“Gaismas pils” celtniecība – bezatbildīga avantūra? (42)
x

Nosūti raksta adresi draugam.

2010.gada 1.februārī Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu par Kultūras ministrijas un valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, nodrošinot valsts kultūras objektu, to skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektēšanu, būvniecību un finansēšanu.[1] Reakcija no Kultūras ministrijas puses uz Valsts kontroles ziņojumu bija īsa – Kultūras ministrija jau īsteno Valsts kontroles ieteikumus attiecībā uz LNB projekta administrēšanu.[2] Ne vārda par to, ka tikušas pieļautas rupjas kļūdas LNB projekta administrēšanā, ne vārda par to, ka šo kļūdu rezultātā izšķērdēti valsts budžeta līdzekļi, ne vārda par to, ka kādam par šīm kļūdām būtu jāuzņemas atbildība.

Delna atzīst, ka nav pietiekami uzraudzījusi lielo kultūras objektu tapšanu”[3] – pārlasot plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju par Valsts kontroles ziņojumu, šis, šķiet, ir vienīgais virsraksts, kurš vedina domāt par atbildību. Nav virsrakstu vai rindkopu rakstos, kur Delnas vietā tiktu minēts kādreizējās kultūras ministres Helēnas Demakovas vārds, nav virsrakstu vai rindkopu, kuros atbildību par kļūdām lielo kultūras objektu projektēšanas un celtniecības procesā uzņemtos nu jau likvidētās valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi direktors Zigurds Magone. Nav komentāru no bijušā premjerministra Ivara Godmaņa vai viņa tolaik vadītā Ministru kabineta locekļu puses, kuri lēma [4] LNB celtniecībai nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, motivējot to ar būtisku valsts interešu aizsardzību, ko tagad Valsts kontrole atzinusi par nepamatotu. Tāpat komentāri par Valsts kontroles ziņojumu pēc būtības nav dzirdēti arī no patlaban galveno LNB celtniecības uzraugu puses – kultūras ministra Inta Dāldera un LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes vadītāja Einara Repšes.

Diezgan interesanta, kaut diemžēl Latvijai raksturīga situācija. Lēmumi ir pieņemti, amatpersonu paraksti uz tiem uzlikti, bet kāda, kurš varētu atbildēt uz jautājumu – kāpēc? –, nav.

Šajā rakstā – par dažiem jautājumiem LNB būvniecībā, kas atspoguļoti Valsts kontroles ziņojumā un kuri mazāk aktualizēti Delnas 2009.gada ziņojumos [5].

Likums ir, bet likumīgums?

Viens no Valsts kontroles secinājumiem attiecas uz procedūru, kādā tika izvēlēts jaunās LNB ēkas būvnieks. Respektīvi, 2008.gada 20.februārī Ministru kabinets nolēma nepiemērot LNB jaunās ēkas celtniecībai Publisko iepirkumu likumu un būvnieku izvēlēties izņēmuma kārtībā, pamatojot to ar būtisku valsts interešu aizsardzību. Uz šā rīkojuma pamata valsts aģentūra Jaunie trīs brāļi varēja nerīkot jaunu iepirkuma konkursu, bet sākt sarunu procedūru ar iepriekš pārtrauktā konkursa [6] uzvarētājiem.

Kas tad ir šīs būtiskās valsts intereses, kuru aizsargāšanai būvnieku nevarēja izvēlēties parastajā Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā? Valsts kontroles ziņojumā norādīts, ka ar būtisku valsts interešu aizsardzību Eiropas Kopienu tiesībās, kuras kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir saistošas arī Latvijai, tiek saprastas tikai būtiskas valsts drošības intereses. Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas praksi, atsaukties uz būtiskām valsts drošības interesēm var tikai tad, ja pastāv reāls un pietiekami nopietns sabiedrības pamatinterešu apdraudējums. Turklāt valsts drošības interešu argumentus nedrīkst izmantot tīri saimniecisku mērķu sasniegšanai.

Kādus argumentus izņēmuma izdarīšanai minētā Ministru kabineta rīkojuma projekta paskaidrojuma rakstā min Kultūras ministrija? Pamatā to, ka LNB jaunā ēka ir nepieciešama valsts mēroga bibliotēkas normālai funkcionēšanai un ka tās būvniecības sākšanas vēl ilgstošāka aizkavēšana varētu prasīt valstij papildu finanšu līdzekļus. Turklāt Kultūras ministrija norāda, ka „LNB būvniecības sākšanas kārtējā atcelšana nav savienojama ar valsts interešu aizsardzību, ņemot vērā, ka LNB projekta īstenošana ir cieši saistīta ar ikvienas Latvijas Republikā dzīvojošas personas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā nostiprinātajām tiesībām brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un 112.pantā nostiprinātajām tiesībām uz izglītību.” [7] Šis Ministru kabinetam iesniegtais paskaidrojuma raksts ir saskaņots ar Finanšu un Tieslietu ministriju.

Valsts kontrole ir atzinusi, ka īsta pamatojuma Kultūras ministrijas paskaidrojumā tam, kādā veidā, nerīkojot atkārtotu iepirkuma konkursu, tiek skartas valsts drošības intereses un kāpēc rezultātu – uzbūvēt jauno LNB ēku – nevarētu sasniegt Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā, nav. Ministru kabinets, balstoties uz nepareizu tiesību normas interpretāciju, ir pieņēmis kļūdainu lēmumu, kā rezultātā, iespējams, LNB būvniecības procesam nav izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums ar viszemākajām izmaksām.

Galējības finanšu plānošanā

Par īpašu tālredzību neliecina arī LNB projekta finansējuma plānošanas process. Valsts kontrole ir atzinusi, ka no 2010.gada līdz pilnīgai LNB projekta pabeigšanai nepieciešami vēl 192,16 miljoni latu, t.i., par aptuveni 73,27 miljoniem latu vairāk, nekā ieplānots valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamajā apjomā. Respektīvi, šis ir finansējums, kas nepieciešams, lai sabiedrība saņemtu ne tikai ēkas karkasu, bet darboties spējīgu bibliotēkas ēku – ar pieslēgumu inženiertehniskajām komunikācijām, ar mēbelēm, ar labiekārtotu apkārtni. Diemžēl LNB projekta īstenošana tika sākta, nezinot, no kurienes līdzekļi šīm vajadzībām tiks ņemti. Valsts kontrole min, ka projekta īstenošana tika sākta, paļaujoties uz Rīgas domes līdzfinansējumu, lai arī šāda vienošanās ar Rīgas domi nav panākta. Delnai, kas šo jautājumu aktualizē jau kopš 2009.gada pavasara, kā potenciālos finansējuma avotus Kultūras ministrija un valsts aģentūra Jaunie trīs brāļi minējusi arī Eiropas Savienības un publiskās-privātās partnerības līdzekļus, kā arī ārvalstu dāvinājumus. Tomēr arī par šādu līdzekļu piesaisti nekādas vienošanās vēl nav panāktas.

Ko tas nozīmē? Tikai to, ka amatpersonu apzinātas vai neapzinātas vieglprātības dēļ visai tuvā nākotnē Latvijas jau tā apcirptajā budžetā varētu nākties meklēt līdzekļus pašlaik budžetā neieplānoto pozīciju segšanai.  Tāpēc sabiedrība var tikt kārtējo reizi nostādīta fakta priekšā un ķīlnieka lomā – vai nu maksājiet (akceptējiet), vai saņemsit skaistu, bet tukšu stikla pili Daugavas krastā.

Bet varbūt tomēr daļu nepieciešamā finansējuma būtu iespējams „sagrābstīt”, ieklausoties citos Valsts kontroles izteiktajos iebildumos? Piemēram, Valsts kontrole ir atzinusi, ka, noslēdzot LNB ēkas būvniecības līgumu par 135,3 miljoniem latu (ar PVN), valsts aģentūra Jaunie trīs brāļi nav nodrošinājusi LNB būvniecības īstenošanu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, jo nav ņēmusi vērā būveksperta pirms tam atzinumā pausto viedokli, kas par ekonomiski pamatotu bibliotēkas cenu nosauc tādu, kas ir par 18,8 miljoniem latu zemāka nekā noslēgtā līguma cena. Tāpat Valsts kontrole ir norādījusi, ka nepamatoti augsti varētu būt tāmē noteiktie virsizdevumi, kas bibliotēkas nulles cikla būvniecībā noteikti 17,5% apmērā un veido 2,2 miljonus latu, bet virszemes cikla būvniecībā – 10,5% un veido 8,5 miljonus latu. Tā kā šie virsizdevumi nekur netiek arī atšifrēti un tāpēc nav iespējams gūt pārliecību par to pamatotību, iespējams, šeit varētu atrast daļu nepieciešamo finanšu. Tāpat, iespējams, ietaupījumu varētu gūt, pārliecinoties par LNB celtniecībā iesaistītajiem apakšuzņēmējiem maksāto summu pamatotību.

LNB ēkas būvdarbu līgumam „pārtērētie” 18,8 miljoni latu ir gandrīz tikpat daudz, cik nepieciešams infrastruktūras objektu [8] būvniecībai. Pašreizējās Kultūras ministrijas aplēses liecina, ka infrastruktūras objekti varētu izmaksāt ap 20 miljoniem latu. Pašlaik ministrijā tiek meklēts optimālākais infrastruktūras objektu izbūves scenārijs un tiek pieļauta iespēja kādu no infrastruktūras objektu projektā paredzētajiem elementiem nebūvēt vai būvēt vēlāk. Šajā kontekstā būtu nepieciešams dzirdēt skaidru Kultūras ministrijas skaidrojumu un ekonomisko pamatojumu tam, kāpēc vispār inženiertehniskās komunikācijas un biroju telpas tika nolemts būvēt ārpus LNB ēkas, bet nevis tās iekšienē, it īpaši tāpēc, ka šāds LNB darbības nodrošināšanai sagatavotais risinājums prasa gan papildu projektēšanas un būvniecības darbus, gan arī būs sarežģītāk un, iespējams, dārgāk administrējams nākotnē. Valsts kontroles aprēķini liecina, ka jaunbūvējamās LNB ēkas iekšienē, iespējams, vietas šādu funkciju nodrošināšanai pietiktu. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka 5,1% jeb 2093 kvadrātmetrus no LNB kopējās platības veidos telpas publiskajiem pasākumiem, lai arī tās nav nepieciešamas, lai nodrošinātu likumā „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” noteiktās LNB funkcijas. Tāpat Valsts kontrole ir norādījusi, ka nav pamatots ar pētījumiem un aprēķiniem LNB jaunajā ēkā ieplānotais lasītāju vietu skaits. Valsts kontrole ir aprēķinājusi, ka, lai LNB jaunās ēkas lasītavām nodrošinātu tādu pašu noslodzi kā esošajām LNB lasītavām 2008.gadā, bibliotēkas lasītāju skaitam jāpalielinās 4,6 reizes.

Tātad Valsts kontroles secinājumi liecina par to, ka ar nepamatoti lielu rezervi ir noslēgts gan LNB ēkas būvdarbu līgums, gan izplānotas jaunās LNB ēkas telpas. Jautājums, vai šīs „rezerves” nevar izmantot tā, lai pilnībā funkcionējošas LNB ēkas saņemšanai valdībai nebūtu jāmeklē vēl papildu finanšu līdzekļi tiem, kas jau ir ieplānoti valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamajā apjomā?

Viens likums, viena taisnība… citiem?

Bez tā, ka valsts aģentūra Jaunie trīs brāļi noslēgusi par 18,8 miljoniem latu dārgāku LNB ēkas būvdarbu līgumu, nekā norādījis būveksperts, nav nodrošinājusi, ka tiek atšifrētas LNB tāmē paredzētās virsizdevumu pozīcijas, nav līgumā paredzējusi iespēju Kultūras ministrijai un būvuzraugam Hill International iepazīties ar Nacionālās būvkompāniju apvienības slēgtajiem līgumiem ar apakšuzņēmējiem, nav ieplānojusi līdzekļus objektiem, kas nepieciešami pilnvērtīgai LNB darbības nodrošināšanai, varētu uzskaitīt vēl virkni Valsts kontroles konstatētu pārkāpumu, kas neliecina par labu un efektīvu LNB projekta vadību.

Viens no tiem ir šāds: Zigurds Magone, bijušās valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi direktors, ar visu savu būvinženiera izglītību un pieredzi ir pieļāvis, ka principā ir notikusi nelikumīga būvniecība. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka bibliotēkas celtniecības konkursā uzvarējusī Nacionālā būvkompāniju apvienība būvkomersantu reģistrā reģistrēta tikai 2009.gada 14.janvārī, lai arī līgums par LNB ēkas būvdarbu veikšanu tika noslēgts jau 2008.gada 15.maijā un LNB ēkas būvdarbi sākās jau 2008.gada vasarā. Būvniecības likuma 10.pants un Ministru kabineta noteikumu nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 121.punkts noteic, ka būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus var veikt tikai būvkomersantu reģistrā reģistrēta persona. Valsts kontrole atzīmē, ka, nepārliecinoties par Nacionālās būvkompāniju apvienības atbilstību normatīvo aktu prasībām, aģentūra ir radījusi risku par pasūtītāja materiālo atbildību zaudējumu gadījumā, ja periodā līdz reģistrēšanai būvkomersantu reģistrā tādi rastos trešajām personām Nacionālās būvkompāniju apvienības nekompetences dēļ.

Līdzīga situācija vērojama saistībā ar projektēšanas līgumu 5,2 miljonu latu (bez PVN) apmērā par LNB ēkas būvprojekta, darba zīmējumu (rasējumu) un būvniecības konkursa dokumentācijas izstrādi, kuru valsts aģentūra Jaunie trīs brāļi 2005.gada 19.decembrī noslēdza ar Hill International Inc., kuru pārstāv Hill International S.A. 2006.gada 5.aprīlī Hill International Inc. rīkoties savā vārdā pilnvaroja SIA Hill International Baltic. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka Hill International Inc. nav reģistrēts būvkomersantu reģistrā, bet to pārstāvošais Hill International S.A. reģistrēts tikai 2008.gada 11.jūnijā. Savukārt SIA Hill International Baltic būvkomersantu reģistrā reģistrēts 2006.gada 3.martā. Respektīvi, neviens no Hill International vārdu nesošajiem uzņēmumiem būvkomersantu reģistrā nebija reģistrēts līguma noslēgšanas brīdī. Turklāt Valsts kontrole arī konstatējusi, ka SIA Hill International Baltic kā LNB būvprojekta vadītāju ir norīkojis fizisku personu, kurai nebija piešķirts būvprakses un arhitekta prakses sertifikāts, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta noteikumu nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 66.punktu, kurš paredz, ka kā būvprojekta vadītāju var noteikt tikai atbilstošajā būvprojektēšanas jomā sertificētu speciālistu. LNB būvprojekta vadītājam Latvijas arhitektu savienības sertificēšanas komisija pagaidu sertifikātu LNB projektēšanai piešķīra tikai 2006.gada 13.decembrī, bet arhitekta prakses sertifikātu – 2009.gada 10.decembrī. Tādējādi arī šajos ar projektēšanu saistītajos gadījumos aģentūra nav pārliecinājusies par pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā rezultātā pastāv risks gan par pasūtītāja materiālo atbildību projektētāja nekompetences dēļ radušos zaudējumu gadījumā, gan būvprojekta saturu kopumā.

Uz to, ka izstrādātais LNB būvprojekts daudzviet ir nekvalitatīvs un šāda apjoma celtniecības objektam nepieciešams daudz izvērstāks visu darbu – gan projektēšanas, gan celtniecības – apraksts, 2007.gada jūlija ekspertīzēs norāda vairāki valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi nolīgtie būveksperti. Valsts kontrole, analizējot ekspertīžu atzinumus un aģentūras rīcību, lai novērstu būvekspertu konstatētās nepilnības, secinājusi, ka aģentūra 2007.gada nogalē ir akceptējusi projektētāja koriģētu LNB būvprojektu, bet nav veikusi atkārtotu ekspertīzi vai dokumentētas konsultācijas ar būvekspertiem, lai pārliecinātos, ka ekspertīzē norādītās kļūdas un nepilnības ir novērstas. Respektīvi, aģentūra ir paļāvusies uz projektētāja doto vārdu, ka nepilnības ir izlabotas, un šādu LNB būvprojektu iesniegusi apstiprināšanai Rīgas pilsētas būvvaldē, kur tas tika akceptēts 2007.gada 13.decembrī.

Kādas tam var būt sekas? Valsts kontrole savā ziņojumā jau ir norādījusi, ka Kultūras ministrijai ir jāapmaksā Nacionālās būvkompāniju apvienības izpildītie un būvuzrauga uzmērītie būvdarbu apjomi – arī tajā gadījumā, ja būvnieks ir veicis papildu apjomus un tie radušies tehniskā projekta kļūdu rezultātā. Jāatzīmē, ka šādus papildu apjomus būvnieks 2009.gada garumā ir veicis. Valsts kontrole norāda, ka pasūtītājs ir atbildīgs par būvprojektā prognozēto būvapjomu atbilstību faktiski uzbūvējamajiem apjomiem, un Nacionālo būvkompāniju apvienībai nav nekādas atbildības par pasūtītāja nolīgto personu kļūdām un to finansiālajām sekām. Ko tas nozīmē naudas izteiksmē? Vismaz pašlaik runa ir par aptuveni 2,4 miljoniem latu, kas Kultūras ministrijai par tehniskajā projektā neiekļautajiem apjomiem Nacionālajai būvkompāniju apvienībai visticamāk būs jāsamaksā.

Kolektīvās bezatbildības sindroms

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, nedaudz traģikomisks šķiet pamatojums valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi izveidošanai 2005.gada aprīlī. Respektīvi, aģentūra tika izveidota un sertificēts būvinženieris Zigurds Magone iecelts par tās direktoru tieši tāpēc, lai veiktu profesionālu un efektīvu LNB (un arī citu valsts nozīmes kultūras objektu) projektēšanu un celtniecību. Tomēr par profesionalitāti un efektivitāti neliecina neviens no Valsts kontroles ziņojumā publicētajiem atzinumiem.

Tāpat neizprotams šķiet arī LNB projekta uzraugošo institūciju inertums. Valsts kontrole ir atzinusi, ka Kultūras ministrija un toreizējā kultūras ministre Helēna Demakova nav veikusi mērķtiecīgu un optimālu aģentūras uzraudzību un kontroli, jo nav rosinājusi aģentūrā nedz konkrētu funkciju izpildes pārbaudes, nedz veikusi finanšu revīziju, nedz pieprasījusi pārskatus par politikas īstenošanu saistībā ar konkrētiem aģentūras realizētajiem projektiem. Lai arī aģentūras sniegtās atskaites bijušas vispārīgas, kultūras ministre tās akceptējusi bez papildu skaidrojumu pieprasīšanas un nav veikusi to izvērtējumu. Arī finanšu ministra vadītā LNB projekta īstenošanas uzraudzības padome, kurā ietilpst arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāji, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs, Rīgas domes pārstāvis un Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības pārstāvis, kopš 2004.gada pieņēmusi tikai pozitīvus lēmumus un nav izteikusi iebildumus, prasījusi precizējumus, norādījusi uz saimnieciskiem vai lietderības apsvērumiem vai prasījusi novērst trūkumus bibliotēkas projekta īstenošanā. Komentējot LNB projekta uzraudzību, Valsts kontrole atzīmē, ka pastāv risks, ka Kultūras ministrija un uzraudzības padome abpusēji paļāvušās viena uz otru, tā mazinot kontroles efektivitāti. Vienvārdsakot – nav veikušas kontroli vispār.

Kāpēc tā? Vai tā būtu amatpersonu nekompetence, kas traucētu izvērtēt aģentūras sagatavotos dokumentus pēc būtības? Laika trūkums, lai tos apdomātu? Varbūt bailes izteikt konstruktīvu kritiku, jo pašam kas pagātnē slēpjams? Vai varbūt visatļautības un nesodāmības apziņa? Lai nu kā, skaidrs ir tikai tas, ka četros gados, kopš aģentūra ir pastāvējusi, nav nodrošināta profesionāla un efektīva LNB projekta vadība kā rezultātā, iespējams, izšķērdēti ievērojami valsts budžeta līdzekļi.

Rezumējot visu iepriekš minēto, gribētos sagaidīt šādu rīcību:

Pirmkārt, demokrātija tieši ar to atšķiras no autoritāra režīma, ka nodrošina likuma, nevis konkrētas personas varu, tāpēc gribētos, lai savu vērtējumu un spriedumu par Valsts kontroles secinājumiem dotu Latvijas tiesībsargājošās instances. Un ne vien par likuma ievērošanu, bet arī par pieņemta likuma tiesiskumu. Laimīgā kārtā Valsts kontroles ziņojums ir nācis klajā brīdī, kad LNB celtniecība vēl nav pabeigta, līdz ar to, saucot pie atbildības par pārkāpumiem atbildīgās personas, turpmākas nelikumības celtniecības procesā varētu tikt novērstas.

Otrkārt, skaidru turpmākās darbības scenāriju un atbildības uzņemšanos gribētos sadzirdēt no pašreizējā kultūras ministra Inta Dāldera. Gan par to, kā tiks turpināta bibliotēkas celtniecība samazināta finansējuma apstākļos un novērsti potenciālie projekta sadārdzinājuma riski, gan par to, kā varētu samazināt LNB projekta izmaksas, ņemot vērā pārmērīgi uzpūsto LNB būvdarbu tāmi, gan par to, kā tiks novērsti trūkumi, kurus Valsts kontrole konstatējusi LNB projekta vadīšanā un uzraudzībā.

Treškārt, ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas, gribētos, lai par to visu padomā vēlētājs. Galu galā tā ir mūsu pašu maksātu nodokļu nauda, par kuru jaunā bibliotēka tiek celta, un mūsu pašu ziņā ir dot vērtējumu tam, vai mums ir pieņemams, kā tā tiek celta.

[1] Ziņojums pieejams Valsts kontroles mājaslapā http://www.lrvk.gov.lv/index.php?id=1759.

[2] Skat. Kultūras ministrijas paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem Kultūras ministrijas mājaslapā http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=918.

[3] Skat. rakstu laikrakstā Diena 2010.gada 1.februārī http://www.diena.lv/lat/politics/hot/delna-2008-gada-neesot-pietiekami-uzraudzijusi-lielo-kulturas-objektu-tapsanu.

[4] Skat. 2008.gada 20.februāra Ministru kabineta rīkojuma nr.79 „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību” 3.pantu.

[5] Ziņojumi pieejami Delnas mājaslapā http://www.delna.lv/lat/project/10-lnb-buvnieciba-atklata-sabiedribai-saprotama-un-godpratiga-veida/.

[6] Konkurss par LNB ēkas būvdarbu veicēju tika pārtraukts, jo 2007.gada 19.aprīlī izsludinātais konkurss paredzēja, ka, iesniedzot piedāvājumu, pretendents norāda ne vien būvdarbu, bet arī iespējamā sadārdzinājuma un finansējuma piesaistes izmaksas. Tā kā pretendentu piedāvājumos norādītās kopējās līgumcenas, to skaitā sadārdzinājuma un finansējuma piesaistes izmaksas, ievērojami pārsniedza LNB projektam valsts budžetā paredzētos līdzekļus, un Publisko iepirkumu likums liedz noslēgt līgumu par tikai vienu iesniegtā piedāvājuma daļu – būvdarbu veikšanu, konkurss tika pārtraukts.

[7] Skat. Kultūras ministrijas paskaidrojuma rakstu Ministru kabineta rīkojumam „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību” Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30329259&mode=mk&date=2008-02-12.

[8] Infrastruktūras objektu projekts Kultūras ministrijai tika iesniegts 2009.gada decembrī, un to izbūve paredzēta sešās kārtās, un tajās ietilpst: 1) 110/10K transformatoru apakšstacija; 2) daudzfunkcionāla ēka; 3) ielu rekonstrukcija, labiekārtojums; 4) maģistrālā kanalizācijas vada izbūve, ūdensvadu pārnešana; 5) pazemes autostāvvieta; 6) Daugavas krastmalas labiekārtojums.

Vineta Kleinberga iepriekš strādājusi par Sabiedrības par atklātību – Delna projekta vadītāju

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(24 balsotāji )
Komentāri

Būtu interesanti dzirdēt visus viedokļus. Diemžēl reālu diskusiju NAV, nav arī projektam veltīta foruma ar KOMPETENTIEM komentāriem. Un uz NEZINĀŠANU bāzes normālu spriedumu izdarīt nevar.

Citādi:
1) piekasīties var JEBKURAM projektam.
2) “Delna” sevi parādījusi no sliktās puses. Pats domāju, ka viņi būs godīguma garants, a vīlos.
3) Personīgi gribu normālu bibleni un pēc šī Projekta. Domāju, ka lasītāju skaits būs 7x lielāks, kā tagad

Lai veicas realizācijā un optimizācijā! Negribu dzīvot muļķu valstī.

paldies, autorei – lasīju ar lielu interesi. dažas piezīmes – raksts demonstrē patiesībā lielākās daļas Latvijas NVO tipiskās iezīmes: vājumu un bezatbildību. ir diezgan viegli zākāt institūcijas – īpaši pēc tam kad viedokli izteikusi Valsts kontrole (tā teikt – brīnišķīgs špikeris priekšā), bet dārgie- vai tad Jūs nebijāt tajā visā iekšā teju no nulles punkta? ja nekļūdos- visi autores piesauktie kļūdainie, bezatbildīgie, izšķērdējošie lēmumi pieņemti tiešā Delnas klātbūtnē.. ir diezgan ērti (īpaši pēc vadības nomaiņas) uzrakstīt frāzi “atzīstam, ka neesam pietiekami uzraudzījuši”, bet- ar ko tas atšķiras no tās pašas KM bezatbildības? tieši ne ar ko. cita starpā -ja nekļūdos, tad uz sarunu procedūru tika aicināti 3 kandidāti, kuri iepriekš piedalījās LNB būvniecības konkursā. pie tam – lētākais no tiem tika atsijāts tāpēc, ka neatbilda Delnas pretkorupcijas prasībām, jo pret MERKS vadību tika ierosināts kriminālprocess Igaunijā. Varbūt vajag tomēr stāstīt visu līdz galam, nevis šobrīd aprobežoties ar pasīvu jēriņa lomu?

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Pretī darbīgām vecumdienām (230)
Pēteris Strautiņš

Nesen (19.martā) Finanšu ministrijā daži drusku vairāk informēti eksperti stāstīja citiem drusku mazāk informētiem ekspertiem par to, kā sabiedrības novecošanās nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Mortens Hansens
Meanwhile, 26,1% later… (40)
Mortens Hansens

Since GDP reached its zenith here, in Q4 2007, the cumulative decline has been 26.1%. It is a huge decline by any standards. GDP is back [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Vēlreiz par dubultpilsonību (26)
Baiba Lapiņa-Strunska

Latvijai stāv priekšā 10.Saeimas vēlēšanas. Latvijas partijas formējas, veidojas, dalās, rodas jaunas, tiek meklētas jaunas koalīcijas iespējas – viss mērķim, lai Latvijai būtu pozitīvas izaugsmes [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Slīcēja glābšana slīcēja rokās (259)
Baiba Strautmane

Nesen redzēju tādu murgainu sapni. Tajā  politiski aktīvi uzņēmēji, kuri vairs nevarēja stāvēt malā, baroja Latvijas iedzīvotājus ar bezmaksas zirņiem Lido restorānos. Un iedzīvotāji, laimīgi [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Marija Golubeva
Laiks mainīt akadēmiskās tradīcijas (184)
Marija Golubeva

Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) filozofijas nodaļas studentu atklātā vēstule, kuru uzdrošinājās parakstīt tikai daži, ne tikai piesaistīja ievērojamu mediju uzmanību, bet arī izraisīja represīvas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Ar santehniķi pret atombumbu (13)
Juris Kursietis

Mūsdienu pasaule ir tik datorizēta, ka, lai “iztīrītu” banku, noziedzniekiem vairs nevajag rakt tuneļus un uzlauzt seifus. To var izdarīt ar datoru. Protams, tas ir [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Arturs Vaiders
Latvijai – „best ever” (11)
Arturs Vaiders, ParSportu.lv speciāli Citadiena.lv

Ne jau visu, ko mantojis no spāņu marķīza Huana Antonio Samaranča, beļģis Žaks Roge liek lietā. Vakūveras spēļu noslēgumā nebija „best ever games”, bet tikai [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books