Pretī darbīgām vecumdienām (230)
Autors: Pēteris Strautiņš
Publicēts: 2010. gada 29. marts 21:32
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Nesen (19.martā) Finanšu ministrijā daži drusku vairāk informēti eksperti stāstīja citiem drusku mazāk informētiem ekspertiem par to, kā sabiedrības novecošanās nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts budžetu. Tikšanās laikā zināšanu līmenis draudzīgās ļaužu kopas vidū būtiski konverģēja, taču galvenais secinājums nevienu nepārsteidza – novecošanas process sagādās lielus „izaicinājumus”.

Neapgrūtināšu jūs ar detaļām par prezentētajiem scenārijiem, taču, sadalot ES valstis trijās grupās pēc novecošanās radītajiem riskiem valstu budžetiem, Latvija iekļūst augstākā riska grupā.

Turklāt aprēķini neņem vērā visas nesenā pagātnē ekonomikā notikušās nelabvēlīgās izmaiņas.

Novecošanas problēmas akūtumu Latvijā nosaka:

* mazais uzkrājumu apjoms pensiju sistēmā;
* izteiktā valsts budžeta nesabalansētība jau šobrīd;
* zemā dzimstība;
* emigrācija;
* zemais ienākumu līmenis. Tas nozīmē lielāku absolūtas nabadzības risku, palielinoties starpībai starp pensionāru un strādājošo vidējiem ienākumiem.

Neveicot izmaiņas pensiju sistēmā, līdz 2020.gadā uzkrātais sociālā budžeta deficīts pārsniegs 2 miljardus latu, bet līdz 2060 gadam var pietuvoties 10 miljardiem latu, pieņemot, ka dzimstības līmenis daudz nepaaugstinās (no 1,4 līdz 1,5 bērniem uz ģimeni), bet mūža ilgums turpina palielināties.

Nav šaubu, kas būs galvenais instruments budžeta ilgtspējas nodrošināšanā  — tas ir pensionēšanās vecuma paaugstinājums.

Nevarētu teikt, ka Latvijas iedzīvotāji strādātu maz, mēs esam sestā ilgāk strādājošā tauta ES pēc faktiskā pensijā aiziešanas vecuma. Turklāt dzīves ilgums ir samērā neliels, bet veselības stāvoklis — samērā slikts.

Par laimi, neviens gan arī nesaka, ka pensionēšanās vecums būtu krasi jāpaaugstina tiem, kas jau ir tuvu pensijai. Taču līdz gadsimta vidum, lai saglabātu pašreizējo pensionāru un strādājošo skaita attiecību, pensionēšanās vecums būs jāpaaugstina par 6 gadiem, ja vien jau tuvākajā nākotnē krasi nepieaugs dzimstības līmenis.

Tas nozīmē, ka šī rakstiņa autors valsts pensiju varēs saņemt apmēram no 70 gadu vecuma.

Mēģinājumi saglabāt daudz zemāku pensionēšanās vecumu novestu pie ļoti mazām pensijām. Kaut arī nākotnes pensionāru pirktspēja no mūsdienu viedokļa raugoties noteikti būs liela, cilvēka pašsajūtai ir svarīgs arī relatīvais ienākumu līmenis.

Jāpiebilst, ka pasaulē pirmās mūsdienīgās pensiju sistēmas ieviesējs Otto fon Bismarks nebija iecerējis pensiju kā vairāk nekā 20 gadus ilgu atvaļinājumu mūža nogalē. Dzīves ilgumam pieaugot, darba pārtraukšana 63 gadu vecumā nozīmētu vidēji vairāk nekā 20 gadus ilgu atvaļinājumu. Nākotnes samērā mazskaitlīgās jaunākās paaudzes nevarēs nest šādu nastu.

Tāpēc cilvēkiem, kas tagad ienāk darba tirgū, ir jārēķinās ar darbu vismaz līdz 70 gadu vecumam vai pat jādzīvo ar domu, ka valsts pensija mūža nogalē būs patīkams pārsteigums, nevis kaut kas pašsaprotams. Kā tam sagatavoties?

Vai būs  iespējams izveidot pietiekamus finansiālos uzkrājumus? Skaidrs, ka tie ir būtiska daļa no risinājuma, taču nevarēs atrisināt visu. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd nespēj atlikt malā pietiekami lielus uzkrājumus, kas varētu viņus pilnībā nodrošināt vecumdienās. Nākotnē līdz ar ienākumu pieaugumu viņi varēs uzkrāt vairāk, daudziem būs atlicis tam stipri maz laika.

Turklāt, vai nākotnes pasaule nekļūs arvien līdzīgāka šodienas Vācijai un Japānai — valstīm, kuras straujās novecošanās dēļ vēlas uzkrāt vairāk, nekā pārējā pasaule vēlas un spēj investēt? Ja tā notiks, tad vēlamais uzkrājumu līmenis globālā mērogā pārsniegs vēlamo investīciju līmeni. Pasaulei kļūstot bagātākai un vecākai, tā var nokļūt situācijā, ko ekonomisti dēvē par likviditātes slazdu (liquidity trap) — kad pat nulles procentu likmes nespēj stimulēt ekonomisko aktivitāti. Tādā brīdī investīciju ienesīgums neizbēgami kļūs ļoti zems.

Starp citu, tieši šobrīd lielākā daļa attīstīto valstu ir likviditātes slazdā. Ir skaidrs, kas šo situāciju radīja – tā ir globālā finanšu krīze, taču nav skaidrs, kad šis periods beigsies. Nekustamo īpašumu burbuļa plīšana un finanšu krīze Japānu šādā stāvoklī iegrūda jau pirms gandrīz 20 gadiem un tā tur ir joprojām. Gandrīz nav šaubu, ka ASV likviditātes slazds būs pārejoša situācija, bet par eirozonu neesmu pārliecināts. Turklāt, pat ja eirozona no šīs stāvokļa izkļūs, demogrāfiskie procesi tajā var novest atpakaļ pat bez krīzes palīdzības.

Vēl varētu domāt par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Ir vēlams sev sagādāt labu mājokli līdz aiziešanai pensijā, lai nebūtu jāuztraucas par īres maksām. Taču kopējā NĪ cenu dinamika valstī ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu diez vai būs izcili pievilcīga no investīciju viedokļa. Arī šajā ziņā Vācija un Japāna ar to ilgstoši lejupslīdošajām nekustamo īpašumu cenām varētu izrādīties nākotnes vēstnesis.

Par laimi, ir vēl viena iespēja, kā ieguldīt nākotnē — sarūpēt sev pēc iespējas vairāk bērnu.

Nekas neved tautu straujāk pretim demogrāfiskai izčākstēšanai kā pārmērīgs optimisms par sociālo nodrošinājumu vecumdienās. Taču jebkādas sociālās garantijas darbojas noteiktā sociālā kontekstā, kuru savukārt šīs garantijas var mainīt labu gribošu cilvēku iepriekš neprognozējamos veidos.

Nevarat atļauties bērnus? Mūsu senči dzīvoja daudz trūcīgāk, bet varēja atļauties.

Šādā scenārijā Latvijas zemais iedzīvotāju blīvums sāks šķist ļoti pievilcīga īpašība. Tāpēc vērts rūpīgi padomāt, pirms pārcelties uz kādu citu valsti, kurā „uz papīra” sociālās garantijas šķiet ļoti pievilcīgas.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(40 balsotāji )
Komentāri

Bija laiki, kad vecos vilka uz mežu un sēja pie koka, kur gan izplēnējusi šī gudrība?
P.S.
Japānā vilka augstu kalnus, nu tipa, lai šie netiek atpakaļ.
:)

2.
Pensionārs Valdis
2010. gada 29. marts, 22:31

Turpat, kur zvirbulēna prāta spējas…

Vienkārši pienāks brīdis, kad būs jāsāk veicināt migrāciju. Labāk 2 miljoni latviešu un 2 miljoni citu tautību cilvēku labklājībā nekā 1 miljons latviešu “pastalās” un kāds 0.5 miljons pārējo.

4.

Ir vēl trešā opcija – krāt pašam :)

Es latvistānas valdniekiem neuzticos, tāpēc viņiem visus nodokļus nemaksāju. Nodokļu “ietaupījumu” uzreiz nenoēdu, bet izmantoju uzkrājuma veidošanai. Mans uzkrājums ir sadalīts:
* ārvalstu valūtās ($ & EUR)
* zelts
* meža zemes
* manu divu bērnu izglītība (viens no apakšpunktiem ir mūsu ģimenes veco pabalstīšana :) )
* mana uzņēmuma attīstība

apzinos, ka valstij nodaru ļaunumu, bet uzskatu, ka pie šodienas valdīšana mans risinājums ir vienīgais adekvātais. Es tomēr gribētu pēc 25 gadiem iet cilvēka cienīgā pensijā, nevis foršā nabagmājā :(

Pensionēšanās vecums un mūža ilgums, bet līdz ar to nomaksātie nodokļi ir cieši saistīti jēdzieni. Ja šobrīd vidējais mūža ilgums valstī ir 70,1 gads un pensionēšanās iespēja būs sasniedzot 70 gadus….piedodiet, kuram šodien varēs iestāstīt, lai maksā lielākus nodokļus, lai iegulda 3. pensiju līmenī, lai veido uzkrājumus utt. Kāda tam ir jēga, ja vīrieši mirst 67gadu vecumā – pensiju vispār nesagaidot, bet sievietes varbūt spēs izbaudīt “laimīgās vecumdienas” vien pāris gadus.
Šodien liela daļa pusmūža cilvēku ir ar mieru saņemt algu aploksnē, jo nav pārliecināti vai pensionēšanās vecumu vispār sagaidīs.
Mans kaimiņu tantuks ar darba stāžu 35 gadi saņem pensiju zem 100 latiem, bet visu mūžu godīgi strādājusi… bet zemu atalgotu darbu….jo kādam arī šis netīrais, smagais, nepateicīgais darbs jādara, bet mūža galā saņem kapeikas.
Nu, nešķiet man tā mūsu valsts izslavētā pensiju sistēma pareiza….

6.
zanE>mazais ciniķis
2010. gada 29. marts, 23:02

Tad jau Tu veiksminieks – ir no kā uzkrāt! Žēl, ka to veiksminieku mūsu zemē tik maz….

Ceru, ka mazais ciniķis to nekrāj, iedzīvojoties uz savu darbinieku rēķina. Vidusmēra strādājošajam ārzemju valūtas + zelts + nekustamie īpašumi ne bez pamata saistās ar krāpējiem un izzadzējiem.

Pats cenšos darīt tādu darbu, kas neriebjas (bez padotajiem) un kuru varētu darīt kamēr kustu. Uz bērniem globalizācijā arī nevar ļoti paļauties (varbūt vairāk kā uz mūsu valsti).

Interesanti, kad mazais ciniķis sāks paļauties uz valsti. Kad paliks kā pēdējais nodokļu nemaksātājs? :)

9.
Lelle-mazais ciniķis
2010. gada 29. marts, 23:18

Ko taupa taupītājs, to nāk un paņem laupītājs…

Šodien izlasīj labāko komentu pēdējā gada laikā, ko iesaku visiem tautas apzadzējiem ņemt vērā: “Shada sistema tik tiesham sabruks. Un beigas buus nezheliigs slaktinsh… Mani tikai fascinee tas, cik stulbi ir tie, kuri graabj, butiibaa, izdomatas vertiibas, iznicina to vaardaa cilveekus un dabas resursus… Bet vini nespej iedomaties, ka vienu dienu visiem bus vienalga cik nullites ir vina elektroniskajaa bankas kontaas un nems vinu nositiis par to, ka vinam ir kads desas gabals ledusskapii…”

Drīz tie papīrīši zudīs un vienīgā vērtība būs maize un tīrs ūdens, kā arī mīlestība uz tuvāko.

10.
Lelle-mazais ciniķis
2010. gada 29. marts, 23:22

Es šinī valstī nezinu vēl nevienu uzņēmēju, kurš nepumpējot sev valsts naudu caur shēmām un koruptīvām saitēm, kurš neapzogot savus strādājošos un maksājot godīgi valstij nodokļus, būt palicis bagāts kā Tu.
Es Tavā vietā ar to nelielītos.Tas neko labu par Tevi neliecina.

11.

1. Uzkrāt var jebkurš. Nespēja iekrāt ir diagnoze. Pat mana mamma ar 120 Ls “penziju” ir sakrājusi četrciparu atlikumu kontā.

2. pie manis strādā tikai 5 darbinieki. Visiem pēc pašu vēlēšanās ir “lielākas algas, mazāki nodokļi”. Man arī. Tur nav nekādas piespiešanas un pierunāšanas. Vadošajiem speciālistiem mēneša kopējais fonds (alga + nodokļi) ir 1100 – 900 Ls, sekretārei 500 Ls. Ar katru individuāli esam pārrunājuši, kādās proporcijās vajag samiksēt atalgojumu. Pārsteidz, ka cilvēki paši saka – man lūdzu minimālo uz kontu un pārējo – “tā”. Es esmu tas, kurš (mazliet baidoties no vid :) ) saka, ka nu mums tomēr būs +/- adekvātas algas :)

3. Es labprāt paļautos uz valsti, bet es redzu, ka:
a. valsts netiek pārvaldīta optimāli
b. nepārtraukti notiek noteikumu maiņa. Ja viens no spēles partneriem ir arī galvenais tiesnesis – “tāds hokejs man nav vajadzīgs”
c. privātie pensiju fondi ir pilnīgs izsmiekls. Vismaz šobrīd. Manu naudu lūk viņi paspēlēja ukrainās un krievijās, bet ar savējo viņiem viss ir kārtībā :(

12.

Lellei
Lielība ir grēks. es nebūt nelielos.

Esmu pašā ceļa sākumā. Man ir 35 gadi, uzņēmumam – 4.
Vēl neesmu uzkrājis pat 10.000 Ls. Tālu gan nav, bet tomēr…

Esmu nopircis padsmit hektārus vāja meža, kuru pats savām rokām palēnām kopju (hobijs, fitness un investīcija vienlaikus :) )

NEKAD NEKO neesmu pārdevis vai piegādājis valstij, vai tās pārvaldītām iestādēm. Nav arī plānos :)

Esmu pārcietis 2 vid auditus. 0 komentāri. Ja audits būtu rīt, nešaubos, ka ar tādu pat rezultātu

1) importēt darbaspēku. kā to dara ASV un nu jau sāk arī ES.
2) pamest ne-pēdējiem izmirstošu teritoriju.
izvēlies…

14.

Darbīgu vecumdienu kontekstā svarīga ir arī izglītības sistēmas pielāgošana novecojošam darbaspēkam. Ja darba ņēmējs darba tirgū strādās arvien ilgāk, tas nozīmē, ka izglītības sistēma atbilstoši jāreformē padarot tā elastīgāka, lai strādājošiem darba dzīves garumā būtu iespēja izglītoties, pārkvalificēties utt. tālkākizglītības, mūžizglītības vai tml. programmu ietvaros.

Otra lieta ir tā, ka arī izglītības iestādes un personāls ir jāgatavo novecojoša darbaspēka pārkvalifikācijai, apmācībai utml., jo arī studējošie paliks proporcionāli vecāki. LV par to būtu jāsāk domāt jau šobrīd tāpat kā par jaunu imigrācijas regulējumu nākotnē.

NEUZTICOS ŠI VALSTIJ,VALSTSVĪRIEM UN IESTĀDĒM.
Naudu ieguldu bērnu izglītībā,ar cerību,ka kādu simtiņu eiro no mītnes zemēm atsūtīs.palikt šeit ir bezperspektīvi.Krīze nebeigsies ne pēc gada,ne trim.Par krīzes beigām uzskatīšu laiku,kad alga manā profesijā tuvosies Eiropas vidējai algai.
Papildus naudas hobijs-augstas kvalitātes destilētie dzērieni.Strādāju pie tehnoloģiskā procesa.Kad pienāks pensijas gadi,jau būšu meistars.

16.

Kad vecie kļūs par šķērsli jaunajiem, veco galvas lidos, to ar vajadzētu saprast.
:)
Zaļā jaunība acīs neciešs veco darbīgumu, un, jāteic, labi, ka tā!
:)
Veciem neizdosies pieveikt jaunību, nu nekādā veidā!
:)

17.

Mirsti jauns – šāds lozungs vecajiem jālīmē uz visām sētām!
:)

Ja medicīniskās palīdzības un kompensējamo medikamentu pieejamība atradīsies tādā līmenī, kā patreiz, cilvēki dzīvos stresos, nezinot, vai rīt būs darbs, vai spēs samaksāt komunālos, vai spēs samaksāt par ārstēšanos, par zālēm, daudzi vienkārši daudz ilgāk par tiem 70 gadiem nenodzīvos.
Var jau teoretiski plānot vienalga ko, visu noteiks tas, vai Latvijā būs ekonomika un darbavietas.
Ja nebūs ne viens, ne otrs, te nebrauks nevieni migranti, ko viņi te darīs, bet taisni uz jaunu un darbaspējīgu emigrantu pieplūdumu jau daudzejadā ziņā arī balstas ASV un veco ES dalībvalstu ekonomika.
Pagaidām gan te nav ko darīt pat vietējiem iedzīvotājiem.
Tā ka viss, beigu beigās, balstīsies uz valdības spēju saglābt ekonomiku un radīt darbavietas.
Bez tam jāņem vērā, ka tāds ekonomisks bums, kā bija, vairs nebūs nekad.
Tāpēc pirmais, kas jādara valdībai – jebkādā veidā jāveicina jebkādas investīcijas, dodot atvieglojumus utt.,un galvenajam mērķim jābūt darbavietu radīšana, nevis nekustāmo īpašumu iegāde, kā te bija paredzēts.
Un, izskatās, var gadīties, ka būs jāizvēlas – vai dzīvot nabadzībā, vai pieciest sev blakus arī cilvēkus ar citu kultūru un mentalitāti, kā tas notiek visā ES, kaut arī Latvija kjau tagad atrogas pavisam citā situācijā attiecībā uz nacionālo sastāvu jau tagad.
Bet, ir otrs ceļš – nebūt egoistiem, nedzīties tikai pēc materialās labklājības un dzemdēt vairāk bērnus, bet, veco valstu pieredze rāda, ka tādu ceļu diezin vai ies.
No otras puses – dzemdēt bērnus, zinot, ka nespēj tos uzturēt uz izglītot ( jo diezin vai kāds labums būs no pilsoņiem ar pamatizglītību) arī ir bezatbildība.
Dienvidkoreja, kā dzirdēts, turpat 30% no budžeta veltot izglītībai, un uz to jau īsā laikā panāca savas valsts labklājību.
Pagaidām nešķiet, ka kāda no valdībām to saprot.
Pagaidām izskatās, ka mums labklājību btaisijās celt ar dažāda veida ierēdņu un birokrātijas palīdzību.

19.
zvirbulēns-dzerim
2010. gada 30. marts, 06:39

Vai tu nespētu savu sakāmo pateikt īsāk? Nu nosūkājies no visām pusēm, un tā arī neko neesi pateicis!

20.
dzeris - mazis ciniķis
2010. gada 30. marts, 07:03

Apbrīnojami, laikam, tikai Latvijā cilvēks var nemaksāt nodokļus un ar to vēl lielīties!
Un skolā tavi bērni neiet?
Med. palīdzību nekad nesaņem, vai ārstējies tikai pie privātārstiem, un visu apmaksā 100%?
Kompensejāmos medikamentus tavi vecāki nesaņem?
Pensiju tavi vecāki nesaņem?
Teici taču, ka saņem, kā domā, no kādām naudām?
Un tie tavi darbinieki, ja tā tava firma pēkšņi paputēs, nesāks brēkt, ka tiem bezdarbnieku pabalstu, bērnu naudu, slimības pabalstu, ja tie pēķšņi saslimst, maksā tik mazu, no minimalās algas, un cik mums slikta valsts – nemāk, redz, to valsti pārvaldīt?
Izskatās, tu vienkārši esi sociālais parazīts, kas visus sociālos pakalpojumus saņem uz citu rēķina.
Apbrīnojami, ka kāds var ar to lielīties, un vēl ko gudru spriest attiecībā par valsti, pret kuru pats nepilda pat to elementāro – nemaksā nodokļus.
Pašam nešķiet, ka taisni tāpēc tā valsts nespēj pildīt savas funkcijas, ka daudzi “gudrie” rīkojās līdzīgi?
Un pēc tam vēl atļaujas sēdēt internetā un pārgudri spriest par valsti.

21.
dzeris - zvirbulēns
2010. gada 30. marts, 07:08

Ja priekš tevis par garu, vienkārši nelasi.

22.
zvirbulēns-dzerim
2010. gada 30. marts, 07:26

Vai tu nodokļus maksā, arī tāds ir jautājums!
Un vispār, kāds labums kādam ir no tevis? Kāds?
:)

Es pilnīgi un pavisam apsveicu “mazā ciniķa” pozīciju!
Cilvēks paņem savu likteni savās rokās. Par to viņu nedrīkst nosodīt, tas pirmam kārtām. Bet otrām kārtām, tas, ka viņš veic uzkrājumus, ir vienīgā garantija, ka kāds vispār spēs kau jel ko finansēt bez ECB un SVF kredītiem.
Padies, mazo ciniķi, par lielo dūšu!

Apbrīnojami, ka kāds var ar to lielīties, un vēl ko gudru spriest attiecībā par valsti, pret kuru pats nepilda pat to elementāro – nemaksā nodokļus.
___________________
Nu nezinu, vai vajadzētu tik skaļi par to bļaut. Maksāju nodokļus un redzu, ka bērniem skolā katru mēnesi jāpiemaksā tā sauktā fonda nauda, vecākiem regulāri jāpiestiķē pie pensijas, jāapmaksā viņiem slimnīcas un medikamenti, ceļu poliči arī ar piečuku vairs nav mierā, nu jau latus 20 vajag. Nerunāšu par lielākām lietām, piemēram, mūsu visu nodokļu naudu Parex akā, mūsu IIN izšķērdētu Rīgas domes kukuļos busu iegādē u.t.t. Ak jā, vēl bedres uz ceļiem – jābrauc kā slalomā. Ja es redzu, ka nodokļu nauda tiek rupji šķērdēta vai izzagta, man ne sevišķi liels prieks ir maksāt nodokļus, lai arī to daru.

Un kas notiks, ja visi nemaksās nodokļus?
Vai nav vienkāršāk nevis nemaksāt nodokļus, bet nobalsot un ievēlēt tādus, kuri pārvaldīs to valsti savādāk?
Tam alias – labi, pensijas ir par mazu, medicīniska palīdzība ir nepietiekama, skolā kāda summa jāpiemaksā, par tiem ceļu policiem, atvaino, tās jau ir tavas problēmas, tur valsts nav vainīga.
Bet, kas būtu, ja pensijas nebūtu vispār, par slimnīcu un ārsta apmeklējumu būtu jāmaksā pilnā apmērā, nebūtu bezdarbnieku pabalsti, par skolu būtu jāmaksā tik, cik par privātskolu, nebūtu policijas, jo to arī uztur no nodokļu naudas, utt., jūs, vispār, sajēdzat, uz ko jūs aģitējiet?

Mazā ciniķa pozicija nav apsveicama , bet ar rulli viņu nevajag nolīdzināt gan , jo :
1. viņš darba algu fonda līmenī pats ļauj izvēlēties proporcijas ( piemēra pēc man pat ir bijis gadījums, kad darbinieks ieraugot cik tiek samaksāts nodokļos par viņu pats ir prasījis vai nevar mainīt proporciju )
2. nez vai kādam ir ilūzijas ,ka valsts un pašvaldības racionāli izlieto nodokļos saņemto naudu – skandāls skandāla galā – autobusi, tilti un kas tik vēl ne. Nav brīnums ,ka zūd vēlme bērt nodokļus tādā melnā caurumā.

Mēs pavisam esam aizmirsuši to kā cilvēki dzīvoja pirms 100 gadiem un senāk.Toreizējais veidojums laukos-saime-nodrošināja vecākiem vecumdienas savu bērnu pajumtē.Savukārt bērni šo pajumti mantoja no vecākiem.Vairākas priekšrocības šai sistēmai:1)vecāki ir aprūpēti,
2)pāēduši,
3)ir sava vieta zem jumta,
4)var palīdzēt bērnie audzināt mazbērnus,
5)vecāki ir noderīgi ar savu darbu,
6)pilnīgi atkrīt nodokļu administrēšana
7)visu savu nesamaksāto nodokļu summu var izmantot savās vajadzībās-nauda apgrozās un stimulē ekonomiku,
8)dzīvot zem viena jumta un ēstno viena katla ir ekonomiski daudz izdevīgāk.
9)pensijas vecuma cilvēks ir tikai savā priekšā atbildīgs par bērnu radīšanu vai neradīšanu-bezbērnniekiem paredzamas ārkārtīgi grūtas vecumdienas
u.t.t.
Ir dažas negatīvas lietas:
1)jādala pajumte ar bērniem-rodas konfliktsituācijas,
2)ne visi ir gatavi aprūpēt vecākus,
3)nolaidīga,bezatbildīga dzīve draud ar postu(to gan varētu likt pie pozitīvā).
Noteikti ir arī citi aspekti,bet mans nolūks nav visu sīki iztirzāt.Mans nolūks šeit bija parādīt cik bezjēdzīga ir valsts līdzdalība pensiju nodrošināšanā.Tā vietā valstij būtu jāpieņem likumu,kas aizliegtu nerūpēties par saviem vecākiem ,bērniem u.c. gimenes locekļiem.
P.S.Saprotu ka pie mūsu pašreizējā materiālistiskuma šai sistēmai būtu daudz pretinieku.

28.

Jautājums – Tu strādā budžeta sektorā vai privātā?

29.
klusais>pareģis
2010. gada 30. marts, 08:04

Tā 100 gadu vecā sistēma strādā , ja ir daudzbērnu ģimenes, bet tagad paskaties pats kā ir…

Nodokļu nemaksāšana ir tieši saistīta ar to saprātīgu un maksātāja kontrolējamu izlietošanu.Ja mani nodokļi zupas un segu vietā tiek izstrēbti semināros ” par nabadzības novēršanu”, tad labāk jau pats papūlos palīdzēt konkrētiem cilvēkiem.
Savukārt, pensionēšanās vecuma tēma ar visām ” perspektīvām” ,manuprāt, saistīta ar negausīgās rīšanas kultūras norietu.Eiropa izčākst baudu saulītē.Kā arī sajūta, ka patiesībā visas ,arī sociālās norises piesaistītas finanšu konglomerātu interesēm,plūsmām.. nevis otrādi, kā to cenšas iestāstīt.

31.

Dzerim
Es nelielos, es raudu.

Pagaidām bērni iet maksas dārziņā. :(
Mūsu “bezmaksas” izglītība mani neinteresē

Visas ģimenes veselība ir apdrošināta. “bezmaksas” medicīna nav tikusi izmantota

Medikamentus nesaņem.

“penziju” saņem. Skatoties uz to “penziju” raudāt gribas. No manas jau “nooptimizētās” algas nodokļiem 2 pensionārus varētu uzturēt. Bet tagad pat vienu neuztur.

Policija mani spēj tikai sodīt par to ka novietoju mašīnu nepareizi – sniegs traucēja. Sniegu izvest vai kaimiņu dzīvokļa apzadzējus tie paši varoņi noķert nevar. Pašu dzīvoklis atdots apsardzei…

Krīzei sākoties divus darbiniekus atlaidu. Viņi saņēma tik cik saņēma. Un neviens neraudāja, jo par to viņi bija brīdināti un bija izveidojuši savus uzkrājumiņus.

Es nevaru atļauties uzturēt paruxi un vēl savu biznesu attīstīt. :)

32.
dzeris - Klusais
2010. gada 30. marts, 08:07

Pašnodarbinātais.

33.

Un dzeri – ko tu man te bāz to medicīnas aprūpi ??!!
Katru reizi, kad man ir bijusi vajadzīga med.palīdzība, izrādās ka ir 6-18 mēnešus garas rindas. Bet ja maksā (pa ne ķešā, bet iet kā “bez nosūtijuma”) var palīdzību/izmeklējumu saņemt uzreiz.

Tad kādā mārrutkā man maksāt divreiz ?? Pirmo – nodokļos, otro – slimnīcas kasē !!??

34.

Paskaties punktu Nr.9.Šī sistēma spiež cilvēku izturēties atbildīgi par savām vecumdienām. Vēl ir variants apdrošināties bezbērnu gadījumā,bet tā jau ir katra indivīda izvēle.Nu protams,jāatstāj izvēle katram indivīdam-saņemt valsts pakalpojumus,maksājot nodokļus kā līdz šim,bet veidojot uzkrājumus.

35.
zvirbulēns-pareģim
2010. gada 30. marts, 08:09

O, jā, tieši tā!

36.
zvirbulēns-Karambam
2010. gada 30. marts, 08:10

O, jā!

Jautra mums te kompānija salasījusies. Visu cieņu Mazajam ciniķim un Vecajam.
Es 15 gadus maksāju visus nodokļus. Neskaitāmas reizes atteicu piedāvājumiem par labāk, bet “pelēkāk” apmaksātu darbu tikai tāpēc, ka paļāvos uz šo valsti. Kad paliku bez darba, VSAA 4 mēnešus nemaksāja bezdarbnieka pabalstu, jo … tiem ierēdņiem likās aizdomīgi, ka esmu maksājis tik lielus nodokļus. Tieši tā, tika iesaistīta pat finanšu policija, lai noskaidrotu, kāpēc es brīžiem pat divās darbavietās oficiāli esmu strādājis un maksājis nodokļus. Šobrīd saņemu 45 Ls/mēn.
Personīgi Dzerim. Kādreiz es arī domāju tā kā tu. Bet, pa pēdējiem 15 gadiem, šī valsts ar savu politiku, mani ir padarījusi par vēl vienu “mazo ciniķi”. Par visu savā dzīvē esmu maksājis pats, gan savu, gan bērnu izglītību un veselību. Un savus vecīšus uzturu kopā ar māsām. Tas, ko viņi saņem ar nosaukumu “pensija”, nepietiek pat komunālo pakalpojumu nomaksai.

38.
dzeris - Mazis ciniķis
2010. gada 30. marts, 08:14

Es saprotu, reizēm, un pat bieži, jāizvēlas – vai attīstīt vai pat saglabāt biznesu, vai nu maksāt visus nodokļus, to es saprotu.
Bet, izvirzīt to kā dzīves filozofiju un uzskatīt par atbalstāmu rīcību – tas man nav saprotams.

39.

Un vai Tev nesāp sirds kad lasi piemēram par Daimler lietām, par Dienvidu tilta izmaksām, par KNA megaņivām, par jezgu VFF, par Bērnu slimnīcu, par Parex . To sarakstu var turpināt. Šeit vienkārši ir iemesli ,kas daļēji attaisno ” mazo ciniķi” . Es pats esmu bijis ar savu privātuzņēmumu pat savulaik vienas Rīgas priekšpilsētas TOP10 nodokļu maksātāju sarakstā , bet man arī ir bijuši jautājumi kur tā nauda paliek un to redzot ir patiesa skrobe.

40.
klusais>pareģis
2010. gada 30. marts, 08:19

Tas nu skaidrs. Es vienkārši to pieminēju , jo patreiz šāda sistēma tiek apzināti grauta lielākajā pasaules valstī , kur tā pastāvējusi gadsimtiem. Cik esmu dzirdējis , tad 1-2 bērnu politika pie neesošas sociālās sistēmas var radīt sociālu sprādzienu.

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Latvijas eksports būs smags (116)
Pēteris Strautiņš

Ja cilvēka teikto ir vienlīdz patīkami lasīt neatkarīgi no tā, vai viedoklis ar viņu sakrīt vai atšķiras, tas par viņu liecina tikai labu. Šāda doma ienāca [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Eiro ieviešana un Hiperracionālais investors (11)
Pēteris Strautiņš

Nemēdzu ielaidies diskusijās ar lasītājiem, kas komentē manus rakstus internetā, taču cilvēks vārdā Art pie mana iepriekšējā raksta „Nav tik traki” pievienoja tiešām vērtīgu komentāru, [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Nav tik traki (21)
Pēteris Strautiņš

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens ir ļoti daudz darījis, lai sabiedriskā diskusija par ekonomisko politiku Latvijā kļūtu inteliģentāka un informētāka. Viņš bija viens no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books