Lafers un Leiputrija (90)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2010. gada 11. marts 21:53
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka ekonomiskās krīzes laikā, kad budžeta ienākumi jau tā iet mazumā, valdība nav lēmusi par nozīmīgu nodokļu likmju pazemināšanu.

Paradoksālo ideju, ka valsts varētu iekasēt vairāk naudas, samazinot nodokļus, pirmo reizi izvirzīja amerikāņu ekonomists Artūrs Lafers (Arthur Laffer) pagājušā gadsimta 70.gados. Viņa teorija balstās atziņā, ka ir divas nodokļu likmes, pie kurām valsts kasē vispār neienāk nauda. Ja likme ir 0%, tad, protams, budžetam nav ieņēmumu. Savukārt, ja likme ir 100%, arī šķiet loģiski, ka budžets paliek tukšs. Tādā gadījumā nevienam nebūtu motivācijas strādāt un rezultātā nebūtu ienākumu, kurus aplikt ar nodokli. Starp šīm divām galējībām vajadzētu atrasties nodokļu likmei, pie kuras budžeta ienākumi sasniedz savu maksimālo līmeni.

Tātad dažkārt, un te stingri jāuzsver vārds “dažkārt”, nodokļu samazināšana varētu veicināt budžeta ienākumus. Vai nu tāpēc, ka zemākas likmes mazina dzinuļus izvairīties no nodokļu maksāšanas, vai arī tāpēc, ka nodokļu samazināšana veicina tautsaimniecības attīstību. Tomēr Lafers nebūt neapgalvo, ka lielāki nodokļi nekad nerada lielākus budžeta ienākumus. Pati teorija skaidri atzīst, ka bieži vien tieši tā notiek.

Par nelaimi, visai drīz pēc Lafera teorijas izstrādāšanas politiķi gan ASV, gan citur pasaulē šo hipotēzi būtiski sagrozīja un sāka sludināt, ka nodokļu samazināšana vienmēr un visur palielina budžeta ieņēmumus. Protams, zem tādām aplamībām neviens nopietns ekonomists nekad neparakstītos. Profesionālais godaprāts neļauj to apgalvot pat tādiem ekonomistiem, kuri ir cieši saistīti ar nodokļu samazināšanas atbalstītājiem. Pieminēsim tikai vienu no ļoti daudzajiem piemēriem: bijušo prezidenta Buša galveno padomdevēju tautsaimniecības jautājumos Hārvarda universitātes profesoru Gregoriju Mankjū (Gregory Mankiw). Savā plaši izmantotajā mācību grāmatā Ekonomikas principi (Principles of Economics) viņš nosauc par šarlatāniem un dīvaiņiem cilvēkus, kuri cenšas citiem iestāstīt, ka zemākas nodokļu likmes nesamazina budžeta ienākumus.

Lafera teorijas izķēmotajam variantam var būt ļoti nopietnas politiskas sekas mūsu pašreizējā situācijā. Nav pamata domāt, ka Latvijā kopējā nodokļu sloga samazināšana palielinātu budžeta ieņēmumus. Jau tagad nodokļu kopējais apjoms kā procents no iekšzemes kopprodukta ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā. Taču pat ar visu līdzšinējo griešanu budžeta deficīts nākamajos divos gados jāsamazina vēl par kādiem 800 miljoniem latu.  Priekšvēlēšanu gaisotnē politiķiem ir milzīgs kārdinājums stāstīt nevis patiesību par to, kas būs jādara šā mērķa sasniegšanai, bet gan censties radīt iespaidu, ka to var izdarīt bezsāpīgi, pat patīkami, ar nodokļu samazināšanu. Tāpēc vēlētājiem ir jābūt ļoti skeptiskiem pret skaistām pasakām par budžeta Leiputriju, kurā jo mazāk dara, jo vairāk kabatās ir nauda. Tiem, kas šai fantāzijai noticēs, vilšanās būs smaga.

Lasītājiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par Laferu līkni un tā ietekmi uz ekonomisko politiku, varu ieteikt šādas saites:

1. Ieskatu Lafera ideju teorētiskajā bāzē un to attiecināšanā uz Latviju savā blogā sniedz Gatis Kokins.

2. Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens tepat Citadiena.lv jau rakstījis, ka Latvija nevar atļauties iekasēt nodokļus kā ASV un tērēt kā Ziemeļvalsts.

3. Ne tikai Mankjū bet arī ASV centrālās bankas vadītājs Bernankī (Bernanke) un tās bijušais vadītājs Grīnspens (Greenspan), Nobela prēmijas laureāts un viens no ietekmīgākajiem XX gs. ekonomistiem Frīdmans (Friedman), bijušais ASV finanšu ministrs Paulsons (Paulson) un vēl daudzi citi norobežojas no idejas, ka nodokļu pazemināšana nerada budžeta ienākumu samazināšanu. Labs viņu izteicienu apkopojums šeit.

4. Visbeidzot interesants un vienlaikus satraucošs raksts par nelaimi, ko aplamais laferisms nesis Amerikai. Autors Deivids Stockmans (David Stockman) no 1981. līdz 1985.gadam bija ASV prezidenta Reigana (Reagan) budžeta direktors, tātad cilvēks, kurš ieviesa Amerikā nodokļu samazināšanas politiku.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(39 balsotāji )
Komentāri

Vai labāka izeja nav darīt visu, lai cilvēki varētu labāk dzīvot Latvijā, nevis brauktu uz ārzemēm? Tautas emigrēšana ir tik pat nevēlama, kā degradācija. Taču neesmu dzirdējis, ka kādu politiķi tas uztrauktu, un viņš mēģinātu kaut ko panākt, lai novērstu abus šos scenārijus.

78.
Andrew -LNO
Paldies par atbildi:)

1. Ir nepieciešama pilnīga nodokļu reforma
2. Viens ir nodokļu lielums, bet otrs ir valsts spēja nodokļus iekasēt. Kamēr izvairīšanās no nodokļiem nebūs tikpat “viegla” kā ASV un par to nedraudēs tādi paši sodi, nekas nemainīsies!

Skatījums kurš paredz 100% nodokļu likmes un budžeta ieņēmumu iztrūkuma savienojumu gan ir nedaudz nekorekts. Tas būtu saprātīgs kādā 19. gs. monarhijā vai vēl labāk okupētas teritorijas un tās okupētājas attiecībās.
Mūsdienās ja skatās uz nodokļiem nevis kā uz naudu ko valsts varas orgāni “atņem” saviem padotajiem uz neatgriešanos, bet tikai kā uz ienākumu daļu ko sabiedrība tērē kopīgiem mērķiem situācija mainās. Nu piemēram, ja uzkonstruētu hipotētisku valsti kurā nodokļu likme visam ir 100%, šādā valstī pavisam loģiski būtu arī sagaidīt, ka valsts sociālā programma ir pilnīgi citu izmēru. Šī pat vairs nebūtu sociālā programma bet vienkārši centralizēta ienākumu līdzekļu pārdale sabiedrības starpā.
Tādējādi, cilvēki nu vairs nekonkurētu savā starpā par lielāku atalgojumu, bet gan par lielāku daļu no valsts pārdalītajiem līdzekļiem un patiesībā tas pats, tikai izkropļotā veidā vien sanāktu.

>Jānis
PSRS tā arī darīja un konkurence bija par to kurš labāk piesmērēsies nomenklatūrai.

86.

Nu ja. Bet es jau nemaz nemēģināju pateikt ka man šāds izkārtojums šķiet pareizs. Tieši otrādāk, es esmu liels personīgās pašiniciatīvas atbalstītājs.
Es tikai norādīju uz loģisko pretrunu apgalvojumā ka 100% nodokļu ved pie 0 līmeņa ieņēmumiem valsts budžetā.

>Jānis
100% ir teorētiskais lielums, līdz tādam reāli nonākt nevar. Tuvinoties 100% aizvien lielāku daļu ieņems ēnu ekonomika, no kuras nodokļus neiekasē.

Kapec vispar Latvija aiznemas??? Bankrots Latvijai ir daudz izdevigaks kaa milzu parads gadu garumaa un apgrieztas mazas algas.

Kāda jēga ir aplaupīt tautu ar lieliem nodokļiem, ja tie tiek izlaupīti, ja tie aizplūst ierēdņu pārnormālās algās. Valsts nav spējīga savu naudu nosargāt. Kāda jēga ir ļoti samazināt vienkāršo cilvēku pirktspēju? Lai tie būtu nabagi? Kāpēc nevar aplikt ar nodokļiem tos, kuru pirktspēju nodokļi neietekmēs, kuri tā nekļūs nabagi? Nevajadzētu tikai aiztikt uzņēmumu nodrošināšanai paredzēto kapitālu, lai tie varēt attīstīties. Ekonomika ir jāveido sabalansēti. Te notiek otrādi. Te aplaupa Tautu, lai paši sev varētu piespriest nenormāli milzīgas algas. Tā ir nodevība pret šo Valsti un tās Tautu. Tādi nodevēji ir bargi jāsoda.

jautajums ir par katra atseviska nodokla virtualu optimalo likmi… nodokli zem taas buutu japalielina, bet virs taas –jasamazina… nezinu, vai lafers raksta par to kaa atskirt sos abus gadijumus, bet triviali tas nav..

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Padoms cirvim (104)
Pauls Raudseps

1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Banku annus horribilis (57)
Pauls Raudseps

2009. ir bijis negatīvu rekordu gads Latvijas banku sektoram. Jau janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka kopējie sektora zaudējumi pērn sasniedza 773 [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Bīstamā stabilitāte (136)
Pauls Raudseps

Latvijas valsts finanšu situācija jau kļuvusi tik relatīvi stabila, ka ārzemēs uz mums sāk atsaukties kā piemēru, kā sakārtot savu budžetu finanšu krīzes apstākļos.  Aizgājusī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Riski un reitingi (153)
Pauls Raudseps

Ikdienā mēs nemēdzam domāt, ka risku var precīzi izmērīt. Zinām, ka ir drošāk braukt ar tramvaju, nekā vizināties pa plānu ledu ar mašīnu. Tomēr cik [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazās Islandes milzu problēmas (355)
Pauls Raudseps

Nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Sākot 2010.gadu, varam būt pateicīgi, ka Latvijai nav tādu problēmu kā Islandei. Šī mazā Ziemeļvalsts ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Neļausimies pesteļiem jaunajā gadā (424)
Pauls Raudseps

Grūti būs atrast cilvēku Latvijā, kurš skums par 2009.gada aiziešanu nebūtībā. Tajā piedzīvojām gan parlamenta ēkas apmētāšanu ar akmeņiem, gan oligarhu un prokremlisku partiju alianses [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Atslābums nelaikā (38)
Pauls Raudseps

Pēc kārtējās budžeta šturmēšanas valdība nolēmusi, ka laiks atkal baudīt dzīvi. Atslābināties un notriekt nedaudz naudiņas. Otrdien, kā torīt ziņoja LETA, valdības sēdē bija iesniegti priekšlikumi [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Veiksme ar budžetu (91)
Pauls Raudseps

2010. gada budžets beidzot ir pieņemts, Latvija ir sekmīgi izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka bezmaz vai visi vietējie viedie vērotāji [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazuma piegarša (60)
Pauls Raudseps

Attīstības sadarbības komisāram ir atbildība par puspasauli un miljardiem eiro apjomā mērāms budžets, tomēr Andrim Piebalgam piedāvātais jaunais amats Eiropas Komisijā (EK) atstāj mazuma piegaršu. Pēc [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Eksporta ideoloģija (58)
Pauls Raudseps

Gandrīz visus atjaunotās neatkarības gadus esam pieraduši vērtēt partiju ideoloģiju galvenokārt caur etnisko prizmu. “Labēja” partija bija tā, par kuru balsoja pārsvarā latvieši, “kreisa” tā, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books