakalpojumu atlīdzināt ar politisku.

“kurš nezina, kas ir Kalašņikova automāts?”
—————
Daudzi nezin. Tas ir vācu StG-44 kopija, kuru jauna krievu konstruktora Kalašņikova viedā uzraudzībā krievu vajadzībām adaptēja vācu konstruktors Stg-44 autors Hugo Šmeisers.
“в августе 1945 на фирме снова, теперь уже под советским контролем, монтируются и передаются в СССР для технической оценки 50 штук Stg-44. Одновременно 10 785 листов технических чертежей военной техники вывозится в СССР.(…) В октябре 1946 Хуго Шмайссеру в принудительном порядке приказывают как специалисту по стрелковому оружию поехать на несколько лет в Советский Союз на Урал. (…)Месяцем ранее из Ижевска на полигон Щурово и оружейное производство в Коврове выехал М. Т. Калашников.

“”Vladimira Visocka atzinums, ka, bijuši tādi kuģi kā Mistral, Gruzijas pieveikšanai „būtu pieticis ar četrdesmit minūtēm””
————————–
Man liekas, ka krievu militāristu nacionālais sporta veids ir atkārtota kāpšana uz grābekļiem. Kaut ko lidzīgu viņi reiz teica par Somiju, pēc tam par Čečeniju.
Jācer, ka Saakašvilli viņa nosūtīs grāmtau “Un garākā par mūžu diena ilgst”.

Pāris lietas:

1) Rodina k-ga raksts bija vajadzīgs. Kā katalizators, kurš izraisa diskusiju. Protams, tika apskatīts principiāli viens darījumu partneris – par kuru viss tā kā skaidrs ;)

2) Patīkami pārsteidza melnsvārcis ar saturīgu komentu. Vienmēr esmu teicis, ka saprāts tam cilvēkam ir. Jautājums kādā plaknē to pielieto. Un vai atsevišķos jautājumos nav subjektīvās klapes uz ačēm.

3) Visas šīs izdarības ir lielās politikas drumstalas, kurās LV (diemžēl) spēlē un spēlēs “bampera” lomu. Un nedomāju, ka Krievija bez domas pasviež medus kaulu te GER, te FRA, te vēl kādam. RUS mērķis ir iefiltrēšanās taktika, maigās formas skaldi (sadali) un valdi (manipulē).
4) Dīvainā kārtā pasaule vēl aizvien tic (jo gribas cerēt), ka RUS mainās – diemžēl fakti liecina pretējo. Tādēļ arī tic mutiskajiem solījumiem. Pagaidām. Pienāks brīdis, kad kredītu būs izsmēluši un pašizolēsies. Tad gan būs drūmi laiki. Vienīgā cerība, ka Ķīna būs agresijas katalizators un aktīvā arēna.
5) Principā ES manā skatījumā iet pareizā virzienā, bet atsevišķas lielvalstis bloķējās. Es runāju par vienoto ārpolitiku un kopējiem ātrās reaģēšanas spēkiem. Šeit diemžēl vēl aizvien ir FRA versus GER un daiktiņu mērīšanās.

“2) šķeļ NATO izmantojot NATO politiski vājāko posmu – Franciju.”
——————-
Francija Nato ir jauniņā, tā atgriezās tikai 2009.gadā.
Francijas “īpašā” attieksme nav nekas jauns vai pārsteidzošs. Prezidents Miterāns (François Mitterrand) savulaiks bija viens no retajiem rietumu līderiem, kurš rādīja laipnu vaigu 1991.gada PSRS pučistiem.

Rodins raksta: “Vēl jāpatur prātā, ka savu vārdu nav teicis premjers Vladimirs Putins. Viņa vārdam svarīgos jautājumos joprojām ir lielāks svars nekā prezidenta teiktajam.”

Tādi teksti liek domāt, ka izpratne par Krievijas iekšpolitiku CitasDienas žurnālistiem veidojas tikai no publiskajā telpā pieejamās informācijas.

31.

Precizējums. Francija no NATO formāli nekad nav izstājusies. Politiski tā tur ir bijusi nepārtraukti kopš dibināšanas. Tas ko, Sarkozī izdarīja pērn ir atpakaļ atgriešanas NATO militārajā komandstruktūrā. Var piebilst, ka no krievu puses tā ir arī iefiltrēšanās NATO taktika. Var trīs reizes minēt vai krievi pārdotu, piemēram poļiem, kaut parastu dīzeļzemūdeni patrulēšanai Kaļiņingradas akvatorijā.

32.

“Precizējums. Francija no NATO formāli nekad nav izstājusies.”
—————-
Tad jau vecais Šarls ir rīkojies kā aizvainots mīļākais – aizgājis aizcērtot durvis, bet pekeles tomēr atstājis – katram gadījumam.
Par tiem poļiem, kas varētu pirkt krievu dīzeleni – nu, nepirktu viņi.
Vai krievi pārdotu? Retorisks jautājums. It sevišķi atceroties, ka bin Ladens Afganistānā pret krieviem karoja ar viņu ieročiem, kuri bija nopirkti vai nu pa tiešo vai caur trešajām valstīm.
Kopumā šis gadījums kopumā izskatās, ka daži veči XX gs turpina spēlēt vecās Aukstā kara rotaļas. Putinam šajā ziņā kaut kas ir iestrēdzis. Mazliet komisks ir Rodina mājiens, ka Putins varētu ievest kādās korekcijas Medvedeva darījumā. Varētu domāt, ka Putins par šo darījumu uzzinājis lasot pie rīta kafijas “murzilku”.

33.

Domāts – “daži veči XXI gs turpina spēlēt vecās Aukstā kara rotaļas.”
Sarkozī to izmanto, lai krietni nopelnītu.

Kad Sarmītes Ēlertes vadībā mēs pilnībā pāriesim
uz Rietumu kursu,tad no viņiem ņemot priekšzīmi,
mūsu Aizsardzības ministrija arī Krievijai centīsies pārdot savus trīs tankus un vienīgo
zemūdeni,kas ir mūsu aizsardzības balsti.

Kā pasaulē šādas lietas tiktu kārtotas?
Lielās līnijās šis darījums gaisa tempereatūru Latvijā nevar mainīt, ne tagad, ne nākotnē. Krievijas armija ieņemtu Latviju ar vai bez šiem kuģiem un, vajadzības gadījumā, tiktu patriekta būtu vai nebūtu viņiem šie kuģi. Piedevām, abi ir gaužām nereāli scenāriji.
Tomēr LV Ārlietu ministrijai ar ministru Riekstiņu vajadzētu kliegt par šo darījumu kā aizkautiem sivēniem, klaigāt pa visiem gaiteņiem no Vašingtonas, Briseles līdz pat Parīzei. Trokšņot un nebēdu, vēl kūdīt lietuviešus, igauņus, somus, latgaļus un līvus.
Tad kāds Parīze kārtējo reizi atgādinātu par “iespēju paklusēt”. Tad viņiem klusi un caur puķēm tiktu paziņots – klusums un miers būs precīzi tad, kad, piemēram, franču vilcienu TGV ražotāja Alstom ražotnes tiktu izvietotas arī RVR un daži sastāvi par pieklajīgu cenu tiktu piegādāti LV vajadzībām. Apmēram tā vai līdzīgi.
Tad arī varētu paklusēt.

>26.MB
2010. gada 10. marts, 10:30“kurš nezina, kas ir Kalašņikova automāts?”

- KURŠ NEZINA, kāpēc,kā un ar kādu valstu&valstu līderu svētību PSRS spēja desmit gados (1931.-1941.g.) radīt militāri rūpniecisko kompleksu ? DER ATCERĒTIES – kādu nenovērtējamu palīdzību sniedza Rietumvalstis (ASV,Francija, arī Vācija) PSRS – un kādu PSRS sabiedrotajiem 2.Pasaules karā ! TĀPAT kā šodien komunistiskā Ķīna veiksmīgi sadarbojās ar Rietumvalstīm, tā PSRS 30-os un 40-o gadu pirmajā pusē veiksmīgi sadarbojās ar Rietumvalstīm. GALVENAIS ir PEĻNA’s % – un jo lielāku % jūt rietumnieks, jo aktīvāk tas rīkojas. Kurš kuru uzmetīs, kurš rietumnieks saņems lielāko %, kurš izplēsīs un noplēsīs savu konkurentu ?

36.reality
Šoreiz labi uzrakstīji.

MB

Prezidents Miterāns (François Mitterrand) savulaiks bija viens no retajiem rietumu līderiem, kurš rādīja laipnu vaigu 1991.gada PSRS pučistiem.

NU, nu!Vai tik Tu nepārspīlē, jo es ļoti labi atceros, ka Miterāns bija PIRMAIS eiropas prezidents, kurš ieradās vizītē neatkarīgajā Latvijā tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas!!! Tieši viņš tai mūsu vietējai interfrontei pateica skaidri un gaiši, ka viņi šeit Latvijā gan nav saimnieki, tāpat pateica to, ko mūsējie(Gorbunovs) un citas eiropas valstu līderi viss neuzdrošinājās teikt! Miterāns ar savu ierašanos Latvijā arī parādīja Krievijai, ka Latvijas neatkarību atbalsta Francijas valsts!
Gods un slava Miterānam un, lai viņam vieglas smiltis, jo viņš bija bezbailīgs un godprātīgs cilvēks!

MB!
Par Miterāna vizīti Rīgā 1992.gada 8.maijā

Atmiòâ
palikusi Miterâna atbilde frakcijas “Lîdztiesîba” deputâtei
Tatjanai Þdanokai, kura nacionâlo minoritâðu stâvokli
Latvijâ salîdzinâjusi ar stâvokli gadsimta vidû no Francijas
neatkarîbu atguvuðajâ Alþîrijâ. Miterâns atbildçjis: “Man ir tâda
sajûta, ka ðeit minoritâte ir latvieði…”

Kad viņš saprata, ka ir nošāvis greizi, tad mēģināja ilgi laipot un atrunāties. Tas gan nav nekas parsteidzošs, jo viņš arī iepriekš bija atbalstījis Austrumvācu režīma saglabāšanos. Viņš bija īstens franču “reālpolitiķis”.
————-
“French President Francois Mitterrand, whose public vacillation during last month’s coup in Moscow has been the target of much criticism here, has found his reputation as a visionary statesman damaged by the fickle nature of revolution in the Soviet Union and Eastern Europe.

In a television appearance during the coup, Mitterrand conveyed the impression that the putsch against Soviet President Mikhail Gorbachev would endure. He then reversed himself two days later by suggesting he knew all along that it would never succeed.”

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Sprādzieni metro (106)
Askolds Rodins

Saistībā ar terorismu Maskavas metropolitēns iepriekšējo reizi tika pieminēts pirms turpat sešiem gadiem. Pirmdienas rītā metro vagonos uzspridzinājās divas pašnāvnieces. Bojā gājušo skaits ir tuvu [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Autobusi un pircēji (107)
Askolds Rodins

Pirmajā aprīlī cilvēki, dabiski, plēsīs jokus, taču sagaidāmas arī nopietnas lietas. Tieši šajā dienā Vācijas automašīnu ražotājs „Daimler” var panākt izlīgumu ar ASV Tieslietu ministriju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Bičkovičs izvēlējies (63)
Askolds Rodins

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs otrdien turpmākam darbam ģenerālprokurora amatā nominēja tagadējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kas šajā krēslā atrodas jau otro termiņu. Likumdošana neierobežo amata [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Alkohols un jaunieši (34)
Askolds Rodins

Deputātiem jāieklausās. Sabiedriskā organizācija Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija vērsusies Saeimā ar likumdošanas iniciatīvu, kas saistīta ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanu. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Kupols 500 Rīgas viesiem (178)
Askolds Rodins

Pafantazēt nevienam nav liegts. Ja vien fantāziju realizācija nav jāapmaksā citiem. Jau izskanējis, ka Rīgas domei nav naudas, lai iekonservētu (par pabeigšanu nav pat runas!) [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Nabaga uzvarētājs (22)
Askolds Rodins

Tas nu ir noticis. Pēc Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas kļuvis zināms to uzvarētājs. Prezidenta krēsls ticis Reģionu partijas līderim Viktoram Janukovičam. Uzvara gan ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Valoda kā “trešā persona” (99)
Askolds Rodins

Bada laikā velns ēdot pat mušas. Slīcējs ķeroties pie salmiņa. Sestdien apvienības Tēvzemei un brīvībai/LNNK domes sēdē tika pieņemts lēmums sākt parakstu vākšanu, lai rosinātu [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Ukrainā – kā prognozēts (18)
Askolds Rodins

Turpinājums sekos. Kā bieži tika prognozēts, svētdien Ukrainā notikušajās prezidenta vēlēšanās nevienam no 18 prezidenta amata kandidātiem neizdevās iegūt vajadzīgos 50% vēlētāju balsu. Aptuveni (oficiālie [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Naftas vada lāsts (29)
Askolds Rodins

Kas par gadumiju bez konflikta enerģētikas jomā! Krievija atkal sagājusi matos ar Baltkrieviju. Abu valstu iepriekšējā saķeršanās notika akurāt pirms trim gadiem, kad Krievija būtiski paaugstināja [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Auļojošie tarifi (48)
Askolds Rodins

Droši vien maksāsim. Rīgas domes pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija pieņēmusi lēmumu, ka no 1.janvāra Rīgā par braukšanu sabiedriskajā transportā līdzšinējo 40 santīmu vietā būšot [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books