Pretī darbīgām vecumdienām (230)
Autors: Pēteris Strautiņš
Publicēts: 2010. gada 29. marts 21:32
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Nesen (19.martā) Finanšu ministrijā daži drusku vairāk informēti eksperti stāstīja citiem drusku mazāk informētiem ekspertiem par to, kā sabiedrības novecošanās nākotnē varētu ietekmēt Latvijas valsts budžetu. Tikšanās laikā zināšanu līmenis draudzīgās ļaužu kopas vidū būtiski konverģēja, taču galvenais secinājums nevienu nepārsteidza – novecošanas process sagādās lielus „izaicinājumus”.

Neapgrūtināšu jūs ar detaļām par prezentētajiem scenārijiem, taču, sadalot ES valstis trijās grupās pēc novecošanās radītajiem riskiem valstu budžetiem, Latvija iekļūst augstākā riska grupā.

Turklāt aprēķini neņem vērā visas nesenā pagātnē ekonomikā notikušās nelabvēlīgās izmaiņas.

Novecošanas problēmas akūtumu Latvijā nosaka:

* mazais uzkrājumu apjoms pensiju sistēmā;
* izteiktā valsts budžeta nesabalansētība jau šobrīd;
* zemā dzimstība;
* emigrācija;
* zemais ienākumu līmenis. Tas nozīmē lielāku absolūtas nabadzības risku, palielinoties starpībai starp pensionāru un strādājošo vidējiem ienākumiem.

Neveicot izmaiņas pensiju sistēmā, līdz 2020.gadā uzkrātais sociālā budžeta deficīts pārsniegs 2 miljardus latu, bet līdz 2060 gadam var pietuvoties 10 miljardiem latu, pieņemot, ka dzimstības līmenis daudz nepaaugstinās (no 1,4 līdz 1,5 bērniem uz ģimeni), bet mūža ilgums turpina palielināties.

Nav šaubu, kas būs galvenais instruments budžeta ilgtspējas nodrošināšanā  — tas ir pensionēšanās vecuma paaugstinājums.

Nevarētu teikt, ka Latvijas iedzīvotāji strādātu maz, mēs esam sestā ilgāk strādājošā tauta ES pēc faktiskā pensijā aiziešanas vecuma. Turklāt dzīves ilgums ir samērā neliels, bet veselības stāvoklis — samērā slikts.

Par laimi, neviens gan arī nesaka, ka pensionēšanās vecums būtu krasi jāpaaugstina tiem, kas jau ir tuvu pensijai. Taču līdz gadsimta vidum, lai saglabātu pašreizējo pensionāru un strādājošo skaita attiecību, pensionēšanās vecums būs jāpaaugstina par 6 gadiem, ja vien jau tuvākajā nākotnē krasi nepieaugs dzimstības līmenis.

Tas nozīmē, ka šī rakstiņa autors valsts pensiju varēs saņemt apmēram no 70 gadu vecuma.

Mēģinājumi saglabāt daudz zemāku pensionēšanās vecumu novestu pie ļoti mazām pensijām. Kaut arī nākotnes pensionāru pirktspēja no mūsdienu viedokļa raugoties noteikti būs liela, cilvēka pašsajūtai ir svarīgs arī relatīvais ienākumu līmenis.

Jāpiebilst, ka pasaulē pirmās mūsdienīgās pensiju sistēmas ieviesējs Otto fon Bismarks nebija iecerējis pensiju kā vairāk nekā 20 gadus ilgu atvaļinājumu mūža nogalē. Dzīves ilgumam pieaugot, darba pārtraukšana 63 gadu vecumā nozīmētu vidēji vairāk nekā 20 gadus ilgu atvaļinājumu. Nākotnes samērā mazskaitlīgās jaunākās paaudzes nevarēs nest šādu nastu.

Tāpēc cilvēkiem, kas tagad ienāk darba tirgū, ir jārēķinās ar darbu vismaz līdz 70 gadu vecumam vai pat jādzīvo ar domu, ka valsts pensija mūža nogalē būs patīkams pārsteigums, nevis kaut kas pašsaprotams. Kā tam sagatavoties?

Vai būs  iespējams izveidot pietiekamus finansiālos uzkrājumus? Skaidrs, ka tie ir būtiska daļa no risinājuma, taču nevarēs atrisināt visu. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd nespēj atlikt malā pietiekami lielus uzkrājumus, kas varētu viņus pilnībā nodrošināt vecumdienās. Nākotnē līdz ar ienākumu pieaugumu viņi varēs uzkrāt vairāk, daudziem būs atlicis tam stipri maz laika.

Turklāt, vai nākotnes pasaule nekļūs arvien līdzīgāka šodienas Vācijai un Japānai — valstīm, kuras straujās novecošanās dēļ vēlas uzkrāt vairāk, nekā pārējā pasaule vēlas un spēj investēt? Ja tā notiks, tad vēlamais uzkrājumu līmenis globālā mērogā pārsniegs vēlamo investīciju līmeni. Pasaulei kļūstot bagātākai un vecākai, tā var nokļūt situācijā, ko ekonomisti dēvē par likviditātes slazdu (liquidity trap) — kad pat nulles procentu likmes nespēj stimulēt ekonomisko aktivitāti. Tādā brīdī investīciju ienesīgums neizbēgami kļūs ļoti zems.

Starp citu, tieši šobrīd lielākā daļa attīstīto valstu ir likviditātes slazdā. Ir skaidrs, kas šo situāciju radīja – tā ir globālā finanšu krīze, taču nav skaidrs, kad šis periods beigsies. Nekustamo īpašumu burbuļa plīšana un finanšu krīze Japānu šādā stāvoklī iegrūda jau pirms gandrīz 20 gadiem un tā tur ir joprojām. Gandrīz nav šaubu, ka ASV likviditātes slazds būs pārejoša situācija, bet par eirozonu neesmu pārliecināts. Turklāt, pat ja eirozona no šīs stāvokļa izkļūs, demogrāfiskie procesi tajā var novest atpakaļ pat bez krīzes palīdzības.

Vēl varētu domāt par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos. Ir vēlams sev sagādāt labu mājokli līdz aiziešanai pensijā, lai nebūtu jāuztraucas par īres maksām. Taču kopējā NĪ cenu dinamika valstī ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu diez vai būs izcili pievilcīga no investīciju viedokļa. Arī šajā ziņā Vācija un Japāna ar to ilgstoši lejupslīdošajām nekustamo īpašumu cenām varētu izrādīties nākotnes vēstnesis.

Par laimi, ir vēl viena iespēja, kā ieguldīt nākotnē — sarūpēt sev pēc iespējas vairāk bērnu.

Nekas neved tautu straujāk pretim demogrāfiskai izčākstēšanai kā pārmērīgs optimisms par sociālo nodrošinājumu vecumdienās. Taču jebkādas sociālās garantijas darbojas noteiktā sociālā kontekstā, kuru savukārt šīs garantijas var mainīt labu gribošu cilvēku iepriekš neprognozējamos veidos.

Nevarat atļauties bērnus? Mūsu senči dzīvoja daudz trūcīgāk, bet varēja atļauties.

Šādā scenārijā Latvijas zemais iedzīvotāju blīvums sāks šķist ļoti pievilcīga īpašība. Tāpēc vērts rūpīgi padomāt, pirms pārcelties uz kādu citu valsti, kurā „uz papīra” sociālās garantijas šķiet ļoti pievilcīgas.

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(40 balsotāji )
Komentāri
161.
ululiņš>klusais
2010. gada 30. marts, 16:43

Pie konveijeriem strādā daudz robotu. Vai tu nedomā, ka robottehnika attīstīsies? Un, lūdzu, nejauc medmāsas speciālo izglītību ar sētnieka 4 klasēm.

>WATT –
- Saņemies, esi tak’ kā vīrs – izdari, ko vari!
1. Iemācīt nevar – var tikai iemācīties. Domā !
2. Ar verga psiholoģiju nedzīvot:
”- Kristus tur virs ūdeņiem kā smiltīm
Iet un negrimst, tāpēc ka viņš tic sev,
Savam garam, darbam, ko viņš dara. Ticiet Jūs, un arī nenogrimsit, / Neatslīksit nebūtībā otreiz,
Kur jau bijāt simtiem, simtiem gadu” (Mūžības skartie. A.čAKS).
– Александр Зиновьев:”Когда у меня спрашивают совет, я советую одно: думайте, думайте, думайте! Учитесь, учитесь, учитесь! Используйте оставшиеся у вас интеллектуальные и творческие силы и возможности так, как вы можете их использовать! Чем больше наши соотечественники будут на практике использовать хоть какие-то реальные возможности, тем лучше для них. Ведь мир еще не умер. В той ситуации, когда можно будет сказать, что мир умер, наступит конец бытия вообще.”
Я советую одно: думайте, думайте, думайте! (3 апреля 2006 г.)

Bet
Žetons! Pārējie vai nu aizmirsuši padomiju, vai arī savas saprašanu smēlušies no vecāku stāstiem par pazaudēto laimes valsti.
Kurmītis ārpus konkureces ar devīzi – jo absurdāki meli, jo ticamāk :-)

—> reality
Skaidrs ar Tevi ,Zinovjevs Tev Kristus vietā ( vispār simptomātiski ,ka krieviskas izcelsmes cilvēkiem tomēr ir elki, neņem ļaunā, Krievija un krievi ir ilgi un metodiski baroti ar mesiānimu un savu īpašo ceļu, slavofilu kustība starp citu)

Par sevi, savu valsti,savu ģimeni, uzņēmumu neskatoties uz dziļo D, ir ticība bet mana ticība balstās realitātē. Tā ka veiksmi Tev. Droši vien tālāk nav vērts diskutēt, pa lielam esam vienisprātis, par zināšanām, zinātni un tā lomu, bet detaļās neredzu jēgu spriedelēt.

165.
klusais>ululiņš
2010. gada 30. marts, 17:59

Rīgā tak būvēja robotu rūpnīcu…
Ok , bet tik un tā saproti ,ka sabiedrībā būs vajadzīgi dažādas izglītības locekļi.

reality1
to jau var redzēt, ka tik kaismīgi aizstāvi to LPSR, droši vien biji vai nu kompartijā vai kartotekā vai arī , kā pareizi Ululiņš saka, biji parastā darba vai precīzāk- melnstrādnieks un saņēmi lielu algu, bet ne tā kā mēs abi ar Ululiņu- inženieri ar augstāko izglītību saņēmām labākajā gadījumā 120 rbļ.
nemaz negribu atcerēties tos “labos” laikus! Mēģinājām ģimenē audzināt tulpes, jo par tām vairāk maksāja! Nu jā- partijniekiem jau deva dzīvokļus un mašīnas ārpus rindas. tad jau droši vien Tu to nolādēto padsistēmu aizstāvi. taisni riebjas atcerēties, ka pat savam mazajam dēlēnam, lai nopirktu zābaciņus vajadzēja iet papildus kolhozā linus plūkt, jo rūpnīca iedeva par to talonus! čekists staigāja pa koridoru noklausoties sarunas lielā vissavienības uzņēmumā bija tā saucamā 1. daļa! riebjas, jo paliek slikti to atceroties!

Ululiņ!
kā tad tā, jo mums kabinetā strādāja viena trīsbērnu māte, kura varēja iepirkties specveikalā desas. Zini, cik skumji tas bija, ne tā kā tagad nemaz to desu negribas!
Tāpēc jau arī atceros, ko piedzīvoju toreiz!

reality
Par tiem 80 to gadu bērniem, kuri it kā visi esot te palikuši.
Nē, nepavisam tā nav, jo mana meita studē ES vienā valstī un arī dēls taisās tūlīt aizbraukt un viņa klases biedri vismaz trešdaļa ir jau prom, gan Anglijā, gan Norvēģijā, gan Īrijā!
Nesaprotu kur Tu dzīvo, ka neko nezini?

>WATT
”(..), bet detaļās neredzu jēgu spriedelēt.” – PAR ”detaļām” (vara, ekonomika, ideoloģija) jau nesprieda arī LPSR AP deputāti 1990.g. 4. maijā – skaidrs tak’, ka demokrātija&tirgus ekonomikas ”neredzamā” roka ļaus uzplaukt Latvijas valstij’ – viss notiks bez maz automātiski. Sagraut padomju gados izveidoto saimniecisko/pārvaldes sistēmu nebija grūti – un aizvietot to ar kaut kādu imitāciju ‘ a la nothing special ‘ – buburļekonomiku – nekādu probļēmu.
Un, lūk – pirmā globālā finanšu krīze, un izveidotā pseido-konstrukcija plīst pa šuvēm.
Tagad Rietumu vērtību mesiānisti arī neko jaunu nepiedāvā – rullējam pa vecam – cērtam, samazinam, atņemam. Loģiski, ka A.Zinovjevu, kas šito nejēdzību jau pirms 5,10-it, 15-it gadiem paredzēja tagad ignorē – sak’ zinātne Latvijā nav vajadzīga, pietiks ar Pasaules bankas un SVF, ES komisāru norādēm ? Rezultāts būs likumsakarīgs…..
Ivars Kalviņš: Latvijas valstij zinātnieki nav vajadzīgi
http://zinas.nra.lv/latvija/politika/16970-ivars-kalvins-latvijas-valstij-zinatnieki-nav-vajadzigi.htm

>168.Bet
2010. gada 30. marts, 18:29

– Es joprojām dzīvoju Ķekavā – te vēl daudzi 80-o gadu bērni, šodien pieaugušie – ir palikuši. Ķekavā labi pamati ielikti briesmīgajos padomju laikos – kaut ko jau latvieši spēja izdarīt arī pēc 1945.g. 9. maija – nebija jau viegli atjaunot sagrauto. To var neatcerēties, to var noliegt – taču nozākāt savu senču paveikto nav ne cienīgi, ne prātīgi.

>Bet
- Der atcerēties tādus vadītājus kā Edgars Kauliņš, kura vārdu joprojām nes Lielvārdes vidusskola – der no tādiem goda vīriem pamācīties !
http://lielvardesvsk.skolam.lv/

172.

Kāpēc tu domā, ka tur vainīgi bija 3 bērni? Viņus, nabadziņus, vnk pataisīja par grēkāžiem… Es arī desu vairs neēdu.
P.S.Atceros, tu kādreiz strādāji VID. Rīt nosūtīšu deklarāciju. Tā ir vieta, no kuras jāturas pēc iespējas tālāk. Ja uzsitīsi meilu, pastāstīšu anekdotes.

Klasiskā propagandiskā pieeja, lai ‘pūderētu’ smadzenes ‘a la svensonu’ stilā
P.Strautiņš:”(..)Turklāt dzīves ilgums ir samērā neliels, bet veselības stāvoklis — samērā slikts.
Par laimi, neviens gan arī nesaka,(..), ja vien jau tuvākajā nākotnē krasi nepieaugs dzimstības līmenis.
Tas nozīmē, ka šī rakstiņa autors valsts pensiju varēs saņemt apmēram no 70 gadu vecuma.” – ‘NELIELS’ un ’samērā slikts’ – bet pensiju par ‘pūderēšanu’, tad raksta autors varēs saņemt nelielu (’000 ) ? JAUTĀJUMS P.Strautiņam:”Ko kungs saprot ar jēdzienu ‘’sociālā politika” ?
Kas detaļās vēlas iedziļināties:
Latvijas sociālā politika – šoks bez terapijas
http://www.nra.lv/zinas/21006-latvijas-sociala-politika-soks-bez-terapijas.htm

Ululiņ!
nesūti man vairs deklarācijas, jo jau piecus gadus esmu prom no tā visa!
Par to partijnieku un viņa murgiem par padomju laika labumiem mēs laikam esam vienis prātis!
ko tad nu lielu tie pdomju laika darboņi izdarīja . Ak jā blokhaužus sacēla, ko tagad , lai tie nesabruktu, tā kā būtu jāsiltina. kam tad viņus cēla galvenokārt? Vai tad ne padomju laika iebraucējiem. Ak jā, un pa kādai lielai slimnīcai no sestdienas talkas naudas aizgāja. Toties tie padomjlaika darbaļaudis laukos un pilsētās strādāja un gāja no rīta līdz vakaram bet par tiem papīrīšiem pat desu nopirkt nevarēja, ja blats nebija veikalā. Bet kā smejies, tad desai tik toreiz bija vērte un kas dzērāju toreiz saradās, ka pat nebija vairs , kas strādā. Tāpēc arī pametu toreiz savu profesiju, jo apnika tas, ka pašai bija jāstrādā fiziski un j”aatbild arī garīgi par savu nozari.
Nu nepatīk man, ka tas tirliņš- reality piesauc kauliņtēvu no Lācplēša, jo šis cilvēks gan nebija padomjlaika produkts, bet gan īsts latviešu zemnieks no brīvvalsts laika, bet ko Tu demagogiem padarīsi!

Reality!
Tu esi slims! Laikam būsi salasījies kādus krievu padomju autorus vai arī Brežņeva rakstus!

LPSR augstākais sasniegums dzimstības jomā ir 2,086 1986. gādā. 1.426 2009. gadā.
Te var salīdzināt valstu un reģionu tendences visā pasaulē:
http://www.bit.ly/99o5Gz

177.
Kurmītis >> WAT
2010. gada 30. marts, 22:27

1. kāds sakars tam ar komjaunatni vai komunistiem ? Ta JEBKURŠ aktīvs cilvēks padomju laikos bija komjaunatnē. Tur nebija tikai daži uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi asociāli tipi, kuriem „pretošanās” īstenībā bija zināma šizofrēnijas stadija. Vari nosaukt KAUT VIENU, kurš kaut ko dižu būtu sasniedzis no šiem astrām vai Helsinku grupas pēc neatkarības? Neviens ! Toties tāds komjaunietis repšiņš, kurš i toreiz pamanījās Astras meitu noprecēt, i „neatkarībniekiem” paredzētos tautiešu līdzekļus nāsīs ievilkt, i par LBankas prezi pareizajā brīdī kļūt – tas gan ! Sāls ir tur, ka NEVIENAM no komjauniešiem vai viņu apkarotājiem nebija pie mums neatkarīgas valsts veidošanas pieredze un viņi vienkārši bija spiesti paļauties uz savu Rietumu padomdevēju godaprātu. Kuri to ļaunprātīgi izmantoja.
2. Es nosaucu Ķirsonu. Un tikai kā paraugu. Ja vajag, varu sarakstu paturpināt – Skauģis, Pīlēns, Kalvišķis … Simptomātski, ka tu nevarēji nosaukt NEVIENU. Lai gan tevi pat speciāli palūdzu. Kas ir vislabākais pierādījums tam, ko teicu – ka esi kārtējais sorozītais sivēns, kurš lamā visus „nacionālos latviešu kapitālistus”, turpinot tautas graušanas un iznīcināšanas darbu.
3. Nē, es domāju to laiku, kad Strīpainais slimnieks bijs ticis pie ruļļiem pirmo reizi un Premjera amatā būdams valsti pacēla „neprognozējamas un neparedzamas varas” statusā. Par noteicošo valstī nosakot ierēdņa untumu un nevis likumu.
4. Nu bet protams! Ne velti viņa ir tikusi dēvēta par Šķēlerti – to, kura nosaka politiķu dienaskārtību. Viņas vara ir mediji – ceturtā vara. Un viņas astoņkāja vai precīzāk simtkāja taustekļi sniedzas vai ikvienā medijā. Nosauc JEBKURU pazīstamāku žurnālistu vai politologu un 99% gadījumu tas būs sorosa stipendiāts. Ne velti tieši viņa taqad veido Vienotību, ”aicina” partiju spices politiķus uz instruktāžām pie sevis dzīvoklītī un dod padomus kā viņiem būs valsti vadīt. Tu no kuras planētas esi nokritis, ka visu to neesi nedz redzējis nedz dzirdējis ??
5. Jā. Tieši tā – visu to un vēl šo to, kas palicis neprihvatizēts un nepieder zviedru pensionāriem. Kā reize tie 7 miljardi arī sanāks. Un, kas attiecas uz sociumu – kur problēma? Atsūtīs un nomitinās Latvijā savus noziedzniekus, sadistus, pedofilus un trakos – piedāvājumi jau ir bijuši. Un apkalpojošo personālu ievedīs no Ķīnas. Mums ir globalizācija, ja neesi pamanījis … pasaciņas man te stāstīs par zviedru pensionāra skopo asaru uz latviešu bāra bērnu lūkojoties – tā paša bāra bērna, kura vectēvu – leģionāru mīkstsirdīgie zviedri krieviem pārdeva …
6. aizej pie psihiatra. Viņi ir makten iemanījušies visādas „aociācijas” fiksi vien izārstēt.
7. kas attiecas uz ģeopolitiku – paklusējis būtu. Ģeopolitikā izdzīvo un tiek cienīts tas, kurš pirmām kārtām rūpējas par SAVĀM nevis sava iedomātā saimnieka interesēm. Kā minimums. Nez kāpēc visiem tiem ģeopolitiskajiem darboņiem laiku pa laikam ir vajadzīgi draugi un sabiedrotie. Bet ne kalpi, vergi un pakaļ līdēji. To arī tāpat pasaulē ir papilnam. Tā nu ir pēdējā lieta, ko es vēlētos redzēt – latvieti kā amīšu, sorozītu vai jekura cita „;geopolitiķa” kājslauķi. Kas acīmredzot ir tavs mūža sapnis. Tādai tautai vienkārši NAV nākotnes.
8. „Vienkārši Rietumniekiem piegriezās vietējo biznesa vešanas manieres”. Ou, tiešāāāmmmm ? Bet nez kāpēc tās „manieres” viņus pilnībā apmierināja tad, kad ekonomika auga un viss bija štokos … un tas nebūt nav vairāk korumpētas kā Itālijā vai Spānijā un avantūristiskas kā Francijā vai Īrijā … treknajos gados šie „aizdevēji” bija pirmie, kas kārās kaklā, pūta burbuli un pamanījās ļoti smuki nopelnīt mūsu tirgū – pats pieminēji, cik daudz īpašumu, zemes un uzņēmumu pie mums tagad pieder ārzemniekiem. Un vai tik kā reizi tās nebija varenās zviedru bankas, kuras pretojās visiem spēkiem PRET papildus ierobežojumu uzlikšanu NĪ spekulācijām, jo pirmie un galvenie spekulanti ta bija kā reize viņi paši?? Un kādam mērķim viņi tagad mums naudu „aizdod” ? Lai attīstītu savu ekonomiku? Figu – ragu – lai mēs atmaksātu to atpakaļ bankām !! … tiem zviedru penšiem, kuriem tur konti un, kuri te spekulēja … Viņi – zviedru penši – ta savu naudu dabūs, kamēr mūsējiem pensijas tiek nogrieztas, bērni uz ielas izmesti un vēl mazbērniem nāksies maksāt par parādiem, kurus tiem zviedru bankas uz papīra būs saskaitījušas un vēl soda procentus desmitkāršā apmērā sarēķinājušas… tā ir tā tava „Rietumu izvēle”, ja?
9. ?? Vauuu ! Vēl viena atklāsme !? Un kad tad viņa sašķēlās un kas bija tās pretstāvošās puses? Drīkst uzzināt ?

Tukšmuldoņa tu esi.

178.
Kurmītis >> WAT
2010. gada 30. marts, 22:41

Pie 7.
Un vēl. Par „ģeopolitiku” runājot. Ikvienam AR GALVU domājošam cilvēkam, pirms to darīt, derētu iemest arī aci Pasaules kartē …. un Demogrāfiskajās līknēs … kur mēs atrodamies, kas mums ir kaimiņi un kāds ir mūsu valsts nacionālais sastāvs.
Un.
Pirms vērt vaļā muti par vēstniecībām, padomniekiem un „Rietumu izvēli”, pastudēt Gruzijas pieredzi šajā jautājumā. Kura ir pazaudējusi trešdaļu savas teritorijas, sagrāvusi ekonomiku un pilnībā diskreditējusi sevi kā vērā ņemams politiskais spēks vļe pirms jebkādām pasaules krīzēm – akli paļaujoties uz šiem „Rietumu padomiem” un, domājot par savu padomdevēju, nevis savām intertesēm …

179.

Ja atmiņa mani neviļ, kādreiz diskutējām par uzņēmēja Pīlēna celto Liepājas policijas ēku, kuras izmaksas no analoga piedāvājuma atšķīrās par +2 milj. Ls. Toreiz tā arī nevienojamies, kādēļ nevarētu šo ~ 1Ls uz iedzīvotāju izmantot saprātīgāk, un kurš par to atbildēs.

>175.Bet
2010. gada 30. marts, 20:41 Reality!
Tu esi slims! Laikam būsi salasījies kādus krievu padomju autorus vai arī Brežņeva rakstus!

-PAŠLAIK SKATOS tēvam fabrikas dāvināto 1977.g. krāsaino albumu ”Padomju Latvija” – i Soc.Darba Varonis E.Kauliņš, i daudzi citi kolchozu un uzņēmumu vadītāji un darbu darītāji – kombainieri,galdnieki, celtnieki, slaucējas, kurus godināja par padarīto….un neviena baņķiera.

181.
Kurmītis >> gugu
2010. gada 30. marts, 23:03

viļ.
Off.
Guļam

>reality
Cik tajā grāmatā ir zinātnieku, inženieru, tehnologu, dizaineru un izgudrotāju?

182.puika
2010. gada 30. marts, 23:33>reality
Cik tajā grāmatā ir zinātnieku, inženieru, tehnologu, dizaineru un izgudrotāju?

- un datorspeciālistu (IT) skaits neinteresē ?
Vai varbūt veco revolucionāru bilžu skaits ? Grāmata bieza – ir metalurgs A.Fridrihsons , ir VEF mehāniķis V.Krūmiņš, ir neiroķirurgs I.Puriņš, ir diriģenti, ir aktieri, ir….
Ir kā Raiņa ”Uguns un nakts” rakstītais – ‘Nevienam es Rīgu/Latviju nedodu, tik’ tiem, kas to cēla – kas….’.

>reality
Jā, LPSR programmētāju skaits arī interesē.
Krietni darba darītāji, protams, ir cienījami. Par to strīdu nav.
Bet “angļu skrūvgrieznis” tomēr bija labāks par PSRS ražotu. Diez kāpēc?

Valstij es sākšu ticēt tad, kad kāds no lielajiem ņēmējiem un morāles grāvējiem no “treknā” gala tiks iesēdināts!

puika:(..)Bet “angļu skrūvgrieznis” tomēr bija labāks par PSRS ražotu. Diez kāpēc?” –
TO JAU ‘Kurmītis’ emocionālajā 177./178.Kurmītis >> WAT 2010. gada 30. marts var palasīt – īpaši par Gruzijas ”gudro” rīcību, kas sava ‘’skrūvgrieža” vietā izvēlējās tēvoča Sema. Labāks – bet ne lielākajai daļai Gruzijas nācijai/sabiedrībai.
Nu par ”lābāku” tagad arī Latvijas iedzīvotāju ilgi dabūs maksāt kredītu – un vēl pārmaksāt par esošoajiem banku. Kas kam labāk – vienam Pēterītim izkalpoties svensoniem, citam …..

>185.Students
2010. gada 31. marts, 00:42Valstij es sākšu ticēt tad, kad kāds no lielajiem ņēmējiem un morāles grāvējiem no “treknā” gala tiks iesēdināts!

– GAIDI, gan jau tās slavenās ‘Lemberga burtnīcas’ Maizīša kungs visas drīzumā izlasīs !

>reality
Protams, labāk bez parādiem, bet komunalkā :)
Man arī nepatīk ar Latviju notikušais, bet tas nenozīmē, ka gribu atpakaļ LPSR laikus ar visu to murgu.
Tu saki, ka Latvijā nav vajadzīgi zinātnieki. Bet vai LPSR tādi bija vajadzīgi, tā pa īstam? Atradi kaut vienu tajā grāmatā?
Vai PSRS lielākā tautas daļa dzīvoja labāk nekā dzīvoja tauta Rietumos? Kāpēc PSRS nenācās nodarboties ar ekonomisko bēgļu uzņemšanu, bet tieši otrādi – būvēja žogus gar robežu, lai cilvēki nemuktu prom? Lai nemuktu no taisnīgākās iekārtas pasaulē?
Tu kā atskaites punktu piemini 80. gadus. Laikam jau 85.-86. jāskaita par labākajiem. Bet īstais pagrieziena punkts ir 70. Ja līdz 70. PSRS attīstības tempi turēja līdz Rietumiem, tad pēc 70. sākās slavenā stagnācija. ~15 gadi stagnācijas, kuras laikā tika nolietots viss, kas bija sasniegts līdz 70. gadam. Visticamāk turpinājumā būtu jāpāriet uz pavisam sociāli “taisnīgu” talonu sistēmu. Kā Bet rakstīja, uz atsevišķām precēm jau tāda bija.
Rietumi var piedāvāt dažādas kvalitātes “skrūvgriezņus”, bet izvēle ir pašu aborigēnu rokās, kas vairumā gadījumu bija tie paši vecie nomenklaturščiki. Te nu es gribētu, lai Tu paskaidro ko Zinovjevs uzskata par “izejas pozīciju” un “sākt visu no nulles”.
Kurmītis ir muldologs. SVF nedod naudu ekonomikas sildīšanai, tā nav viņu funkcija. Kaut gan bez SVF aizdevuma ekonomikas sarukums būtu stipri lielāks. Var uzskatīt, ka savā ziņā tā ir arī sildīšana.

PS. P.Strautiņu Tu velti zākā. Vismaz neesmu dzirdējis, ka viņš būtu bijis padomnieks kādam no MK. Viņa prognozes ir bijušas diezgan precīzas.
Sk. nākamo komentāru.

http://www.diena.lv/lat/politics/printed/peeteris_strautinjsh_inerce

Pēteris Strautiņš: Inerce Sestdiena, 4. novembris (2006) 00:05
Valdības deklarācijas projekts esot gatavs, tas gan vēl nav publicēts, taču deklarācijas prioritātes intervijā http://www.vdiena.lv atklāj TP ekonomikas guru Edmunds Krastiņš. Viņa teiktais nerada sajūtu, ka topošā valdība ir stingri apņēmusies strauji mainīt līdzšinējo lietu gaitu Latvijas attīstībā, kas diemžēl ir nepieciešams. Visskaudrāk tas izpaužas makroekonomiskajā līmenī. Diemžēl valdībai ir atklāti jāpasaka, ka tās prioritāte nevar būt dzīves līmeņa celšana tuvākajā nākotnē. Tas jau ir pacēlies augstāk, nekā Latvijas ekonomika šobrīd spētu nodrošināt, darbojoties uz ilgtspējīgiem pamatiem, un starpību sedz strauji augošais privātā sektora ārējais parāds. Tas nozīmē, ka nākotnē neizbēgami zināmu laiku dzīves līmenis augs lēnāk nekā iekšzemes kopprodukts. Būtu neprātīgi mēģināt šo brīdi atlikt četrus gadus.

Tā kā nākamās Saeimas vēlēšanas vēl tālu, valdībai ir pietiekoši daudz laika koriģēt ekonomikā izveidojušos nesabalansētību. Nodokļu kopējā sloga samazināšana šobrīd nelīdzēs, atšķirībā no saprātīgas nodokļu sloga pārdalīšanas, no jaunu vērtību radīšanas uz patēriņu, tai skaitā nekustamajiem īpašumiem. Edmunds Krastiņš saka, ka deklarācijā nav pateikts, kā valdība pusgada laikā atrisinās nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu, jo tas vēl jāapstiprina Saeimai. Tas ir dīvains aizbildinājums, jo valdībai taču būs stabils vairākums. Krastiņš ir kritisks pret “sociāldemokrātisku tieksmi iejaukties priekšlaicīgi” šajā jomā. Diemžēl, atšķirībā no Bankas Baltija kraha, stihiski procesi nekustamo īpašumu tirgū var sabojāt cilvēku dzīvi pat neatgriezeniski. Varētu strīdēties, cik “sociāldemokrātiska” ir ilgtermiņa domāšana, problēmas risinot, pirms tās samilzušas līdz galējai pakāpei. Turklāt, kas ir svarīgāk — ugunsdzēsēju mašīnas krāsa vai tās spēja nodzēst ugunsgrēku?

Jaunā valdība acīmredzot negrasās noteikt konkrētu datumu eiro ieviešanai. Jāpiekrīt Krastiņam, ka tas nav atkarīgs tikai no valdības politiskās gribas. Pat visnopietnākās pieejas gadījumā nelabvēlīgi apstākļi var plānus izjaukt, taču potenciālajiem investoriem būs svarīga apņemšanās darīt visu iespējamo. Šobrīd izskatās, ka jaunās valdības “slepenais plāns” ir — strauja inflācija 2007. un 2008.gadā, sekojošs straujš tās kritums un eiro ieviešana 2011. vai 2012.gadā. Tā ir ļoti riskanta stratēģija, jo, inflācijai turpinoties, izmaksas strauji pieaug, bet eksportētāju konkurētspēja krīt. Cerams, ka šis process neaizies tik tālu, ka konkurētspējas atjaunošanās būs iespējama tikai caur deflāciju jeb cenu krišanos vai lata devalvāciju, kas abi būtu ļoti sāpīgi procesi. Ja vēl pirms pāris gadiem inflāciju gandrīz pilnībā virzīja izmaksas, tad šobrīd to arvien vairāk dzen pieprasījums. Apsveicami, ka valdība plāno piesardzīgu fiskālo politiku, taču galvenais pieprasījuma dzinējs ir privātais sektors un tā pārmērīgais optimisms.

Būtu vēlams, ja valdības domāšanu šajā jomā vairāk ietekmētu TB/LNNK baltais zvirbulis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Reti kurš politiķis tik labi saprot līdzšinējo tendenču attīstības ēnas pušu bīstamību. Žēl, ka viņš nebūs jaunās valdības ekonomikas ministrs, Zīlem vajadzēja upurēties un mierīgo, bet labi apmaksāto EP deputāta amatu mainīt pret ministra krēslu.

Pārmērīgais patēriņa pieaugums nav vienīgais process, kas steidzami jākoriģē. ES vidējo dzīves līmeni nākotnē sasniegsim tikai tad, ja līdzšinējo, visai ekstensīvo attīstību pavērsīsim gudras un inovatīvas attīstības virzienā. Uzņēmēju domāšanā valda spēcīga inerce, kas izpaužas nepārtrauktajos aicinājumos ļaut ievest lētu darbaspēku. Jāuzslavē Kalvīša pirmā valdība par to, ka tā šādiem aicinājumiem ir pretojusies, taču ar to nepietiks. Kad jāmaina ekonomikas lielā kuģa virziens, neder princips — labākā ir tā valdība, kas valda vismazāk. Svarīgi ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi kopumā, taču jādomā arī, kā ar delikātām un ne pārāk administratīvām metodēm “pamasēt” konkrētas nozares ar labākajām ilgtspējīgas izaugsmes perspektīvām.

Ne viss jaunās valdības iecerēs ir slikti. Tai pienākas žetons par vēlmi attīstīt veloceliņus, atbalstāma ir doma par darba mūža pakāpenisku pagarināšanu. Ļoti apsveicama ir ideja par māju siltināšanu, neprasot visu tās iedzīvotāju piekrišanu. Taču lielajās lietās pārdomātu akcentu trūkst. Rodas iespaids, ka stratēģiskas vīzijas miglainumu “kompensēs” ar atsevišķu spēcīgu personību politiskajiem jājamzirdziņiem. Topošajai valdībai ir konkrētas idejas, taču nepareizajās jomās. Piecas reģionālās koncertzāles — to viņi zina precīzi. Nebūtu liela nelaime, ja uzceltu trīs vai varbūt septiņas. Arvien ērmīgākas izpausmes iegūst Šlesera apsēstība ar visu, kas lido. Protams, ka jaunā valdība grib būvēt automaģistrāles — kura gan negribētu! Viens dižprojekts jau tiek virzīts uz priekšu — tā ir stratēģiski un finansiāli apšaubāmā Rīgas — Sēnītes maģistrāle. Skaidrs, ka ceļus no Rīgas var būvēt n—tajos virzienos — uz Sēnīti, Maskavu, kaut vai Munameģi. Taču valdībai jāizvēlas viens kurss, un spēja pieņemt lēmumus sarežģītās situācijās ir svarīga politiķu māksla.

190.

Kas Tev vakar bij lēcies?

191.
zvirbulēns-Kurmītim
2010. gada 31. marts, 07:38

Soroszīdi sačakarējuši visu, kur šie pieskaras, viss kājām gaisā.
Bet kas tas trakākais, sorosīdi ātrodami arī TP, LPP/LC, ZZS, TB/LNK, ne tikai Vienotībā.

—> Kurmītis
mon cher ami,Vai es( konkrēti es) Tevi apvainoju ,nosaucu kādā aizvainojošā sinonīmā vai kā savādāk? Man domāt ne, tamdēļ sarunu ievietosim pieklājības rāmjos OK? Ceru Tev nevarētu būt nopietni iemesli tā nedarīt.
1. Nepārliecināji ,TIE BIJA KOLABRACIONISTI(komuņaki dažādu raudžu) un VISS, man pilnīgi vienalga viņu iespējamie nodomi pie 4.maija republikas šūpuļa, rezultāts uz sejas, kaimiņos kur soms pārņēma pilnībā vadību un kur leitim pašam mūžam savas valsts apziņa, kaut kā tik plāni neizgāja.
2. Piedod, bet Tu tēlo jefiņu,neba velti pieminēju UPB(Uldis Pīlēns) kurš ir atkāpies no orandžā vepra bandas, tā ka viņu klāt bandai nevajag. Skauģis? Vai viņš ir paudis kādu baigo politisko izrādīšanos? Kaut kā “labās latvijas” grupā jamā naf, kaut ideja protams nav slikta, bet lūdzu neno šiem autoriem. Tur pa 80-90% ir zēni un meitenes ,kas vai nu apsaimnieku prihvatizētus uzņēmumus, vai privātie kas apkalpo valsts pasūtījumus, maz tur tādu ,kas rauj konkurences apstākļos(eksporta tirgi). Par Kalvišķi vispār pasmīnēšu, Pleskavas šosejnieks,(Turība, AveLat utt..). No saraksta(bez Kirsona un pāris citiem) vienīgi no sev zināmajiem varu akceptēt A.Pauniņu,jo zinu un atceros ka puisis ar kompāniju sāka no 0, un vēl jo projām RERE apgrozijumā salīdzinoši ar SB ir masīva daļa privāto pasūtījumu.
Neredzu jēgu saukt uzvārdus, piedod.
3. Likumu arī traktē pēc jēgas un pēc burta, 19gadi ir ieviesuši pārliecinošu burta kalpību, Repše savā manierē mēģināja ieviest jēgas kalpību, bet to LV ierēdniecība nekad nav sapratusi(Kremlinu mantojums)
4. Neredzu jēgu strīdēties, Tu par bitēm, es par dunduriem, bezcerīgs punkts mūsu diskusijā. Es vērtēju rezultātus nevis nodomus.
5.Vecīt Tu nupat laid muļķi, apskaties cik ir kopējais (valsts+privātais) parāds un tad domā,kas gan LV maksā tādu summu, nevis izvelc nieka 7 mljrd.Par pārējo piedod daiļrunība, no sērijas kas varētu būt.
6. Es jau Tev atvainojos tai pašā rindkopā, tāpēc lieki cepies.
7. Kas bija LV un A Eiropas valstis pēc 1.P.K. (dziļāk nenirsim, pieņemu diskusija būs offtopic un būs karsti) Antantes ražojums(konkrētie autori Francija), lai radītu barjeru starp sarkanajiem Kremliniem un Versaļas notesto Vāciju(pretējā gadījumā vecīt šeit (LV,EE) būtu Baltijas hercogiste, un GER ietekmes zona. Kas bija LV pēc 2.P.K. Kremlinu vasalis, kas ir LV pēc 1991.? ASV vasalis. Mazām valstīm mūzīgi ir jāsamierinās ar faktu, ka tām ir jābūt kopā ar kādu, sevišķi esot šādā ģeogrāfiskā situācijā. Savuk;art tava romantika ir bāzēta literatūrā, kas paredzēta vidējā pilsoņa smadzeņu noskaņošanai.
8. Tad kad bija iegrūduši pārāk lielu kritisko masu ( naudas) tad arī sāka domāt, ka nevar uz postkomuņaku dīleriem vairs paļauties, un Kremlins kā reizi sāka Putina vadībā mosties, ar visām impēriskajām ambīcijām. Svensonu bankas jau bija ielipušas lai mainītu nosacījumus, tā ka…
9. LPSR laikos ,no savas dzimtas pieredzes, NEVIENS no dzimtas(zemniecība no 18.gs (cik var dzimtas koku izrakt) nekad neakceptēja aktīvu sadarbību ar sarkanajiem. Sarkanie kolabracionisti versus vietējie, kas sevi vienmēr ir apzinājušies kā Rietumu telpai piederīgiem.
pie piezīmes.

Gruzija tomēr NEKAD nav bijusi ne ES ne NATO un pats būtiskākais tā nav RIETUMU kultūrtelpa.
SPriežot pēc virzienu ,kur Tu pūt, Tu esi Kremlinu draugs?

>zvirbulēn,
Pārbaudi pagalmu, putnu barotavu, pieliekamo un ķemertiņu arī. Ja nu tur atrodas kāds sorosīds?

194.
zvirbulēns-Parastajam
2010. gada 31. marts, 08:26

Man dot virzību taviem draudiem, vai nē, un,ja dot, tad kad, tāds ir jautājums!

> reality 23:00
Pie viena pašķirsti arī krāsaino (Ģirts Vilks) 1951.g.albumu Mūsu Rīga (Naša Riga); A. Peines teksts pēc A.Drīzuļa scenārija. Spriežot pēc visa, tas Tev vareni ietu pie sirds: “…zem Ļeņina karoga Staļina vadībā … Rīga iet droši pretī komunisma uzvarai.” Varbūt būsi dzirdējis to, cik lielas maizes porcijas Hruščova laikā tika plānotas komunisma gadījumam (tā nebija anekdote, bet “reality”)? Pirms kādiem 10 gadiem mans darba biedrs stāstīja, ka viņam tepat Rīgā gadījies iekļūt rūpnīcā (vai pareizāk – rūpnīcas reliktā), kur viss izskatās “kā padomju laikos” – pusmūža sievietes pie montāžas galdiem, latviešu valoda neeksistē, uz palodzēm sainīši ar „vistiņām” utt. To dzirdēt bija, kā ceļot laika mašīnā pa tādu maršrutu, kur es, kas izbaudījis padomju okupācijas „jaukumus”, ne par kādu naudu nevēlētos nokļūt. Lasot Tavas žēlabas, nāk prātā Velsa „Pasauļu karš”. Atceries, tur bija tāds personāžs, kas izvēles priekšā – paļauties uz paša spēkiem vai atmest ar roku un ļauties saķerties un ieslodzīties kā trusim būrī, lai tur to uzbarotu citplanētiešu barībai, izšķīrās par pēdējo. Tak jau mierīgāk. Nav ne par ko pašam jādomā. Par visu izdomās sasimnieki. Vai ne?

Atvainojos- kļūda: …par visu izdomās saimnieki…

relity!

“Ir kā Raiņa ”Uguns un nakts” rakstītais – ‘Nevienam es Rīgu/Latviju nedodu, tik’ tiem, kas to cēla – kas….’.”

Vairs negribēju ar tevi strīdēties par tiem LPSR “labumiem”, jo acīmredzot Tu esi tikai visu saskatījies tajos LPSR propogandas labumos, kuri tika izdoti, lai propogandētu šos labumus kapitālistiem!
Bet par šo Raiņa citātu gan varētu pastrīdēties, jo , cik zinu, tad šim citātam ir traks turpinājums, kurā uzsvērts, kas tieši to Rīgu cēla, un ka latviešu skaitā ir arī un galvenokārt, krievi! lūk, to Tu negribēji redzēt, kāpēc šis citāts ir pieminēts tai propogandas materiālā!!!

>zvirbulēn,
Patiesie fakti ir tādi, ka Tu draudi man ar saviem sakariem prokuratūrā. Un tas notiek atkārtoti.

Paskaties spogulī un pasaki pats sev savu mantru – es esmu nelietis.

Bet 09:00
Es labi nesaprotu, kā Tu to domā: “…kas tieši to Rīgu cēla, un ka latviešu skaitā ir arī un galvenokārt, krievi!”
Tai laikā, kad Rainis to rakstīja, krievi vēl NEBIJA “galvenokārt”. Citēšu 259.lpp.tabulu no Marģera Skujenieka “Latvija”:
Iedzīvotāju nacionālais satāvs Latvijā (bez Ilūkstes apriņka).
1897.g. tautas skaitīšana:
Latviešu 76,9%
Vāciešu 8,4%
Krievu 4,9%
Žīdu 5,3%
Pārējo 4,5%.

200.
zvirbulēns-Parastajam
2010. gada 31. marts, 10:12

Es ta esmu nelietis, par to nav šaubu, bet, tu neesi nelietis, draudot man ar fizisku izrēķināšanos, ko es nekad neesmu darījis?

Ne jau sakari ar prokuratūru ko te izšķir, te visu izšķir likums, konkrēti KL.

Es no tevis gaidu atvainošanos un atzīšanos,ka tie tavi draudi nav bijuši nopietni!

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Latvijas eksports būs smags (116)
Pēteris Strautiņš

Ja cilvēka teikto ir vienlīdz patīkami lasīt neatkarīgi no tā, vai viedoklis ar viņu sakrīt vai atšķiras, tas par viņu liecina tikai labu. Šāda doma ienāca [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Eiro ieviešana un Hiperracionālais investors (11)
Pēteris Strautiņš

Nemēdzu ielaidies diskusijās ar lasītājiem, kas komentē manus rakstus internetā, taču cilvēks vārdā Art pie mana iepriekšējā raksta „Nav tik traki” pievienoja tiešām vērtīgu komentāru, [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Pēteris Strautiņš
Nav tik traki (21)
Pēteris Strautiņš

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens ir ļoti daudz darījis, lai sabiedriskā diskusija par ekonomisko politiku Latvijā kļūtu inteliģentāka un informētāka. Viņš bija viens no [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books