Šķēles piedāvājums (128)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 15. marts 00:13
Atslēgvārdi: , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim Dombrovskim iesniegtie “priekšlikumi par neatliekamu rīcību” un prasība slēgt gan atsevišķu vienošanos starp Tautas partiju un Jauno laiku, gan arī kādu grandiozu līgumu ar visu Latvijas sabiedrību turpmākajiem pieciem gadiem, vienlaikus piedraudot citādi tūdaļ pat aiziet opozīcijā, liek domāt par pašnovērtējuma problēmu nomocīta pusaudža saucienu pēc palīdzības, darot kaut ko skandalozi izaicinošu un paša veselībai bīstamu. Daudz trokšņa, maz jēgas un satura.

Brīdis kārtējam uzmanības pievēršanas pasākumam bija izvēlēts veiksmīgi — Dombrovska valdības gadskārta. “Šķēles piecgades plāns”, kas turpmāk TP pašslavināšanās kampaņā acīmredzot aizstās līdz anekdotei novazāto “Zalāna plānu”, ziņās bija līdzās Dombrovska atskaitei par valdības gada laikā padarīto.

Taču tas arī viss. Lielākā daļa TP vadoņa pompozi pasniegto “priekšlikumu” ir paņemti no valdības pašlaik darīto un tuvākajai nākotnei ieplānoto darbu saraksta. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pedantiski saskaitījis un aģentūrai LETA svētdien aprāda, ka valdība jau īsteno divdesmit no Šķēles trīsdesmit trim priekšlikumiem. Vēl septiņi, viņaprāt, esot nodeva priekšvēlēšanu cīņai. Bet atlikušie (tātad seši) esot apspriežami un “pēc būtības” atbalstāmi, kaut arī nekā “revolucionāra” tajos neesot.

Tas jau kļuvis par Šķēles stilu — pasniegt citu idejas kā savas, apstulbinot publiku nevis ar šo ideju novitāti, bet gan ar valstī notiekošā nepārzināšanu.

Piemēram, pērn septembrī TP sarīkotajā “atgriešanās” pieteikuma konferencē viens no Šķēles programmatiskajiem tolaik vēl “desmit punktiem” paredzēja, ka “jāpanāk tekošā konta pārpalikums”, kaut gan tobrīd Latvijai jau bija tekošā konta pārpalikums. Pēc tam partijas kongresā novembrī viņa vienīgie jēdzīgie priekšlikumi ekonomikas atveseļošanai bija — atbalstīt mikrouzņēmumu veidošanu un garantēt kredītus eksportētājiem, kaut gan valdība tolaik gan pirmo, gan otro jau darīja.

Latvijas sabiedrībai galu galā nav tik svarīgi, kurš pirmais piedāvā darīt vajadzīgas lietas, ja tās tiek arī izdarītas, un Dombrovskis mierīgi varētu piekrist, ka — ļoti labi, īstenojam lielāko daļu no šiem 33 priekšlikumiem kopā, bet tos dažus, par kuriem nav vienprātības, kopā apspriežam. Taču ne jau ekonomika Šķēlem rūp, un pret šādas sadarbības iespēju viņš ir nodrošinājies ar prasību pildīt nevis izpildāmos “priekšlikumus neatliekamai rīcībai”, bet gan nevienai valdībai neizpildāmos “četrus fundamentālos”.

Pats pirmais no tiem — “nevirzīt un neatbalstīt lēmumus par nodokļu paaugstināšanu” — nozīmē prasību valdībai atteikties no nodokļu politikas budžeta mērķu sasniegšanai un būtu pretrunā arī ar pašas TP aicinājumiem “pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz patēriņu”. Kā tad pārceltu, ja drīkstētu tikai samazināt? Atteikšanās no jebkādu nodokļu paaugstināšanas apvienojumā ar TP prasībām pazemināt tieši patēriņa nodokļus (piemēram, samazināt PVN viesnīcām un vispār atcelt recepšu medikamentiem) padarītu neizpildāmu arī citu Šķēles priekšlikumu — līdz 2014.gadam panākt budžetā 3% pārpalikumu.

Otrā no “fundamentālajām” prasībām — samazināt ministriju skaitu līdz deviņām un ar to ietaupīt 100 miljonus latu — ir vai nu vienkārši kārtējais blefs, vai nu kārtējo reizi totāla nekompetence. Visu ministriju centrālajiem aparātiem kopā ar Saeimu, Valsts prezidenta kanceleju un Valsts kanceleju šogad budžetā paredzēti 45 miljoni latu. Tā ka 100 miljonus neizdotos ietaupīt, pat pilnībā likvidējot valsts pārvaldi.

Trešā prasība — iesniegt nākamā gada budžeta projektu Saeimā līdz 1.septembrim — ir pretrunā ar “Likumu par budžeta un finanšu vadību”, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts “iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību”. Proti, vēlēšanu gadā budžeta likumprojektu iesniegt drīkst tikai nākamā valdība nākamajai Saeimai.

Ceturtais “fundamentālais” priekšlikums — slēgt kaut kādu “Sabiedrisko līgumu” ar darba devējiem un darba ņēmējiem, “ņemot par pamatu šo vienošanos”, proti, trīs iepriekšējās prasības, iznāk esam tukša runāšana bez jebkāda pamata.

Nav iespējams nopietni attiekties arī pret tādiem Šķēles kā no PSKP piecgades plāniem patapinātiem “priekšlikumiem”, kā, piemēram, “Pasaules Bankas biznesa vides indeksā divu līdz četru gadu laikā visos desmit rādītājos iekļūt valstu pirmajā desmitniekā pasaulē”, vai — lai darba devēji apņemas “paaugstināt darba ražīgumu”.

Nav saprotams, kāpēc kādam vispār būtu jāslēdz kaut kādas vienošanās ar partiju, kura 1998.gadā solīja astoņu gadu laikā nodrošināt, lai divi vecāki, godīgi strādādami, var izaudzināt un izskolot trīs bērnus, šā termiņa beigās 2006.gadā dimdinoši apsolīja, ka būšot “septiņi trekni gadi”, līdz kamēr TP vairāk nekā desmit gadu gandrīz nepārtraukta atrašanās valdībā un pie tās stūres valsti noveda līdz bankrota robežai.

Ar saviem tā dēvētajiem priekšlikumiem Šķēle kā ar pirkstu acī visiem iebaksta, ka viņam rūp nevis ekonomika, bet gan tikai paša politiskā ietekme, pat ja tās cena būtu atkal politisks haoss un tikko atgūtās, arvien trauslās ekonomiskās stabilitātes sagraušana. Turklāt viņam laikam vairs nemaz nerūp pat savas rīcības ticamība, tā ka pat šā “dokumenta” iesniegšanas process arī bija lēts farss — televīzijas kameru priekšā ar nopietnu ģīmi skaidrojis, ka nedrīkstot nevienam to rādīt, pirms nav parādījis Dombrovskim, Šķēle aizlēkšoja to atrādīt papriekš Šleseram un Lembergam.

Tomēr nevar teikt, ka Šķēle vienmēr tikai melo un blefo. “Mēs piedāvājam parakstīt vienošanos ar premjeru, lai mēs būtu vienās pozīcijās valdībā,” viņš godīgi paziņo un piebilst: “Lai valstī būtu politiskā vienošanās un stabilitāte.”

Tas tad arī ir darījums, ko viņš nesekmīgi cenšas panākt kopš savas “atgriešanās politikā” un tagad piedāvā Dombrovskim: ietekme uz valdības lēmumiem kā premjerministram, un nekādas atbildības par iepriekš sadarīto vai līdz vēlēšanām darāmo.

Šādu “stabilitāti”, kad no paša labvēlības būtu atkarīga paša radīto problēmu novēršana, viņš 21.janvārī mēģināja panākt, torpedējot Saeimas pilnvarojumu valdībai turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem, un ar blīkšķi izgāzās. Pašreizējais piedāvājums ir tipoloģiski tieši tāds pats — lai stabilitāte valdībā un valstī būtu atkarīga no Šķēles iespējas jebkurā brīdī situāciju destabilizēt. Viņa “priekšlikumi” ir faktiski piedāvājums Dombrovskim izvēlēties — vai nu TP čakarēs valdību tikai no iekšpuses, vai nu kopā ar Saskaņas centru un Šlesera “mācītājiem” arī no ārpuses.

Taču draudi par TP aiziešanu no koalīcijas laikam gan ir kārtējais blefs. Jo tad izslīdētu no rokām Edgara Zalāna vadītās pašvaldību ministrijas apgūstamie Eiropas Savienības fondu 400 miljoni un arī Baibas Rozentāles vadītās veselības nozares milzīgie līdzekļi. Kam Šķēle vispār būtu vajadzīgs, ja vairs nevarētu ietekmēt naudas dalīšanu — vienīgo “biznesu”, ko labi prot? Uztaisīt citu valdību kopā ar Saskaņas centru un “mācītājiem” nevarētu, bet ar “zaļajiem zemniekiem”, kuri šajā valdībā jūtas ideāli pozicionējušies vēlēšanām, diezin vai izdotos sarunāt pat tad, ja izdotos pierunāt Lembergu.

TP nevar ne aiziet no valdības, ne tajā palikt, un Šķēle acīmredzot šo situāciju risinās, reizē darot gan vienu, gan otru.

Vispār jau ir vēl viena, politiski daudz pateicīgāka iespēja TP nodrošināt sev palikšanu gan Saeimā, gan pat valdībā arī pēc vēlēšanām, un to sniedz arī šis Šķēles priekšlikumu saraksts. Tie divdesmit seši no trīsdesmit trim priekšlikumiem, pret kuriem valdības partneriem nav iebildumu vai par kuriem tie ir gatavi diskutēt, gudram politiķim būtu iespēja parādīt saviem vēlētājiem gatavību strādāt viņu labā kopā ar valdības koalīcijas partneriem, kaut arī ne tās priekšgalā.

Taču diezin vai varam to sagaidīt no Šķēles, kuram priekšstats par uzvaru kā savulaik senilajiem PSRS vadītājiem — ka pretinieks jāiznīcina, pat ja pašiem būtu jāaiziet bojā. Latvijas ceļu sen atpakaļ izdevās uzvarēt bez zaudējumiem, Jauno laiku pēc tam vairs ne, un tagad Šķēle turpinās šaut sev un savai partijai kājās, ja vien pie reizes varēs trāpīt arī JL un Dombrovskim.

TP ministrus Šķēle trešdien diezin vai atsauks no valdības, taču kopā ar SC un LPP/LC turpmāk mēģinās darīt visu iespējamo, lai neļautu valdībai strādāt un izcūkotu budžetu. Zaudētāji būs visi, un pirmām kārtām Latvijas iedzīvotāji, taču nekāda cita piedāvājuma Latvijas sabiedrībai Šķēlem nav un acīmredzot vairs arī nebūs.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(142 balsotāji )
Komentāri
121.
I. B. pārējiem
2010. gada 16. marts, 12:11

ILGI GAN, bija jāgaida, Šķēles atklāsmi, ka viņš ir šizofrēniķis. Tādu , arī netrūka un netrūkst, visā Latvijā. Bet, paldies Dievam, ka iet uz LABO PUSI ! Nekas jau nav ideāli, bet JL ir vienīgā cerība MŪSU APSTĀKĻOS.

Labs līmenis.AR baudu lasīju.

Bet, mīļais , labais Ozoliņa kungs! vai jūs domājat varbūt, ka vēl fiskalizācija un konsolidacijas nav pabeigta. Nu, nevar taču kampars- Repše – Dombrovskis arī turpmāk stāvēt priekšā valstij. Nu vajag taču seju, kas to ekonomiku arī paceļ. Jums taču kā rakstniekam ir skaidrs, ka dzīve jau nesastāv no tām programmiņām, ko te raksta partijas, tā ir tikai aisberga redzmā daļa. Cik tad ilgi meditēsim?

124.
Billabongs Džaps
2010. gada 16. marts, 15:22

patiesi labs raksts.
paldies! šis vis Šķēlizms un TP izmisums savākt izlieto ūdeni, patiesi sāk atgādināt viegli paredzamu teātri. TP [treknā partija] jāpazūd līdz ar krīzi.

Taa nav atgriezs’anaas politikaa,taa ir atgriezs’anaas ;lielajaa biznesaa;,bet to jau vin’s’ arii ir piemirsis.Agraak vin’s’ ar demagog’iju nodarbojaas ticamaak.

Jā, ziniet, vai šo rakstu nevarētu saistīt ar Harmsa teksta pārrakstīšanu un uzmanības pievēršanu sev. Filozofi vismaz naudiņu nopelnīja, bet te puisis prasti zaga, un pēc tam ir ievērojams komentētājs.

lūzeriem lūzeru cienīgs gals

> zvirbulēns
Eu, džeims bond! :)
Kā paliek ar Repšes atcelšanas plāniem, ja posta partija nupat jūk kā papīrs lietū, Urbanovičs gatavs atbalstīt valdību, un Pliners stāv rindā… :)
Ka tik Slesis, par spīti jūsu norunai, tomēr nepārdomā un neiet valdībā, labi jūtot konjunktūru…
Posta partijas akcijas iet uz izpārdošanu par viszemākajām cenām :) :) :) , un kafejnīcās sabīdītās shēmas īsti negrib darboties…

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Aivars Ozoliņš

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Plānais Šķēle (669)
Aivars Ozoliņš

Tautas partijas tēvs Andris Šķēle var atgriezties Mākoņos. Viņa politiskās ietekmes atjaunošanas pasākums jeb tā dēvētā atgriešanās politikā, lai it kā vestu valsti ārā no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books