Uzmetēju pavasaris (157)
Autors: Aivars Ozoliņš
Publicēts: 2010. gada 23. marts 00:17
Atslēgvārdi: , , , , , , , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam kopā ar nepopulāro TP tēvu Andri Šķēli, vai nu kā tās “stabilitātes garantam” kopā ar populāro premjerministru Valdi Dombrovski.

Pašlaik gan šķiet, ka Šlesers visdrīzāk varētu izvēlēties palikt vidū starp abām iespējām, taču arī tas nāktu par labu valdības un līdz ar to valsts stabilitātei.

Ja LPP/LC izlemtu pievienoties valdības koalīcijai, varētu pat dabūt visus TP ministru nomestos portfeļus, piesola valdības partiju pārstāvji. Arī Šlesers sev kādu varētu paņemt.

Piemēram, iedomājieties — tieslietu ministrs Šlesers!

Taču Tieslietu ministrijā nav naudas. Ārlietu ministrijā arī nav. Veselības ministrijā naudas gan ir kaudzēm, tur ir ko atņemt pat slimiem bērniem, taču to papriekš grasās pārraudzīt — šausmas! — iekšlietu ministre. Savukārt pašvaldību ministra funkcijas kopā ar ES fondu miljonu izlietojuma pārraudzību plānots sadalīt starp citiem ministriem.

Nē, kamēr Šlesers nav kļuvis par premjerministru, kā sola izdarīt pēc vēlēšanām, tikmēr viņš acīmredzot ģenētiski ieprogrammēts būt tikai un vienīgi par satiksmes ministru. Un lai tad TB/LNNK, kuras kompromisa rokās šis portfelis iekrita līdz ar Ivara Godmaņa valdības krišanu, samierinās kaut vai ar to pašu Tieslietu ministriju.

Tikai diezin vai premjerministrs un valdības koalīcijas partijas būtu ar mieru pieņemt kā pašsaprotamu šādu Šlesera institucionālo iedzimtību. Turklāt arī viņš pats diezin vai cer, ka tas varētu notikt.

Taču Šlesers nebūtu Šlesers un nebūtu joprojām politikā, ja neprastu izmantot savā labā jebkuru iespēju. Un to arī pašlaik dara parastajā uzbrūkoša buldozera stilā. Pirmdienas vakarā pēc LPP/LC valdes sēdes viņš piedraudēja — “ja mēs nespēsim vienoties, šī valdība vairs nevarēs pastāvēt”. Tiesa, laikam atjēdzis, ka nu būs jāsaka, kāda tad varēs, ja šī nevarēs, “buldozers” piebremzēja un jau teju vai pazemīgi pauda, ka gribot tikai saprast, “kas tiek gaidīts no mums”, un pat — “kāda palīdzība no LPP/LC ir nepieciešama”.

Arī Šlesera prasība premjerministram pēc  kāda “pasākumu plāna”  līdz vēlēšanām atlikušajam pusgadam liek minēt, ka, nenodedzinot uzreiz tiltus un atstājot iespēju pievienoties koalīcijai, viņš laikam cer drošāk iekļūt nākamajā Saeimā, nekā tikai paļaujoties uz reklāmista Stendzenieka spēju, pārfrāzējot polittehnologa Liepnieka sacīto, uztaisīt “pīrādziņu” no diviem “Š” un partiju nomenklatūras “uzņēmēju” čupiņas.

Šlesera strupi bilstais, ka viņam esot pienākumi tikai pret Saskaņas centru, taču ne pret citām partijām, Šķēlem varētu skanēt kā vēl viena nagla partijas zārkā.

Gluži vai paliek žēl savulaik neatvairāmi efektīvā kurmju sitēja —  kā pagriežas, tā dabū punu, kā sper soli, tā iekāpj pļekā.

Jābrīnās — vai tiešām ciniskais “uzmetējs”, pieņemdams riskanto lēmumu pusgadu pirms vēlēšanām aizvest TP no valdības opozīcijā, paļāvās, ka ciniskais konjunktūrists Šlesers, kuru TP tikai pērn “uzmeta”, gāzdama Ivara Godmaņa valdību, viņu pašu neuzmetīs, līdzko radīsies  iespēja?

Izskatās, ka tēva dibinātāja “atgriešanās” ir tā demoralizējusi partiju un tik ļoti atņēmusi tās biedriem lemšanas gribu un spēju, ka pat iesniegumus par aiziešanu no valdības tie jaudā vairs tikai pārkopēt no priekšā nolikta parauga, un tieslietu ministrs (!) Mareks Segliņš pat nepapūlējās izlasīt, ka uzrakstījis lūgumu atbrīvot viņu no veselības ministra amata. (Tiesa, par to varbūt nav jābrīnās, jo arī pats Šķēle savus nācijas glābšanas ultimatīvos priekšlikumus Dombrovskim bija kā ar “izgriezt/ielīmēt” metodi sastiķējis lielākoties no valdības darbu saraksta.)

Izskatās, ka tikpat nolemti, kā TP paļāvās uz glābēju Šķēli, partijas “glābējs” pats paļāvās uz savas un Šlesera kopā samestās naudas spēju darīt brīnumu vēl arī šajās vēlēšanās.

Taču Šlesers, uzsvērdams kā galveno prasītā valdības “rīcības plāna”  punktu bezdarba problēmas risināšanu, acīmredzot apzinās, ka ar pašslavināšanos un jaunu fantastisku solījumu gūzmu vien ne par kādu naudu nevarēs padarīt nebijušu savu solījumu radīt Rīgā 50 tūkstošus jaunu darbavietu, kad līdz šim izkārtojis darbu tikai vienam bezdarbniekam — uzņēmīgajam kempingotājam pie Ministru kabineta, kurš ar pacēlāju uzbraucis līdz viņa domes kabineta logiem. Tikmēr bez darba palikušo skaits galvaspilsētā audzis tik biedējoši, ka par jaunu darbavietu radīšanu pirmām kārtām esot jārūpējas valdībai, tagad uzskata darbavietu solītājs.

Arī nekādi vērienīgi Rīgas domes projekti bez valdības un īpaši Finanšu ministrijas akcepta neiet cauri, tā ka viņa iespējamā “sadarbība” ar valdību nav gluži vienpusēja valdības interese. Šleseram, kā parasti, rūp, pirmām kārtām, nauda, un valdībā (vai vismaz “sadarbojoties” ar to) iespējas arī šajā viņam pašā galvenajā jautājumā būtu krietni plašākas. Kā pats atzīst — nekas neizdošoties, kamēr Rīgas vadība būs opozīcijā “centrālajai varai”.

Tāpēc gaidāmo sarunu rezultāti diemžēl būs atkarīgi gan no tā, kādus dzelzceļus uz lidostu vai dirižabļus uz kosmodromiem Dombrovskis būs gatavs Šleseram solīt atbalstīt, gan no “mācītāju” partijas Latvijas ceļa gala cilvēku spējas viņu pārliecināt, ka būt valdībā ar Dombrovski pirms vēlēšanām ir drošāk nekā opozīcijā ar Šķēli.

Taču arī no tādiem subjektīvi netveramiem, tomēr Latvijas politiskajā kultūrā spēcīgiem faktoriem kā iespēja atdarīt politiskajiem pāridarītājiem. Proti, vai Šlesers uzskata, ka tā bija TP, kas viņu “uzmeta”, pirms Godmaņa valdības gāšanas solīdama, ka viņš paliks Satiksmes ministrijā, tomēr nespēdama vai nevēlēdamās izpildīt solīto, vai tomēr JL, kas to pēc tam neizdarīja.

Diemžēl —  jo pastāvīgi piesauktās bažas un rūpes par valsts nākotni neskan pārliecinoši no partijas īpašnieka, kuram atbalsts sabiedrībā  kā sīkpartijai un reāli draudi zaudēt sava biznesa pamatu jeb politisko varu.

Taču Dombrovskim nav lielas izvēles, un ar opozīcijas partijām jārunā tā  kā tā.

Tieši LPP/LC premjerministrs panāca vienošanos ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu par aizdevuma programmu Latvijai. Šī partija arī atbalstīja sadarbības turpināšanu ar starptautiskajiem aizdevējiem balsojumā Saeimā janvārī, kad TP mēģināja to izgāzt.

Vai LPP/LC piekritīs vai, kā pašlaik šķiet ticamāk, tomēr nepiekritīs papildināt valdību līdz vairākumam, Dombrovska valdības un Latvijas ekonomikas trauslajai stabilitātei nāktu par labu arī tikai LPP/LC partijas apņemšanās atbalstīt šīs programmas īstenošanu arī turpmāk.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(77 balsotāji )
Komentāri

Neaizmierstiet, ka gadu ieprieks LVM ziedojumos Uvim Atisovičam Slakterim/Nothing Special-ovičam pietika ar Ls 30 000 …

39.Sniper’sEye
2010. gada 23. marts, 10:38
”(..)Tiešām, kurš tur par kuru ir labāks un ar ko?!” – VAJAG UZDZIEDĀT, tad sapratīsi ! Aivar, dziedāsi skaistās jaunības skaisto dziesmu?
”(..) Vai jums vēderā dienišķā desa,
Vai tur vienkārši vardes kurkst.
Te mēs visi vienādi esam,
Vai tad būs tā vēl citur kaut kur?”
-Lilioma dziesma
Mūzikas autors:Imants Kalniņš
Vārdu autors:Māris Čaklais

41.Sniper’sEye
2010. gada 23. marts, 10:39

- Sniper, pievienojies vēl vienam songam !
”(..)Liec pie lūpām kausu,
Iztukšo to sausu,
Tā, lai nepaliek ne lāsītes.
Kas to zin, vai rītu,
Varēsim mēs plītēt,
Varbūt būsim baltās čībiņās.”

>VISIEM, kas vēl dziedāt spēj – pagriežam skaļāk, un raujam līdzi Jurim, Naurim, Ievai&Pērkonam:
”Viena alga, kas tev priekšā – draugu pulks vai zvēru bars. / Galvenais, lai tevī pašā
uzplaukst sapumpurots zars.
Mazi sivēntiņi rukšķ /ilgi, ilgi priekā zaļā.
Tāpēc jau mans nams ir tukšs – durvis atstāju es vaļā.
Pillā traukā nav kur līst,
caurais trauks – tas nav pat pustrauks.
Ilgi, ilgi nenovīst,ātri, ātri lai viņš uzplaukst!”

Latvijas nelaime ir drausmīgi zemais iedzīvotāju politiskās izpratnes līmenis!

90 % (esmu pilnīgi pārliecināta) nekad nav lasījuši Satversmi, par kaut kādām likumu zināšanām pat nerunājot, bet uzskata sevi par milzīgiem speciālistiem tādu padomu došanā, kā atlaist, padzīt, atņemt, rīt uz brokastlaiku nolemt, ieviest, sarīkot, pārkārtot…

Atkal un atkal nāku pie secinājuma, ka vislielākā vaina jāuzņemas mūsu sapurgātajai izglītības sistēmai, kas cilvēkus nemāca domāt, nemāca iegūto informāciju salikt logiskā secībā, nemāca mācīties…:(

Viss ir atkarīgs no tā, kādi ir mērķi. Ja mērķis ir Latvijas stabilitāte, tad gluži loģiski ir tas, ka LPP/LC pievienojas valdībai, pat , ja Dombrovkim vai JL nepatīk buldozeriskais vadības stils. Noraidīt to tikai tāpēc būtu muļķība. Tāpat, ir gluži dabiski ka Šlesers tausta iespējas un mēģina tās izmantot. Un atkal- ja tas ir Latvijas likteņa kontekstā- kāpēc ne, bet, ja tās ir tikai ambīcijas – tipa dodiet man satiksmes ministriju, vai neko, tad gan viss būs skaidrs. Pie kam ne tikai man , bet arī Latvijas ceļam, kuri tomēr ir partijas daļa, un kuru viedoklis tomēr ko nozīmē, arī Šleseram. No Andra Bērziņa pēdējā laikā, starp citu, neesmu neko man nepieņemamu dzirdējis. Drīzāk otrādi – man vienmēr rodas jautājums, a kāpēc viņš joprojām ir TUR? Ar LC spārnu tomēr mācītājiem IR jārēķinās.
Ja no diviem ļaunumiem TP un LPP jāizvēlas viens, tad jāizvēlas mazākais. Un, ja pabīdam atskaites punktu – vai tas nav pat labāk, labi kopumā?

Sūdus jauc ar sūdiem – kā paliek tā paliek sūdi.

Ozoliņam taisnība. Šleseram uzpūtības nekad nav trūcis. Atceros, ka iepriekšējā RD sasaukumā Šleseristi knapi savāca minimālos procentus, taču tas Šleseram netraucēja “mētājot pirkstus” uzstāties kā galvenajam, kurš tad nu izvēlēsies vai JL (kurš toreiz uzvarēja) mēra kandidāts derot vai nederot. Taču šobrīd pirksti tiek mētāti inerces un nekā vairāk dēļ. Jo pat “farcovščiks” saprot, ka realitāte ir tāda, ka tagad kaut ko pārāk diktējot nav izslēgts rudenī apgulties blakus Andrim politiskajā koka makintošā.

>47.Zigurds Mežavilks
2010. gada 23. marts, 10:59

- Un kolchoza šķūni pārbūvē cik vēlies – kolchoza šķūnis bija, ir un paliks tikai šķūnis ( lai cik par pilīm/villām sapņotu ) ???

50.

Tā nav tikai Latvijas problēma. Es pat teiktu, ka attīstīajās valstīs tā izpratne caurmērā ir vēl zemāka. Bet viņi ir labākās pozīcijās tāpec, ka viņi ir paēduši un tāpēc maz interesējas par politiku. Viniem tas nav nepieciešams, jo jo paēdušāka sabiedrība, jo mazāk iespēju visādiem debesmannas solītājiem un līdz ar to mazāki riski, ka pie varas nāks visādi populisti-zīgeristi, blefotāji-šleseri un kampēji-šķēles.

Ekselenta reference: “paļaujoties uz reklāmista Stendzenieka spēju, pārfrāzējot polittehnologa Liepnieka sacīto, uztaisīt “pīrādziņu” no diviem “Š” (origjinaalaa no “s”) un partiju nomenklatūras “uzņēmēju” čupiņas.”

Kas Jums liedz!:)Gluži otrādi..nu rakstiet tak..izlejiet savu sāpi:) papīrs un internets pacieš visu:) bet nu ja jauc loģiku un loģistiku tak derētu reizumis palasīt ko vairāk par avīzēm…

> Dihlofoss
Es pat teiktu, ka attīstīajās valstīs tā izpratne caurmērā ir vēl zemāka.
————
Varbūt, bet viņus pasargā gadsimtiem iekoptās demokrātijas tradīcijas, kas novedušas pie zināma pārticības līmeņa.

Tas ir apmēram, kā, ja gimene ir nabaga, tad sieva pati gatavo ēst, mazgā veļu utt., bet vīrs labo durvju slēdzenes, taisa dzīvokļa kosmētisko remontu utt.
Kad līdzekļu ir vairāk, gimene var atļauties to pati nedarīt un pat nezināt, kā to dara.
Sāda pieeja gan slēpj sevī gana daudz risku, bet ne par to stāsts.

Mēs esam nabadzīga valsts un mums nav demokrātijas tradīciju, kas mūs pasargātu, tāpēc mums ir vienkārši nepieciešami politiskajos procesos orientēties (daudz darīt!) pašiem, tas ir, pēc iespējas lielākam iedzīvotāju slānim.
Mūsu ātrākas izkārpīšanās ceļš no krīzes, ir caur, pēc iespējas lielāka sabiedrības slāņa, izpratni par politiskajiem procesiem.
Tikai šī izpratne dos adekvātu iespēju izdarīt valstiski pareizo izvēli vēlēšanās.
Tā faktiski bija Strautmanes runas esence.

Pretējā gadījumā šī valstiskā nestabilitāte turpināsies un turpināsies, bet mēs mūžīgi būsim nabaga noplukušie, padumjie un nožēlojamie radinieki ES…

54.

Piekrītu ik vienam vārdam. Tai pat laikā nevar noliegt, ka lietas arī pie mums virzās uz labo pusi attiecībā uz vēlētāju izpratni. Ir pilnīgi skaidrs, ka tādam Zīgeristam pat Stendzenieks vairs nebūtu spējīgs palīdzēt – tik lēts populisms vairs neietu cauri. Ja atceramies tad Zīgerista partijai bija kādas 15 vietas. Pazīmes liecina, ka arī tādu darboņu kā Š.Š.L. laikmets iet uz beigām. Vienvārdsakot – lēnām augam. Rietumu demokrātijām tas parasīja pāris gadsimtus, cermas mēs tiksim ātrāk uz priekšu. :)

Ir jau Ozoliņam uzrakstīts labi, un viss ir pareizi. Bet tiem, kas regulāri seko notikumiem publiskajā telpā un pazīst Aivara stilu, nekā jauna te nav.

Cilvēks ir tāda būtne, kam prasās vēl un vēl. Ja kāds šo Ozoliņa failu būtu pārvērtis karikatūrā vai komiksā, tad nu būtu pavisam super.

Un varbūt Aivaram derētu ieprovēt savus spēkus mazliet citā žanrā – feļetonā, ko?

Skaidrs, ka Ozoliņam algu maksā (strap citu, kas maksā algu, jo medija īpašnieki nav zināmi…) par rakstu zīmēm, tad nu šis ir mocījies, kamēr izspieda nepieciešamo apjomu…

>beta
Latvijas nelaime ir drausmīgi zemais iedzīvotāju politiskās izpratnes līmenis!
________________________________
Kategoriski nepiekrītu! Mūsu traģēdija ir ētiskajā degradācijā. Vēlētājs sevi identificē ar Lembergu, Šķēli, Šleseru, jo viņi rīkotos gluži tāpat. Domu par godīgu politiku viņi uzskata par pilnīgi absurdu, bet tās paudējus par marsiešiem. Komiskākais, ka viņus neuztrauc valsts apzagšana nebaidos teikt par miljardiem, bet noved līdz histērijai pat aizdomas par “marsiešu” pārkāpumiem.

Ezi, padsmito reizi paskaidroju – Ozoliņam algu neviens nemaksā, tāpat kā nevienam citam CD līdzstrādniekam. Tas tā arī turpināsies, kamēr darbu nesāks jaunais medijs, kura īpašnieki būs publiski zināmi. Tā kā Ozoliņš nespiež rakstu zīmes, lai izspiestu naudu, bet gan tāpēc, ka tā domā.

56.ezis
Tu neesi no tiem apķērīgākajiem ežiem :-)

Citāts no LA.

“Pārkopējot tekstu vienam no otra, kurioza situācija gadījusies tieslietu ministram Marekam Segliņam, kurš norādījis, ka atkāpjas no veselības ministres amata. Premjers nosūtīja Segliņam aicinājumu uzrakstīt korektu demisijas rakstu. “Ja jūs vēlējāties iesniegt paziņojumu par veselības ministra atkāpšanos, tad vēlos informēt, ka Baiba Rozentāle jau ir iesniegusi paziņojumu par savu atkāpšanos no veselības ministres amata. Būšu priecīgs, ja savu gribu vēstulē formulēsiet precīzi,” Segliņu mudina premjers.”
————
Dombrovskim piemīt veselīga ironija un humors! Tas priecē! :)

61.
Reālists>zvirbulēn
2010. gada 23. marts, 12:12

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien ģenerālprokurora amatam izvirzīja pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.
Un Guntis Akmeņkalns palika gribošs, un Tava bezmaksas aģitācija un Maizīša apmelošana un ķengāšana ir bijusi pa tukšo. Ko nu tagad saimnieks teiks? Es Tavā vietā negribētu būt – zvaigznes saka, ka Tev spīd izmešana no amata un bada maize.

> lno
Kategoriski nepiekrītu! Mūsu traģēdija ir ētiskajā degradācijā.
———-
Nu nezinu, cik ļoti tad, piemēram, ir morāli un ētiski degradējušies tie tantuki, kas savā mūžā svešu adatiņu nav paņēmuši, bet, kas svēti tic cienīgtēvam, kurš, savukārt, publiski aizlūdz par veselību Sleseram…
Etiskās kategorijas, protams, ir jābūtība, to pat nevajadzētu apspriest.
Un tomēr, cilvēks var būt godīgs līdz mata galam, bet naivs un labticīgs. Tādam var iestāstīt da jebko.
Mana māte tāda bija un balsoja par Sleseru, jo viņš taču kristīgs cilvēks, bet par valsts pārvaldi viņai nebija nekādas izpratnes un intereses. Ar grūtībām un pamazām izdevās izstāstīt kas un kā. Bet tādu kā viņa, Latvijā vismaz 300 tūkstoši…

63.

Tādu, kas identificē sevi ar šiem kungiem sabidrībā nav procentuāli tik daudz. Tas, ka notiek sabidrības morāla degradācija ir pamatīgs pārspīlējums. Vairums tomēr labi apzinās, ka melot un zagt ir slikti. Respektīvi, godprātīgu cilvēku ir vairums. Arī Saeimā, lai ko teiktu, godprātīgie ir pārsvarā. Problēma tikai līdz šim bija tā, ka viņi bija klusējošais vairākums, kamēr toni noteica amorālais mazākums. Tā bija/ir straujo pārmaiņu laikmeta nodeva, kas bija acīmredzot, neizbēgama. Ticu, ka tas jau mainās.

Nu ja jau sākām, tad turpinam…

Valda Lūgums Aināram

Aizved mani, es lūdzos un prasu,
bet tu brīnies un pieri rauc.
Es tev liekos kā meitene maza,
kurai aplam daudz vaļas lauts.

65.

Tur ir abas lietas kopā – gan ētika , gan politiskā izpratne. Vienā gadījumā tantukiem trūkst izpratnes, citā gadījumā balso tā , jo grib panākt efektu , ka ir lietas , ko var vienkārši nopirkt .
Man piemēram joprojām nav skaidrs kā Repše mierīgi velk savu mio kredītu . Kas tur ir apakšā – ētika vai aprēķins?

62.beta
Vecāki cilvēki parasti prasa padomu saviem bērniem, it sevišķi tie, kuri par politiku neinteresējas. Tad jau Tava mamma nav bijusi augstās domās par meitas izpratni? Šutka :-)

63.Dihlofoss>lno
Respektīvi, godprātīgu cilvēku ir vairums. Arī Saeimā
_____________
Īpaši jau saeimā :-)

67.
Reālists>zvirbulēn
2010. gada 23. marts, 12:27

Iedomājies šādu scenāriju: atrodas kāds, kurš ierosina atkārtotu izmeklēšanu par, teiksim, Vitāla Lejiņa vai Josifa Bērmana vai vēl 3 citu cilvēku nāves apstākļiem, atrodas izmeklētājs, kuram pietiek dūšas un gribēšanas veikt kārtīgu izmeklēšanu un kuru nav iespējams ne uzpirkt, ne iebiedēt, ne fiziski novākt, un šis izmeklētājs iesniedz ģenerālprokuroram materiālus, kas ir pietiekami lietas ierosināšanai, jo viņam ir izdevies atklāt nozieguma izpildītājus un tie ir atklājuši pasūtītāju. Ko Tu saki par šādu variantu?

Ievēlēt lielāko kretīnu ir politiska neizpratne vai kropla morāle?

Tas jautājums par politisko prostitūciju ir ļoti labs. Tātad: vai Dombrovskis valdības stabilitātes nolūkos, aicinot talkā it kā sliktos, dara nepareizi?

Es atbildu: ņemot vērā politikas zinātnes pamatnostādnes, un konkrēti makjavellismu, Dombrovskis dara pareizi!

Patiesībā jau ikviens no mums nav tikai slikts vai tikai labs. Katrā no mums ir arī kāda laba īpašība. Man šķiet, ka pat bitenieku Plinerā un Buzajevā varētu būt kas gaišs.

Vajag dot cilvēkiem iespēju!

70.
Andrew - Reālists
2010. gada 23. marts, 12:34

oi beidz..Zvirbulim no šitā tūlīt lēkme būs:)

71.

Izrādās, ka Dombrovskis ir mīkstais un vēl izrādās, ka augšgala mafija ir saaugusi kopā kā zirnekļa tīkls.
Nudien nav vairs par ko balsot!

Uzrakstīšu to, kas daudziem nepatiks: kā ar elementāru ētiku Vienotības spicei, piem. Ēlertes kundzei, kura 2x aicināja balsot par TP? pirmo reizi pēc tam, kad Šķēle bija novērtējis 3 miljonu zagšanu no Latvenergo par normālu biznesu, otro – pēc lielākā kretīna virzīšanas Jūrmalas pašvaldībā? Vai ir sekojusi grēku nožēlošana? Kādas domas publikai? :-)

71.Lelle-Andrew
Ar histēriju pat blusu nenoķērsi :-)

Domāju, ka Ino teiktajā ir liela daļa taisnības.
Postpadomju telpā, kur cilvēki bija raduši runāt vienu, bet darīt citu, kur sakari un blatošana bija nerakstīti likumi un prestīži bija “dabūt” un “sarunāt”, tie veiklie un bezkomplekšainie izsitās uz augšu. Liela daļa godīgu un pašaizliedzīgu cilvēku, ievēlēti Saeimā vai nozīmēti augstos krēslos tik ātri pierada pie labas dzīves un arī vienu-otru pateicību ir tik viegli uzskatīt par pelnītu un, cilvēkus, kas parāda, kā tikt pie izdevīgiem darījumiem un iedzīvoties uz valsts rēķina – protams saucot to pavisam citos vārdos, nav mazums. Un – “re ku veikli viņi “strādā”! Gudri gan”
Mēs visi pazīstam cilvēkus, kas gimenes autoparku agrāk bija noformējuši uz firmas rēķina, brauca ar firmas apmaksātu degvielu un vēl dažādos man nezināmos veidos mēģināja izvairīties no nodokļu un citām maksāšanām. Tāpēc arī lielai daļai sabiedrības liekas pieņemama gan shēmošana, gan valsts nozagšana. Viņu uztverē tas liecina par shēmotāju un nozadzēju lielu intelektuālu potenciālu.

75.
Reālists>Lellei
2010. gada 23. marts, 12:50

Tā kā Tu mēdz izmantot ļoti jau nu sulīgus epitetus, Tev nevarētu būt iebildumi, ja es Tevi nosauktu par prastu, aprobežotu un truli gaudojošu lauku bābu,kas neredz tālāk par savu degungalu, bet iedomājas sevi par politikas eksperti, vai ne?

76.

Tu tagad ar zvirbuli kopā dzīvo?

> 74. Aizmirsu piebilst – diemžēl.

74.cita Berta
Mēs visi pazīstam cilvēkus, kas gimenes autoparku agrāk bija noformējuši uz firmas rēķina, brauca ar firmas apmaksātu degvielu
_______________
Es teiktu, ka tā dara arī šodien 90% uzņēmēju, bet, lūk, valda uzskats, ka to nav iespējams aplikt ar nodokli.

76.Andrew – Lelle
Tikai uz laiku, kamēr zvirbulis iemācīsies raudzīt vistas :-)

>72.lno

Hruščovs jau laikam 1956ā pats sevi ar gluži nenosodīja.

Vēl šajā sadaļā
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēle nespēj (301)
Aivars Ozoliņš

“Ja Tautas partija spēs, tad arī Latvija varēs!” Andris Šķēle pasludināja savas atgriešanās kongresā novembrī, likdams partijas biedriem vienoties izmisīgā cerībā, ka varbūt viss vēl [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Šķēles piedāvājums (128)
Aivars Ozoliņš

Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Vienotība par un pret (248)
Aivars Ozoliņš

Apvienības Vienotība nodibināšana krietni vienkāršo “lielo” politisko ainavu un atņem aktualitāti kopš 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas pilsoņiem laikam gan populārākajam viltus apgalvojumam, ka “nav par ko [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Štokenbriks kā Šlesakovs (283)
Aivars Ozoliņš

Partija Sabiedrība citai politikai sestdien kopsapulcē nobalsoja par dalību vēlēšanu apvienībā Vienotība, kuras programmā būšot uzsvērts, ka viens no nākamās Saeimas galvenajiem mērķiem būs atjaunot [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Viens caurums sietā (130)
Aivars Ozoliņš

Stāsts par “caurumu” Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var šķist gluži vai neticams — valsts par miljoniem pasūta elektronisku datu sistēmu, piegādātājs to izstrādā un ievieš, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Citi līderi, cits stils (324)
Aivars Ozoliņš

Jaunā laika kopsapulce sestdien varēja kļūt par “uzvarētāju kongresu” un pieteikumu valdības vadīšanai arī pēc Saeimas vēlēšanām rudenī jau kā topošās triju partiju apvienības līderim. [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Gvantanamo un Latvijas drošība (162)
Aivars Ozoliņš

Valdības lēmums izmitināt Latvijā vienu no ASV ieslodzījuma vietā Gvantanamo (Kubā) turētajām personām neizbēgami rada jautājumus. Taču pats pirmais un saprotami svarīgākais no tiem — [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Jakāna partija (239)
Aivars Ozoliņš

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns laikam būs bijis otrs svarīgākais politiskais jautājums valdības pēdējo trīs mēnešu nebūt ne pieticīgajā darba kārtībā — uzreiz aiz [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Plānais Šķēle (669)
Aivars Ozoliņš

Tautas partijas tēvs Andris Šķēle var atgriezties Mākoņos. Viņa politiskās ietekmes atjaunošanas pasākums jeb tā dēvētā atgriešanās politikā, lai it kā vestu valsti ārā no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books