Vēlreiz par dubultpilsonību (26)
Autors: Baiba Lapiņa-Strunska
Publicēts: 2010. gada 26. marts 10:35
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Latvijai stāv priekšā 10.Saeimas vēlēšanas. Latvijas partijas formējas, veidojas, dalās, rodas jaunas, tiek meklētas jaunas koalīcijas iespējas – viss mērķim, lai Latvijai būtu pozitīvas izaugsmes un attīstības iespējas.

Partijas ir tik nodarbinātas ar sevi, ka aizmirsušas faktisko suverēnu – vēlētāju.

Latvijas elektorāts ir gan Latvijā, gan ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, taču daļa no viņiem tiek apzināti aizmirsti un viņiem atņemta iespēja aktīvi piedalīties savas valsts veidošanā.

Runa ir par Latvijas pilsoņiem, kuri bija spiesti doties bēgļu gaitās, okupācijas varai prettiesiski likvidējot Latvijas valsts suverēno varu, periodā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, kad Latvijas valsts rīcībspēja tika pārtraukta.

Šajā laikā Latvijas pilsoņu kopums tika sadalīts trijās daļās. Lielākā  daļa bija Latvijā, daļa tika deportēta uz Sibīriju, un aptuveni 250 000 personu, bēgdamas no režīmu terora,  no 1944.gada un arī pēc tam atstāja Latviju.

Kas ir tauta?

Valststiesību teorijas doktrīna par tautu – kā valsts suverēnās varas avotu – definē tautas kopumu, nevis tautas daļu.

Latvijā  pēc okupācijas palikušajai vienai tautas daļai nav tiesību lemt par ārpus Latvijas force majeure apstākļos nonākušo tautas daļu, to pēcnācēju likteni un turpmāko piederību.

Aktuālā  situācija

Satversmes tiesā  ir ierosināta lieta, kurā tiek vērtēts, vai Pilsonības likuma pārejas noteikumu vārdi “ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1.jūlijam” atbilst Satversmei, kā arī Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas preambulai.

Pieteikuma iesniedzējs – Augstākās tiesas Senāts – izsaka viedokli, ka apstrīdētās normas neatbilst Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīnai, kas izriet no Satversmes.  Atjaunojot neatkarīgās Latvijas tiesību sistēmu, likumdevējam, ievērojot tiesiskas valsts principus, bija pienākums izlīdzināt padomju okupācijas necilvēcīgā režīma nodarītos zaudējumus un atjaunot taisnīgumu.

Likumdevējs ir atstājis bez ievērības vēsturisko situāciju. Pilsonības likuma pārejas noteikumos norādītajam personu lokam – Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīmu terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārzemēs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņu pienākumus.

Taču reģistrācijas laiks bija nereālistiski ierobežots – reģistrācijai bija jānotiek līdz 1995.gada 1.jūlijam.

Ja  personas reģistrējas pēc  šī datuma, tām jāatsakās no laika gaitā iegūtās citas valsts pilsonības.

Gribu atgādināt, ka Krievijas armijai saskaņā ar līgumu bija jāaiziet no Latvijas līdz 1994.gada 31.augustam. Palika 10 mēnešu, lai reģistrētos demokrātiskā Latvijā. Krievijas armija pameta Skrundu tikai 1999.gada 23.oktobrī.

Krievijas armija drīkst pārvilkt piecus gadus, bet Latvijas pilsoņi Rietumos – ne.

Ar šādu vēsturiski un juridiski ignorantu, lai neteiktu – analfabētisku pieeju, likumdevējs ir aizskāris savu pilsoņu tiesisko paļāvību, jo dubultpilsonība izveidojās Latvijas okupācijas seku ietekmē.

Un pats svarīgākais – šie cilvēki kā Latvijas pilsoņi Latvijas okupācijas laikā  Rietumos veidoja vienu no būtiskākajiem Latvijas valsts elementiem – valsts tautu. Visu okupācijas laiku politiskā trimda Rietumos formējās un skaļi un nemitīgi atgādināja pasaulei Latvijas valsts turpinājumu tad, kad Padomju Savienība bija pasludinājusi jauno cilvēku jaunā valstī.

Es vēlos uzsvērt, ka:

1. Neraugoties uz okupāciju, Latvijas valsts turpināja nepārtraukti pastāvēt.
2. Pastāv Latvijas valstiskā kontinuitāte – nepārtrauktība.
3. Latvijas valsts pienākums ir ievērot nepārtrauktības doktrīnu un no tās neatkāpties.
4. Okupācijas laikā Latvijas pilsonība turpināja pastāvēt.
5. Tā izplatījās arī uz nākamajām paaudzēm saskaņā ar jus sanguinis principu.
6. Okupācijas laikā Latvijas valsts sūtniecības ārzemēs rīkojās Latvijas valsts vārdā. To izdotie lēmumi un veiktās darbības ir spēkā.

Par skaitļiem

Dubultpavalstniecība ir atzīta 30 793 Latvijas Republikas pilsoņiem. Piemēram, lielākajai trimdas kopai, ASV, – 12 473, Vācijā – 1615, Brazīlijā – 238. Īrija nav minēta. Tas nozīmē, ka Īrijā nav Latvijas dubultpilsoņu – neviena vienīga. Šie šodienas 30 793 PMLP datos minētie cilvēki neatbilst faktiskajam pilsoņu skaitam ārpus Latvijas.

Visai Rietumu latviešu  trimdai en bloc, tas nozīmē – visiem –, ir atņemtas Latvijas Republikas pavalstniecības, pilsoņu tiesības, vēlēšanu tiesības.  Visi Otrā pasaules kara politiskie bēgļi ir izslēgti no šodienas Latvijas pilsoņu kopas.

Ja lietojam padomju skaitļus par Rietumu latviešu skaitlisko lielumu, tad tie ir, mazākais, 500 000 cilvēku. Tas ir konservatīvs skaitlis.

Pavalstniecība šodien

Aizmirsti un izslēgti arī tie 500 bērnu (neoficiāls Ārlietu ministrijas skaitlis), kas ik gadu piedzimst Latvijas strādājošajiem Īrijā vien.

Ar šādu tiesisku praksi Latvija ir ieņēmusi zaudētājas pozīcijas.

2004.gadā Latviju uzņēma Eiropas Savienībā  un NATO, Latvijai iegūstot līdz šim nebijušu valstiskās neatkarības un drošības stāvokli. Katrs no minētajiem vēstures periodiem ir prasījis valstisku pieeju Pilsonības likumam, atspoguļojot jauna vēsturiski tiesiska posma iestāšanos, kā arī, kalpojot valstiskās neatkarības un uzplaukuma mērķim.

Tāpēc:

1. Dubultpavalstniecība ir pieļaujama Latvijas pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam atstājuši Latviju kā bēgļi un šajā laikā naturalizējušies ārzemēs.

2. Dubultpavalstniecība ir automātiski pieļaujama visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kas Latvijas okupācijas laikā ir dzīvojuši ar LR ārzemju pasēm, kas izsniegtas LR sūtniecībās un konsulātos.

3. Dubultpavalstniecība ir automātiski pieļaujama visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kas Eiropas Savienības ietvaros ir Eiropas Savienības valstu pilsoņi un NATO valstu ietvaros ir NATO valstu pilsoņi.

Atjaunojot Latvijas valsti, tika atjaunoti Latvijas simboli, likumi, atdoti tās  īpašumi ārpus Latvijas, taču likumdevējs nav pievērsis uzmanību sava suverēna – Latvijas tautas – tiesību pilnai atjaunošanai.

Neatstāsim šos pilsoņus ārpus valsts tautas kopības!

Es esmu pārliecināta, ka simtiem tūkstošu šo cilvēku gaida brīdi, lai atjaunotu savas pavalstniecības un aktīvi balsotu par šīs valsts demokrātiskām partijām.

Es esmu pilsone, kurai ir atņemtas pilsoņa tiesības un pienākumi.

Es Saeimas vēlēšanās nevaru balsot, turpretim ES likumdošana man dod iespēju Latvijā kandidēt!

Baiba Lapiņa-Strunska dzimusi un augusi Vācijā. Beigusi Minsteres Latviešu ģimnāziju, studējusi Minsteres un Frankfurtes universitātē ģermānistiku un socioloģiju. Jaunībā bija aktīva Eiropas Latviešu jaunatnes apvienībā. Daudzus gadus bija Latviešu tautas kopības Vācijā Hesijas zemes apgabala pārstāve. Dzelzs aizkara laikā palīdzēja apkopot ziņas par Baltijas politiskajiem ieslodzītajiem padomju cietumos, palīdzēja Baltijas politiskajiem bēgļiem, kad viņi nokļuva Rietumos, noorientēties jaunā dzīvē. Pašlaik ir rūpnieciskās apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un konsultācijas kantora Chief Operating Officer un darbojās Vācijā, Baltijā, Skandināvijā. Ar meitu un vīru cīnās par to, lai Latvijas iestādes pagarinātu viņu pirms 30 gadiem iegūtās LR ārzemju pases. Tiek gaidīts Satversmes tiesas spriedums.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(29 balsotāji )
Komentāri

Paldies Baiba par publikāciju!!! Latvijas pilsoņu vairākums ir piekrituši dēleģēt daļu savas suverenitātes ES un NATO. Sekojot pārējo ES valstu praksei, un rēķiņoties ar LV katastrofālo demogrāfisko situāciju, tas būtu vairāk kā saprotams, ka LV un ES|NATO valstu pilsoņiem būtu jāsaglabā dubultpilsonība! Sabiedrotajiem uzticību ar pilsonībs jautājumos!

Ar nepacietību gaidīšu Satversmes Tiesas spriedumu!

Smuki jau uzrakstīts, bet nav tik loģiski kā izskatās. Argumenti neturētu iebildumus.

Galu galā arī Baibai Lapiņ-Strunskai ir pieejams naturalizācijas process un laimīga aktīva pilsoņa dzīve Latvijā.

Protams, ka šiem visiem būtu jādod dubultpilsonība.
Bet, izskatās, galvenie iemesli, kāpēc tas netiek darīts, ir divi:
1) Latvijas politiķu daļas superprovinciāla domāšana, “sava pīļu dīķa” sindroms
2)Latviešu politiķu bailes no šiem cilvēkiem, kas bieži vien ir daudz izglītotāki un aktīvāki, arī politiski, par pašmāju politiķiem.
Ar tiem manipulēt būtu daudz grūtāk, un arī lielāku politisko konkurenci te nevienam sevišķi nevajag.

Ja iet runa par Mikimauso lobiju, resp., LV & ASV/ENG/AUS utt. droši vien, ka lai iet. Ja iet runa par LV & RUS (tur ari latviešu netrūkst), tad ir specifiskāk, ņemot vērā tendenci Jauno gadu svinēt 23.00. Cik daudz latvieškrievu/krievlatviešu pieteiksies šādai pilsonības formai?

Cik labi, ka ir pieminēta šī problēma! Daudzi to nemaz nebija zinājuši vai arī sen aizmirsuši! Pilnīgi noteikti, ka šiem cilvēkiem jāatļauj dubultpilsonība. Taču daudzi mūsu šleser un šķēlesveidīgie politiķi to ir varbūt pat nevis aizmirsuši, bet negrib šādu domu īstenot, jo ārzemju latvieši, pilnīgi noteikti, par tādiem šleseriem un šķēlēm nebalsos!

Ja atbalstastat dubultpilsonibu, Latvija vai arpus tas robezam, ludzu pievienojies! Jebkurs ieteikums var noderet + atbalsts protams!

Facebook atbalsta grupa ”PAR DUBULTPILSONIBU” (ievadot mekletaja)!

http://www.facebook.com/pages/PAR-DUBULTPILSONIBU/109513275731407?ref=ts

Paldies CD par sa jautajuma aktualizesanu!

Ļoti labs un pārliecinošs raksts. Īsteni nacionāla, latviešu tautas interesēm atbilstoša politika prasa nostājas maiņu šajā jautājumā. Esmu par dubultpilsonības pieļaujamība ar ES un NATO valstīm.

Ļoti labs raksts un sakarīgs piedāvājums problēmas atrisinājumam. TB/LNNK diemžēl visu laiku nevarēja atrast kā izslēgt ārā no potenciālajiem dubultpilsoņiem Latvijas 5.kolonu. Te tas ir atrisināts – atļaujot dubultpilsonību ES un NATO valstu pilsoņiem.
Kādēļ mēs esam tur kur mēs esam tagad – tāpēc, ka joprojām nav notikusi Latvijas deokupācija, kā rezultātā pie varas esošie grupējumi (lc/lpp/tp utml) visu laiku ir vairāk rūpējušies par Latvijas tālāku pārkrievošanu ( ieviešot, piemēram, t.s. ‘integrācijas’ programmas), nevis par latviešu tautas un valodas saglabāšanu un stiprināšanu. Tādēļ arī tādi kā Aldermane (valdības uzdevumā) visu laiku ir veicinājusi Latvijas pilsonības piešķiršanu ne vienmēr lojāliem krieviski runājošiem un vienlaicīgi ir aktīvi veikusi pilsonības atņemšanu ārzemēs strādājošajiem latviešiem. Tas taču nāks par labu arī vēlēšanās, jo gan lc/lpp (ar savu potenciālo partneri tp) gan Ēlerte ir paziņojuši, ka grib piesaistīt krieviski runājošo balsis (līdz ar to viņi mēģina samazināt latviski runājošo ietekmi vēlēšanās, jo ārzemju latvieši jau nebalso par pro-krieviskām partijām).

Paldies par šo rakstu. Jau sen vajadzēja sākt runāt par to. Tie latvieši, kas ārzemēs visus tos 50 gadus runāja un atgādināja par Latvijas Republiku, ir pelnījuši piedalītos Latvijas Republikas veidošanā. Pilnībā pievienojos šajā rakstā izteiktajām domām, un iesaku to publicēt arī citās avīzēs, interneta portālos un citur. Diez vai ar facebook pietiks. Taču skatīšos arī facebook, lai atbalstītu šo domu.

10.
Juris, yvater@yahoo.com
2010. gada 26. marts, 21:33

Valsts ir vienmēr pastāvējusi kā nopietnākais līdzeklis Latvijas tautas identitātes aizsardzībai un attīstīšanai, tautas interešu nodrošināšanai. Lepnums par valsti –patriotisms- rodās tad, ja valsts sekmīgi pilda šo savu virsuzdevumu..
Tomēr viens no svarīgākajiem multinacionālas valsts būvēšanas instrumentiem – panākt, lai iedzīvotāji savu piesaisti valstij izprastu ar pilsonību nevis izcelošanos iespējām vai nacionālo piederību. Pilsoniskās sabiedrības veidošanās process ir viens no katras valsts stūrakmeņiem.
***Jo aktīvāka pilsoniskā sabiedrība,jo aktīvaks ir katrs Latvijas valsts pilsonis savā individuālajā izpausmē, jo perspektīvāka ir visas valsts attīstība.
***Latvijas valsts pilsoņu pozitīvās aktivitātes, kā zināms ,notiek daudzās zemēs ārpus ģeografiskām Latvijas robežām.
***Mēs,Latvijas dubultpilsoņi, esam labās gribas pionieri,kas jaunajā globalizētajā vidē veido unikālas attiecības starp kultūrām un ekonomiku un ir pilntiesīgi Latvijas pozitīva tēla brīvprātīgie diplomāti.
***Naturalizācijas pārvaldes rīcība ir balstīta uz pilnīgas valstiskās konceptuālās uztveres iztrūkuma,tā ir bīstami tuvredzīga un provinciāla,bez spējam apraudzīt Latvijas valsti kā radošu un aktīvu Eiropas potencialu.Tas rīcība liecina par pilnīgu nespēju kritiski apgūt tāli apskatāmos apvāršņus un pozitivi nosliecoties, reagēt jaunos socio- humanitāras vides apstākļos, aptverot dubultpilsonības iespējas neviss kā smagu nastu bet kā Latvijai neizmantotu bagātību.
***Naturalizacijas parvalde,izsūtot pasaulei savus aicinājumus brīvprātigi atteikties no Latvijas pilsonības un draudus ierosināt tiesas lietu,apzināti aplaupa un atšķetina Latvijai derīgo intelektuālo kapitālu, iedragā Latvijas pilsoņu labo gribu un noraidoši izturās pret dubultpilsoņu intelektuālo spēju vingrinājumiem savas valsts vajadzībām ,viņa neieslēdz LV Pilsonības apliecību recipientus valsts interešu lokā, gatavojot katru individu -pilsoni, dubultpilsoni un nepilsoni- Latvijas valsts nākotnes prasībām.Apliecinājums šim apgalvojumam ir vinu bezkaunīgais , bez nožēlas un apmulsuma, dubultpilsoņiem piedāvātais veiklais un amorālais komerciālais “darījumus”, lēti un ātri atprēkoties no Latvijas pilsonības par niecīgu naudas summu.
***Es vertēju naturalizacija parvaldes piedāvājumus kā Latvijai nedraudzīgu un destruktīva rīcību.
Valsts pilsonība- ir augstākā moralā vērtība un goda lieta, kuras cena reizēm ir dzīvības vērta.
***Latvijas valsts balstoties uz izglītotu sabiedrību, vienmēr būs tolerantāka, elastīgāka pret saviem pilsoņiem
***Ar Latvijas dubultpilsoņiem jāveido kritisks un pozitīvs brīvprātīgs dialogs,stimulējot individuālo un kopienes jaunradi, izmantojot ekonomiskos potencialus, lokani un dinamiski apgūstot viņu iespējas un abpusēji reagējot uz mainošajiem globalizētās pasaules sabiedrības apstākliem.
Es gribētu ticēt ka dubultpilsoņu aktīva piesaiste varētu kļūt par jaunu
būtisku izpratnes kodolu Latvijas valsts modeļa veidošanā.
****Konceptuāli uztverot un izmantojot dubultpilsoņu labo gribu , Latvijas valsts būs nakotnē apmaksāta ar uzviju.
Mēs abi apzināmies ka piesaistot visus- pilsoņus, dubultpilsoņus, nepilsoņus- Latvijas uzplaukums ir vairāk aizsargāts un garantēts. Tomēr cik vēl daudz mums kopa jāstrādā lai mūsu sabiedribai iecietības un saprašanās jēdzieni nebūtu tāli un sveši.
****Kas apreķinās tos zaudējumus pēc 40-50 gadiem, kad būs valsts bez cilvēkiem,kuri sava zieduma gados populistisko manipulāciju, neiecietības un diskriminācijas dēl pagrieza muguru pret Latviju, izrādot tikai vienaldzības un atsvešināšanās sajūtas?
***Tuvredzīga un konservatīva rīcība,bez vajadzīgās piepūles apraudzīt savas valsts nākotnes horizontus , izraisot sabiedrības locekļu neuzticības vai baiļu izjūtas par savu nākotni,nodara sabiedriskām interesēm lielu kaitējumu un var veicināt nopietnas problēmas nākotnē līdz pat pilnīgi neprognozējamām sekām .

11.

5.:o)
2010. gada 26. marts, 12:39
Taču daudzi mūsu šleser un šķēlesveidīgie politiķi to ir varbūt pat nevis aizmirsuši, bet negrib šādu domu īstenot

Vajadzētu gan rakstīt to, ko zini, nevis ko domā. “Šleserveidīgie politiķi” šo tēmu ir rosinājuši jau pirms vairākiem gadiem un valdības darba grupa izstrādājusi grozījumus likumā. Viss apstājies pie TB/LNNK iebildumiem.

Kapēc Latvijas valdības līdz šim negribēja dot pilsonību ārzemju latviešiem, tas tak skaidrs – tie piedaloties vēlēšanās nepieļautu tādu postu pie kā mūs noveda TP/LPP/LC/TB/LNNK/ZZS valdīšana un šiverēšana. Vienkārši neievēlētu blēžus.
Paldies par rakstu!!!

Ļoti sakarīga argumentācija. Valdībai, kas orientējas uz Latvijas, nevis ārvalstu (Krievijas) interešu īstenošanu, jāpieļauj dubultpilsonība ar ES un NATO valstīm, kā arī citām valstīm, kas neatzina Latvijas okupāciju. Paldies autorei par rakstu! Ceru, ka Satversmes tiesa ņems viņas argumentus vērā.

Tas, ka valdība līdz šim ļāva izbeigties Latvijas pilsonībai, ir vienkārši noziedzīgi. Dubultpilsonība ar Eiropas Savienības un NATO valstīm ir jāatļauj!

15.
neiejūtīgs garāmgājējs
2010. gada 27. marts, 00:46

Argumentācijas motīvus var izprast, bet tie īsti neatbilst patiesībai. Neesmu speciālists Vācijas latviešu jautājumos, bet ir iznācis pavērot ASV tautiešus. Secinājumi:

1) Nepieteikšanās pilsonībai līdz 95. lielākoties bija pilnīgs intereses trūkums vai arī apzināts solis (liks maksāt nodokļus, ņems bērnus armijā utml. muļķības purpināja vecie uberpatrioti.) Par diezcik valstisku saikni ar 40. gada pilsoņu kopumu neliecina, vai ne? Tagad daudzi ir attapušies, ka tā pase neko nemaksā, bet dod šādas tādas priekšrocības un tad nu bubina par Latvijas nelietīgo attieksmi.

2) laiks attieksmes formulēšanai – 5 gadi ir vairāk nekā pietiekošs. Tieši dēļ rakstā minētā apsvēruma, ka valstij tomēr ir kaut kā jaidintificē savas pilsoņu kopums, nevis jāieslīgts bezgalīgā radurakstu šķetināšanā.

3) Nevajag multiplicēt mītu, ka emigranti ir visi kā viens anatoli dinbergi, kas to vien tik darījuši kā Latvijai sevi ziedojuši. Lielākā daļa no šiem emigrantiem ir neglābjami asimilējušies un mentāli ar Latviju viņus nekas nesaista. Mazbērni par 90% latviski nerunā pat patriotu kārtai. Tiesa, joprojām ir superlatvieši, bet viņu proporcija varētu būt atbilstoša rakstā minētajam pasu skaitam pret emigrantu skaitu, ti. 1/10. Ja kāds no viņiem ir palicis bez pases – naturalizācija ir iespēja.

4) Aizjūras aktivitāte vēlēšanās (kur piedalās patrioti ar pasēm) neliecina, ka politisko tiesību liegums sāpētu šai kopienai. Nobaudīt dzimtenes miestiņu var arī bez pases.

5) Sēņu lasītājs īrijā ir vairāk no mūsu māliem nekā daugavas vanags floridā. Es ieteiktu bērnu problēmu risināt ar dubultpilsonības pieļaujamību līdz pilngadības sasniegšanai, kad jāizdara izvēle (ir tāda prakse pasaulē).

6)Man savas personas ietvaros būtu puslīdz vienalga vai mūsu kanādas omes un viņu amerikanizētās atvases dabū pilsonību vai nē. Poligāmija protams ir nēetiska, bet nu tāds suvenīrs vien tā pase viņiem būtu. Tomēr valstiski domājot es esmu kategoriski pret šādām dubultpilsonības rotaļām, jo šādas pielaides agrāk vai vēlāk tiks klonētas austrumu virzienā.

16.
Eiženija Aldermane
2010. gada 27. marts, 12:59

Bet tagad mums ir vajadzīgs visu padomju tautību nams!

P.S. Autorei protams visu cieņu un veiksmi!

Paldies autorei par rakstu. Lai izdodas!
Tomēr pavisam neskaidrs ir arguments par okupantu armijas esamību kā šķērsli pilsonības pieteikšanai. Sak, gaidījām, kamēr bālēliņi uz vietas sagatavos mums demokrātisku valsti, kuras pilsoņiem nav kauns būt. Dažbrīd mēdzam pārcensties ar argumentiem.
P.S.Nevar nepiekrist arī “nejūtīgajam garāmgājējam”.

18.

12.Holms
2010. gada 26. marts, 22:49
…tie piedaloties vēlēšanās nepieļautu tādu postu pie kā mūs noveda TP/LPP/LC/TB/LNNK/ZZS valdīšana un šiverēšana. Vienkārši neievēlētu blēžus.

Stipri maldies – ar mūsu trimdinieku atbalstu pie varas tika gan LC, gan vēlāk TP. Paskaties kandidātu sarakstos.

“Krievijas armija drīkst pārvilkt piecus gadus, bet Latvijas pilsoņi Rietumos – ne.”
Jūs paužat pilnīgi pamatotus iebildumus! Latvijas valsts neapšaubāmi zaudē no esošās situācijas. Laiks to pamanīt un mainīt! Nedrīkst taču kaitēt paši sev!!!

[...] Šis ir atbildes raksts uz Cita Diena: Vēlreiz par dubultpilsonību. [...]

>Andreja brālis
2010. gada 26. marts, 22:11
“Vajadzētu gan rakstīt to, ko zini, nevis ko domā.” – šī tava doma, protams, ir pareiza, taču toreiz nu gan netika izmantoti formulējumi, kādi ir šajā rakstā. Toreiz nebija runa par ES un NATO valstīm.

Īsti nesaprotu to, ko raksta Juris, yvater@yahoo.com par naturalizācijas pārvaldi. Kas tie par aicinājumiem atteikties no Latvijas pilsonības?

“Naturalizācijas pārvalde,izsūtot pasaulei savus aicinājumus brīvprātigi atteikties no Latvijas pilsonības un draudus ierosināt tiesas lietu,apzināti aplaupa un atšķetina Latvijai derīgo intelektuālo kapitālu, iedragā Latvijas pilsoņu labo gribu un noraidoši izturās pret dubultpilsoņu intelektuālo spēju vingrinājumiem savas valsts vajadzībām ,viņa neieslēdz LV Pilsonības apliecību recipientus valsts interešu lokā, gatavojot katru individu -pilsoni, dubultpilsoni un nepilsoni- Latvijas valsts nākotnes prasībām.Apliecinājums šim apgalvojumam ir vinu bezkaunīgais , bez nožēlas un apmulsuma, dubultpilsoņiem piedāvātais veiklais un amorālais komerciālais “darījumus”, lēti un ātri atprēkoties no Latvijas pilsonības par niecīgu naudas summu.
***Es vertēju naturalizacija parvaldes piedāvājumus kā Latvijai nedraudzīgu un destruktīva rīcību.”

Raksta autores aizstāvētā dubultpilsonības pieļaujamība ES un NATO valstu gadījumā atbilstu latviešu nacionālajām interesēm. To jau sen vajadzēja. Arī gandrīz visas citas ES valstis atļauj dubultpilsonību ar citām ES valstīm vai citām tām politiski un kulturāli radniecīgām valstīm (piemēram, Spānija ar spāniski runājošajām Latīņamerikas valstīm). Pašreizējo pilsonības likumdošanu aptumšo no padomju okupācijas laika pārņemtās idejas. Tas jāmaina latviešu interesēs.

24.

esmu tam visam pats izgajis cauri- naturalizacija parvalde piedavata atteikties no LV pilsonibas par 15 Lt un pievienotam 2 fotografijam. Tas ir vienkarshi amorali.Par to ari runaju.Viss tiek darits lai atri atkratitos no dubultpilsoniem ka nevajdzigu nastu.

Es esmu par dubultpilsonību kā INDIVIDUĀLU, nevis masveida pasākumu – ja ir konkrēti nopelni Latvijas valsts labā un pastāv kāds nozīmīgs objektīvs iemesls, kāpēc cilvēks nevar atteikties no otras, svešās pilsonības. Kopš esam ES, praktiskas vajadzības pēc vēl kādas rietumvalsts pilsonības vairs nav nekādas. Īpaši tas attiecas uz tiem, kuri aizbrauc no Latvijas tagad un paši nezina, ko ķert, ko grābt – viens otrs par varītēm grib kļūt UK, Īrijas vai kādas citas valsts pilsonis, bet vienlaikus “katram gadījumam” paturēt arī Latvijas pasi. Ir jau atsevišķi cilvēki, kuri spēj pilnā apjomā dot savu pilsonisko apziņu un tai atbilstošus darbus divām, nevis tikai vienai valstij. Nešaubos, ka tāda ir arī šī raksta autore. Bet daudz vairāk laikam gan var izrādīties pašalbuma meklētāju, kuru dubultpilsonība liecinātu nevis par to, ka šim cilvēkam tagad ir divas dzimtenes, bet par to, ka patiesībā, pēc būtības – nav nevienas…

Lielisks raksts! Piekrītu!

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Valdis Krastiņš

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Pretī darbīgām vecumdienām (230)
Pēteris Strautiņš

Nesen (19.martā) Finanšu ministrijā daži drusku vairāk informēti eksperti stāstīja citiem drusku mazāk informētiem ekspertiem par to, kā sabiedrības novecošanās nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Mortens Hansens
Meanwhile, 26,1% later… (40)
Mortens Hansens

Since GDP reached its zenith here, in Q4 2007, the cumulative decline has been 26.1%. It is a huge decline by any standards. GDP is back [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Slīcēja glābšana slīcēja rokās (259)
Baiba Strautmane

Nesen redzēju tādu murgainu sapni. Tajā  politiski aktīvi uzņēmēji, kuri vairs nevarēja stāvēt malā, baroja Latvijas iedzīvotājus ar bezmaksas zirņiem Lido restorānos. Un iedzīvotāji, laimīgi [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Marija Golubeva
Laiks mainīt akadēmiskās tradīcijas (184)
Marija Golubeva

Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) filozofijas nodaļas studentu atklātā vēstule, kuru uzdrošinājās parakstīt tikai daži, ne tikai piesaistīja ievērojamu mediju uzmanību, bet arī izraisīja represīvas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
“Gaismas pils” celtniecība – bezatbildīga avantūra? (42)
Vineta Kleinberga

2010.gada 1.februārī Valsts kontrole publiskoja revīzijas ziņojumu par Kultūras ministrijas un valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, nodrošinot valsts kultūras objektu, to [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta
Ar santehniķi pret atombumbu (13)
Juris Kursietis

Mūsdienu pasaule ir tik datorizēta, ka, lai “iztīrītu” banku, noziedzniekiem vairs nevajag rakt tuneļus un uzlauzt seifus. To var izdarīt ar datoru. Protams, tas ir [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Arturs Vaiders
Latvijai – „best ever” (11)
Arturs Vaiders, ParSportu.lv speciāli Citadiena.lv

Ne jau visu, ko mantojis no spāņu marķīza Huana Antonio Samaranča, beļģis Žaks Roge liek lietā. Vakūveras spēļu noslēgumā nebija „best ever games”, bet tikai [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books