Ārkārtas Dombrovskis (156)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2010. gada 11. marts 06:55
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra palīdzības, kuru norūpējušies kolēģi viņam piedāvājuši. Pārbaudījumi gan nav beigušies, jo koalīcijas iekšienē temperatūra tikai kāpj un neviens nezina, cik dārgi vēlēšanās būs jāmaksā par politiskajām kļūdām, kas pieļautas pirmajā valdības darba gadā.

„Valdis nesit, situ es”

Pirms gada veidojot valdību, Jaunā laika frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis teica: “Šobrīd ir jānosaka moratorijs partiju savstarpējiem ķīviņiem, un JL kā premjera partija to varēs izdarīt.” Tas nav izdevies.

Gada griezumā politiskajā jomā galvenās izmaiņas ir tieši TP un JL attiecību radikāla pasliktināšanās. Starp abām valda, bijušā TP frakcijas vadītāja Māra Kučinska vārdiem runājot, “vienkārši briesmīga neuzticība”. Abu partiju politiķi spēj vienoties par racionālu risinājumu līdz brīdim, kad jautājums nonāk līdz valdībai un tur to nobloķē aizdomas par “politiskām interesēm”.

Bija jau gaidāms, ka vēlēšanu gaisotnē attiecības saasināsies, bet to pastiprināja Tautas partijas trīskārtējā premjera Andra Šķēles oficiālā atgriešanās politikā, kurš līdzi atveda arī daudz agresīvāku stilu. JL arī nedominē tādi politiķi kā Artis Kampars, kas vedināja uz abu partiju sadarbību, bet gan kareivīgākie Solvita Āboltiņa vai Einars Repše.

V.Dombrovska politisko fronti pamatā nodrošina trīs cilvēki – S.Āboltiņa, kas atbild par “politisko intrigu izķeršanu” un partiju sadarbību dažādos līmeņos, Edgars Jaunups, kas atbild par to pašu un arī JL idejām gaidāmo vēlēšanu kontekstā (”kuras ziņas aizies vai neaizies”), un Dzintars Zaķis, kurš gana frakciju un pieskata ekonomiskos jautājumus.

“Mēs partijā esam sadalījuši atbildību – Valdis nesit, situ es,” saka JL priekšsēdētāja S.Āboltiņa. „Protams, katrā karā noasiņo abas puses.”

Savukārt pats V.Dombrovskis joprojām ir nevis politiķis, kas kombinē un vada koalīciju, bet gan premjers, kuru pamatā interesē budžets. Piemēram, Jaungada runai premjers pats uzrakstīja daļu par budžeta konsolidāciju, pārējo ļaujot rakstīt palīgiem. Arī prezentācijā par gada laikā padarīto izteikti dominē skaitļi, nevis to ietekme uz cilvēkiem.

Meli par pensijām

Pirms pašvaldību vēlēšanām kategoriski noliegtā un pēc tām īstenotā pensiju samazināšana tiek vērtēta kā rīcība, ko vēlētājiem ir tiesības JL pārmest visvairāk. “Gan šis, gan arī ātrā aizmiršana par to, ka pirms valdības apstiprināšanas JL prasīja atlaist nekam nederīgo Saeimu, kas uzreiz pēc Dombrovska apstiprināšanas pēkšņi izrādījās derīga, ir darbības, ko gandrīz var nosaukt par nodevību,” uzskata arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers.

Pensiju griešanu var uzskatīt arī par šā premjera lielāko personisko pārbaudījumu. Sēdē, kurā vajadzēja pieņemt lēmumu, taču partneri bija iestrēguši apburtajā lokā, premjers kādā brīdī burtiski iegājis sevī un nespējis uzņemties vadību. Ieradās Valsts prezidents, kurš pēc pāris stundu sarunas ar premjeru un vēl dažiem cilvēkiem ienāca sēdē, nolika uz galda pulksteni un paziņoja, ka partneriem ir 40 minūtes laika vienoties, vai arī SVF un EK pārstāvji atstāj Latviju, pārtrauc sadarbību un Valsts kasē drīzumā beidzas līdzekļi.

“Ja mēs nebūtu donoriem apliecinājuši, ka varam darīt to, ko esam solījuši, draudzība beigtos un būtu Islande, vairākkārtēja lata devalvācija, no kuras galveno smagumu uzņemtos pensionāri un cilvēki ar kredītiem svešzemju valūtās,” izvēli raksturo Dz.Zaķis.

Avots no V.Dombrovskim pietuvināto loka norāda, ka notikušais ir spilgts piemērs premjeram piemītošajai selektīvajai domāšanai – viņš līdz pēdējam nav ticējis, ka aizdevēji tiešām ir gatavi uz tādu soli, bet cerējis, ka varēs vienkārši palielināt budžeta deficītu.

Ar šo gadījumu saistās arī publiski neizskanējusi epizode – tās patiesumu Citadiena.lv apstiprināja S.Āboltiņa, kura tobrīd esot nopietni šaubījusies, vai V.Dombrovskis ir pareizā izvēle premjera amatam. Nav noslēpums, ka V.Dombrovskis nemēdz demonstrēt emocijas un pat viņa tuvākais loks nereti nezina, ko viņš jūt vai domā. Baidoties, ka premjers krīt depresijā, partija viņam izteikusi priekšlikumu pieņemt psihoterapeita vai psihiatra palīdzību. “Piedāvāja, piedāvāja, tāds stāsts ir,” saka S.Āboltiņa. “Viņš teica, ka pats tiks galā, un tā arī ir.”

Kā – to mēs nezinām. Vēlākās intervijās viņš vienīgi apstiprinājis, ka sācis meditēt.

Tagad partija ap V.Dombrovski ir saliedējusies, un neviens neapšauba, ka viņš bija labākā izvēle. JL dominē viedoklis, ka pirmo reizi esot premjers, kas nevis koncentrējas uz PR un griež lentītes vai nodarbojas ar  čomu interešu bīdīšanu, bet dara to, kas jādara. Protams, partijai ir nopietns iemesls būt pateicīgai – V.Dombrovskim ne tikai izdevās novērst draudošo valsts maksātnespēju, bet arī izvilkt no opozīcijas aizmirstības un saliedēt partiju, kurā bija notikušas nopietnas šķelšanās un daļa redzamu biedru izveidojuši Pilsonisko savienību.

“Ja kādam pienākas atzinība par situācijas stabilizēšanu, tas ir Dombrovskis,” atzīst arī M.Kučinskis. “Taču tieši Dombrovskis, nevis JL.

Ar ilgtspēju kā PSKP

Otrs lielākais V.Dombrovskim veltītais pārmetums ir sistēmisku reformu sākšana, bet neturpināšana priekšvēlēšanu gada dēļ. “Reformu vadības grupa ir, bet reformu nav,” saka P.Krīgers.

Arī TP pārstāvis M.Kučinskis norāda, ka cerētā mazā un efektīvā valsts pārvalde tā arī nav radīta, ierēdniecība ir sadragāta pēc principa “izdzīvo stiprākais” un patiesa funkciju revidēšana nav notikusi.

“Diemžēl šai valdībai, tāpat kā iepriekšējām, nav sistēmiskas pieejas – ar ilgtspējas dokumentiem ir kā ar PSKP kongresa materiāliem, ko pieņem un nākamajā dienā aizmirst,” viņš saka. “Man šermuļi skrien, dzirdot, ka valstij ir divi kritēriji: par 500-800 miljoniem samazināt budžetu, lai mēs iekļautos Māstrihtas kritērijos un ieviestu eiro. Tie taču ir tikai divi apakšmērķīši, lai dzīvotu labāk.”

Taču gan sociālajiem partneriem, gan ekonomikas lietpratējiem un politiķiem nav vienprātības par to, ko īsti saukt par sistēmisku reformu. Vieni to tomēr saredz jau notikušajā ierēdniecības “saspiešanā”, likvidējot daudzas iestādes un aģentūras un gada laikā par 14,2 tūkstošiem samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu, slēdzot skolas un slimnīcas. Citi teic, ka reformām jānozīmē ko vairāk par izdevumu griešanu un formālu valsts funkciju auditu.

V.Dombrovskis neizrādot vēlmi valsti skatīt kopsakarībās starp nodokļu sistēmu, valsts funkcijām, iedzīvotāju vajadzībām, bet raugoties uz to kā uz bilanci, kur jāpalielina ienākumi un jāsamazina izdevumi. “Viņš uzvedas kā cilvēks, kas nokļuvis kosmosa kuģī un atradis kloķi, kas ļauj izvairīties no asteroīdiem, un grib raustīt tikai to. Kad saka – rekur blakus superdators, kas dod daudz informācijas par to, kā to labāk izdarīt, saka, nečakarē smadzenes, asteroīds nāk,” spriež viens no lēmumu pieņemšanā iesaistītajiem.

Šāds darbības stils ir saprotams situācijā, kurā jādzēš ugunsgrēks. Taču valdības sēdēs jau kādu brīdi novērojama sajūta, ka pašlaik kuģis peld pēc inerces. ”Šogad mums nav bijis tik saspringtas situācijas kā pērn (..), kad neviens īsti nezināja, būs vai nebūs bankrots, varbūt arī tāpēc valdībā diskusijas attīstās ne par to tēmu, ko vajadzētu,” atzīst iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Pagaidām vienīgās zināmās lielās šā gada ieceres ir nodokļu pamatnostādnes laika posmam līdz 2014.gadam un regulārās sarunas ar aizdevējiem. No intervijām ar JL politiķiem ir skaidrs, ka šī valdība negrasās gatavā formā atstāt pēcnācējiem 2011.gada budžetu, kurā, pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, ir jāgriež vēl 400-500 miljoni latu. Tiek runāts par “budžeta rāmi” un pamatots, ka daļa pašreizējo partiju politiķu Saeimā vairs nebūs un nebūtu pareizi jaunajiem uztiept savu redzējumu.

V.Dombrovska trešdienas prezentācijā atrodamais laika grafiks ir satraucošs – lēmums par 2011. un 2012.gada budžeta samazinājumu un tehniskā budžeta sagatavošana varētu notikt “ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc tam, kad Saeima izteikusi uzticību Ministru kabinetam.” Ja pieņem, ka tas notiek pēc vēlēšanām oktobra beigās vai novembra sākumā, jaunais budžets var iestiepties līdz februārim.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(21 balsotāji )
Komentāri
121.
klusais>zvirbulēns
2010. gada 12. marts, 09:05

Tu tici tam plānam? Cik tur ir ūdens un cik reālas izdarāmas lietas? Vajag ,lai kāds CD paanalizē plānu un tad mēs to varētu izvētīt. Tas ,ko publiskā telpā esmu dzirdējis ir acu aizmālēšana ar labi nostādītā un pārliecinošā balsī sabīdītiem aģitācijas tekstiem.

122.
zvirbulēns-klusajam
2010. gada 12. marts, 09:27

Es ticu tik sev un nevienam citam!
P.S.
Valdība – 8 ministri, jā, ok!
Lielākus nodokļus īpašniekiem, kuriem vairāki īpašumi – jā, katrā ziņā!
Publislo akciju izlaišana – jā, katrā ziņā!
Valsts parādzīmju neiztirgošana bankām, jā, katrā ziņā!

Klau, var man kāds pateikt, kur var izlasīt Sķēles genplānu?
Majaslapā vien četri tukši vienošanās punkti. Plāanu neatradu.

124.
zvirbulēns-betai
2010. gada 12. marts, 09:37

Tas plāns ir atrodams JL birojā!
:)

125.

CD pie balsošanas raksta ir norāde.
Sāku lasīt , sākums politinformācija. Tālāk var sākt mēģināt ko analizēt, būs laiks izlasīšu nopietnāk, virspusēji lasot bla,bla,bla

126.
Lelle-zvirbulēns
2010. gada 12. marts, 09:59

Sveiks! Tu neesi sarijies vodku jau no agra rīta? Kāds sakars Šķēles plānam ar JL biroju?!
A Bigmanītis ļurināja, nu i ļurināja šorīt TV…tik labs, balts un pūkainns taisījās ka bail!

127.
zvirbulēns-Lellei
2010. gada 12. marts, 10:06

Sveiki!
Šķēle plānu atdeva JL, JL to paslēpis savā birojā, tagad studēšot līdz trešdienai!
A viņi visi ļurina, ja pa lielam, ne tikai Brigmanis!

> klusais
Paldies!
Atrumā izskatīju.
Skaidri redzams, ka Sķēle nolīdzis samērā labi strādājošu un dārgu kantori, iepakojums labs… :)

Par būtību.
Ir labas idejas, bet kopējā populisma deva tās pazudina.
Un galvenais, viss Dombrovskim jāizdara tagad un tūlīt. Pat tādas muļķības kā ministriju samazināšana. Pa lielam, protams, to vajag, bet lai to dara jaunā valdība. Un budžetu arī lai stāda jaunā valdība, lielā mērā izejot no gada rezultatiem. Kaut ko prognozēt patreiz ir bakstīt ar pirkstu ūdenī, jo situacija var ļoti mainīties uz abam pusēm vai palikt nemainīga.
Tāatad pēc logikas, būtu jāstāda trīs budžeti.
Rāami uzlikt, to gan varētu. Bet to jau Dombrovskis pats visu laiku saka.

Stipri šaubos, vai ar to pietiek, lai atgūtu kaut dažus punktus reitingos. Jo vienkāršais vēlētājs labi ja izlasīs tos četrus punktus, bet tie patiešam ir populisma paraugs. Pie tam gan Krīgers (viens no punktiem), gan Gavrilovs (otrs punkts) par vienošanās iespējām izteikušiem pietiekoši nicīgi.
So cilvēku vārdiem sabiedrībā ir lielāks svars kā Sķēles vārdam. Un neko nelīdzēs pat uz ātru roku sagrabstītā “uzņēmēju partija”, kas noteikti būs gatava piekrist da jebkam, ko piedāvāš Sķēle.

P.S. Atceries, teicu, ka Plaude ies politikā. Izskatās, ka būs šleseršķēļu seja, sieviešu auditorijas piesastei… :)

Ja es pareizi šifrēju, tad šis pīrāgs ir gana spējīgs senākās sieviešu profesijas pārstāvis.
Pat, ja nav – ar šādu pieredzes sarakstu man būtu kauns.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Dainis_Turlais

attiecībā par plānu – ūdens, tas viss. Lielākā āža kāja, kas spīdēja intervijā cauri: “nepalielināt nodokļus”. Tulkoju – īpašuma nodokli atstāt lineāru, ienākumu nodokli arī. Lai nabagākajiem tas spiediens relatīvi lielāks sanāk. Kretīns bārdainais.
Principā izskatījās, ka grib priekšvēlēšanu cīņu pārnest uz budžeta sastādīšanu un glamūrīgiem saukļiem par medicīnu, izglītibu, zinātni. Ibio, kur viņi uz Venēras bijuši, šie oranžie visus iepriekšējos gadus? Vai arī tā kā bijis valdības līderi vismaz 7 gadus?

130.

Par Plaudi ir kāda jauna informācija?
Par plānu – vakarā būs nopietnāk jāpalasa, bet nu tie akcentētie termiņi krīt acīs , jo ko tad vilka garumā izstrādi ,ja tagad bezmaz jābļauj – rīt un momentā.

131.

Jā, Plaude jau otro reizi pārstāv uzņēmējus TV raidījumos. Varbūt vairāk, bet pati redzēju tikai divas reizes. Neko jaunu nepateica. Sākumā likās – iepriekšējā, pirms vairakiem mēnešiem redzētā, atkartojums. Ceru, ka Žanete kompanijai nepiebiedrosies – tā meitene ir ko labāku pelnījusi, kā Šķēles vai – kā man līdz šim likās – Šlesera kabatas partijas, seja. Kas attiecas uz prognozējamo sieviešu elektorātu – vai tā daļa, kam intereses aprobežojas ar “Kolonnas” sortimentu ir tik daudzskaitlīga? Un – vai tādas arī iet vēlēt?

132.
klusais>cita Berta
2010. gada 12. marts, 12:50

Redzēju tās TV pārraides – nu švaki jau uzstājās. Katrā gadījumā līdzīgas paralēles ar Šīna vāji maskēto līdzi jušanu par uzturēšanās atļaujām , redzot tikai savas nozares izvilkšanu no slīkoņiem , bet nedomājot par tiem ,kam reāli nepieciešami dzīvokļi. Pie kam cik dzirdēts ,tad Kolonna jau ar nav tā vieta ,kur meistariem tiek nomaksāts viss “pa balto” – tas saistībā ar mūžīgo gaušanos par nodokļiem.

133.

Man piemetīsies sirdsklauves, ja būs jārunā par uzturēšanās atļaujām. Un iniciātoram man kādreiz gribētos uzdot jautājumu – vai ir vismaz kas, ko viņš nepārdotu, ja tas būs ļoti izdevīgi?

134.
klusais>cita Berta
2010. gada 12. marts, 13:03

Tur jau uzreiz bija skaidrs,ka lieta ir par NI biznesa glābšanu.
Man te pāris nedēļas atpakaļ viens tantuks stāstīja ,ka principā jau tagad varot dabūt atļaujas , ja tev te ir bizness un tu maksā noteiktus nodokļus. Neesmu pārbaudījis , bet izklausījās loģiski. Tā NI pievilkšana ir vienkārši lai tiktu vaļā no tukšajiem dzīvokļiem – tas ir spekulantu glābšanai nevis sabiedrības interesēs.

135.

Jā, un vēl par tiem dzīvokļiem. Ja līdz šim bankas diezgan negribīgi atsavināja dzīvokļus un mājokļus, kuru īpašniekiem ir grūtības ar kredīta atmaksu, tikai dubultoja (gandrīz – objektivitātes labad) procentus pie pārfinansēšanas, jo pašām tad būtu jāiegulda nauda ekspluatācijas izdevumos un komunālajos maksājumos, tad – tikko parādīsies reālie pircēji – simtiem ģimeņu būs uz ielas.
Neesmu jurists un neesmu spēcīga juridiskajos jautājumos, bet esmu dzirdējusi, ka ES ir likums par banku līdzatbildību. Ja tas tā patiešām ir – kāpēc Latvijā tāda likuma nav un vai bankām, kuru uzbāzīga (maigi teikts)kredītu piedāvāšana ir veicinājusi (arī – maigi) nepārdomātu kreditēšanās vēlmi, nebūtu arī jāuzņemas daļu zaudējumu sloga.

136.
klusais>cita Berta
2010. gada 12. marts, 13:18

Tur Tev taisnība , bet NI spekulantiem tas jau maz interesē. Tas pats Šīns runājot par NI tirgus sakustēšanos kaut kā aizmirst pateikt ,ka tā iegūtā nauda jau ticamāk nemaz neieies apritē , bet tiks iepludināta kredītu dzēšanai ,lai izglābtu NI spekulantus. Man teiksim nav pilnīgi žēl Birkava , kas nodega ar to Saknīša lietu , jo arī pelnīt ir jāmāk ar darbu nevis ar vienkāršām spekulācijām un stāvokļa izmantošanu.
P.S. Kā es smējos , ka viņš nedēļas sākumā vērtēja Dombrovska darbu , jo viņa premjerēšanas laiks man atmiņā ar totālu kontrabandu un nodokļu nemaksāšanu.

atvainojiet, bet manā skatījumā NĪ ir jābankrotē, lai var sākt no jaunas lapas ar atbilstošām cenām.
Nevis mākslīgi pludināt gan līdzekļus neražojošā biznesā, gan cilvēkus kuriem LV ir tikai kājslauķis pirms šengenas durvīm …

138.

Pārlieku liels pragmatisms valsts vadīšanā neder. Valsti jāvada ne kā uzņēmumu, bet kā dzīvu organismu, kuram ir ne tikai gremošanas orgāni, bet arī smadzenes un netverama dvēsele. Var dzīvot trūcīgi, bet laimīgi. Nevar dzīvot – vieni pusbadā un bez darba, citi – ar zelta podiem un pietūkušiem kontiem. Šķēlem nevajadzētu jaukties valsts lietās.

139.

Šodien arī Emsis un Godmanis ir izteikušies par Dombrovska darbu. Pat nezinu – smieties vai raudāt?

140.
klusais>cita Berta
2010. gada 12. marts, 14:28

Kur var izlasīt koferīša zaudētāja vērtējumus.

82.lama
Ieliku Tev vienu plusiņu, vairāk nevarēju :-)

Diskusijai augstāki vs zemāki nodokļi gribas pievienot šādu domu graudu.
Vide arī ir prece ar savu pievienoto vērtību. Labāku vidi var pārdot par augstāku cenu/lielākiem nodokļiem.

144.

>140 – klusais. Piedod, biju izgājusi. Delfos bija tie vērtējumi. Laikam jau jābūt objektīvai un jāsaka, ka izskatās, ka Delfi ir uzdevuši jautājumu, nevis Godmanis un Emsis būtu ar savu viedokli uzbāzušies.

zvirbulēns
Es ticu tik sev un nevienam citam!
____________
Koa? pat Lembergam nē? :-)

146.
Lelle-zvirbulēns
2010. gada 12. marts, 17:48

“A viņi visi ļurina, ja pa lielam, ne tikai Brigmanis”

Te nu es Tev pilnībā pievienojos!!! Būtu nu sākuši domāt un strādāt nevis nepārtraukti mēli kulstījuši! Dombrovskis arī visu laiku kā aizķērusies plate, ka krīze jau pārvarēta un viss iet uz augšu…tikai tauta badā mirst, bet šiem, lūk, viss iet uz augšu… Būtu nu labāk paklusējuši IDIOTI.Uz augšu neies vēl gadus 3 vismaz!
Ko lai dara tie, kuriem viņu idiotisko likumu dēļ arī tie 40-Ls maizei nepienākās?! No tiem 200tūkst. tādu ir vairums, jo vairums nebija bomži,bet vidusmēra cilvēki, tagad vairumam darbs ir atņemts un par jaunām darbavietām šie i nerunā vispār, toties varenplaši turpina gremdēt palikušos uzņēmējus, kuriem iekrājušies nodokļu parādi. Izskatās, ka drīz visus piebeigs…

147.
klusais>cita Berta
2010. gada 12. marts, 18:41

Paldies, izlasīju . Pa lielam jau neviens ar zemi nelīdzināja.
Interesanti ,ka ir aizdomas ,ka Šķēles mega plāns pēc būtības pa lielam ir valdības jau diskutēts attīstības plāns, tikai ar noteiktiem saspiestiem termiņiem. Cerams kāds to arī mēģinās tādā gaismā paanalizēt.

148.
zvirbulēns-Lellei
2010. gada 12. marts, 18:57

Jā, tā ir!
Man reizēm šķiet, ka nezināmi cilvēki, iespējams citu valstu specdienesti, panāk, ka te viss tiek darīts pretēji veselam saprātam. Vara arvien dara to, ko nav jādara un nedara to, ko būtu jādara. Viss kājām gaisā un var tik pabrīnīties kā to var vispār dabū gatavu.
Ja valdība ko dara, tad puslīdz droši jau var teikt – pilnīgi garām, bija jādara pretējais.
Vispār drūmi!

149.

Ja Lembergs būtu premjers četrus gadus, mēs nepazītu Latviju, kā tā tiktu sakārtota un uzplauktu!
Bet Tev jau nu, vecīt, to nesaprast!

150.
zvirbulēns-Lellei
2010. gada 12. marts, 19:08

Lelle, varbūt zini teikt, vai tā ir taisnība, ka ģenerālprokurors J.Maizītis ir ticies ar SCP domes pārstāvjiem,Štokenbergu, lai pārliecinātu, ka viņš ir īstais darītājs?

151.
klusais>zvirbulēns
2010. gada 12. marts, 19:09

Interesanti kā Lembergs to panāktu. Vari pastāstīt trīs vārdos?

152.
zvirbulēns-klusajam
2010. gada 12. marts, 19:18

Ar darbu, ar loģiku, ar izpratni, ar nespējnieku nomaiņu, ar saimnieciskumu, ar domu, ka Latvija nav piedēklis kaut kam, ka tā ir patstāvīga neatkarīga valsts, kurai jāstāv un jādomā tik par savām interesēm!

153.
klusais>zvirbulēns
2010. gada 12. marts, 19:30

Tā tad BLA,BLA,BLA….

154.

TAUTAS partija ir realizējusi komunistu nesasniegto sapni, kas skan lozungā:TAUTAS PLĀNI-PARTIJAS PLĀNI.
TP neredz savu vietu valdībā, arī 98% vēlētāju neredz TP vietu.

155.

kam intereses aprobežojas ar “Kolonnas” sortimentu ir tik daudzskaitlīga?
——-
kā tur ar to Kolonnas maksātspēju? mums tikai trūka, lai šitādi ģēniji, kā Plaude un Kira Lipmans, sāktu valsti vadīt…šermuļi metas iedomājoties

1. Dombrovskis Repšes vadībā tīši meloja, būdams finansu ministrs premjera Repšes valdībā, — Repšes vadībā Valsts Kases publisko ciparu spodrināšanas labad aizturēja valsts lielākajiem uzņēmumiem PVN atmaksas miljonus, liedzot/ierobežojot apgrozījumu, — pārkāpa LR likumu, uzmeta valsts lielākos nodokļu maksātājus! Par to viņšs viņš pats vēl ne reizi nav publiski ieminējies un ne tautai, ne konkrēti uzmestajiem nav atvainojies, — pat, ja to darījis sava premjera/tiešā priekšnieka spiests! Par šō rīcību argumentēts raksts ar detalizāciju atrodams tepat — Dienas arhīvā.

2. Jā, vajadzība spieda valsts maksātspēju glābt, aplaupot pensionārus: samazināt pensijas bija iespējams likumīgi, — šai sakarā īpaši ciniski, savu vainu neatzīstot, Dombrovskis kā ētikas neapgrūtināts zema lidojuma fiziķis nav atvainojies nevienam, bet nevīrišķīgi un gļēvi noskatījies kā to dara Solvita Āboltiņa! Turklāt Dombrovskis izteicies nevalstiski un neinteliģenti par valsts konstitucionālās — Satversmes — tiesas spriedumu.

Tātad — iespējams, kombinējošs, cinisks un paštaisnīgs ēzelis premjera krēslā, lupatīgs kā vīrietis. Pēdējā laikā palicis — papildus — vēl nekaunīgāks, — sācis pats sevi arī slavēt.

Tieši Dombrovskim vajadzētu — kaut kā konktrēti arī! — atbildēt par Slimā Vadoņa RePsih-a izpostīto nodokļu sistēmu: īpaši par nekritiski augšup uzrautajām tabakas un alkohola akcīzēm: to nodarītos zaudējumus atkal maksāsim mēs visi, nevis jampapmpiņi, kam pietrūka prāta saprast, ka kontrabandistu tašas = nepieveicams spēks, ja nāk no kontrabandistu fūrēm.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Laipni lūgti Ķīnā (49)
Sanita Jemberga

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”? (92)
Anita Brauna

Zaļā enerģija Latvijā ir kļuvusi par gardu kumosu, un tās virzienā lūkojas daudzi. Biznesa plānu koģenerācijas stacijas būvniecībai rakstīja arī kāds uzņēmējs. Pētīja iekārtu piedāvājumus, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books