Lafers un Leiputrija (90)
Autors: Pauls Raudseps
Publicēts: 2010. gada 11. marts 21:53
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Viens no noturīgākajiem mītiem Latvijas politiskajā vidē ir apgalvojums, ka labākais veids, kā palielināt budžeta ieņēmumus, ir samazināt nodokļus. Varbūt tāpēc daži tiešām brīnās, ka ekonomiskās krīzes laikā, kad budžeta ienākumi jau tā iet mazumā, valdība nav lēmusi par nozīmīgu nodokļu likmju pazemināšanu.

Paradoksālo ideju, ka valsts varētu iekasēt vairāk naudas, samazinot nodokļus, pirmo reizi izvirzīja amerikāņu ekonomists Artūrs Lafers (Arthur Laffer) pagājušā gadsimta 70.gados. Viņa teorija balstās atziņā, ka ir divas nodokļu likmes, pie kurām valsts kasē vispār neienāk nauda. Ja likme ir 0%, tad, protams, budžetam nav ieņēmumu. Savukārt, ja likme ir 100%, arī šķiet loģiski, ka budžets paliek tukšs. Tādā gadījumā nevienam nebūtu motivācijas strādāt un rezultātā nebūtu ienākumu, kurus aplikt ar nodokli. Starp šīm divām galējībām vajadzētu atrasties nodokļu likmei, pie kuras budžeta ienākumi sasniedz savu maksimālo līmeni.

Tātad dažkārt, un te stingri jāuzsver vārds “dažkārt”, nodokļu samazināšana varētu veicināt budžeta ienākumus. Vai nu tāpēc, ka zemākas likmes mazina dzinuļus izvairīties no nodokļu maksāšanas, vai arī tāpēc, ka nodokļu samazināšana veicina tautsaimniecības attīstību. Tomēr Lafers nebūt neapgalvo, ka lielāki nodokļi nekad nerada lielākus budžeta ienākumus. Pati teorija skaidri atzīst, ka bieži vien tieši tā notiek.

Par nelaimi, visai drīz pēc Lafera teorijas izstrādāšanas politiķi gan ASV, gan citur pasaulē šo hipotēzi būtiski sagrozīja un sāka sludināt, ka nodokļu samazināšana vienmēr un visur palielina budžeta ieņēmumus. Protams, zem tādām aplamībām neviens nopietns ekonomists nekad neparakstītos. Profesionālais godaprāts neļauj to apgalvot pat tādiem ekonomistiem, kuri ir cieši saistīti ar nodokļu samazināšanas atbalstītājiem. Pieminēsim tikai vienu no ļoti daudzajiem piemēriem: bijušo prezidenta Buša galveno padomdevēju tautsaimniecības jautājumos Hārvarda universitātes profesoru Gregoriju Mankjū (Gregory Mankiw). Savā plaši izmantotajā mācību grāmatā Ekonomikas principi (Principles of Economics) viņš nosauc par šarlatāniem un dīvaiņiem cilvēkus, kuri cenšas citiem iestāstīt, ka zemākas nodokļu likmes nesamazina budžeta ienākumus.

Lafera teorijas izķēmotajam variantam var būt ļoti nopietnas politiskas sekas mūsu pašreizējā situācijā. Nav pamata domāt, ka Latvijā kopējā nodokļu sloga samazināšana palielinātu budžeta ieņēmumus. Jau tagad nodokļu kopējais apjoms kā procents no iekšzemes kopprodukta ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā. Taču pat ar visu līdzšinējo griešanu budžeta deficīts nākamajos divos gados jāsamazina vēl par kādiem 800 miljoniem latu.  Priekšvēlēšanu gaisotnē politiķiem ir milzīgs kārdinājums stāstīt nevis patiesību par to, kas būs jādara šā mērķa sasniegšanai, bet gan censties radīt iespaidu, ka to var izdarīt bezsāpīgi, pat patīkami, ar nodokļu samazināšanu. Tāpēc vēlētājiem ir jābūt ļoti skeptiskiem pret skaistām pasakām par budžeta Leiputriju, kurā jo mazāk dara, jo vairāk kabatās ir nauda. Tiem, kas šai fantāzijai noticēs, vilšanās būs smaga.

Lasītājiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par Laferu līkni un tā ietekmi uz ekonomisko politiku, varu ieteikt šādas saites:

1. Ieskatu Lafera ideju teorētiskajā bāzē un to attiecināšanā uz Latviju savā blogā sniedz Gatis Kokins.

2. Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens tepat Citadiena.lv jau rakstījis, ka Latvija nevar atļauties iekasēt nodokļus kā ASV un tērēt kā Ziemeļvalsts.

3. Ne tikai Mankjū bet arī ASV centrālās bankas vadītājs Bernankī (Bernanke) un tās bijušais vadītājs Grīnspens (Greenspan), Nobela prēmijas laureāts un viens no ietekmīgākajiem XX gs. ekonomistiem Frīdmans (Friedman), bijušais ASV finanšu ministrs Paulsons (Paulson) un vēl daudzi citi norobežojas no idejas, ka nodokļu pazemināšana nerada budžeta ienākumu samazināšanu. Labs viņu izteicienu apkopojums šeit.

4. Visbeidzot interesants un vienlaikus satraucošs raksts par nelaimi, ko aplamais laferisms nesis Amerikai. Autors Deivids Stockmans (David Stockman) no 1981. līdz 1985.gadam bija ASV prezidenta Reigana (Reagan) budžeta direktors, tātad cilvēks, kurš ieviesa Amerikā nodokļu samazināšanas politiku.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(39 balsotāji )
Komentāri

Un tomēr, Raudsep, viss ne tuvu nav tik vienkārši!
:)

2.

Viens no pirmajiem ierakstiem šajā portālā bija Nellijas Ločmeles teksts par to, ka CD nav priekšvelēšanu projekts. Tad tas likās ticami, bet nu ar katru dienu mazāk. Vispirms jau Ozoliņa klaji propoganidistiski apoliģētiskā slavas dziesam Vienotībai pēc tās saturiski visai vājā kongresa, tagad šitais.

Paga, Andri, kāds sakars Lafera līknei ar vēlēšanām? Vai arī Pauls nedrīkstēja pieminēt Kokina blogu, jūsuprāt, kurš arī nesen skaidroja šo efektu? Jāsaka, ekonomikā teoriju ir tik, cik ir, un tās arī visi mācās un zina. Gan Raudseps, gan Kokins, gan arī droši vien Šķēle (Šlesers – šaubos). Sociālajiem partneriem ir izsniegtas nodokļu pamatnostādneslīdz 2014 apspriešanai, Rīgā ir SVF cilvēki, gatavojot maija misiju, kas būs par nodokļiem – īstais laiks, kad runāt par to, piekādām sekām noved viena vai otra rīcība šajā jomā.

Normāls un sakarīgs Raudsepa raksts, pie kam ar visām saitēm, nesaprotu, kur problēma?
Ungārijā jau arī sadarbojas ar SVF un palielināja PVN līdz 25%, un nekas traks nenotika, pat neizņēma visu kredītu, ekonomika atveseļojusies.
Latvijā, šķiet, problēma nevis lielos nodokļos, bet lielā pelēkās ekonomikas daudzumā un nesakārtotā uzņēmējdarbības vidē un biežā nodokļu politikas maiņā, uzņēmējiem grūti ko plānot.
Bet, tas Latvijā bijis visos laikos, ne tikai pie šīs valdības.
Vispār, no vienas puses, ļoti slikti, ka šīs ir vēlēšanu gads, populismam slūžas vaļā, no otras puses – labi, ka beidzot, varbūt, būs kāds stabils vairākums un nebūs šo te “darītāju”,vismaz, tik lielā daudzumā, kuru absolūti neprognozējamā un populistiskā rīcība karājas virs visu galvām kā Damokla zobens, un, nepātraukti apdraudot sasniegto trauslo līdzsvaru, tur visus kaut cik sakarīgi domājošos mērenā stresā.

It kā lieli cilvēki, bet, joprojām nesaprot, kas ir kas!?
Vai tik negādājat sev iespēju rakstīt…
P.S. Manā bērnībā to sauca par grafomāniju, neliekas, ka tā būtu žurnālistika, analītika, vai publicistika šodien…
ŪDENS!!!

P.P.S. Ne par rakstu, par komentāriem mans kom.

Laikam vienīgais no diskutētājiem pārstāvu kvalificēto strādnieku šķiru-reālos darba darītājus,kuriem arī šajos grūtajos laikos ir darbs.
Pie varas esošie aizmirst,Eiropas un pasaules vārti ir vaļā.Savienoto trauku princips.20 neatkarības gados ir izaugusi jauna paaudze,kura daudzmaz runā svešvalodās,ir redzējusi pasauli,un ir gatava pārmaiņām.Viņi nebūs idioti,un nestrādās par 300 LS mēnesī.Visas spēlītes ar nodokļiem atduras pret problēmu,ka nedrīkst dramatiski gremdēt tautas dzīves līmeni.Latvijā palikušais lumpenproletariāts necels ekonomiku.Pēdējo mēnešu laikā mani kolēģi ir devušies uz Kanādu,GB,Vāciju,Zviedriju.
Ir sajūta,ka partijas gaida,ka ekonomika atdzīvosies pati no sevis,kā ķirzakai ataug aste.
Ir laiks izlemt,vai tiek mēģināts saglabāt darbaspēku,vai ejam citu attīstības ceļu.
cits ceļš varētu būt:apzināta darbaspēka eksporta veicināšana.Varbūt kāds ekonomists parēķinās,kāds būtu ieguvums,ja 100 000 bezdarbnieku strādātu plašajā pasaulē.,plus apzināti gatavot pasaulēi vajadzīgo profesiju (tehnisko,jūras) kadrus.
Kādreiz nabadzīgie norvēģi,holandieši,īri strādāja visā pasaulē UN VEDA MĀJUP NAUDU !!!!
Nekāda nodokļu bīdīšana šurp turp neko nelīdzēs,kamēr būs simti tūkstoši bezdarbnieku.
NAV LAIKA,JO LATVIEŠU TAUTA VAR IZŠĶĪST !!!!

Vispār jau Mortens Hansens nepārstāv Stokholmas Ekonomisko augstskolu”, bet gan Rīgas Ekonomikas augstskolu vai ja tomēr vēlamies angliskot Stockholm School of Economics in Riga.

Vispārējai zināšanai, citādi var pārprast.

P.S. Dzerim-paaugstināt PVN var cik patīk,iepirkšos Lietuvā,stundas brauciens….

10.

Netērē benzīnu -arī Lietuvā ir 21% PVN. Un tūrismam Lietuvā PVN uz 21% pacēla ar 2009.gada septembri.

11.

To jau var saprast,ka Lafera idejas iedzīvināt Latvijā ir, maigi sakot, pagrūti.Tomēr, nevar arī neatzīt,ka Latvijas budžets ir iestrēdzis sociālo izmaksu saistībās.Sliktā ziņa ir tā, ka pie nobirušas ekonomikas un izceļojoša darbaspēka šis saistības pieaug jūrasvēja ātrumā. Loks riebīgā veidā draud noslēgties.Vai Pauls var atbildēt, kur ir civilizētais risinājums? Pensijas vecuma paaugstināšana līdz 68 gadiem? Pensiju samazināšana? Varbūt denacionalizācijas pārskatīšana un vispārēja konfiskācija?

12.

Teikšu godīgi, mana motivācija strādāt šogad ir nokritusi zemāk par zemu, jo no manis noslauks par 11 % vairāk. Es pat domāju,ka varētu kādu laiku vispār nestrādāt un padzīvot no ietaupījumiem, nodarbinot sevi pavisam minimāli. Un pa to laiku apskatīties pēc citas valsts ar jēdzīgāku attieksmi.

Aha, Kokins ielicis blogā savu uzstāšanos SCP kongresā, kura te un citos MM izsauca tādu ažiotāžu.

14.

Priecē, ka Raudseps ir pārstājis lobēt bankas, graut valsti!

15.

Kā tu to saproti – “apzināta darbaspēka eksporta veicināšana”?
Man nav skaidrs, kādā veidā tas var sekmēt Latvijā kādu attīstību?
Pārvēršot Latviju par otru Moldāvu, kur cilvēki, pārsvarā, dzīvo no tā, ko tiem sūta Krievijā un citur strādājošie ģimenes locekļi?

P.S.man augsts PVN nebūt nepatīk.

16.

Mēs fizikas,ķīmijas ,un darbaspēka aizplūšanas likumus nespējam ietekmēt…..
Neredzu reālas darbības no valsts puses,lai šo straumi mēģinātu samazināt…..
Man arī patiktu,ka viena no manām meitām strādātu nevis Amsterdamā IBM ofisā,bet Rīgā.Tikai neviens negrib maksāt cilvēka cienīgu algu….
Sīkāk savus apsvērymus uzrakstīšu vkarā,darbs gaida…..

PVN palielināšana nebūt nav bīstamākā nodokļa aizskaršana. Ja valstī ir liels IIN nemaksātāju skaits, tad caur PVN valsts tik un tā paņem savu daļu. Nodokļi nav akli jāpalielina vai jāsamazina, bet jāsabalansē. Šobrīd ir liels nodokļu slogs darbaspēkam, ko tiešām vajadzētu samazināt, savukārt nodokļus patēriņam, tai skaitā PVN vajadzētu palielināt. Un vēl, ja valsts nespēj aizsargāt savu teritoriju pret kontrabandu, tad jāsamazina akcīze tabakai, degvielai un alkoholam, lai iekasētu pietiekamu daudzumu nodokļos. Pie tam, samazinot akcīzi, piemēram, tabakai, Latvija nonāktu izdevīgākās pozīcijās pret Igauniju un Lietuvu un papildus ieplūstu budžetā nauda. Latvijas problēma nav milzu nodokļi, Latvijas problēma ir nesabalansēti nodokļi un pilnīgs nodokļu politikas trūkums.

18.
zvirbulēns-alias
2010. gada 12. marts, 08:54

O, jā, tieši tā!

> alias
Viss ir tieši tā kā Tu saki.
Tikai nakošais. Kura partija tad ir tā, kas ir rokām kājām pret nodokļu sabalansēšanu, to pārdali patēriņa virzienā? Man nosaukt!
Sķēle tiko prezentējis kaut kādus četrus punktus, no kuriem viens pagēr nepaaugstināt nodokļus.
Varu saderēt, ka aiz šis it kā “tautas un uzņēmēju labā ” bīdītais priekšlikums ir visparastākie posta partijas izliktie slazdi.
Ja Dombrovskis piekritīs, tad tikko notiks valdības mēginājums kaut ko pardalīt, sabalsnsēt, posta partija kliegs, ka nodokļus aiztikt nedrīkst, ir taču paraksts!

Vēl man šorīt intervijā (visu neklausījos, riebās) uzkrita, ka posta partija megina lietot jaunu taktiku. Megina Dombrovski ir kāa atšķelt no Jaunā Laika un Vienotības, apelēt pie viņa kā premjera, sak. Tu esi gudrs, mēs esam gudri, ko nu to negudro Aboltiņu klausīties…
Izkalkulējuši, ka Dombrovskis dažos jautājumos ir gatavs piekāpties, ja uz viņu izdara pamatīgu spiedienu. Paskatīsimies…

Es reiz gribētu saņemt atbildi uz jautājumu, kā tas sanāk, ka mums tas nodokļu slogs procentos no kopprodukta ir tik zems,bet procentos no iedzīvotāju ienākumiem- diezgan augsts? Tikai neapliktie īpašumi? Progresīvā ienākumu nodokļa trūkums? Atlaides par ziedojumiem, kas līdzinās pašiem ziedojumiem?

21.

Īsti nevar piekrist S.Jembergai, ka Raudsepa raksts nav “ūdens uz Vienotības dzirnavām”. Rakstā ar putām uz lūpām tiek aizstāvēta šīs “organizācijas” nodokļu politika.

Vienlaikus kā autoritāte tiek piesaukts Kokina k-gs, kurš, kā zināms ir Vienotības aktīvs biedrs un skaitās tās ekonomikas eksperts, vai ne tā?

Līdz ar to Jembergas kundzei tā kā neklātos apbižoties, ka tiek norādīts uz šo apstākli. Proti, CitaDiena, pretēji N.Ločmeles sākotnēji paustajam, ir tikai propagandas rupors ŗudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu gaidās. Jāsaka, par to nebija pat jābrīnās. izbrīna vien acīmredzamā noliegšana.

Par tēmu. Raksta autors no viena grāvja ir iebraucis otrā. Ja kāds neredz, ka nodokļu politika jau pāris gadu (ja ne vairāk) garumā ir “pilnīgs čau”, nelīdzēs pat labākais okulists. Tieši tas pats attiecas uz nejēdzīgo akcīzes nodokļu piemērošanu.

Īsti pat nav skaidrs, kāpēc viens otrs priecīgi paziņo, ka Latvija ir pārējai pasaulei nodemonstrējusi piemēru, kā iziet no krīzes.

Drīzāk jāpiekrīt, ka Latvija to veikusi nevis veiksmīgi sabalansējot ieņēmumus nodokļu/akcīzes veidā ar valsts izdevumiem, bet atbildīgo ministriju klerkiem vietējo un SVF poļitruku uzraudzībā sēžot pie rakstāmgalda vienā rokā turot kalkulatoru, bet ar otru braukājot pa Excel tabulām.

Ja to uzskata par veiksmīgu risinājumu, redzot, kā pa pieskari aiziet uzņēmumi, pieaudzis bezdarbs un lidmašīnas ir pilnas ar aizbraucējiem, lai tā būtu.

Vismaz es to uzskatu par pašreizējās finanšu un ekonomiskās politikas pat ne izgāšanos, bet krahu.

22.
zvirbulēns-betai
2010. gada 12. marts, 09:34

Ja JL būtu kaut nedaudz prāta, viņi TP teiktu , jā OK, darām tā!
Ja JL pateiks nē, tad JL tiks samalts miltos, un to izdarīs vēlētājs oktobrī!

23.

Taisnība. Jācer, ka tagad lietas jau sākušas virzīties uz labo ppusi, lai gan iet ļoti. Mūsu postkomunistiskā feodālisma sabiedrībā, kur valda kleptokrātiska “elite”, bet sabiedrība ir sašķelta, cīnoties katra par savu sīko interesīti, citādi nemaz arī nevarēja būt.

Ienākumi no cigarešu tirdzniecības šogad ir kritušies par 55%. Vai tas nozīmē, ka katrs otrais ir atmetis smēķēšanu, vai to, ka paceļot nodokli valsts nav spējīga to iekasēt. Tad kā labāk- mazāks nodoklis, vairāk naudas, vai tā kā tagad?

25.
Kurmītis >> Raudsepam, Jembergai
2010. gada 12. marts, 09:38

Sviests. Kārtējais CD priekšvēlēšanu ne-darbiņš.
Tā protams, protams ir tikai liktenīga “sagadīšanās”, ka Raudseps cep augšā nodokļu pazemināšanu apšaubošu pasaciņu tieši brīdī, kad Saeimā izvēršas diskusija par opozīcijas un TP piedāvājumu tieši to darīt – nodokļu pazemināt, kam rokām un kājām pretī turas dīvainā Strīpainīša hunveinbini un viņu līdzskrējēji … :)
Un kādu vēl “neatkarīgu un objektīvu autoritāti ” atraduši, kura nu tik par sabiedrības labumu domājot teoretizē par šo tēmu – pi.senieku Kokinu ! .. kurš gan jau, ka arī bija tas, kas piespēlēja Raudsepam dažas saitītes ar “teorētisko pamatojumu” … :)

A sviests tas ir tāpēc, ka ir vistīrākā teoretizēšana un formuliņu un līknīšu zīmēšana uz tāfeles, kura nav ne mazākajā mērā saistīta ar Latvijas ekonomiku vai esošo situāciju. Jebkuram ar galvu domājošam cilvim jau nu gan vajadzētu būt skaidram, ka arī nodokļu jomā, tāpat kā visās citās, spēkā ir KONKURENCESun sacensības tirgus likumi. Un pirmais un galvenais kritērijs tam – KĀDS var būt efekts no nodokļu izmaiņām (jebkurām – pazemināšana vai paaugstināšana) ir tas – vai un kā šīs izmaiņas ietekmēs situācija tiešās konkurences tirgos. Nodokļu jomā mums tās neapšaubāmi ir Lietuva un Igaunija.
Ja mēs, pazeminot nodokļus, radīsim ar tiem labvēlīgāku biznesa vidi uzņēmējiem nekā kaimiņos, tad ar to vien jau PALIELINĀSIM savus nodokļu ieņēmumus, jo pie mums atnāks nodokļu maksātāji no kaimiņiem. Nemaz nerunājot par to, ka ar to mēs stimlēsim uzņēmumus nākt ārā no ēnu sektora … Tieši pamatojoties uz ŠO FAKTORU analīzi ir jāpieņem lēmumi, nevis jazīmē Lafera līknes uz sterilizētas tāfeles laboratorijas mācību klasē … :)

P.S. Un vēl. Tieši ar to jau arī atšķiras “praktiķis” Šlesis no jedinstvas teretizējošajām pabirām, ka viņš “ar aknām jūt”, kas ir labs biznesam un, kur uzēnēmji ar nopelnīt, radīt jaunas darba vietas un ģenerēt nodokļus. Laboratorijas žurku un teoretizētāju vidē šādas sajūtas un praksē balstītu intuīciju sauc par “eksperta” viedokli … :)

26.

Es nerunāju par partijām, man viņas visas ir līdz brošai, ne ar ko neatšķiras TP no JL, demagoģija no abām pusēm un savu interešu lobēšana. Nu un, protams, vēl cīņa par varu pāri līķiem tiešā nozīmē. Es runāju par nodokļu politiku. Protams, vēl jau forši būtu progresīvais IIN un progresīvais īpašumu nodoklis, bet varētu sākt ar to, ko teicu iepriekšējā postā un jau tad būtu vieglāk dzīvot gan cilvēkiem, gan valsts budžetam.

27.
alias to dihlofoss
2010. gada 12. marts, 09:41

Šobrīd normālas lietas ir apstājušās un stāvēs līdz vēlēšanām. Šobrīd rit cīņa par vietu pie siles un viss pārējais ir otršķirīgs. Mirkļa ne ilgtermiņa domāšana ir Latvijas politiķu lielākā sērga. Nu un, protams, hroniska kleptokrātija.

28.
zvirbulēns-alias
2010. gada 12. marts, 09:44

Alias, ja nav noslēpums, ko Jūs domājat par Raudsepu kā ekspertu?
Man šķiet, ka Raudseps ir, nu kā lai to pasaka, kaktu eksperts!

nu KĀPĒĒĒĒC avīzes un žurnālisti, kurus es mēģinu cienīt, neciena mani un nemaksā algu korektoram?? nu kā var rakstīt ar tādām gramatikas kļūdām?

30.
Kurmītis >> Vecais
2010. gada 12. marts, 09:48

+++ Ir sajūta,ka partijas gaida,ka ekonomika atdzīvosies pati no sevis,kā ķirzakai ataug aste.+++

Precizējums – nevis “partijas”, bet gan jēla laika hunveibini ar Plīša Lāci priekšgalā. Vienkaŗš iemelsa dēļ – viņi ir pārāk lieli nejēgas, lai spētu ko mainīt. Un tieši tāpat kā Strīpainais savā laikā “noturēja latu” tikai ar to, ka vienkārši, principiāli NEKO nedarīja, bet zīmēja darba laikā zaļus bābiešus, tā arī Plīša Lācis ir impotents muldoņa, kurš māk darīt tikai to ko viņam priekšā uzraksta SVF. Un visa viņa “ekonomikas stabilizācija” balstās idejā vislabākais veids, kā sasmelt izlietu ūdeni, ir izrakt dziļu, dziļu bedri – tad nevajadzēs nedz smelt, nedz domāt, kā to izdarīt – ūdens PATS satecēs bedrē iekšā un “nostabilizēsies”. Un, jo dziļāka bedre, jo ātrāk satecēs, jo mazāk vajadzēs lauzīt galvu par “muļķībām” tipa ekonomikas sildīšana, eksporta atbalstīšana, uzņēmējdarbības veicināšana, darba vietu radīšana u.t.t.

31.
alias to zvirbulēns
2010. gada 12. marts, 09:50

Precīzi neko. Es komentēju tekstu, ne autoru.

> Ieva
Jāsaprot, ka pa lielam nodokļi dalās divās grupās

1/ nodokļi uz darbaspēku.
Tie ir nodokļi, ko katrs cilvēks ir spiests samaksāt valstij no tās naudas, ko saņem kā atalgojumu par darbu. No tiem izvairīties nevar, jo tie ir visiem vienādi (gan bagātajiem, gan ne tik bagātajiem) un obligati.

2/nodokļi no patēriņa
Tie ir nodokļi (PVN, īpašuma , luksus preču, kapitāla u.c.), kurus cilveki lielā mērā tomēr var izvēlēties maksāt vai nemaksāt. Jo, ja nevari atļauties, vienkārši nepērc vai neizmanto pakalpojumu, nebūs jāmaksā.
Sos nodokļus pārsvarā maksā sabiedrības bagātākā daļa, jo viņiem vairāk ko tērēt.

Mums šie nodokļi nav sabalansēti.
Nodokļi no darbaspēka ir ļoti augsti, bet nodokļi no patēriņa zemi. Vidējais kaut kur pa vidu.
Tā kā cilvēki pa lielam neizprot atšķirību, tad polittehnologi manipulē ar šiem jēdzieniem, kad vajag, sakot, ka nodokļi augsti, bet nepaskaidrojot, kura nodokļu daļa ir augsta, kad vajag, ka zemi, kad vajag, ka iekļaujas Eiropas kopējā kontekstā.

Repše visu laiku saka, ka nodokļi jāoptimizē, tas ir jāpārdala, posta partija demagogiski pretojas, jo mēgina pasargāt to iedzīvotāju daļu, kam augsts patēriņš, bet stāsta, ka darbojas visu labā.
Beigās notiek, tas, kam šādās situācijās jānotiek. Tā kā noteikta naudas masa jāsavāc un pārdalīt, lai lielāku pienesumu dod tie, kas vairāk var saņemt un tātad tērēt, atliek vien pacelt tos pašus darbaspēka nodokļus, kas visiem jāmaksā obligāti.

Tā kā Ieva, viss ir ļoti sarežgīti, un Dombrovskis patiesībā ir ļoti grūtā situācijā.

33.
zvirbulēns-alias
2010. gada 12. marts, 09:53

Nu ja, un labi, ka tā, Jūs esat labi audzināts!
:)

> zvirbulēns
Ja JL būtu kaut nedaudz prāta, viņi TP teiktu , jā OK, darām tā!
Ja JL pateiks nē, tad JL tiks samalts miltos, un to izdarīs vēlētājs oktobrī!
———
Ar vienu nosacījumu, ja vēlētājs joprojām ir stulbs kā zābaks. :)
Un vēl. Posta partija pārkāpusi sarkano līniju, aiz kuras uzticību var atjaunot tikai ražīgs darbs tautas labā ilgā laika posmā, ne populistiski un tukši paziņojumi, par, ja tajos ir kads racionāls grauds. Bet nav taču pat tā!!!

35.
Kurmītis >> beta
2010. gada 12. marts, 09:59

+++Repše visu laiku saka, ka nodokļi jāoptimizē,+++ ???

Ah, ah, ah, cik var muldēt !??
Neatgādināsi, kur tieši es varu iepazīties ar Strīpaiņa piedāvājumu šai “optimizācijai”, kurā viņš piedāvātu SAMAZINĀT “nodokļus uz darbaspēku”?? Kur ? Dod saiti !

Patiesība ir tā, ka visa viņa “optimizācija” ir tikai un vienīgi nodokļu CELŠANA. Pie tam – VISU nodokļu celšana!

Daudz tuvāk optimizācijas jēdzienam irk ā reize ceļinieku un TP piedāvājumi SELEKTĪVI pieiet atsevišķu nozaru (tajā skaitā – eksporta) nodokļu izmaiņām, kuras ļatu tā veiksmīgāk konkurēt un salabāt vismaz esošo darba vietu skaitu, vai pat tās palielināt.

> alias
Es nerunāju par partijām… Es runāju par nodokļu politiku.
———-
Zini, nodokļu politika valstī nerodas no “svētās ieņemšanas”, ja zini kas tas ir… :)
Var jau sēdēt uz dīvāna un ķert kaifu, prātā paturot Pamelu Andersoni, bet tad nevajag stāstīt par kopdzīvi ar šo dāmu… :) :) :)

P.S. Nodokļu politiku var izveidot tikai tās pašas partijas, par kuram Tev negribas runāt. Tā nu tas ir.

37.

P.S. Nodokļu politiku var izveidot tikai tās pašas partijas, par kuram Tev negribas runāt. Tā nu tas ir.
______________
Nē, nodokļu politiku varam izveidot mēs visi kopā, ja beidzot savācamies, piemēram, ģenerālstreikam ar prasību izstrādāt ilgtermiņa nodokļu politiku. Partijas Latvijā ir pieradušas, ka cilvēki pie sevis vārās, vārās, bet neko vairāk arī nedara, līdz ar to partijniekiem ir pilnīga visatļautības sajūta. Pāris dienas paralizēta valsts visos virzienos ātri vien liktu bāleliņiem pierauties un tiešām beidzot sākt kaut ko darīt valsts labā.

> alias
Nē, nodokļu politiku varam izveidot mēs visi kopā, ja beidzot savācamies, piemēram, ģenerālstreikam ar prasību izstrādāt ilgtermiņa nodokļu politiku.
———
Nefantazē. Latvieši netaisa generālstreikus. Latvieši pat nepaceļ pakaļas, lai aizietu uz referendumiem…

Nodokļi kopsummā pie mums nav augstākie Eiropā, bet tie ir netaisnīgākie pēc tā, uz ko tie tiek attiecināti. Uz darba spēku, vieni no augstākajiem nodokļiem, ar to arī Latvijas sociālā deģenerācija. Ilgu laiku nekādu nodokļu kapitālam, peļņas procentiem bankās, darījumiem no nekustamajiem īpašumiem, nekādu nodokļu mājokļiem.

Rezultātā – nekustamā īpašuma burbulis, investīcijas nekustamā īpašumā bija pievilcīgākas par investēšanu ražošanā, darba algas maksāšana aploksnēs, sociālo šķēru izplešanās līdz Eiropā neredzētam diapazonam. Nav dzidrēt ka Dienas un citu laikrakstu ekonomikas apskatnieki iepriekšējos gados daudz analizētu nodokļu sociālo neteaisnību un graujošo ietekmi uz tausaimniecību.

Piemēram, nekustamā īpašuma nodoklim arī uz mājokli jābūt pat ne tik daudz, lai gūtu ieņēmumus budžetā, bet lai neveidotos nepamatoti nekustamā īpašuma burbuļi, lai tos iegādātos tikai tie, kam tas praktiski ir nepieciešams un samērojot savu maksātspēju, nevis kļūst par jebkuras fisiskas personas biznesu un investīciju objektu. Savukārt, ražošanā nauda nenonāca, jo kam ražot, ja var nopirkt dzīvokli hruškovkā un pēc pus gada pārdot ar peļņu?

Runa tiešām nav par nodokļu samazināšanu, bet par taisnīgu to noteikšanu visās sfērās. Nav tādu ienākumu, kas būtu atbrīvojami no nodokļiem, vienlaikus nevar viena veida ienākumi uzņemties visu nastu, bet citu palikt nepamanīti, kā tas ir bijis mūsu totalitāri labējā nodokļu valstī līdz šim.

Vienvārdsakot, tupums!

Lācītis (kā viņu dēvē kurmīšveidīgie) nesen izteicās, ka gribot pārnest slogu no darbaspēka nodokļu masas uz patēriņu, atceļot PVN samazinātās likmes. Beidzot sāk kaut ko domāt pareizā virzienā! Manuprāt, PVN pamatlikme būtu jāpaaugstina vēl, savukārt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme radikāli jāsamazina, ieviešot progresiju, primitīvam piemēram – algām līdz 500 bruto nodoklis 10%, algām virs 1000 bruto nodoklis 35%. Tāpat, būtu radikāli jāpaaugstina nekustamā īpašuma nodoklis. Diemžēl, pēdējie divi risinājumi ir veiksmīgi izčakarēti – Repše izlīda ar idiotiskāko risinājumu progresijas jomā, savukārt, taukmūļi, glābjot savus aptaukojušos nekustamo īpašumu darboņus, spiedza, ka nekustamā īpašuma nodoklī naudas neesot.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Padoms cirvim (104)
Pauls Raudseps

1599.gada decembrī jezuīts Pēteris Kulēzijs sūtīja ordeņa virsprovinciālim ziņojumu par saviem piedzīvojumiem Latvijā. Savā vēstījumā katoļu priesteris ar šausmām apraksta latviešu attieksmi pret kokiem, kurus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Banku annus horribilis (57)
Pauls Raudseps

2009. ir bijis negatīvu rekordu gads Latvijas banku sektoram. Jau janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) paziņoja, ka kopējie sektora zaudējumi pērn sasniedza 773 [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Bīstamā stabilitāte (136)
Pauls Raudseps

Latvijas valsts finanšu situācija jau kļuvusi tik relatīvi stabila, ka ārzemēs uz mums sāk atsaukties kā piemēru, kā sakārtot savu budžetu finanšu krīzes apstākļos.  Aizgājusī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Riski un reitingi (153)
Pauls Raudseps

Ikdienā mēs nemēdzam domāt, ka risku var precīzi izmērīt. Zinām, ka ir drošāk braukt ar tramvaju, nekā vizināties pa plānu ledu ar mašīnu. Tomēr cik [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazās Islandes milzu problēmas (355)
Pauls Raudseps

Nekad nav tik slikti, ka nevarētu būt vēl sliktāk. Sākot 2010.gadu, varam būt pateicīgi, ka Latvijai nav tādu problēmu kā Islandei. Šī mazā Ziemeļvalsts ir [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Neļausimies pesteļiem jaunajā gadā (424)
Pauls Raudseps

Grūti būs atrast cilvēku Latvijā, kurš skums par 2009.gada aiziešanu nebūtībā. Tajā piedzīvojām gan parlamenta ēkas apmētāšanu ar akmeņiem, gan oligarhu un prokremlisku partiju alianses [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Atslābums nelaikā (38)
Pauls Raudseps

Pēc kārtējās budžeta šturmēšanas valdība nolēmusi, ka laiks atkal baudīt dzīvi. Atslābināties un notriekt nedaudz naudiņas. Otrdien, kā torīt ziņoja LETA, valdības sēdē bija iesniegti priekšlikumi [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Veiksme ar budžetu (91)
Pauls Raudseps

2010. gada budžets beidzot ir pieņemts, Latvija ir sekmīgi izpildījusi starptautiskajiem aizdevējiem dotos solījumus. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka bezmaz vai visi vietējie viedie vērotāji [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Mazuma piegarša (60)
Pauls Raudseps

Attīstības sadarbības komisāram ir atbildība par puspasauli un miljardiem eiro apjomā mērāms budžets, tomēr Andrim Piebalgam piedāvātais jaunais amats Eiropas Komisijā (EK) atstāj mazuma piegaršu. Pēc [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Pauls Raudseps
Eksporta ideoloģija (58)
Pauls Raudseps

Gandrīz visus atjaunotās neatkarības gadus esam pieraduši vērtēt partiju ideoloģiju galvenokārt caur etnisko prizmu. “Labēja” partija bija tā, par kuru balsoja pārsvarā latvieši, “kreisa” tā, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books