Laipni lūgti Ķīnā (49)
Autors: Sanita Jemberga
Publicēts: 2010. gada 15. marts 22:46
Atslēgvārdi: , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas priekšvēlēšanu (un arī citos) gados varētu mēģināt vērsties pret interneta blogiem un pat portāliem, kas nav reģistrējušies kā masu saziņas līdzekļi, panākot to slēgšanu.

Ventspils karu blaknes

Pirms vairākām nedēļām DVI pēc privātpersonas lūguma slēdza mājaslapu lembergs.info – kārtējo Ventspils tranzīta kara blakni, kuras patiesie turētāji tiek slēpti aiz adresēm Igaunijā, bet tajā pieminētie uzskata par Aivara Lemberga oponenta Oļega Stepanova cilvēku roku darbu. Tajā kopš 2006.gada tika publicēti citu mediju vai interneta resursu materiāli, kārtojot tos pēc kategorijām, piemēram, ZZS, Lembergs, ministri, dažādi Ventspils tranzīta personāži utt. Pēdējos gadus tas faktiski darbojās kā ziņu agregators.

Vietņu slēgšana Latvijā nav ikdienišķs gadījums – pērn slēgta viena (www.latvianmodels.lv), šogad četras – trīs  ierosināto kriminālprocesu dēļ, iespējams, par naida kurināšanu, un lembergs.info.

Citadiena.lv pa aplinkus ceļiem noskaidroja, ka DVI vērsās LSF Holdings valdes priekšsēdētājs, sīkpartijas demokrāti.lv vadītājs Edgars Jansons, prasot no tās izņemt konkrētu informāciju. Ir skaidrs, ka tie nebija sensitīvi dati, bet vispārpieejama informācija – ne personas kods, ne adrese, ne medicīniskā informācija, ne komercnoslēpums.

DVI atbilde liecina, ka par personas datiem tā uzskata arī vārdu un uzvārdu, informācijas publicēšanu, ka persona ieguvusi augstāko izglītību, strādā konkrētā uzņēmumā un amatā utt.

E.Jansons nenoliedza, ka viņa advokāts iesniedzis sūdzību DVI. lembergs.info esot tikušas pārpublicētas “muļķības” no nu jau slēgtas mājaslapas, piemēram, ka viņš sarunājas ar Mēnesi vai ka viņa māte gatavo Lembergam ēst. Taču nosūtīt konkrēto pamatojumu viņš atteicās. Viņš uzskata, ka lembergs.info veidotāji pārkāpj viņa cilvēktiesības.

Ignorēšana = lielāka vaina?

DVI pārbaudi sāka pērn maijā. E.Jansons vērsās ne tikai ar iesniegumu, bet arī tiesībsarga viedokli, ka datu publicēšana varētu būt pretrunā ar privātās dzīves neaizskaramību un inspekcijai jāsāk pārbaude, lai noskaidrotu personu, kas tos ievietoja.

lembergs.info izmantoja bezmaksas “hostinga” (izvietot lapu uz sveša servera) iespēju, ko piedāvāja uzņēmums MS Impex. DVI pieprasīja uzņēmumam identificēt personu, kas atbild par informācijas ievietošanu (”es to džeku mūžā neesmu redzējis,” mums teica uzņēmuma atbildīgā amatpersona, kas nevēlējās, lai viņas vārds tiktu publiskots).

Uzņēmums esot nosūtījis e-pastu ar DVI piesauktajiem pārkāpumiem uz reģistrācijā norādīto adresi, taču pārkāpumi nav novērsti. DVI apgalvo, ka četrās vēstulēs pieprasījusi MS Impex atklāt IP adresi, no kādas administrēta mājaslapa, bet atbildes nav saņēmusi. MS Impex savukārt stāsta, ka neko nav saņēmuši un no datu sargiem gaidot spēju vismaz sazināties pa e-pastu. Kad inspekcija konstatējusi, ka MS Impex ir iespēja mainīt “hostētās” lapas saturu, bet tā nav izmantota, interneta servisa nodrošinātājam LATNET pieprasīts lapu slēgt. Tas arī noticis bez brīdinājuma.

“Tur nebija nekādu nopietnu pārkāpumu, nekādas sensitīvas informācijas, bet strīds par to, ka pārpublicēta informācija no vairs neeksistējoša saita, taču interneta vidē tas notiek regulāri. Protams, ka es varu to mainīt, bet kāpēc man tas jādara?” teica MS Impex pārstāvis.

DVI ir divi galvenie argumenti – uzņēmumam bija dotas vairākas iespējas novērst pārkāpumu, kas netika izmantotas, un Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas ļauj datus apstrādāt izņēmuma gadījumos (7.pants) vai tikai medijiem, kurus savukārt var atšķirt pēc tā, vai vietne ir vai nav reģistrēta Masu informācijas līdzekļu (MIL) reģistrā. Šajā gadījumā neviens no abiem nosacījumiem nav izpildīts.

“Atbildot uz jautājumu, vai DVI ir nodrošinājusi Satversmes 100.panta ievērošanu (cenzūras aizliegums – red.), paskaidroju, ka DVI pienākums ir nodrošināt, ka tiek ievērots Fizisko personu datu aizsardzības likums,” uzskata iestādes vadītāja Signe Plūmiņa.

Smagas sekas

Teorētiski tas nozīmē, ka, piemēram, katrs Citadiena.lv rakstos pieminētais personāžs var vērsties DVI un pieprasīt, lai lapu slēdz, jo šis ir blogs, nevis masu informācijas līdzeklis. Kā tādi nav reģistrēti arī lielākie interneta mediji, piemēram, Delfi, jo nav pieņemtas nepieciešamās izmaiņas likumā, kas viņus atbrīvotu no atbildības par lietotāja radītu saturu. Taču, ja Delfi, piemēram, varētu reģistrēties kā masu informācijas līdzeklis, blogeriem tas nav piemēroti. Līdz ar to katrs varētu mēģināt aizvērt sev netīkamu blogu, balstoties uz šo precedentu. (pilna DVI likuma interpretācija atrodama šeit)

Nepatīkami pārsteigts par DVI rīcību ir Delfi vadītājs Juris Mendziņš. Juristi vēl vērtē, kādas varētu būt sekas, bet viņš to sauc par kārtējo pierādījumu tam, ka valstī labā roka nezina, ko dara kreisā. Interneta mediji ar to pielāgošanu Masu informācijas likumam nodarbojas kopš 2002.gada. Līdz šim valdījusi izpratne, ka interneta mediji de facto ir mediji un atbild par savu saturu, bet ne lietotāju radīto. Par to atbild paši lietotāji, ieskaitot blogerus. Tā kā internets piedāvā daudzveidīgas publicēšanās iespējas, bijis skaidrs, ka tam nav jāpielāgo vecais Masu informācijas līdzekļu likums.

“Un tad nāca DVI pavērsiens, kas visu šo trauslo līdzsvaru nojauc pilnīgi un galīgi. Tas ir kas jauns,” saka J.Mendziņš.

Ar masu mediju lietām strādājošā biroja Liepa, Skopiņa un Borenius zvērināta advokāta palīdze Linda Lejiņa norādīja, ka no likuma viedokļa viss ir pareizi – DVI pienākums ir rūpēties par personas datu aizsardzību, nevis vārda brīvību. Par to būtu jārūpējas profesionālajām žurnālistu organizācijām.

No otras puses, arī tiesu praksē esot manāma tendence arvien vairāk izmantot ne tikai goda un cieņas aizskaršanas, bet arī datu apstrādes jautājumus. Biroja juristi atzīst, ka šī ir pirmā zināmā lieta, kur ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma palīdzību izdevies atbrīvoties no kritiķa, jo parasti šādas lietas risina tiesā, kas ir vienīgais veids kompensācijas piedziņai.

L.Lejiņa norāda, ka Eiropas kopienu tiesa 2008.gada decembrī pieņēmusi spriedumu, kas paplašina robežas attiecībā uz datu apstrādi. Tajā teikts, ka ar to var nodarboties ne tikai MIL, bet arī “katra persona, kas nodarbojas ar žurnālistiku”. Par tādu uzskatāma informācijas, viedokļu un ideju atklāšana sabiedrībai neatkarīgi no to pārraides veida.

Tiesa, kā DVI to piemēros, redzēsim praksē. Inspekcija apgalvo, ka līdzko no lembergs.info dzēsīs datus, kurus iznīcināt prasa datu sargi, mājaslapa tikšot atbloķēta.

Citadiena.lv pirmdien pārliecinājās, ka tā atkal darbojas. Lapas uzturētāji atzina, ka pārcēluši to uz serveri ārzemēs.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(21 balsotāji )
Komentāri

Ohohoooo…tātad AAA komanda taisa savus reidus pret preses brīvību un plašsaziņas līdzekļiem pa sāndurvīm, hmjā… . Šodien tiesu varas esamību LV pierādīja lēmums arestēt LNT un TV5 dēļ daža bandinieka digitalizācijas afērām. Ja šādi, kā Sanita raksta, tiek tagad šķaudīts pamata brīvībām, tad jāseko adekvātai prokuratūras rīcībai?!

>>> Citadiena.lv pirmdien pārliecinājās, ka tā atkal darbojas. Lapas uzturētāji atzina, ka pārcēluši to uz serveri ārzemēs.
=======
Šis ir “atslēgas teikums” visā garajā stāstā. DVI čakli rosās, bet informācijas pieejamību Internetā viņu rosība maina apmēram tāpat kā bērnu sabūvētās smilšu pilis iespaido jūru. Lai Internetu nopietni kontrolētu, Latvijā vajadzētu veikt šādus pasākumus (uzskaitīti, sākot ar bīstamākajiem):

(1) Sākt pārkāpt “Network Neutrality” principus: Piemēram – ja Interneta servisa piegādātāji (Lattelecom, Izzy, u.c.) sadomātu palēnināt BitTorrent trafiku, piemēram, lai padarītu to nelietojamu. Vai, manispēc, trafiku uz vietnēm, kur rakstīts kas neglaimojošs par Oļegu Stepanovu un līdzīgiem “biznesmeņiem”.
(2) Valsts iekšienē un arī uz ārpasauli sabūvēt ugunsmūrus un bloķēt šifrētos protokolus (SSH, HTTPS u.c.), kā arī pārtvert atvērtos protokolus (HTTP, FTP) – un ieviest satura filtrus. Tieši to dara Ķīnā, kur var bloķēt piekļuvi lapām par Tibetu, angliskajam Google meklētājam utml.
(3) Sodīt cilvēkus, kuri Internetā dara kaut ko varai nepatīkamu.

Pagaidām Latvijā ir “iestrādes” tikai par pēdējo no šiem trim punktiem. T.i. tiek represēti lietotāji, kuri savas neuzmanības dēļ ir ierakstījuši forumos kādam neizdevīgus komentārus, vai lejuplādējuši failus. Un nav bijuši pietiekami rafinēti, lai noslēptos aiz starpniekserveriem, sabūvētu SSH tuneļus vai kā citādi jauktu savas darbošanās pēdas. Tas, protams, ir bīstamāk nekā vietņu slēgšana – jo cilvēku vajāšanai ir “stindzinošais efekts”. Bet līdz pilnīgai kontrolei vēl ir ļoti tālu.

Pēdējā mēneša laikā centrālais pārsteigums ir tas, cik ātri esam nomaukuši no civilizētas kraujas vieglā varoņa, stingrās rokas un plānveida ekonomikas (šī vārda sliktākajā nozīmē) plaknē. Un dziedam, neredzot un neskatoties, kas notiek.

Vārds “demokrātija” nupat jau apzīmē tos, kuri tolerē pret citādi domājošajiem un ir izslēdzami no informācijas, dalības telpas- mums nav “centrālās preses”, 3 džeki pa visiem izpirka LNT (neticu, ka LNT nerentabilitāte pie Rūperta nebija apzināta, zinot shēmošanas tradīcijas E.ielā); gar Latvijas Radio 2 snaikstās hūtains koncesijā ņēmējs…Regulāri tiek apzvanīti “viedokļa paudēji internertā”, vai tiešām pirms pāris gadiem mēs varējām ko šādu iedomāties? Kurā brīdī tas viss – ideāli par demokrātisku, civilizētu valsti, ir tik ātri un totāli sašķiebies?

ir skaidrs, ka šādi gadījumi notiks arī nākotnē, ja kāds vēlas būt pasargāts no varasiestāžu patvaļas, tad ir jāsāk ar to, ka jāapgūst organizācijas “Žurnālisti bez robežām” rokasgrāmata – Handbook for Bloggers and Cyber-Dissidents.

Vairāk par šo: http://www.onkulis.com/2010/03/01/ka-drosi-publiceties-interneta/

lembergs.info esmu arī iepriekš skatījies. Nesaprotu par ko šim tāds “uzbrauciens”. Pamatā tā ir tematiski apkopota informācija, kura ir tikusi pirms tam publicēta citos avotos.
Muļķīgas likuma piemērošanas paraugs.

Par vārda brīvību ir konkrēts punkts Satversmē, kaut kā neatceros, ka tur būtu kas ierakstīts par kāda,ieskaitot pat triju A, datu aizsardzību.
Man šķiet, šoreiz tiek pārkāpta Satversme, un te kas jāsaka būtu ST.
Vārda brīvība ir pamatu pamats jebkurai demokrātijai, bet iespaids, ka pēdējā laikā sācies kāds lēns, lienošs uzbrukums šinī virzienā.
Ar šo te lēmumu DVI pārspējusi pat Krieviju, un te nav tas gadījums, ka “labā roka nezina, ko dara kreisā”, tas ir klajš uzbrukums vārda brīvībai, un mēģinājums iebiedēt dažiem stipri nevēlamus kritiķus.
Atkal jau peldam nevis civilizētās pasaules, bet Ķīnas un Krievijas virzienā, ilgi jau nav jādomā, kam tas ir izdevīgi.

Simt reizes esmu rakstījis, ka ārzemēs hostēties ir ne tikai lētāk, izdevīgāk un ērtāk, bet arī kā redzams – drošāk un anonīmāk :)

Ai, par šādu VDI muļķību pat sirds iesāpējās. Bet vispār kārtējais simptoms lielai problēmai LV – nespējai tiesību normu interpretācijā izmantot starptautiskos tiesbību aktus un sistēmisko intrepretācijas metodi. Diemžēl!

Pārmetumi DVI nevietā.
DVI strādā saskaņā ar specālo likumu, piešķieto tiesību robežās, aizsargā aizsargājamos datus – datus, kurus likums aizliedzis izpaust.
Par izplatīto informāciju reģistrētos plašsaziņas līdzekļos atbild plašsaziņas līdzeklis, par izplatīto informāciju vietnēs, mājas lapās atbild tie, kuri nodrošina informācijas izplatīšanu. Atbild tas, kas nodrošina izplatīšanu, jo aizliegts ir izplatīt.
Blogeri, komentētāji neizplata, viņi rada “produktu”, par izplatīšnu rūpējās citi.
:)

Ikdienā nespējīgas amatpersonas, kurām nav cīnījušās par nepieciešamajām pilnvarām, lai nodrošinātu Latvijas valsti aizsargātu datu virzienā, tagad demonstrē korumpētu vai šaurpierīgu uztveri.

Ja sabiedrība nesodīs atbildīgās amatpersonas tad šī patvaļa turpināsies.

11.
zvirbulēns Martiņa Štālam
2010. gada 16. marts, 09:52

Tev, vecīt, nopieni jāmācās! Tavā galvā ir pilnīga anarhija! Ne Tu zini, kas ir sabiedrība, ne tu zini, kas ir Likums, ne Tu zini likumus, nu pilnīgs sviests.
:)

12.

““Atbildot uz jautājumu, vai DVI ir nodrošinājusi Satversmes 100.panta ievērošanu (cenzūras aizliegums – red.), paskaidroju, ka DVI pienākums ir nodrošināt, ka tiek ievērots Fizisko personu datu aizsardzības likums,” uzskata iestādes vadītāja Signe Plūmiņa.”

Šokējoša atbilde. Katras valsts iestādes pienākums ir rīkoties konstitucionālos rāmjos un, pirms īstenot represīvas darbības, izvērtēt savas rīcības atbilstību Satversmei.

13.
axis -> Zvirbulis
2010. gada 16. marts, 09:57

Nepeldi tik sekli, zvirbulīt. Palūkojies uz problēmu Satversmes vai ES kontekstā.

Ja jau tik konsekventi ievērojam provinciālo likumdošanu, tad vispirms derētu aizslēgt Google mājas lapu, kas vāc un apstrādā informāciju par visu un visiem.

Bet es zinu, ka DVI nav parūpējies, lai sistēmas kurās glabājas personas dati, būtu pietiekami drošas. Tā vietā visa DVI darbība ir balstīta uz vienu likumu, nodevu iekasēšanu un algu saņemšanu, bet ne gadījumā ar VID datu noplūdi ne ar naturalizēto personas kodu neparādīšanu visai pasaulei nav nekādu rezultātu.
Tā vietā formāli ir atrisināta lembergs.info problēma, kas man kā sabiedrības loceklim liek domāt, ka DVI spēj atrisināt tikai vienkāršas lietas vai arī saņem kādu stimulu, lai liegtu publicēt kādam nepatīkamu informāciju.

Es neesmu žurnālists, bet gribu rakstīt savā blogā par Šķēli, Lembergu, Bāliņu un citiem sabiedrībā labi zināmiem cilvēkiem. Ja kāds pateiks, ka šī persona ir identificēta, bez personas koda, tad tas nav viennozīmīgs jautājums, bet ja šī persona ir identificēta, tad tas nav nekāds pārkāpums, jo šī persona ar savu darbību ir padarījusi informāciju par sevi plaši pieejamu. Respektīvi nav ko ieslīgt spekulācijās. Jautājums: Vai DVI vēlas, ka Latvijas iedzīvotājiem nav iespējams izteikt viedokļus, apkopot faktus par publiski zināmām personām? Un kāds ir šādas vēlmes motīvs? Nauda? Vai rūpes par publiski zināmām personu popularitātes mazināšanu?

Ja šie publicētie dati ir nepatiesi vai nomelnojoši, tas ir cits jautājums, bet uz un par to protams DVI neatbild.

Protams, ka blogotāji ir pietiekami radoši un prot demonstrēt tādu pašu formālu attieksmi un neidentificēt personas par kurām raksta.

16.
zvirbulēns -axis
2010. gada 16. marts, 10:13

96. Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.
————-
Jūs, cik noprotu, esat jurists.
Problēma aplūkojama šo Satversmes pantu kontekstā, īpaši 116. panta, kas ļauj speciālos likumos iestrādāt ierobežojumus, arī 100.panta ierobežojumus.

17.
axis -> zvirbulēns
2010. gada 16. marts, 10:26

Ļaut jau ļauj. Te problēma ir – likuma nepareiza piemērošana. Nu nevajag šaut pa zvirbuļiem ar lielgabalu (te gan nebija domāts konkrētais CD čivinātājs :)

Kā noprotu no raksta, lembergs.info ir pārpublicēta citos medijos publicētā informācija, to papildus sakārtojot pēc tematikas.

Es vēl saprastu, ja kāds no rakstu oriģinālavotiem mēģinātu slēgt šo vietni, apelēdams pie tā, ka pārpublicēšana notikusi bez atļaujas.

Tas pats Google smuki apkopo informāciju par katru no mums. Neskatoties uz to, ka mēs neesam devuši atļauju šo informāciju apkopot un izmantot, arī Valsts policija samērā naski izmanto šos datus.

… DVI vērsās LSF Holdings valdes priekšsēdētājs, sīkpartijas demokrāti.lv vadītājs Edgars Jansons, prasot no tās izņemt konkrētu informāciju.!!!
——————————
Ja persona nevēlas, ka par viņu izsakās, viņš nedibina partiju un nekļūst par publisku personu.
Kāds pamats E. Jansonam ir vērsties DVI? Tā bija viņa izvēle un nav ko vainot citus, ka pakļuvis zem palielināmā stikla.

Viss nav tik vienkārši, kā te vienos vārtos sarakstīts. Satversmes 100.pantu tiešām var ierobežot, un to ierobežo arī Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas ir speciālais likums, kurā ir noteikti konkrēti dati, kurus nevar izpaust vai izplatīt citādi, kā noteikts šajā likumā. Var diskutēt vai šos visus datus ir tik ļoti jāaizsargā, bet kamēr tas likumā ir, DVI loģiski to dara. Tas, ka līdz šim nebija precedentu, pierāda tikai to, ka nav jau mehānisma šādu datu aizsardzībai interneta vidē.

Arguments par pārpublicēšanu neiztur kritiku, tad jau varētu pārpublicēt aizliegtu pornogrāfiju, un pateikt, ka ziniet slēdziet sākotnējo vietni, ne manu. Ja parādās dati, kas tiek aizsargāti, tad to publicēšana jebkādā veidā rada Fizisko personu likuma pārkāpumu.

P.S. Esmu par maksimālu liberalizāciju, es neredzu iemeslu, kāpēc, piemēram, būtu jāaizsargā personas kods, bet vienlaikus ir jāsaprot ka nejau DVI ir vainīga, bet likums, kas tai ir uzlicis noteiktus pienākumus. Tas, ka līdz šim neviens nebija izgājis cauri šādā veidā likuma piemērošanu, nenozīmē, ka likuma nebija.

Ir skaidrs, ka tie nebija sensitīvi dati, bet vispārpieejama informācija – ne personas kods, ne adrese, ne medicīniskā informācija, ne komercnoslēpums.
—————————————————
Ko vēl nedrīkst par publisku personu sacīt, ka tādēļ ir jāslēdz mājaslapu?

21.

tu pareizi norādi, ka problēma visupirms ir iekodēta pašā likumā. Proti, tas manuprāt ir uzrakstīts nevis pašu personu interesēs, bet gan, lai piespiestu visus, kuri tā vai citādi apstrādā tā sauktos sensitīvos personu datus stāties DVI uzskaitē un maksāt valsts nodevu.

Tiesa turpat arī lien ārā otra problēma, uz kuru norādīja Kristaps komentārā Nr. 8, proti, mūsu ierēdņi neko citu kā gramatisko likuma interpretācijas metodi nesaprot. :( Bet pēc tās sanāk, ka sodāma rīcība ir kādas konkrētas personas uzrunāšana vārdā un uzvārdā publiskā vietā, ja uzrunātājs nav iepriekš izņēmis DVI atļauju apstrādāt personu datus un nomaksājis nodevu par to, jo šādi rīkojoties minētā persona tiek nepārprotami identificēta. Un sods nav nekāds mazais! Pēc pēdējiem grozījumiem administratīvo pārkāpumu kodeksa pat brīdinājums vairs nepienākas – vismaz Ls 200! Tikpat noziedzīgs šī likuma izpratnē ir personīgajā kabatas tālrunī veidotais numuru saraksts ar to īpašnieku vārdiem, uzvārdiem, adresēm, e-pasta kastēm un dzimšanas dienām. Tā VDI izpratnē ir absolūti nepareiza rīcība. Sodīts laikam par to neviens netiek tikai tāpēc, ka tad būtu jāsāk ar pašiem VDI darbiniekiem, kuri visticamāk ar šīm darbībām nav nekādu atļauju izņēmuši.
Un te nu mēs nonākam pie skaidras situācijas, proti, ja Likums ir uzrakstīts tā, ka praktiski ikviens šim likumam pakļautais tiesību subjekts to pārkāpj ikdienas un visdažādākajās sadzīves situācijās bez jebkāda nodoma pārkāpt likumu, tad ir absolūti skaidrs, ka likums ir BEZJĒDZĪGS, STULBS un TIESISKO NIHILISMU producējošs.

Manuprāt VDI ir viena no valsts funkcijām, kuru konkŗētajā ekonomiskajā situācijā būtu jāīsina. Ar valsts noslēpumu aizsardzību, lai nodarbojas profesionāļi no SAB un citām drošības struktūrām

22.

Piekrītu, personas koda aizsardzībai liela jēga nav, ja nu vienīgi dāmām, kuras grib izlikties jaunākas. Daudziem p.k. netiek aizsargāts, piem., ārsta p.k. parādās uz jebkuras receptes.

Skumji.

Vienīgie personas dati, ko būtu vērts aizsargāt ir bankas konti un to saturs.

Viss pārējais ir aktīvas rīcības imitācija aiz neko darīt vai ļaunākajā gadījumā, lai atvieglotu dzīvi bezgožiem un nozidziekiem un sarežģītu godīgiem un likumpaklausīgiem sabiedrības locekļiem.

Jau no senseniem laikiem ir pieņemts, ka katrs godīgs cilvēks sevi prezentē nosaucot savu vārdu (uzvārdu) un dzīves vietu. No tā neviens nekautrējas, taisni otrādi – ar to lepojas kā savdabīgu personīgo brendu jeb zīmolu. Piemēram, visiem uzreiz ir skaidrs kas bija Jēzus no Nācaretes vai Akvīnas Toms. Civēki, kuri ciena sevi un citus, satiekoties nosauc savu vārdu un uzvārdu svešiniekam, sniedz vizītkarti. Pat izaicinot uz duēli Eiropas aristokrāti vienmēr nosauca savu vārdu, lai būtu pretiniekam zināmi un atrodami.
Manuprāt, savas identitātes slēpšana ir ieviesusies kopš Latvijas Republikas okupācijas, kad anonīms sarkanarmietis atņēma Latvijas iedzīvotājiem pulksteņus, radioaparātus un visu citu ko uzskatīja par sev noderīgu. Tas ir plebeju un lumpeņu paradums slēpt savu vārdu, uzrunāt citus par mužčina, žeņščina, ģevoška vai pacan, nosaukt kādu svešinieku par fašistu, nacistu un izvairīties no atbildības nenosaucot savu vārdu un uzvārdu.

Pilnīgi absurda ir prakse slēpt personu datus tiesu nolēmumos! Kā tas vispār ir iespējams, ka personas dati šai gadījumā ir aizsargājami? Ja persona atdzīta par vainīgu vienalga civilprsības vai kriminālprasības gadījumā, tad tam ir jābūt absolūti brīvi pieejamai informācijai, jo citādi zūd tiesas spriešanas jēga, vainīgais nesaprot, ka bijis vainīgs un citi no viņa kļūdām neko neiemācās.

25.
zvirbulēns-who cares
2010. gada 16. marts, 13:50

Neskumsti!
:)

26.
zvirbulēns-pmlks
2010. gada 16. marts, 13:53

Vienīgie personas dati, ko būtu vērts aizsargāt ir bankas konti un to saturs.
—–
Jā, tā tas ir! Sorosieši pārcentušies!

Kad jau liekas ka nekas vairs nevar šokēt Latvijā, nāk šis… Vai lūdzu, lūdzu nav tiešām kāds jauns jurists kurš vēlētos iegūt publicitāti iztiesājot DVI par neatbilstību Satversmei.
Uzskatu ka tas ir bīstamākais precedents kāds pedējā laikā Latvijā ir pieredzēts.

Es iesaku visiem blogeriem uzrakstīt īsu rakstu par sevi: vārds uzvārds, darba vieta un pa kuru ielu viņš iet no rītiem uz darbu. Vēlāk iesniegt sūdzību DVI, ka šajā blogā ir pausta informācija ar personu identificējoša informācija, kuru tu vēlies noslēpt, kā arī piemini, ka blogs nav reģistrēts kā masu informācijas līdzeklis. Respektīvi, izdarīt visu to pašu, ko LSF holdings, tikai attiecībā pret sevi, bet likumā nekas nav teikts, ka nedrīkst iebilst pret savu rīcību. Bet var arī šo scenāriju izspēlēt pa dieviem.
Pēc tam sekot līdzi notikumiem, ja tavu blogu liks ar varu rediģēt, tad visiem viens likums un viena taisnība, tikai tas likums vai tā uzraugi tādi nevisai loģiski.
Ja nelabos tavu blogu ar varu, tad LSF holdings atrodas privileģētā statusā un var norādīt valsts iestādēm, kurus likumus un kā ievērot un kādus mērus pieņemt.

29.
elzza>zvirbulēns
2010. gada 16. marts, 14:05

8:51 Par izplatīto informāciju reģistrētos plašsaziņas līdzekļos atbild plašsaziņas līdzeklis, par izplatīto informāciju vietnēs, mājas lapās atbild tie, kuri nodrošina informācijas izplatīšanu. Atbild tas, kas nodrošina izplatīšanu, jo aizliegts ir izplatīt.
Blogeri, komentētāji neizplata, viņi rada “produktu”, par izplatīšnu rūpējās citi.
—————————
Nu gan aizmuldējies. Ja es uz stabiem izlīmēšu savus rakstus, vai atbildība jāprasa no staba saimnieka? Vai par tavu muldēšanu šeit jāatbild portālam CD?

30.
zvirbulēns-elzza
2010. gada 16. marts, 14:09

Jā Jūs izlīmēsiet- jūs būsiet izplatītāja, un Jums arī būs jāatbild!

31.
elzza>zvirbulēns
2010. gada 16. marts, 14:13

Arī stabs izplata. Arī vainīgs, tātad likvidējams

Problēma jau tā, ka Eiropas Savienība ir izdomājusi visu šo datu āizsardzību, un tas ko dara DVI un tas, kas rakstīts Fizisko personu datu aizsardzība likumā, ir vienkārši ES direktīvu transformācija mūsu tiesībās. Vai tad 90tajos bija kādi likumi, kas aizsargāja personu datus (ja neskaita info par banku kontiem., kurus aizsargāja Kredītiestāžu likums)un vai bija DVI. Tas viss radās, lai vispār mūs uzņemtu iekš ES.

Par tiesu nolēmumiem, piekrītu, ja reiz process lietā ir bijis atklāts (jebkurš var apmeklēt tiesas sēdi, lietas dalībnieku vārdi tiek publiski pirms tiesas sēdēm paziņoti uz izskatāmo lietu saraksta, visi lietas materiāli tiek bubliski apskatīti tiesas sēdē, utt.), tad rodas jautājums, kāpēc pēkšņi viss šis publiskais process pārvēršas personas datu aizsardzībā pēc procesa pabeigšanas???

Ja ir bijusi slēgta tiesas sēde, tad tiešām, tas ir cits gadījums un var runāt par datu aizsardzību.

33.

atsauce uz ES prasībām ir visstulbākais arguments kāds vien iespējams! :(

Nereti šīs stulbās it kā ES prasības un normas rodas mūsu Nasing Spešial un We Will Be Taupīgi līmeņa ierēdņiem un likumdevējiem automātiski pārceļot šīs likuma normas no ES oficiālajiem dokumentiem. Kā likums angleni vēl komiksu līmenī liela daļa mūsu ierēdņu pieprot, taču to, ka ES tiesību normu angliskās versijas visticamāk ir specifiskajā anglo sakšu tiesību sistēmas terminoloģijai un garam atbilstoši veidojuši angļu juristi, līdz tam Nasig Spešial meistari neaizdomājas. Rezultātā ir tā kā ir.

Latvijā tiesību sistēma būvēta pēc vācu sistēmas ģīmja un līdzības, tāpēc visus ES dokumentus vajadzēt priekš Latvijas no vācu valodas tulkot, turklāt to darīt vajadzētu tulkotājiem ar LU juridisko izglītību taču tā nenotiek un nekad nenotiks tāpēc, ka mums tam nav resursu. Atliek vien domāt pašiem un visus tulkojumus pakļaut ļoti stingrai izvērtēšanai no veselā saprāta un Satversmes viedokļa.

Juriste saka: ” DVI pienākums ir rūpēties par personas datu aizsardzību, nevis vārda brīvību. Par to būtu jārūpējas profesionālajām žurnālistu organizācijām.” Bet par to jau parūpējusies Satversme. Kā ar to?

35.
pmlks>Mārtiņš Štāls
2010. gada 16. marts, 14:55

domāju, ka VDI šais gadījumos rīkosies vienkārši – uzliks šiem blogeriem administratīvo sodu Ls 250 (manuprāt, ja atmiņa neviļ, tas ir minimālais piemērojamas sods par neatļautu personu sensitīvo datu apstrādi)un mazgās rokas. Pēc tam varēsi skraidīt pa administratīvajām tiesām pierādot, ka neesi zilonis :(

Protams tulkošanas vaina arī ir, bet ne vienmēr. Direktīvas praktiski ir sākuši pieprasīt ieviest burtiski, atkāpes tiek nežēlīgi apspiestas iekš ES. Ja tā būtu tikai tulkošanas problēma! Esmu pamanījis, ka ES arvien vairāk lien sfērā, kurās tai labāk būtu klusēt, direktīvu teksti ir līdz tik sīkam kazuismam sastādīti, ka pat mūsu gramatiskās tiesību tulkošanas tradīcijas tam netiek līdzi – praktiski nekādu atvertu tiesībklauzulu. Ko vien ir vērtas ES direktīvas dažādu lauksaimniecības standartu ieviešanā, tad par personas datiem vispār nav jāšaubās.

Lisabonas līgums, visu lielo līgumu apvienojums + jaunās papildvienošanās, kazuisma paraugstunda. Dokumentam, kam faktiski ir jābūt ES konstitūcijai ar vispārīgiem lakoniskiem pantiem, vispārējiem principiem, un saprotamiem varas realizācijas mehānismiem, pārvērsts lielā telefonu grāmatā, kuru kā jau telefongrāmatu fiziski neviens nav spējīgs izlasīt.

Es tikai nesaprotu, kas tā par tiesību tradicīju, kas dominē ES, un rada šos 19.gadsimtam rakturīgos tiesību pozitīvisma šedevrus.

37.

man ir jānodod ziņa Vienotības cilvēkiem, bet nezinu, kā. Ceru, ka šo kāds izlasīs. Nu netaisiet tik idiotiskas kļūdas kā šodien, palaist uz āru ziņas, ka varētu lozēt Vienotības valdes priekšsēdētāju. Jūs vispār apjēdzat, cik infantili un stulbi tas izskatās parastam pilsonim/-ei???? Pat par formālu amatu jūs nespējat vienoties! Tak uzrakstiet mesidžu tiem, kas tur ir pie kloķiem, ka cilvēki jau rēc(smejas) vai bēdājas – atbalstītāji kā es.

38.

tiesību pozitīvisms ir ierēdņu medusmaize, to alfa un omega. Tad nav ne par ko jādomā, ne par ko jāuztraucas un pats galvenais, tad nav interpretācijas iespēju, līdz ar to tiesas un tiesnešu loma tiek mazināta, jo to vietu ieņem Viņa Augstība Ierēdnis.

Tas mums no lielās un varenās CCCP laikiem ir īpaši tuvs un saprotams. :(

Tomēr tā gluži nav, tā diemžēl ir arī kontinetālās Eiropas tradīcija visu rakstīt likumos. Vari būt drošs, ierēdņi nav sajūsmā par šīm direktīvām un cīnās ES līmenipar to, lai pēc iespējas mazāk būtu šāda iejaukšanās valsts suverenitātē. Bet mēs tur neesam vieni ;(

40.
eksis zvirbulēnam
2010. gada 16. marts, 17:22

Attiecībā uz Satversmi kopš neatkarības atjaunošanas ir palicis tikai viens ’speciālais’ likums ‘Par izņēmuma stāvokli’ jeb valsts darbību kara apstākļos. Visi pārējie, pat vispecializētākie vietējie likumi netiek pāri pat Satversmes komatam, protams ja vien pašā Satversmē tas tieši nav atrunāts. Šajā gadījumā DVI ir iekāpusi ne savā lauciņā un žurnālistu organizāciju sūdzībai tiesā tas būtu ātri jāizravē.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Analīze
Ārkārtas Dombrovskis (156)
Sanita Jemberga

Pāragri spriest, kāds ārsts katram valdības partnerim rudenī būs nepieciešams pēc asiņainajām priekšvēlēšanu cīņām, bet aizvadītajā gadā premjers Valdis Dombrovskis ir ticis galā bez psihiatra [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maksātspējīgie nabagi (42)
Sanita Jemberga

Ar mierīgo dabu un inteliģento pieeju, aiz kuras nerēgojas kāda partijas balsta āža kāja, premjeram Valdim Dombrovskim ir izdevies paveikt lietas, par kurām Grieķija jau [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Uz gāzes adatas (110)
Anita Brauna

„Neesmu ne par, ne pret, bet pārsteigts esmu,” – tā Latvijas izšķiršanos būvēt otru gāzes bloku TEC-2 diplomātiski vērtē Andris Piebalgs, iepriekšējais Eiropas enerģētikas komisārs. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Stradiņu simtgadē liek pamatus megaprojektam (125)
Anita Brauna

Tieši pirms 100 gadiem Rīgā durvis vēra slimnīca, kurai vēlāk bija lemts kļūt par Latvijas medicīnas leģendu – Stradiņiem. Savu simtgadi gaviļniece svin ar leģendai [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ko sildīs pārmaksātais siltums? (36)
Anita Brauna

Ekonomikas ministrija (EM) šomēnes kā nepamatoti dārgu noraidīja Latvenergo Tukuma koģenerācijas stacijas projektu, kas pretendēja uz Eiropas Savienības (ES) fondu naudu. Taču Citadiena.lv apkopotā informācija [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
e-ID kartes un miljonus vērti jautājumi (38)
Sanita Jemberga

Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes (e-ID). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  ieviešanai piešķirs aptuveni 10 miljonus [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Maizīša darbi (112)
Inga Spriņģe

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien paziņoja, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un nenoregulēto kārtību ģenerālprokurora izvirzīšanai, ir gatavs trešo reizi pretendēt uz amatu, ja Augstākās tiesas [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vienu gadu par, citu – pret (39)
Sanita Jemberga

Pēc otrdienas valdības sēdes, kurā tā nolēma ļaut pastam savu nodaļu tīklu attīstīt pašam un nenodot vairumtirgotājam Mono, ir divas ziņas. Labā – beidzot ir ieviesta [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Ņēma un aizmirsa (37)
Jānis Juzefovičs

Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no [..]

Lasi visu »»
Raksti » Analīze
Vai jauni Latvenergo “trīs miljoni”? (92)
Anita Brauna

Zaļā enerģija Latvijā ir kļuvusi par gardu kumosu, un tās virzienā lūkojas daudzi. Biznesa plānu koģenerācijas stacijas būvniecībai rakstīja arī kāds uzņēmējs. Pētīja iekārtu piedāvājumus, [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books