„Gojko mute” prasa rezultātu (317)
Autori: Anda Burve-Rozīte un Ivo Leitāns
Publicēts: 2010. gada 12. marts 19:26
Atslēgvārdi: , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

„Mums nevajadzētu būt vaļīgiem pret kritērijiem, ko pieprasām no pasniedzējiem un ko pasniedzēji pieprasa no mums,” saka Latvijas Universitātes filozofijas students Armands Leimanis jeb „Gojko mute”, kura vēstules publiskošana internetā izraisījusi pamatīgu viļņošanos saistībā ar agrāk jau uzdotiem, taču tā arī neatbildētiem jautājumiem par plaģiātismu Latvijas filozofijas „grandu” darbos un finansējuma sadales principiem pētniecībā. Studenti vairs nav ar mieru klausīties „sviesta dzīšanu” lekcijās, apņēmušies panākt izmaiņas. Anda Burve-Rozīte un Ivo Leitāns ar jauno „revolucionāru” tikās dienā, kad viņš saņēma aicinājumu 15.martā ierasties uz Filozofijas studiju programmu padomes sēdi, kurā tiks spriests par viņa vēstuli un tās izraisītajām diskusijām.

Pirms intervijas daži fakti, kas ieskicē notikuma kontekstu. Studentu vēstulē un vēlāk publiskotajā plakātā ar atsaucēm ir paustas aizdomas par plaģiāta pazīmēm dažu LU Vēstures un filozofijas fakultātes mācībspēku tulkojumos un monogrāfijās. Vēstulē apšaubīts arī vairāk nekā 100 tūkstošu latu finansējuma lietderīgums un procedūra, kādā tas vairāku gadu garumā piešķirts Filozofijas un socioloģijas institūta (FSI) paspārnē veiktajam pētījumam Dzīvespasaules fenomenoloģiskā un hermeneitiskā deskripcija.

Šī nav pirmā reize, kad publiski rakstīts par šiem jautājumiem. Pērn NRA rakstīja par to, ka M.Kūle un FSI Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Ella Buceniece vienlaikus darbojas arī Latvijas Zinātnes padomes humanitāro zinātņu ekspertu komisijā; M.Kūle ir tās priekšsēdētāja. KNAB pērn sāka pārbaudi, lai pārliecinātos par viņu darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām – bija radušās šaubas par konkursa rezultātu objektivitāti fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansēšanai humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Pārbaude nav pabeigta, slēdziena vēl nav.

Šonedēļ profesore Maija Kūle kādā lekcijā minēja, ka ir sacelts ’’ļembasts pret filozofiju’’, Dienā ir virsraksts Studenti pret pasniedzējiem. Gribas saprast – vai jūs esat pret filozofiju, vai pret pasniedzējiem, vai pret ko citu? Varbūt “par” kaut ko?

Mēs noteikti neesam pret filozofiju, tā mūs ļoti interesē. Mēs nevēlamies, lai kaut kā filozofija Latvijā pārstātu būt. Tas, kā tagad ar plakātu sevi esam pieteikuši: studentu grupa, kas nav apmierināta ar pašreizējo situāciju [filozofijas studijās]. Pārmetumi par pasniedzēju plaģiātiem nav atbildēti un karājas gaisā jau vismaz gadu. Atsevišķi cilvēki par to runā jau gadiem. Katrā ziņā ir daudz lietu, ko mēs, studenti, mēģināsim tagad atrisināt.

Kā?

Esam saņēmuši  ļoti lielu atbalstu pēc pirmās vēstules, kas pagājušajā nedēļā parādījās internetā, un tagad mēģināsim organizēt, lai 7.maijā sniegtu prezentāciju. Tēmu loks, ko piedāvāsim, ir plašs. Piemēram, profesora Kūļa iespējamais [Kanta darbu tulkojumu] plaģiāts no Rolava. Mēs dosim iespēju izteikties visiem, kas to vēlēsies.

Kā tas nākas, ka šīs problēmas pacelšanu jūs iniciējat tagad – vēlēšanu gadā?

Ar to nav pilnīgi nekādas saistības. Man pašam viedoklis par politiku ir ļoti stingrs un nemainīgs. Pašlaik man neviena partija nepatīk, tā ka politikai tagad iešu garām.

Bet kāpēc tagad? Kāds bija atspēriena punkts?

Pagājušajā  gadā mums [filozofijas bakalauru 2.kursam] beidzās lekcijas pie viena no labākajiem un draudzīgākajiem pasniedzējiem – Jurģa Šķiltera. Mēs bijām ļoti pateicīgi par darbu un laiku, ko viņš mums veltījis. Jo zinām, ka situācija naudas sadalījumā [fakultātē] ir ļoti, ļoti negodīga. Ir pasniedzēji, kas saņem divas algas – vienu no LU, otru – no FSI. Viena no šādām pasniedzējām ir Maija Kūle, kura publiski lekcijās maģistriem stāsta: „Lai tie bakalauri nāk pastrādā par manu algu.” No otras puses, ja jūs apskatīsiet viņas valsts amatpersonas deklarāciju VID lapā, tad redzēsiet, ka tas, ko viņa saņem no LU, ir nieki, salīdzinot ar to, kas viņai nāk no FSI. (2008.gadā M.Kūle kā LU profesore algā saņēma 14,6 tūkstošus latu gadā, bet kā FSI direktore – 31,7 tūkstoti latu gadā red.) Pagājušajā  gadā KNAB arī sāka pārbaudi par naudas sadalījumu, par to, ka viņi paši sev dala algas.

Kuri ir tie, kas paši sev dala algas?

FSI cilvēki. Cik mums zināms, tikko pabeigts audits FSI – milzīgi biezs, ar daudziem nesmukumiem iekšā. Atklātas daudzas nekārtības, bet viss, ko M.Kūle ir atbildējusi, ir uz kādām divām A4 lapām: „Jā, ekonomiskā krīze ir izcils brīdis, lai mēs beidzot sakārtotu savas finanses.”

Vai nav tā, ka jūs cenšaties aptvert ļoti plašu problēmu loku, kas notiek šajā fakultātē – par studiju kvalitāti, pasniedzēju naudām, apšaubāmo prestižu zinātnē? Kas jums, filozofijas bakalauriem un maģistriem, ir pamatproblēma?

Šodienas plakātā [kas izlikts fakultātē] var redzēt, ka mums nav vienas konkrētas pamatproblēmas. Es izvēlējos franču revolūcijas lozungu Brīvība. Vienlīdzība. Brālība. Tas tāpēc, ka mūs jau Satori.lv publicētā raksta komentāros Maija Kūle pamanījās nosaukt par marksistiem, nihilistiem, vēl kaut ko tamlīdzīgu. Es padomāju: nu, es arī šo to zinu par revolūcijām, un ne visas revolūcijas, kas notikušas, bija marksisma revolūcijas.

Mums ir konkrēti uzdevumi, ko katrs vēlamies darīt, problēmas, ko risināt. Es savu vārdu pagaidām esmu ielicis pie pieciem vai sešiem projektiem.

Nosauc dažus!

Viens no tiem būs [Maijas un Riharda] Kūļu Filosofijas grāmatas errata jeb kļūdu labojums. Mēs iesim cauri katrai lapai, piesiesimies katram vārdam, katram teikumam. Meklēsim faktoloģiskās kļūdas, atsauču trūkumu. Ievadā par Hēgeli, piemēram, Kūlim ir divi tieši tādi paši teikumi kā Bertranam Raselam, kas ir visai paradoksāli, jo mums, studentiem, Raselu lasīt neiesaka – viņš neesot bijis filozofs, kā man lekcijā reiz teica pasniedzējs Igors Šuvajevs.

Manuprāt, pasniedzēji pašlaik izmanto savu autoritāti, savu vērtīgumu sabiedrībā, lai nebūtu jāatbild uz konkrētiem pārmetumiem, kas mums tiešām sakrājušies šo divu gadu laikā, bet mēs nevaram viņus dabūt uz konkrētu sarunu. Studentiem vajadzētu varēt aiziet pie pasniedzēja un pajautāt: „Jūs mums tikko teicāt to un to. Lūdzu, pamatojiet! Jūs balstījāties savā sapnī, ko vakar redzējāt, vai kādā pētījumā, kādā rakstā?” Mums nevajadzētu būt vaļīgiem pret kritērijiem, ko mēs pieprasām no pasniedzējiem un ko pasniedzēji pieprasa no mums.

Kā izpaužas filozofijas fakultātes pasniedzēju vaļīgums?

Ja notiek eksāmens pie profesora Kūļa, mēs visi pirms tam zinām: ja pateiksim maģiskos atslēgas vārdus „simboliskais reālisms”, atzīme būs 9 vai augstāka. Deviņi ar zvaigznīti, un šķiramies kā draugi.

Vai studentiem ir izdevīgāk protestēt, vai būt lojāliem sistēmai?

Jaunajā, skaistajā vēstulē, kas it kā vairāk reprezentē visu mūsu domas, mēs uzrakstījām, ka nestrīdēsimies par to, kas ir pareiza filozofija, jo tas ir tas pats, kas velt Sīzifa akmeni kalnā. Taču jāmeklē alternatīvas, jo mēs redzam, ka līdz šim pie stūres [filozofijas fakultātē] bijuši FSI cilvēki ar saviem pētījumu virzieniem – fenomenoloģiju, hermeneitiku, un rezultātu nav nekādu.

Uz kā tu balsti šo apgalvojumu?

Pagājušajā  gadā ar rakstiem presē šī tēma tika pacelta. Piemēram, Dzīvespasaules fenomenoloģiskās un hermeneitiskās deskripcijas projekts. Naudas iztērēts milzīgi daudz – protams, tas aiziet daudziem cilvēkiem, tas aiziet izdevumos par kafiju un vēl kaut ko. Bet kāds ir rezultāts?

Profesore Ella Buceniece NRA raksta: cilvēki mīļie, nāciet skatīties, ko mēs darām, bet – mēneša pēdējā pirmdienā pēc trijiem. Manuprāt, tā nav nopietna pieeja. Jūs saņemat naudu no valsts, no studentiem, nodokļu maksātājiem – tā nav jūsu privāta institūcija, kurā jūs vienkārši varat dzīt sviestu! Ja jūs esat gatavi sabiedrībai stāstīt tikai vienu dienu mēnesī, ko pētāt, tad, manuprāt, neesat naudu par darbu pelnījuši. Tad ļaujiet strādāt cilvēkiem, kuri tiešām darīs visu, kas viņu spēkos, lai mēģinātu pierādīt, ka filozofija var būt noderīga un praktiski pielietojama! Pierādīt, ka filozofi spēj sadarboties ar citām disciplīnām: psiholoģiju, ekonomiku, statistiku, ar jebkuru citu fakultāti! Ka mēs neesam augstprātīgi.

Kā studentam palīdz pētnieciskais darbs, ko veic institūts?

Viņi izdod pētījumus, kurus vienkārši neviens no mums nelasa.

Kāpēc?

Tāpēc, ka tie nav lasāmi. Tie ir nekvalitatīvi. Piemēram, Robertam Apinim ir pētījums par izteikumu loģiku. It kā nopietns darbs, ja pašķirsta. It kā tabulas sazīmētas. Taču, ja šo darbu iedotu ekspertam, kas šajā jomā ir zinošs, viņš pateiktu: darbs nav pielietojams, sarakstītas pilnīgas blēņas! Vēl viens piemērs [Maijas Kūles grāmata] Eirodzīve. Es esmu tagad iepazinies tikai internetā ar pāris fragmentiem, bet tas, ko esmu lasījis, ir vienkārši blēņas.

Varbūt tā tu runā tāpēc, ka esi paviršs students ar sliktām sekmēm, kurš vēlas sariebt pasniedzējiem?

Nē, es ļoti centīgi un kārtīgi mācos – lieku roku uz sirds!

Vai kaut kas divu gadu laikā studijās bijis arī auglīgs?

Pirmajā gadā bija ļoti vērtīgs kritiskās domāšanas kurss pie Arta Sveces. Manuprāt, pirmkursniekiem – filozofiem mēģināt iemācīt domāt kritiski ir pats sliktākais, ko tie, kas ir „kliķe”, varēja izdarīt. Mums visiem tas kurss ļoti patika, un mēs tiešām pēc tam mēģinājām domāt kaut mazliet kritiskāk. Reizē vai drīz pēc tam mums bija kultūras vēstures kurss pie Riharda Kūļa. Tur mēs varējām sākt praktiski pielietot savas kritiskās domāšanas prasmes.

Kas tevi neapmierināja Kūļa kursā?

Tas, ka nav nekāda satura. Mēs atnākam uz lekciju, lai uzzinātu kaut ko par kultūras vēsturi, kultūru, bet mēs uzzinām, ka Kūlim ir divi dēli, ko viņi darījuši nesen, kur ceļojuši, ko Maija Kūle (Riharda Kūļa sieva – red.) par to domā un vēl kā Maijai klājas. Mēs uzzinām visu par pasniedzēja privāto dzīvi – lietas, kas mūs neinteresē. Mēs lekciju laikā lasām grāmatas, čalojam, skatāmies griestos. Gaidām, kad tās mocības beigsies. Pasniedzējs vienkārši sēž priekšā sakrustotām kājām un izrāda savu augstprātību, filozofa statusu, ka, redziet, es esmu tik daudz sasniedzis, ka varu atnākt pie 1.kursa, sakrustot kājas un vienkārši dzīt sviestu, un man nekas par to nekad nebūs, jo (rāda uz augšu) šeit es, bet šeit (rāda uz grīdu) – jūs.

Vai tajā  brīdī izlēmi, ka protestēsi?

Patiesībā vēl ne, jo Kūļa lekcijas pārtraucu apmeklēt. Es nolēmu, ka varu šo laiku pavadīt lietderīgāk, piemēram, kaut vai guļot mājās un skatoties televizoru. Mana neapmierinātība krājās, bet ļoti svarīgs pagrieziena punkts bija ētikas kurss pie Andra Rubeņa.

Visā kursā Rubenis atnāk auditorijas priekšā un lasa savu grāmatu. Autoritatīvi stāsta mums par ētiku. Jautājumus mēs nedrīkstam uzdot. Mēs nedrīkstam apšaubīt viņa viedokli, mēs nedrīkstam iepīkstēties. Kad nododam mājasdarbus, vērtējumu atpakaļ nesaņemam. Visu cauru gadu es tiešām cītīgi, pēc labākās sirdsapziņas strādāju, jo ētika ir joma, kas mani ļoti interesē.

Kas tev nepatika ka nav diskusijas?

Man nepatika, ka pasniedzējs atnāk kā mācītājs draudzes priekšā un tagad mums, mirstīgajiem, deklamējot pasniedz ētiku. Bet tie bija vēl tikai ziediņi. Pienāca eksāmena diena. Mēs visi atnācām, es domāju: nu beidzot varēšu parādīt, ko zinu! Eksāmens bija tāds, ka mums jātur priekšā un jāpārraksta savi pieraksti, kas principā ir konspekti no Rubeņa lekcijām.

Es tajā brīdī nebiju informēts, ka Rubenis studentu darbos grib lasīt pats savas domas, savus vārdus studenta rokrakstā. Pastūmu pierakstus malā, varbūt kaut ko mazliet paskatījos, bet rakstīju, ko pats atceros no ētikas, ko domāju. Man bija ļoti slikts darbs – nenoliedzu. Taču, tā kā cauru gadu biju aktīvi strādājis un LU Informatīvajā sistēmā (LUIS) bija konkrēti vērtēšanas kritēriji – eksāmens 50 procenti no atzīmes –, domāju, ka uzrakstītais īpaši manu atzīmi neietekmēs. Domāju, ka saņemšu par eksāmenu 6-7 un vidējā atzīme par kursu man būs 8. Nodevu darbu un jutos lepns, ka nepārrakstīju Rubeņa domas, ka uzrakstīju, ko pats domāju, lai cik arī tas darbs būtu slikts.

Un cik dabūji?

Pienāca diena, kad gājām pie Rubeņa noskaidrot atzīmes. Ejam visi iekšā kā pie bikts. Kad pienāk mana kārta, viņš man saka: „Pieci! Un labi vēl, ka tik daudz ieliku!” Saruna beidzās ar to, ka pasniedzējs man pateica, ka es neko nesajēdzu, ka man jābeidz filozofēt un jāstājas ārā no fakultātes.

Tajā  dienā es izgāju no fakultātes tik dusmīgs kā vēl nekad mūžā. Nebiju tik dusmīgs par piecnieku, bet gan par pasniedzēja attieksmi. Par to, ka nevarēju saņemt argumentētu pamatojumu, kāpēc tādu atzīmi saņēmu. Tā ir mana sliktākā atzīme, un tieši ētikā. Iedomājos, kā būs, ja gribēšu studēt ārzemēs un sūtīšu augstskolai savu atzīmju izrakstu. „Un tagad paskaidrojiet, kāpēc jums ētikā 5,” man prasīs. Būs jāstāsta šis stāsts atkal.

Kāda ir tavu kursa biedru attieksme pret mācību kvalitāti?

Ļoti sarežģīta, mūsu kurss nav homogēns veidojums. Esam ap četrdesmit studentu. Katram ir savs viedoklis. Tiklīdz biju aizsūtījis savam kursam vēstules versiju, sākās tenkas. Ar mani sāka strīdēties cilvēki, kuri pie pasniedzējiem, pret kuriem vēršos, raksta kursadarbu. Tagad mūsu kursā veidojas mazas grupiņas, kas apspriežas savā starpā, kā vislabāk reaģēt uz situāciju. Ir tādi, kuri atbalsta manu nostāju, bet neatbalsta vēstuli. Viņiem nepatīk mans kareivīgums. Viņi saka, vajadzēja sākt no iekšienes. Tagad, viņi saka, ir piesaistīti žurnālisti, būs problēmas, kauns. Mēs visi esam pataisīti par muļķiem.

Kāpēc nesāki par sasāpējušajiem jautājumiem runāt „no iekšienes”?

Mums bija skaists plāns: apstaigāt filozofus, noskaidrot, kādas ir iespējas jaunai – paralēlai studiju programmai. Mēs nevienam neko negribējām atņemt. Paralēli mēs gribējām noskaidrot par plaģiātiem, atrisināt šīs cūcības. Taču vēstule, ko gatavojām iekšējai lietošanai, tika atrasta un iznesta publiskajā telpā. Mums vairs nebija, kur atkāpties – bija jāsāk runāt publiski.

Vai par alternatīvas filozofijas studiju programmas iespējām esat jau runājuši ar dekānu?

Nē. Taču vēstulē esam rakstījuši, ko sāksim darīt. Kognitīvo zinātņu filozofijas programma [fakultātē] ir daudzmaz izstrādāta. Mēs mēģināsim [kopā ar to] dabūt cauri darbdienas filozofijas programmu. Es ļoti cienu Vēja* darbus, to, ka viņš Latvijā bijis gandrīz viens pats ar analītisko filozofiju.

Zem darbdienas filozofijas karoga mēs varam iet un teikt – re, kur kognitīvo zinātņu filozofija, analītiskā tradīcija, bet nākotnē – eksperimentālā filozofija**! Ar to mēs varam tikt priekšā citām Eiropas valstīm. Tur ir potenciāls.

Ja mēs [LU] varētu izveidot darbdienas filozofijas programmu, mēs varētu tikt no tās vietas, kur esam tagad, pavisam citā vietā, kas noteikti būs daudz labāka.

Eksperimentālās filozofijas izveidotājs Džošua Knobs (Joshua Knobe) nākamgad būs Rīgā – pasniedzējs Jurģis Šķilters viņus ir uzaicinājis uz konferenci par morāli. Man ir ideja ar viņu parunāt – varbūt viņš mums var palīdzēt ar padomu, kā izveidot [darbdienas filozofijas] programmu Latvijā. Kāpēc jātēlo, ka filozofi ir pārāki par citiem cilvēkiem, ja ir skaidrs, ka viņi nav pārāki?

Tas lasāms arī jūsu publiskajā vēstulē – filozofiju, kas uzskatāma par elitāru zinātni, jūs gribat vienkāršot, lai skaidrotu to sabiedrībai.

Kas uzskata filozofiju par elitāru zinātni?

Paši filozofi.

Tieši tā! Bet mēs, jaunie, tādi neesam.

Jūs gribat būt vienkāršāki?

Nav jau tā, ka mēs gribam vienkāršot sarežģītas lietas.

Gribat būt sabiedrībai pieejamāki ar savām zināšanām?

Tieši tā, pieejamāki. Runāt ar sabiedrību. Top projekts argumenti.lv – ideja patapināta no askphilosophers.org, kur cilvēki uzdod filozofiem dažādus jautājumus. Piemēram, lūdz uzrakstīt divos paragrāfos, kāda ir dzīves jēga. Cilvēks nekad nav par to domājis, bet kādu nakti nevar aizmigt un aizdomājas. Pie kā viņam vērsties ar šādu jautājumu – pie fiziķiem? Nē taču. Viņš var jautāt filozofiem!

Tas ir tas, ko mēs gribam dot. Te būs iespējas arī filozofijas studentiem salikt galvas kopā un domāt, kā atbildēt uz kādu [lasītāju iesūtītu] jautājumu. Ja jūs gribat uzzināt ko vairāk, nāciet studēt filozofiju!

Ar interakcijas palīdzību gribat ievilkt filozofijas zinātnē interesentus?

Ko nozīmē zinātne? Nav jau tā, ka zinātnieki nodarbojas ar zinātni un mēs – oi, mēs no tās neko nesapratīsim! Zinātne ir metode. Pieeja dzīvei. Kritiska argumentācija. Tas, ko kvalitatīvai filozofijai vajadzētu darīt: kritiski izvērtēt savus argumentus, mēģināt arvien sevi apgāzt, izvirzīt jaunas teorijas, nevis apspēlēt vecas dogmas. Tātad, nevis filozofijas zinātniskošana, bet…

Lietderība?

Vienmēr par filozofu lietderīgāks būs tas cilvēks, kurš atnāks pie jums uz mājām un pieslēgs elektrību, pārdos ēdienu.

Kā filozofs var konkurēt ar elektriķi, pavāru?

Pavārs jau arī kādu nakti, gulēt ejot, sāk domāt: būt pavāram ir forši, bet kas notiks pēc nāves? Mūsdienās cilvēkiem ļoti grūti dabūt jēdzīgas atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Parādās arvien vairāk šarlatānu. Viņu vietu vajadzētu ieņemt filozofiem.

Kādas ir pasniedzēju savstarpējās attiecības filozofijas fakultātē?

Es nezinu, kas notiek katedrās. Pagājušogad mums bija ļoti labs pasniedzējs Golde. Interesantas, aizraujošas lekcijas. Viņš mācēja studentus piesaistīt. Taču Kūlis viņu nosauca par nožēlojamo dzērāju un izmeta no fakultātes. Nebija jau tā, ka mēs nezinājām par pasniedzēja problēmu, bet tas neradīja problēmas [viņa lekciju kvalitātei]. Ha, mēs paši (domā pasniedzējus, kuriem izteikuši protestu atklātajā vēstulē – red.) zagsim tulkojumus, piešķirsim sev naudu, nodarbosimies ar sviestu, bet šo cilvēku – izmetīsim!

Jūs publiski esat pārmetuši profesorei Maijai Kūlei viņas lielos ienākumus. Vai tas, ka kāds akadēmiskajā vidē pelna daudz, ir apliecinājums negodīgumam?

Nauda pati par sevi neliecina par negodīgumu. Daudz lielāka alga [nekā Maijai Kūlei] ir rektoram Mārcim Auziņam, bet var paskatīties, kādu darbu viņš dara. Viņš ir publicējies starptautiski atzītos izdevumos. Tāpat kā mūsu fakultātes pasniedzējs Jurģis Šķilters. Bet viņu es pat negribu pieminēt, jo viņa nostāja ir neitrāla šajā situācijā.

Kāpēc studentu ļoti atzinīgi novērtētie pasniedzēji Artis Svece, Jurģis Šķilters nepauž savu nostāju par notiekošo?

Aizejiet, paprasiet Šķilteram, kas pagājušajā gadā gandrīz notika ar teorētiskās filozofijas katedru. Kūļiem bija reāli instrumenti, lai katedru aizvērtu.

Kādēļ?

Tādēļ, ka naudas visiem nepietiek. Ciest dabū tie, kas strādā viskvalitatīvāk. Ārpus darbalaika, vaiga sviedros. Nezinu, kā vēl tūkstoš vārdos pateikt par to nenovērtējamo darbu, ko viņi dara.

Vai filozofiem pirmajiem nebūtu jāspēj runāt par patiesību?

Kāds pamats mums domāt, ka ir kāda patiesība ar lielo burtu? Tas, ko varam darīt, ir nevis vērtēt no augstiem plauktiem, kā kādi neētiski rīkojušies, bet izvērtēt konkrētus gadījumus.

Uz kādiem faktiem balstoties jūs apšaubāt Kūļu, Rubeņa autoritāti filozofijas zinātnē? Varbūt jūs vienkārši esat jaunie – niknie, kuri nepamatoti izgāž dusmas?

Ir labs veids, kā noteikt kritērijus. Piemēram, fizikā – laboratorijā tiek veikts pētījums, pēc tam publicēts un pēc atsaucēm viņi savā starpā var samērīties.

Ir jāstrādā pie kritēriju izveides un formulēšanas arī filozofijā. Mēs vērsīsimies LU Akadēmiskās kvalifikācijas celšanas komitejā un piedāvāsim, lai atnāk neatkarīgu ekspertu komisija un izvērtē katra pasniedzēja materiālus. Pasēž pēdējā solā un paskatās, kā tas atbilst. Piemēram, Kūļa kursa apraksts ir lielisks – mācīs to un to. Atnākam uz lekciju – nekā no tā nav. Es neiestājos filozofijas fakultātē, lai uzzinātu par Kūļa dzīvi un ceļojumiem!

Vai šie pasniedzēji ir aicinājuši jūs uz diskusiju?

Nē, bet viņi ir runājuši savā starpā un lekcijās ar studentiem – tā esmu dzirdējis.

Tu stāsti, ka filozofija tevi interesē un vēlies ar to nodarboties arī pēc studiju beigšanas. Kā filozofijai būtu jāpalīdz Latvijas sabiedrībai?

Ar kritisko domāšanu. Kritiskās domāšanas kursu vajadzētu pasniegt ikvienam studentam, ikvienam domājošam cilvēkam. Ekonomisko krīzi filozofi nevar palīdzēt pārvarēt, bet situācijā, kad kļūst aizvien grūtāk dzīvot un parādās daudz krāpnieku, meļu, kuri sniedz vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, filozofi varētu palīdzēt sabiedrībai vērtēt procesus kritiski. Piemēram, astroloģija – palīdzēt saprast, kā tā radusies, uz kādiem principiem balstās.

Kā filozofi tagad palīdz Latvijas sabiedrībai?

Nekā. Viņi vienkārši grābj, ko vēl var sagrābties.

Vai gribi teikt, ka filozofu saimei Latvijā nav izdevīgi būt atvērtai sabiedrības interesēs?

Jā. Kad šoziem pārcēlāmies uz jaunajām telpām [Mārstaļu ielā], mums bija pilnīga neziņa, kas notiks tālāk.

Bija rakstiska diskusija starp studentiem un pasniedzējiem. Artis Svece rakstīja – nav jau tā, ka mēs esam ļoti aktīvi strādājuši, lai piesaistītu studentus – vajadzētu šajā virzienā padomāt. Diskusijā iesaistījās arī Maija Kūle. Viņa rakstīja, ka šajos laikos, kad turbulenču tik daudz, mums katram vajadzētu palikt tur, kur esam, neko nemainīt.

Piedodiet, Kūles kundze,  es saku – tā nebūs!

Kāds ir tavs mērķis?

Nu redzēs. Izveidosim portālu, par ko stāstīju. Paskatīsimies, kas var sanākt ar darbdienas filozofijas programmu. Mēģināsim [filozofiju] padarīt draudzīgāku, atvērtāku.

Varu iedomāties, kā mani tagad komentāros lamās. Pie raksta Satori.lv jau viens, kurš parakstījies ar grieķu burtiem, bija izteicies – filosōfs, tas ir no kalna augšas nācis – apmēram tā. Varu iedomāties, cik augstprātīgs ir viņa tonis. Starp citu, es konsekventi lietoju vārdu ‘’filozofs’’, jo ‘’filosōfs’’ man šķiet kāds lamzaks, kurš staigā apkārt, galvu pacēlis un par savu filosōfēšanu saņem naudu no visurienes.

Reālu rezultātu mūsu sabiedrībai sniegs filozofi. Darbdienas filozofi.

Kāpēc par problēmām, kuras šaurākā lokā zināmas jau gadiem, tikai tagad sākts atklāti runāt studenti bijuši par gļēvu?

Vienai daļai maģistru un doktoru tas nav izdevīgi. Viņi raksta savus darbus, un viņu karjera ir skaidra. Viņi jau zina, kur tālāk ies – uz Filozofijas un socioloģijas institūtu pie Kūļiem.

Domāju, ja rektors mēģinātu uz savu galvu ko pasākt, viņš dabūtu kritiku – fiziķis, eksaktais cilvēks, nesaprot mūsu dzīvespasaules pētīšanu! Viņš nevar iebraukt mūsu tēmā!

Tie, kas var pacelt šo jautājumu, ir tieši studenti. Starp citu, ja kāds grib, lai visas problēmas noklust, es ieteiktu aizvērt kritiskās domāšanas kursu [Filozofijas fakultātē]. Tad vairs neaugs tādi kā es. Tad vienkārši klusēs.

*Jānis Nameisis Vējš, filozofijas profesors, studējis Oksfordas Universitātē. Nodarbojas ar darbdienas filozofiju, kas argumentē un risina problēmas, kas cilvēkiem svarīgas ikdienā

**Eksperimentālā filozofija – jauns filozofijas virziens, kas attīstās vairākās pasaules universitātēs un vedina atgriezties pie filozofijas, kurā empīriski pētījumi tiek savienoti ar konceptuālām studijām

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(68 balsotāji )
Komentāri
281.

… Pār pieelpoto VFF vēlās “simtlatnieku” apkopēju kārtīgo neuzslaucīto putekļu mākoņi. Bija karsti un smacīgi. Fakultātes protektore Kūle-Pilāta vientulīgi sēdēja un sprieda tiesu. Viņas priekšā nostājās Ješua-Armands, kurš sevi pieteica par filozofu esam… Vot, bļin, vēl viens te uzradies, neliek man miera – nodomāja Kūle-Pilāta un izlēma dot apsūdzētajam “putna brīvību”… Bet tik vienkārši jau šis stāsts, kā mēs zinām pēc Bulgakova idejas, jau nebeigsies…

282.

“Es neesmu eksperts, es esmu zvirbulēns – var teikt – nekas!”

Tad kādas pamats ir jūsu izteikumiem par to, ko vajag vai nevajag klapēt ciet, ja neko no šīm lietām nesaprotat?
Un vēl – varbūt neesat pamanījis, bet nekur rietumu pasaulē akadēmiskas institūcijas nepastāv lai balstītu valstī pastāvošo politiku vai ideoloģiju. Ideālā gadījumā zinātne ir neatkarīga no politikas, tāpēc jūsu argumenti (ja tos tā var saukt) piederētos drīzāk kāda komjaunatnes padomes sekretāram.

283.

Un jūsu komentārs nemaz nav agresīvs.
Un kur nu jūs, dižais dzena meistar, tagad ņemsieties te katram niekkalbim gudrību liet ar karoti mutē.
Bet ja gribējāt parādīt, ka Rubenis 80-to sākumā teicis vienu bet tagad citu, tad es neskatoties uz savām ierobežotajām prāta spējām tomēr biju pareizi atskārtis jūsu, kā jūs sakāt, noēmu. Jau teicu, ka, manuprāt, jūsu pārmetums ir pagalam muļķīgs. Rubenis jau tāpat par šo savu darbu tika uz pārrunām stūra mājā kopā ar savu pasniedzēju Oksanu Vilnīti. Jūs taču noteikti ļoti labi zināt, ka lai tajā laikā kaut ko nopublicētu bez šādiem citātiem iztikt nevarēja. Vai jūs to pašu pārmestu Merabam Mamardašvili, kurš rīkojās tieši tāpat. Gribētos zināt, ko jūs pats darījāt padomju laikā.
Par jēdzienu ‘noēma’ jums jautāju ne jau tāpēc, ka nezinātu, ko tas nozīmē, bet tāpēc, ka lietojāt to tik dīvainā kontekstā, kas radīja aizdomas, ka nesaprotat, ko šis termins nozīmē. Tāpēc arī jautāju, ko jūs ar to saprotat. Es varu noskaidrot vārdnīcā tā nozīmi, ja es to nezinu, bet noskaidrot, ko jūs ar to saprotat šādā veidā es nevaru, ja vien, protams, jūs neesat kāds no fenomenoloģijas superstāriem. Ko, protams, ņemot vērā jūsu spožo diskusijas manieri, visaptverošās zināšanas un nevainojamo ētisko stāju, es izslēgt nevaru.

Bet visa šī luga varētu saukties apmēram šādi “Lumpenproletariāts diskutē par intelektuālu studiju lietderību”.
Jauku jums visiem nākamo nedēļu, biedri!

>Dz
Ja ~20 gadus pēc neatkarības iegūšanas Latvijas valstī eksistē lumpenproletariāts (jūsu skatījumā), tad šāds sabiedrības slānis ir ne pēc savas brīvas gribas, bet pēc varas turētāju veiktajām darbībām vai bezdarbībām.
Tajā pašā laikā varas turētāji ir labi apmaksājuši FSI un pārējos ‘domātājus’ ar jūsu definīcijā ‘lumpenproletariāta’ nodokļos samaksāto naudu. Vai variet iedot saiti, kur apmaksātie domātāji būtu vērsuši varas un naudas turētāju uzmanību un to, ka lumpenproletariāts valsts prestižam kaitē?

Varbūt tagad beidzot variet atklāt, ko intelektuālo studiju aprindas ir izstudējušas, lai iedotu sabiedrībai svaigu un spēcīgu impulsu tālāk vilkt smago nodokļu vezumu?

285.
zvirbulēns - Dz
2010. gada 14. marts, 22:27

Jūs, cik noprotu, esat cilvēks no šī ķēķa, filozofs, turklāt no akadēmiskām aprindām, un jautājat man kas es esmu, lai spriestu.

No Jūsu jautājuma izriet, ka, jūsuprāt, spriest par tādām lietām var tik tāds, kas kaut kas ir, piemēram, eksperts, valsts amatpersona, utt.

Es gan domāju, ka pareizāk būtu apriori pieņemt, ka spriest var jebkurš cilvēks, lai kas arī viņš nebūtu. Es, atzīstos, nu neesmu es zvirbulēns, es esmu cilvēks. Zvirbulēns ir mans niks, kā tagad saka.

Un tikai aklais var neredzēt, ka mūsu akadēmiskās aprindas ir līdz ausīm iestigušas politikā, ka zinātne, ko viņi taisa, ir politizēta līdz nemaņai, ka zinātnei nav atlicis laika.

Ārprāts, cik te to zvirbulēnu?!

287.
ululiņš>who cares
2010. gada 14. marts, 22:48

Tu laikam man rakstīji par domāšanas mucu, kurā it kā esam. Padomājot izrādījās, ka Galilejs, Ņūtons un Lēvehuks, Rentgens un Kirī, Vatsons un Krīks, Markoni un Dīzels, nemaz nerunājot par Einšteinu, Lobačevski un Hokingu, ir paplašinājuši šīs mucas robežas un komfortu vairāk nekā n-tie duči filozofu. Un manis pieminētie nebūt nav visi. Tā esmu spiests domāt.

288.

Zvirbulēns ir tikai viens, bet par to piepūsts ar saspiestu gaisu un izliekas par ērgli…

289.

Nestrīdēsimies,bet labāk braukism ekskursijā, lai ir ko parunat lekcijās. Kur varētu aizšaut, varbūt uz Kēnigsbergu? Iepazīsim Kanta dzīvespasauli, paēdīsim hačapurus un kopumā jautri pavadīsim laiku.

290.

Programma tik tiešām ir iesīkstējusi un neadekvāti maz uzmanības velta analītiskajai filozofijai, kas pasaules vadošajās universitātēs dominē jau labu laiku tieši dēļ savas skaidrās un produktīvās metodoloģijas. Latvijā šīs modernās tendeces bremzē iesīkstējuši minētie kadri, kuri studējuši padomju laikos, kad šo galvenokārt angliski runājošo filozofiju ignorēja. Lekcijās ir redzams, ka viņiem nav vajadzīgo specifisko un sarežģīto zināšanu, lai analītiskajā filozofijā orientētos. Tādēļ, lai saglabātu savus varas krēslus, analītiskā filozofija tiek spītīgi ignorēta, aprakstīta nievājoši utml. Protams, tas izpaužas arī naudas sadalē.

291.

Analītiskā filozofija nebūt nedominē visās vadošajās universitātēs. Anglijā un Amerikā varbūt, bet ne jau Vācijā vai Francijā. Tiem, kas orientējas analītiskajā filozofijā, var pietrūkt zināšanu, lai orientētos citos filozofijas virzienos. Pats Armands arī neorientējas.

292.
Armands Leimanis
2010. gada 15. marts, 01:29

Maija Kūle kreisi noskaņotos nihilistus un ciniķus piesauca Vienotības kongresā, nevis Satori komentāros http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/306782-nodibinata_partiju_apvieniba_vienotiba

Piedodiet, biju maz gulējis.

293.

Kā tad jūs, dižais dzena meistar, neuzķērāt to, ka vārdu ‘lumpenproletariāts’ nelietoju burtiskā, bet gan figurālā nozīmē? Ar to gribēju norādīt nevis uz mantas, bet gan uz gara nabadzību, kas te manifestējas daudzos un dažādos veidos – neko nezinot par lietas apstākļiem, līdzināt visu līdz ar zemi. Tos nedaudz pāri 100Ls, ko saņem FSI ierindas darbinieki jūs saucat par “labi apmaksātu darbu”? Un kāpēc man tagad būtu jālāpa caurumi jūsu izglītībā? Ja gribat zināt ar ko nodarbojas FSI, tad dodaties uz FSI mājas lapu. Es arī negrasos lekt uz ambrazūras un aizstāvēt institūciju ar kuru man nav nekāda sakara, tomēr teikt, ka tur neviens neko nedara ir vienkārši aplami. Varbūt varētu darīt vairāk, varbūt varētu darīt kaut ko jēdzīgāk, tam es varētu piekrist.

294.
Dz>Armands Leimanis
2010. gada 15. marts, 01:51

Izgulēties derētu gan.

295.

Jūs, es skatos, esat gana pikts!
Kas Jūs īsti kacina visā šajā spēlē?
Nu, ja visu tā kārtīgi apdomā, kādēļ dusmoties par lietām, kuras vienkārši notiek, kuras nav iespējams ietekmēt? Jaunie, grozies kā gribi, arvien uzvar vecos, vecie tiek norakti, tas tik laika jautājums. Un, beigu beigās, mums visiem tak jāatzīst – labi, ka tā!

Jautājums, ko puisis aktualizējis, sāpīgs, tas tiesa. Kādu laiku atpakaļ studēju LU magistros. Bija daži labi un interesanti kursi, bet bija arī tādi, kur neviens (uzsveru neviens!) neklausījās, jo nebija ko.
Vecs sačākstējis vecūksnis kaut ko bubina auditorijas priekšā, kungs spēka gados, iespējams gudrs, bet galīgi nepiemētots pasniedzēja darbam, noeksistē savu lekciju laiku, balzaka vecuma dāma pavada lekciju koķetējot ar vīriešu kārtas auditoriju pa vidam parādot pa slaidam un vārds pa vārdam nolasot no tā tekstu, ko arī es pati varu izdarīt… Tie tikai daži piemēri.
Tēma sāpīga ne jau tikai filozofijas sakarā, bet visas Latvijas augstākās izglītības kontekstā. Tur nekad neviens nav kontrolēts, nav vērtēts pēc būtības. Un, ja nav kontroles, tad nav arī kustības, veidojas pīļu dīķis ar slinkām resnām karūsām, kas garantēti saņem bagātīgu barību no valsts galda.

297.
zvirbulēns-betai
2010. gada 15. marts, 09:27

Vienotības partijā Saeimā ir astoņi profesori un redz kāds bēdīgs mums tas rezultāts, ko?
:)

> zvirbulēns, 297
Mani šodien kaitina tukša un demagogiska gvelzšana. Pameklē sev citu upuri…

299.
zvirbulēns-betai
2010. gada 15. marts, 09:45

Kas tad Tev atgadījies, kāda nelaime, vai?

Par tiem profesoriem domājot, man nāk prātā tā saucamais tramvaja profesors A.Loskutovs, kurš būdams KNAB priekšnieks haltūrēja 6 augstskolās vienlaicīgi.
Tagad būs Saeimā, varbūt pat ministrs, vai nav šausmas?

=> Ululiņš

” Padomājot izrādījās, ka Galilejs, Ņūtons un Lēvehuks, Rentgens un Kirī, Vatsons un Krīks, Markoni un Dīzels, nemaz nerunājot par Einšteinu, Lobačevski un Hokingu, ir paplašinājuši šīs mucas robežas un komfortu vairāk nekā n-tie duči filozofu.”
===
gan jau pie vainas būs arī sengrieķu izveidotās loģiskās sistēmas, Freida un Marksa piedāvātās metodes (neskatoties uz abu diezgan greizajiem secinājumiem saistībā ar nākotni), šādi tādi apgaismības domātāji, u. tml.

302.

domāju, rakstā aprakstītās nejēdzības ir visās augstskolās, vairāk vai mazāk visās fakultātēs. Atceros savu sīka revolucionāra noskaņojumu savulaik (citā augstskolā), bet tās sapuvušās sistēmas studentiem reti izdosies mainīt.

Mēs atnākam uz lekciju, lai uzzinātu kaut ko par kultūras vēsturi, kultūru, bet mēs uzzinām, ka Kūlim ir divi dēli, ko viņi darījuši nesen, kur ceļojuši, ko Maija Kūle par to domā un vēl kā Maijai klājas.
++++++++++++++
Savulaik gadījās apmeklēt glumā prokrievu žīdiņa Abrahāma Kļockina lekcijas. Precīzi tāds pats stils. Labi, par Maiju Kūli:) viņš nestāstīja. Bet VESELU SEMESTRI vienkārši draudzīgi aprunājās. Ieskaites dienā (!) izrādījās, ka Kļockins “esot aizmirsis” semestra sākumā ieteikt izlasāmās grāmatas (kas gan, protams, tik un tā nebūtu nekādā sakarā ar viņa vāvuļošanu “par dzīvi”), tāpēc ieskaite bija nokārtojama ar tādu pašu “aprunāšanos”.
Un pats trakākais… pūļa sajūsmu par “viedo pasniedzēju” tas nespēj mazināt…

studiju programmas padomes sēde šajā pēcpusdienā nolēma ierosināt par mūsu varoņa eksmatrikulāciju. droši vien detalizētāka info sekos, samērā daudz ziņkārīgo atradās telpā.

305.

Kurš var ziņot, ko šodien lēma LU VFF, kādā atmosfērā viss notika un kādas iezīmējas AL tālākās izredzes?

Armands Leimanis jeb „Gojko mute”:”(..) Reālu rezultātu mūsu sabiedrībai sniegs filozofi. Darbdienas filozofi.” – O, gaidu reālu rezultātu !
p.s.
”Cāļus skaita rudenī jeb ‘lielīb’ naudu nemaksā, labāk paņem…..” ?

Savulaik vīlos studiju kvalitātē un aizgāju no šīs fakultātes, bet Leimanis ir malacis – cīnās, lai studēšana nebūtu zemē nomests laiks.

>BARVINS:”(..) – cīnās, lai studēšana nebūtu zemē nomests laiks.” – ĪSTAIS BRĪDIS atkārtot studentu cīņas 1968.g. Parīzē ?- un pēdējais, lai atbalstītu ‘Brīvības komūnas’ uzsākto ?

Redz kā LU jau rosina izslēgt Leimani. Manuprāt totāls bezspēcības demonstrējums no LU puses. Es tik brīnos par studentiem ,kas laikam ir pārāk bailīgi un neko neprotestē. Jā laiki mainās…

>klusais
šis gadījums apliecina, ka VFF vadības patiesā seja ir tas pats vecais zināmais komunistu terors – vienīgā patiesība pēdējā instancē.
Tiešām žēl, ka neatrodas neviens patiesi brīvs filozofs, kurš ar filozofu galveno ieroci – vārdu, spētu parādīt stagnātiem viņu aprobežotību.

311.
klusais>Prastais
2010. gada 16. marts, 09:45

Un es vēl gandrīz esmu pārliecināts, ka savā laikā tā pati Kūle kad vajadzēja cītīgi zubrīja un slavināja ZK. Tā ir reāli nožēlojama situācija, kas pēc būtības prasa organizatoriskus secinājumus VFF .

>klusais
Derētu arī apjautāties, kādas attiecības kundzei ar piederību komunistu partijai…
Pēc cv http://www.fsi.lv/old/lv/darbinieki/maija.php īsti nevar saprast, vai padomijas laikā tos amatus varēja ieņemt bezpartejiskais.

Vēlētos saprast, kāds tieši fakultātes pasniedzēju lekciju kvalitātei ir sakars ar finansējuma plūsmu FSI??? FSI strādā ne tikai filozofi.
Ja nepatīk lekciju kvalitāte un studiju kursu saturs (ar ko starp citu varēja iepazīties pirms iestāšanās fakultātē), tad var stāties ārā un doties uz kādu vietu pasaulē, kur studentuprāt, lekcijas ir atbilstoši līmenim.
Šitā vispārināšana – visi slikti.. ir vienkārši demagoģija.

314.
klusais>Prastais
2010. gada 16. marts, 14:18

Skaidrs,ka neapbruņotu aci redzams,ka viņa ir veca komuniste, kas tagad savas metodes ievieš dzīvē.

Kaitina. Cik varēju izsecināt no Leimaņa tvitera konta, pret ko tikai viņš neiestājas – homeopātus sauc par šarlatāniem, Buiķi ķengā, runā par kkādām pseidozinātnēm, bet pats ir tikai sīka vienība. Es atvainojos, bet, ja šajā intervijā viņš saka, ka pavāram par dzīvi pec nāves pastāstīs filosofi, tad kāda ir filosofu atšķirība no ezotēriķiem? Ar ko filosofa viedoklis ir labāks jautājumā, kura atbildi uzzināsim tikai pēc baltajām čībiņām? Un kā filosofs vispār var izteikties par medicīnu, fiziku, ja vienīgais, ko savos 2(!) filosofa (!!!!) gados studējis, ir filosofijas vēsture. Un nevajag man stāstīt, ka Leimanis ir kompetens, jo neesmu manījis, ka jaunskungam būtu tādas emulatora dotības.

316.
Ripasdzenis > marija
2010. gada 17. marts, 13:20

Kāpēc lai cilvēks, pilsonis, stātos ārā no valsts un viņa naudas finansētas augstskolas???!!!! Mani neapmierina tas kā funkcionē šīs valsts birokrātiskais aparāts, kā notiek naudas sadale un kāda morāle šeit valda. Tad man jābrauc prom, nevis jācenšas ietekmēt šeit notiekošais un jācīnās par situācijas uzlabošanu?

Vēl šajā sadaļā
Raksti
Ir klāt! (4,198)
Nellija Ločmele

Sveiki, uzticamie Citadiena.lv lasītāji! Beidzot ir laiks vairākām ļoti labām ziņām. Tas nekas, ka kalendārā šīs nedēļas ceturtdienā stāv parasts melnas krāsas astotnieks, īstenībā šo dienu [..]

Lasi visu »»
Raksti
Jauka filmiņa par Ir redakciju (7,252)
Cita Diena

“Interesanti par svarīgo” ir jaunā žurnāla un sarunu termināļa moto, tātad arī stāstam par redakciju jābūt aizraujošam. Tā arī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Kā dabūt baltu seju un nepieskarties bruņurupucim (146)
Laila Pakalniņa

Tā kā saskaņā ar ticējumu Lieldienās var tikt pie baltas sejas, bet paklausot mediķiem – pēc saskares ar bruņurupučiem kārtīgi jāmazgā rokas, četras Dieva dotās [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Sprādzieni metro (106)
Askolds Rodins

Saistībā ar terorismu Maskavas metropolitēns iepriekšējo reizi tika pieminēts pirms turpat sešiem gadiem. Pirmdienas rītā metro vagonos uzspridzinājās divas pašnāvnieces. Bojā gājušo skaits ir tuvu [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Autobusi un pircēji (107)
Askolds Rodins

Pirmajā aprīlī cilvēki, dabiski, plēsīs jokus, taču sagaidāmas arī nopietnas lietas. Tieši šajā dienā Vācijas automašīnu ražotājs „Daimler” var panākt izlīgumu ar ASV Tieslietu ministriju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri
Korupcijas novērošanas birojs (542)
Sanita Jemberga

Žurnālistiem bieži pārmet, ka tie nesauc lietas īstajos vārdos. Man ir priekšlikums pārdēvēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par Korupcijas novērošanas biroju. Gada laikā, kopš par [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Bičkovičs izvēlējies (63)
Askolds Rodins

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs otrdien turpmākam darbam ģenerālprokurora amatā nominēja tagadējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kas šajā krēslā atrodas jau otro termiņu. Likumdošana neierobežo amata [..]

Lasi visu »»
Raksti
TP popularitāte vienā līmenī ar Visu Latvijai (298)
Sanita Jemberga

Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē agrāk ietekmīgās Tautas partijas (TP) reitings nokritis vienā līmenī ar nacionālistisko Visu Latvijai, liecina Latvijas faktu marta aptaujas rezultāti. TP reitings, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books