Slīcēja glābšana slīcēja rokās (259)
Autors: Baiba Strautmane
Publicēts: 2010. gada 21. marts 20:38
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Nesen redzēju tādu murgainu sapni. Tajā  politiski aktīvi uzņēmēji, kuri vairs nevarēja stāvēt malā, baroja Latvijas iedzīvotājus ar bezmaksas zirņiem Lido restorānos. Un iedzīvotāji, laimīgi kā Zīgerista banānus saēdušies, pēc tam devās uz vēlēšanu iecirkņiem un balsoja par šo uzņēmēju partiju. Un tai atkal izdevās, tāpat kā izdevās tad, kad tā saucās Latvijas ceļš, Tautas partija, Jaunā partija, Mācītāju partija un vēl nez kā. Šoreiz tā bija izpaudusi savu pašapziņu nosaukumā Varenā Latvija.

Nosaukums, protams, simptomātisks. Ja parunā ar psihoteraipeitiem, viņiem ir diagnoze vismaz diviem no tiem, kas šobrīd organizē vareno Latviju. Protams, tikai privātās sarunās. Diagnoze skan – sociopātija.

Lūk, tikai dažas sociopātu pazīmes:

-         grandioza pašapziņa;

-         patoloģiska un ļoti pārliecinoša melošana;

-         apkārtējos neuzskata par cilvēkiem, bet par mērķiem un iespējām;

-         mērķis vienmēr attaisno līdzekļus;

-         pārliecība , ka ir viszinoši un visspēcīgi;

-         nekad neatzīst savu vainu, vienmēr vaino citus, pat ja noķerti aiz rokas;

-         meklē situācijas, kur viņu tirāniskā uzvedība tiek akceptēta un pat apbrīnota;

-         mērķis – panākt upura piekrišanu.

Mūsu situācijā upura piekrišana ir vēlēšanās atdota balss, par kuru šogad cīņa būs skarbāka nekā jebkad iepriekš. Ļoti iespējams, ka eksprezidentei Vīķei-Freibergai ir liela taisnība, runājot par pēdējo kauju.

Tam noteikti piekrīt gan politiķi, gan politikāņi, jo neba nu liela mīlestība ir viņu precību pamatā. Lielāks karaspēks dod iespējas rīkoties ar lielākiem resursiem un rada lielāku respektu. Toties, protams, apgrūtina strauju reaģēšanu un nav izslēgts, ka kāds flangs pēkšņi dezertē.

Arī pēdējā laika izmaiņas mediju īpašnieku struktūrā nepārprotami liecina par gatavošanos lielai cīņai. Kopš Dienas izdevumi pieder t.s. Londonas investoriem, jau četras reizes uz pirmajiem vākiem bijis Andra Šķēles portrets, tādējādi padarot viņu par aktuālāko Latvijas personu šo izdevumu izpratnē. LNT jaunais īpašnieks Andrejs Ēķis jau skaidri pateicis, ka, ikreiz iekāpjot lidmašīnā, viņš pasakās Šleseram. Ēķa kungam varētu ieteikt arī nomesties ceļos, ikreiz ieejot Rimi.  Bet TV5 tūlīt sākšot pievērsties reģioniem. Latvijas televīzijā Lembergs var mierīgi klāstīt, ka viņam nav nekāda sakara ar Ventspils biznesu, un žurnālisti tam neiebilst. Kaut gan vēl 2008.gadā tāda nevalstiska organizācija kā Biznesa attīstības asociācija Lembergam par darbu samaksājusi 132 tūkstošus latu. Par Neatkarīgo Rīta Avīzi nerunāsim. Nekas daudz pāri nepaliek.

Kāpēc es jums to visu stāstu? Jūs, kas esat šeit, to visu labi saprotat, jūs kritisku aci raugāties uz to, ko un kā kurš medijs stāsta un – galvenais – nestāsta, jūs protat atšķirt reklāmas un PR materiālus no  ziņām, jūs spējat atšķirt problēmas no pseidoproblēmām. Kā piemēru minēšu tikai vienu – finanšu ministra Repšes cīņu ar kriminālnoziegumā notiesātā Sončika kādreizējo biznesa partneri Jakānu un viņa it kā padoto, kriminālnoziegumā apsūdzēto Vaškeviču, kuri gadu garumā kūrējuši nodokļu iekasēšanu, nemaksātāju ķeršanu un kontrabandas apkarošanu mūsu valstī iepretim problēmai, ka Rietumos nesapratīs Repšes uzvalku… Jūs protat atšķirt mazāku ļaunumu no lielāka.

Jūs to visu zināt, jo esat ilgāku laiku sekojuši procesiem valstī un “lielākos kretīnus” un nothingspecial’us atceraties arī pēc gada un trim.  Tas jūs ir novedis līdz attiecīgam briedumam, un tas ir iemesls, kāpēc esat šeit un nevis savā virtuvē, lamājot visus pēc kārtas un jau kuro reizi sarunā ar kaimiņu apliecinot, ka balsot neiesiet, jo visi ir zagļi.

Vēl tas cilvēks virtuvē purpina, ka nekādu dekoderi par 40 latiem viņš točna nepirks, jo tie Latvijas kanāli jau tāpat neko normālu nerāda. Un tad kādu dienu pie šī cilvēka atnāks, piemēram, Tautas partijas jauniešu organizācijas pārstāvis ar papīra karodziņu pie krūtīm un reizē ar nelielu aģitāciju piegādās viņam Lattelecom subsidēto melno kastīti… Arī paskaidros, kāpēc skolēnu autobusiem obligāti jābūt oranžiem.Un pēc tam attiecīgajā oktobra sestdienā cilvēks tomēr saņemsies, aizies un nobalsos.

Lūk, šis cilvēks ir  mērķis, kura labprātīgo piekrišanu polituzņēmēji centīsies iegūt. Un šādu cilvēku nav mazums. Socioloģiskās aptaujas rāda, ka nepilni 40% – tātad vismaz katrs trešais pilsonis vēl nav izlēmis, par ko balsot, vai vispār neplāno doties un izmantot savu daždien pat vienīgo iespēju ietekmēt procesus valstī.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš pirms neilga laika  precīzi formulēja, ka Latvijas sabiedrības šībrīža patiesā problēma ir tā, cik daudz cilvēku izvēlas neko nezināt par to, kas notiek, – nelasīt, neskatīties un neklausīties. Viņi ir tie, pateicoties kuriem Šlesera partijas no pāris reitinga procentiem starpvēlēšanu periodā vēlēšanu dienās pēkšņi uzlec līdz desmit. Tas nekas, ka pēc tam gandrīz tikpat strauji atkal nolec. To milzīgo seju pie lielveikala sienas taču pat gribēdams nevarēja nepamanīt…

Ja man jautā, ko darīt, atbilde ir – iet un runāt vai draugoties, vai tvīterot ar cilvēkiem par politiku. Vai iedot palasīt kaut ko, kas pašam licies interesants un svarīgs.  Jūs taču vislabāk zināt, kurš no jūsu apkārtējo loka joprojām izmisīgi gaida otru no solītajiem 50 tūkstošiem darbavietu Rīgā vien – pirmo ieguva Gaiķēna kungs –, un kurš noticēs, ja viņam solīs atkal, bet divreiz vairāk un visā Latvijā… Jūs zināt savus draugus, skolasbiedrus, kolēģus, tantes un brālēnus… Katru ar citu iemeslu, kāpēc justies pieviltam, atstumtam un nevajadzīgam. Vienalga – Latvijā, Īrijā vai Norvēģijā.

Runājiet par konkrētiem notikumiem, par politiķu darbiem un vārdiem. Par paradoksālo. Man, piemēram, pēdējā nedēļā izskanējusī politiķa atziņa nr.1 nāk no deputātes Ingrīdas Circenes mutes. Viņa teica, ka „viņai tāds darbiņš, ka ikdienas tērpus viņa pērkot Parīzē un svētku tērpus Rīgā…” Runājiet par šīm divām realitātēm.

Bet runājiet par faktiem – darbu un runu faktiem, nevis par savām emocijām. Jo mērķis jau nav kādu pārliecināt balsot par  kādu konkrētu partiju.  Mērķis ir apgādāt cilvēku ar to informāciju, ko viņš pilnīgi noteikti nesaņems no reklāmas materiāliem un aģitatoriem. Lai cilvēks pats var izlemt, kuri politiķi ar līdzšinējo darbību ir apliecinājuši daudzmaz vērā ņemamu kompetenci un godaprātu un kuriem turpmākos četrus gadus jāmācās angļu valoda vai jāpārlasa paša pieņemtie likumi par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu.

Runājot klasiķa vārdiem: „Beigu galā jūsu paša prātam jābūt tiesnesim: jums jāpaļaujas uz paša veselo saprātu un inteliģenci, jūs nevarat paļauties uz citiem, meklējot patiesību.” Vēl viens ieteikums tiem, kas tiešām vēlas politiski izglītoties, ir organizēties grupās un darīt to kopā, jo vienatnē aptvert visu ir pagrūti.

Aiciniet deputātus vai kandidātus uz atklātām sarunām. Nevajag gaidīt konfeti lietu Arēnā vai kad pie jums oficiālās un obligātās tūres ietvaros atbrauc partiju spices vīri un sievas, kas vairumā gadījumu zina atbildes uz jautājumiem. Izvēlēties paši un uzaiciniet – kādu novadnieku, kādu profesionāli interesantu vai šaubīgu kandidātu, kādu skandālistu. Izlemiet un aiciniet – tas nekas, ka nevarēsit solīt vairāk par padsmit cilvēkiem auditorijā un tikai amatieru video Youtube. Ja negrib, lai nebrauc – arī tā jums būs informācija. Bet jums pašiem būs labs iemesls uzzināt un atcerēties dažnedažādus faktus, ja nopietni gatavosities šīm sarunām.

Vēl pāris vārdos par procesiem, kuri, manuprāt, būtu pelnījuši visas sabiedriski un politiski aktīvās sabiedrības uzmanību tūlīt.

Pirmkārt,  jautājums, kas notiek ar KNAB, kuram teju teju  jāsāk uzraudzīt vēlēšanu kampaņa. Biroja vadītājs Vilnītis notiekošo pavisam nesen formulēja vārdos – man jāpabeidz biroja reorganizācija, kas ir uzdota. Ir pazīmes, kas liek domāt, ka šo pārmaiņu mērķis nav padarīt biroju spējīgāku.

Otrkārt, vai ir plāns, ko darīt, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs nosauc kādu sabiedrībai nezināmu ģenerālprokurora amata kandidātu un Saeimas nu jau opozicionārais vairākums nolemj rīkoties strauji, nedodot pilsoņiem – saviem vēlētājiem – pietiekami daudz laika saprast, par kādu cilvēku, par kādu profesionāli ir runa?

Treškārt, vai nav simptomātiski, ka klajā nākusī šmuce par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja pirktajiem PR pakalpojumiem, kā izskanēja, tā arī noplaka. Esam tā pieraduši pie šīm mazajām cūcībām, ka pat no personas tik nozīmīgā amatā vairs neprasām nepārprotamu godīgumu un godaprātu. Vai kāds var apgalvot, ka tādu gadījumu kā Kubuļos nebija vēl daudz, bet mēs par tiem neko neuzzinājām, jo tur vietējiem komisiju darbiniekiem pietrūka drosmes un vēlēšanās iejaukties… Un Cimdars, aizņemts ar tēla veidošanu, arī neko nepārbaudīja…

Nobeigumā atgādināšu, ka drīz būs piecpadsmit gadu apkārt, kopš politiķis un arī veiksmīgs uzņēmējs Vilis Krištopans izteica skaļi savu domu par muļķu zemi, kurā viņam nākas uzturēties. Politiķa uzņēmējdarbība izrādījās pietiekami veiksmīga. Nu, šķiet, viņš pamet Maiami un ierodas muļķu zemē tikai pēc kāda golfa kausa.

Tomēr viņa tēze joprojām ir aktuāla, un man šķiet, ka sabiedrības vispārējam dvēseles stāvoklim nāktu jūtami par labu, ja izdotos pierādīt, ka Lielajam Vilim tomēr nav taisnība. Vai vismaz – vairs nav.

Raksta autore ir bijusī žurnāliste Baiba Strautmane. Tas teikts kā runa domubiedru grupas “Kopa” pasākumā sestdien

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(115 balsotāji )
Komentāri

Ļai nerastos pārpratums,neesmu Strautmane,ne arī Sipeniece.

>ne arī blondīne ?

interesanti, ka visā nopietnībā taisot to “Varenā Latvija” – tā es sapratu, Sarkano Līniju garāmejot paklausījos. Pārsteiguma moments ir :) ))))) nesapratu, ko padomāt. :) Es bij’ domājusi, ka manis ļoti cienītā Strautmane kā joku tādu nosaukumu izvēlējusies :) neko sev!

244.
Pasaka > šausmas
2010. gada 23. marts, 02:05

hihihihihi :) Jums gan jokainas idejas, domājat, Ēlertei, Kristovskim, Štokijam, kam-tur-visiem, vajadzētu tupēt internetā un visiem zvirbuļiem, kurmjiem, šausmām un realitātēm centīgi klabināt pārdomātas atbildes :) rakstiet nopietnu un jēdzīgu vēstuli, gan jau tad atbildēs!

>ululiņš
Nu re, arī par sirdsapziņu spriedums kā ar cirvi taisīts, piedod par salīdzinājumu.

Cituprāt, sirdsapziņa ir katram, tikai to var neklausīties vai kā citādi aizbāzt tai muti (kāpēc grupā tīņiem pieaug dūša darīt glupības, kuras vēlāk individuāli nožēlo?).

…noosfēra vai smalkās enerģijas ir tikai termini tam, ko neizprotam un tādu parādību ir daudz.
Ar šodienas zināšanām neviens nespēj sakarīgi izskaidrot nākotnes redzēšanas mehānismu, bet noliegt, ka, piem. Volfam Messingam bija tādas spējas, ir neiespējami. Attīstoties ciparu tehnoloģijām, iezīmējas tikai kontūras informācijas lauku esamībai un var pieņemt, ka atsevišķiem cilvēkiem tiek iedota pareizā koda atslēga.
Tas ir tāpat kā drīzumā ar dekoderiem – ja nezināsi, ka dekoderim jāatpazīst mpeg4&h.264 video kodeks, tad ekrāns neko nerādīs…, bet tāpēc vēl nav pamata apgalvot, ka raidījumi nenotiek.

Reality.
Varētu būt sirma,jo ir jau 58 gadi,tomēr krāsojos,tāpēc neesmu viss.Bet sarkasmu sapratu,arī domāšanā nejūtos blonda (lai mani atvaino gudrās blondīnes),kaut gan,pēc Taviem komentāriem spriežot,Tev nepatīk arī sarkanmates.

242.
reality
>ne arī blondīne ?”"

ne cars, ne varoņi ne krievi.Ne Dugins, Ne Hazins.
Un pat A. Zinovjevs ne.
Un “memory” ne tik.

>247.lama
2010. gada 23. marts, 08:28

- Pat ne Tvaika ielas iestādes Sarkandaugavā darbinieki, kam droši vien bieži nācās pirms 20-it gadiem uzklausīt arī murgaini skaistos sapņus par gaidāmajiem labumiem demokrātijas&kapitālisma valstī – pat tie droši vien nespēja iedomāties šodienas situāciju. Tā kā droši pārkopēju vēl tekstu, kas, iespējams, ‘lamam’&Co ļaus apjēgt par to ”glābēju” ?
”– А что же вы хотите, если русский народ ничего не делает для того, чтобы добыть себе лучшую долю, участь более достойную, а ожидает, что все это придет к нему само собой, как манна небесная?! Но, если вам так уже хочется услышать прогнозы на будущее, то вот вам один из моей книги «Желтый дом». Там есть такое «предсказание»:

Надейсь! Мозгами не крути! Простая русская старуха, Ни рыла в том не смысля и ни уха, Свернет историю с неверного пути.
Я мечтаю о новом человеке – Зиновьев Александр
http://www.litru.ru/?book=30731&page=19

Parastais 06:16
Šķiet, ka prātojumi par parādībām, “ko neizprotam”,ne visai atbilst komentējamā raksta saturam. Vai nebūtu pareizāk tos uzticēt piemērotākām vietnēm , tādām kā: ghost stories for kids, new energy movement, tarot reading, tachyon holistic healing u.tml.?

”Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš pirms neilga laika precīzi formulēja, ka Latvijas sabiedrības šībrīža patiesā problēma ir tā, cik daudz cilvēku izvēlas neko nezināt par to, kas notiek, – nelasīt, neskatīties un neklausīties. ” – VĒL PRECĪZĀK to ”problēmu” aprakstījis Jēkabs Janševskis romānā ”Mežvidus ļaudis” – situācijā, kad globalizācijas-debilizācijas ’sērgas’ baciļi izplatās gaismas ātrumā – daudzi cilvēki instinktīvi sākt glābt savas smadzenes.
Vēsture atkārtojās ?
”Romāna «Mežvidus ļaudis» tēlotais laikmets pieder pie visdrūmākiem Kurzemes pagātnē, kad mēris, bads, karš un iekšējas jukas (muižnieku nepaklausība hercogam un ķildas pašu starpā) bija izpostījuši zemes labklājību, kad zemniekiem bija nesams ne vien smags dzimtbūšanas jūgs, bet kad tiem lielā mērā bija jācieš arī no svešiem karapulkiem un apkārt klīstošu sirotāju bandām — marodieriem. Nezinādami, kā citādi līdzēties, zemnieki kur vien varēdami glābās plašajos mežos.” (iz Letonika).

> Baiba Strautmane:”(..) Jūs protat atšķirt mazāku ļaunumu no lielāka. ” – IKVIENS Latvijas miljonārs piekritīs, vai ne ? Prata atšķirt pirms 20-it gadiem, prata atšķirt 90-os gados ( arī tie, kas privatizēja tikai 5 burtus – ”D-I-E-N-A’ ), prot arī šodien. Sānāk ļautiņi, lai var vēlreiz apstiprināt 90-o gadu šoka reformas – un vēlreiz apstiprināt t.s. Rietumu vērtības globalizācijas mērcītē ? Paldies – arī es Sarmītes atbalsta komitejas (SAK) Baibiņas&Co uzslavēšu par atklātību !

“”……daudz cilvēku izvēlas neko nezināt par to, kas notiek…”

Janševskis, Mežvidus ļaudis»………

80ajos piedzīvoju vairākas paradoksālas situācijas:
runā, skatās acīs un nezina to, ko protams zina.Nezināt nevar.Viņi neizlikās. Bailes bija tik lielas, ka viņi tiešām vairs nezināja to ko zināja.

Tātad mūsu sabiedrībai”zināmā nezināšana” ir iesakņojusies tradīcija.

>252.lama
2010. gada 23. marts, 10:47

- ”(..)Tātad mūsu sabiedrībai”zināmā nezināšana” ir iesakņojusies tradīcija.” – NAV LIELA galva vajadzīga, lai izdarītu šādus u.c. secinājumus 4.maija republikas 20-ās gadskārtas priekšvakarā – atkal un atkal aicināt uz kādu ‘pēdējo kauju’ par kādu ideālo iekārtu zem vecajiem lozungiem par demokrātiju&kapitālismu.
Es beidzu – ieleju, un uzdziedu:
”Atkal, atkal ir debesis pušu,/Atkal ielāpi jāuzliek tām./ Sanāk, sanāk, kas samaksājuši,
Zem šīm baltajām akācijām.
(..)Vai jums vēderā dienišķā desa,
Vai tur vienkārši vardes kurkst.
Te mēs visi vienādi esam,
Vai tad būs tā vēl citur kaut kur?”

“Bet es arī apbrīnoju, jūsu nenormālo dzīvošanu iluzorā pasaulē, kur visi ir varoņi un lāčplēši.
Es absolūti nenoniecinu savus tautiešus bet runāju atklāti…ko Jums bail, jūs kaunā novēršaties no savām vainām…tie draugi ir mazvērtības kompleksi…un ļoti lieli…”
————
Tā ir daudz garāka un dziļāka diskusija. Pats galvenais, ko ar zināmu humora devu norādu – nedrīkst un nevar vispārināt par latviešiem.
Jā, šobrīd ir zināms satricinājuma un kolektīvās apziņas deformācijas brīdis. Tomēr mēs nedrīkst slīgt destruktīvā paškritika un nožēlā. Jāņem situāciju ar labu humoru un izaicinošu spītīgumu.
Ko tur ņemties ar vainas kompleksiem un lācplēšiem. To lai dara tie, kuriem patīk gulēt uz psihoanalītiķa kušetes un urbināt degunu. Patiesībā ir jāmauc, vecīt, jāmauc, jāurbj un nav ko īdēt.

Pirmajā lapā komentāri vēl pa tēmu, pēc tam troļļi padara lasāmo informāciju nebaudāmu.

Par rakstu – ļoti labs, rosīja manu interesi par minēto domu biedru grupu. Diemžēl iepriekšējās nedēļas nogales tikšanos jau esmu paspējis nokavēt. :)

>AD
Dažreiz, izlasot vienu komentu citu komentāru vidū, kādam no malas pirmajā brīdī var šķist, ka tam nav nekāda sakara ar tēmu.
Šajā gadījumā iepriekš tika ievietota saite uz interviju ar matemātikas profesoru Buiķi, kura ļoti labi papildina šī raksta tēmu.
Ululiņam dikti gribējās kategoriski apgalvot, ka Buiķis nav ņemams par pilnu.

Katram no mums ir atšķirīga dzīves pieredze, tāpēc ironizēt par atšķirīgu pieredzi tiešām ir bērnu līmenis.

257.
ululiņš>Parastais
2010. gada 23. marts, 14:26

Piekrītu AD. Par “smalkajām” enerģijām. Pie tādām laikam pieder arī rīkstniecība. ~25 g. atpakaļ 3 Latvijas dižie rīkstnieki izdeva grāmatu, ja pareizi atceros, “Rīkstniecība tuvplānā”. Tajā bija parādīts vienas istabas plāns sešos dažādos datumos, pie kam katrā reizē āderes izvietojās citādi. Tādas tās “smalkās” enerģijas. Kādā brīdī koridorā gadījās satikt viena no rīkstniekiem sievu, visai mutīgu dāmu. Prasu:”Dace, vai tev arī āderes pa guļamistabu staigā? Vai Jānis katru vakaru trenkā seksodromu pa guļamistabu, meklēdams, kur šovakar tās āderes nav?”Starp citu, mana sieva arī mēģināja staigāt ar saliektām stieplītēm. Parasti tās viņu aizveda uz radiatoru…
Bet Mesings bija ļoti augstas klases hipnotizētājs. Par pareģojumiem nav dzirdēts. Varbūt Lelle zin.

Parastais 12:47
Cik es saprotu, tad neviens nav ironizējis par Buiķa profesionalitāti. Kāds brīnums, ka tad, kad kāds, kā savu vaļasprieku afišē horoskopus, “smalkās” enerģijas vai Mesinga “atklāsmes”, tā vietā, lai sajūsmā ģībtu, cilvēki pasmaida.

259.
Valdis Krastiņš
2010. gada 28. marts, 13:22

Jāpiekrīt Sandim par troļļu ārdīšanos, kura aizēno raksta (un rakstu!) būtību. Varbūt tā iecerēts, pasūtīts, samaksāts? Kopa šķiet ļoti
interesants pasākums, ļoti vajadzīgs!

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Pretī darbīgām vecumdienām (230)
Pēteris Strautiņš

Nesen (19.martā) Finanšu ministrijā daži drusku vairāk informēti eksperti stāstīja citiem drusku mazāk informētiem ekspertiem par to, kā sabiedrības novecošanās nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Mortens Hansens
Meanwhile, 26,1% later… (40)
Mortens Hansens

Since GDP reached its zenith here, in Q4 2007, the cumulative decline has been 26.1%. It is a huge decline by any standards. GDP is back [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Vēlreiz par dubultpilsonību (26)
Baiba Lapiņa-Strunska

Latvijai stāv priekšā 10.Saeimas vēlēšanas. Latvijas partijas formējas, veidojas, dalās, rodas jaunas, tiek meklētas jaunas koalīcijas iespējas – viss mērķim, lai Latvijai būtu pozitīvas izaugsmes [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Marija Golubeva
Laiks mainīt akadēmiskās tradīcijas (184)
Marija Golubeva

Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) filozofijas nodaļas studentu atklātā vēstule, kuru uzdrošinājās parakstīt tikai daži, ne tikai piesaistīja ievērojamu mediju uzmanību, bet arī izraisīja represīvas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
“Gaismas pils” celtniecība – bezatbildīga avantūra? (42)
Vineta Kleinberga

2010.gada 1.februārī Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu par Kultūras ministrijas un valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, nodrošinot valsts kultūras objektu, to [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Ar santehniķi pret atombumbu (13)
Juris Kursietis

Mūsdienu pasaule ir tik datorizēta, ka, lai “iztīrītu” banku, noziedzniekiem vairs nevajag rakt tuneļus un uzlauzt seifus. To var izdarīt ar datoru. Protams, tas ir [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Arturs Vaiders
Latvijai – „best ever” (11)
Arturs Vaiders, ParSportu.lv speciāli Citadiena.lv

Ne jau visu, ko mantojis no spāņu marķīza Huana Antonio Samaranča, beļģis Žaks Roge liek lietā. Vakūveras spēļu noslēgumā nebija „best ever games”, bet tikai [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books