Kas mūs īsti sagaida pēc vēlēšanām? (35)
Autors: Valdis Krastiņš
Publicēts: 2010. gada 30. marts 22:54
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības plāna.

Izbrīnītais lasītājs tūdaļ iebildīs: „Jā, bet ko tad mēs lasām laikrakstos par labklājības valsti, kura mūs gaida 2030.gadā?”

Jautājums vietā! Gudrie vīri un sievas, kuri izstrādāja plānu līdz 2030.gadam, protams, negrāba savas idejas no zila gaisa. Bija aprēķini un prognozes, bija arī jaukas vēlmes, kuras materializējās uz papīra. Tomēr Sudrabas konstatācija paliek. To apstiprina statistikas dati par IKP un eksporta samazināšanos (abi rādītāji pagājušajā gadā vidēji saruka par aptuveni 20%). Toties par 20% pieauga bezdarbs. Šiem faktiem jāskatās acīs, un līdz ar to jaukā plāna pamati pagaidām grīļojas.

Par ko tad īsti runā Sudraba? Acīmredzot par rīcības plānu: kādus līdzekļus izvēlēsimies, lai tiktu galā ar pašreizējo situāciju, kurā mēs joprojām lielā mērā dzīvojam uz parāda, uz aizdevumu rēķina, vienlaikus arvien dziļāk grimstot nabadzībā?

Ar līdzekļu izvēli spiestas nodarboties visas tās valstis, kuras skārusi ekonomiskā recesija (pēdējais spilgtais piemērs – Grieķija). Katrai izvēlei ir savas ekonomiskās, sociālās un tātad arī politiskās sekas. Kopējs ir tikai tas, ka neviena no izvēlēm nav nesāpīga, bet katra no tām skar noteiktus iedzīvotāju slāņus sāpīgāk par pārējiem.

Piemēram, patēriņa nodokļu palielināšana (runa ir vispirms par pievienotās vērtības nodokli – PVN) vistiešākajā veidā pasliktina zemu atalgoto, nabadzīgo iedzīvotāju stāvokli. To dažās zemēs cenšas mīkstināt ar samazinātu PVN pārtikai, medikamentiem un dažām citām t.s. pirmās nepieciešamības precēm. Ņemot vērā Latvijas augsto nabadzības līmeni, ne visai pārliecinoši izklausās saucieni pēc nodokļu nastas pārlikšanas no darba spēka (domāti tie nodokļi, ko uzņēmējs maksā par katru nodarbināto) uz patēriņu. Šādai izvēlei ir jēga tur, kur minimālā darba alga nenoslīd zem iztikas minimuma (kā tas notiek Latvijā). Pie mums būtu jārod citi izlīdzināšanas paņēmieni, piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa krasa samazināšana, kas atļautu patēriņa nodokļa palielināšanu, lai kompensētu atvieglojumus uzņēmējiem.

Gluži bez negatīvām iezīmēm nav arī priekšlikumi par zemes nodokli kā drošu līdzekli valsts budžeta papildināšanai. Nabadzīgāko iedzīvotāju rokās esošie īpašumi (zeme, ēkas), kas atgūti privatizācijā, tad augsto nodokļu dēļ var piespiedu kārtā nonākt pārdošanā, bet sociāli izlīdzināta īpašuma nodokļu piemērošana maksā lielu naudu.

Šīs ir pašas pārredzamākās no problēmām, ar kurām jāsastopas valdībai tagad vai pēc vēlēšanām. Tiem pievienojas citas, ne mazāk sarežģītas lietas: vispirms aizdevēju izvirzītie striktie noteikumi, kuri dramatiski sašaurina valdības spēles laukumu. Tad vēl arī partiju kašķi un nespēja piedāvāt konkrētu, visaptverošu ekonomisko programmu, Latvijas rūpnieciskās ražošanas vājums un nelielais apjoms, darbspējīgo iedzīvotāju aizplūšana, neprasme izlietot vēl palikušos resursus utt.

Jau šis vienkāršotais un nepilnīgais Latvijas problēmu uzskaitījums liecina, ka pēcvēlēšanu laikā neizspruksim bez striktu lēmumu pieņemšanas, un droši vien būs arī tālākas sāpīgas izmaiņas, kas skars visus. Varam tikai cerēt, ka jaunizveidotajai valdībai būs pietiekami daudz saprāta, zināšanu un politiskās gribas, lai neizvēlētos tādus risinājumus, kuri mūsu zemi uz paaudzēm notiesātu nabadzīgas nomales statusam. Jo, kā jau teikts, katram risinājumu komplektam (tie patiešām iespējami tikai komplektā, kur viens risinājums ir atkarīgs no pārējiem) būs pilnīgi noteiktas, samērā labi paredzamas sekas: jāizvēlas Latvijas, ne partijas situācijai atbilstošākais komplekts.

Daži  risinājumu pamatprincipi ir acīmredzami. Nevaram tālāk kāpināt jau tā kliedzošo sociālo nevienlīdzību. Nodokļu un maksājumu slogs jāizkārto tā, lai bagātie maksātu vairāk; patlaban Latvija ir bagātajiem pārāk draudzīga zeme, turpretim nabagiem tā ir izteikti naidīga. Tas jāmaina!

Nevarēsim arī iztikt bez neiedomājami smagās privāto parādu nastas atvieglošanas vai vismaz pārstrukturēšanas. Nevar pieļaut, ka godīgais latvietis badojas, lai ārvalstu spekulantiem nomaksātu pilnā apmērā parādu par pusi vai pat vairāk no vērtības zaudējušo īpašumu (zviedru bankas „treknajos gados” darbojās kā izteikti fraijeri – vieglas peļņas tīkotāji, kam tagad jāuzņemas sava zaudējumu daļa). Šī situācija rada milzīgu ekonomisko spiedienu, izplata bezcerības atmosfēru, veicina sociālo spriedzi, samazina iniciatīvu un, galvenais, iekšzemes patēriņu. Kā parādu atvieglošanas procesu veikt – pārceļot atmaksas termiņus, samazinot parāda summu, devalvējot vai nedevalvējot, vai arī izvēloties citus risinājumus – tas jau būs tālāku diskusiju un attiecīgās likumdošanas objekts.

Un nevarēsim arī iztikt bez tā, lai atbalstītu ražošanu vietējam patēriņam. Nu nav mums tik liela ražošanas potenciāla, lai no eksporta finansētu lielus iepirkumus ārzemēs. Valdībai jāspēj pārliecināt Eiropas Savienības varas vīrus par to, ka ekonomiskās dzīves atjaunošanai mums vismaz uz laiku nepieciešama zināma porcija protekcionisma, kaut vai valsts pasūtījumos (Francijā, piemēram, to dara bez kautrēšanās). Jāļauj vietējiem ražotājiem atsperties, tad neies secen arī iziešana pasaulē. Bet bezgalīgi piesaukt eksportu kā mūsu glābiņu…?

Ko tad eksportējam un ko tuvākajā laikā eksportēsim? Rūpniecību iznīcinājām spekulantiem par labu, palikušas tikai ļoti nedaudzas sekmīgas nozares, bet tās savairot ar dekrētiem vai labu gribu nevar. Pat tur, kur bija iespējas (piemēram, farmakoloģijas nozarē), esam neprātīgas valsts politikas rezultātā par grašiem pārdevuši prom ļoti sekmīgas, mūsu zinātnieku radītas idejas tā vietā, lai paši iegūtu patentus un ar tiem saistīto milzu peļņu. Tā nu esam ļāvuši saimniekot. Tādēļ jābūt tak reālistiem, jāsāk atkal no mazuma, un tad jāraušas stikla kalnā.

Tad vēl arī  latviskās kultūrvides saglābšana, zinātnes un izglītības attīstīšana atbilstoši mūsu vajadzībām, vēl arī… vēl arī… Nepieciešamību ir vesela gūzma, tās jāpārredz, jāizkārto, jāapmierina savā vietā un laikā. Vajadzīga gudra, rīcībspējīga Saeima un valdība, kas darbojas valsts, bet ne tikai savas partijas interesēs, spēj realizēt nepieciešamās reformas valsts pārvaldē, ekonomiskās attīstības veicināšanā. Bet, lai Dievs mums stāv klāt, ja rudenī atkal savēlēsim „praksē pārbaudīto” nejēgu un kampēju komandas!

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(21 balsotāji )
Komentāri

Tik drūma perspektīva, ka neviens pat nekomentē. Ziņās šodien, ka marta budžets valstij smuki pildās. :)

Galvenais ,ka arī guru Sudraba piesaukta. Interesanti vai viņai netika piedāvāts vadīt valdību? Es kaut kā tomēr gribētu kādu pabeigtu VK procesu redzēt.

Nez,lielveikalu stāvvietas un rindas pie kasēm par tik drūmu ainu neliecina vēl.

Vai tad Šlesera ekonomikas glābšanas plānā nav pieminēti superīgi projekti, kas radīs darba vietas. Savukārt sociālā taisnīguma jautājumi tiks vienreiz par visām reizēm atrisināti aceļot IIN algām virs 30 000 Ls.

Tikai tā mēs varam izveidot īstu ražotāju valsti, ietaupot uz izglītību un veselību, samazinot nodokļus nodarbinot mazikvalificētu un lētu darba spēku un uz to visu pelna tikai bagātnieki, vai tad tas nav tas ko mēs vēlamies?

Vai tiešām mēs gribam iet grūtāko ceļu: izglītoties, radīt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, izveidot domājošu sabiedrības vidusslāni, kļūt par demokrātisku sabiedrības, kas pati spēj lobēt savas intereses.

Es tomēr laikam izvēlos grūtāko ceļu, domāju ka minimālajam Latijas iedzīvotāj nodrošinājuma līmenim ir jābūt augstam un daļēji uz turīgo ļaužu rēķina, arī ja tas esmu es, kuru apliek ar lielākiem nodokļiem, lai, piemēram, izglītības un veselības aprūpes sistēmas Latvijā kļūtu kvalitatīvākas. Bet es gribu just solidaritāti un lai tiktu minimizēta valsts naudas izšķērdēšana un zagšana.

Nu tāds paplūdis, pretrunīgs, manuprāt, šis raksts padevies.
Par nodokļu pārdali sākumā tiek teikts, ka nevar pārlikt no darba spēka uz patēriņu, bet nākamajā teikumā – jāveic iedzīvotāju nodokļa krasa samazināšana, ko varētu kompensēt ar patēriņa nodokļa palielināšanu.
Tad vēl par nodokļu sloga pārdali starp nabadzīgajiem un bagātajiem, kā arī par privāto parādu pārstrukturēšanas, vietējo ražotāju protekcionisma. Viss skaisti, bet šie “bonusi” maksā – nesaskatu rakstā piedāvājumus kur un kā ņemt līdzekļus, lai varētu to visu nodrošināt.

6.

“Nez,lielveikalu stāvvietas un rindas pie kasēm par tik drūmu ainu neliecina vēl.”

Un arī par to neliecināja 2008g. novembrī!

7.
Charlotte > Mārtiņ
2010. gada 31. marts, 11:26

ļoti cienu Jūsu komentus, bet to t burtu Jums vajadzētu pielikt vārdam, pazudis, jau kādu laiku

Paldies, nebiju ievērojis :)
P.S. Par labu Latviju :D

9.
Charlotte > Mārtiņ
2010. gada 31. marts, 11:51

Par patiesi labu! :) Es Ļooooooti atbalstu Meierovica biedrību. Gribētu arī kaut kā piedalīties, bet pagaidām man vēl nav ko piedāvāt no savas puses – pašai augt un augt profesionāli. Bet ja būs kāds lielāks tusiņš, esmu gatava kaut vai palīdzēt sanest krēslus vai mazgāt krūzītes! :)

Nav ko teikt, pievienojos Klusajam.

>Charlotte
Jūsu komentāri ir jauki, nav ne mazāko šaubu par Jūsu patriotismu, tomēr ticēt var tikai Dievam /kurš to spēj/, pret pārējiem ieteicama veselīga skepse :-)

Nupat ārzemēs man bija saruna ar vienu ekonomikas pasniedzēju no Anglijas. Nekad nebiju agrāk par Latviju izjutis tādu kaunu. “Jums ir GDP kritums par 18% un jūs turat nacionālo valūtu?” viņš uz mani paskatījās kā uz muļķu zemes iemītnieku. “Vai jūs gribat pavisam iznīcināt savu ekonomiku? Kas jums iestāstījis tā rīkoties?” viņš vaicāja. Stastus par kredītiem eiro viņš uzskatīja par atrunām kas nepārliecina.
Ikvienam saprātīgam ekonomistam ir skaidrs, ka valūta bija un visticamāk arī vēl tagad ir steigšus jādevalvē, bet letiņu sabiedrība ir gatava sagraut savu ekonomiku līdz pamatiem un tad tikai atjēgties ko izdarījuši.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba TV intervijā (LNT, 900 sekundes) konstatēja, ka apmēram pusotru gadu pēc „aizdevumu ēras” sākuma valdībai joprojām nav ekonomikas stabilizācijas un attīstības plāna.

———-
ingūna sudraba, kā parasti, tikai runā, bet nelasa. rodas iespaids, ka ingūna sudraba ir nolaidusies no mēness, vai pat kādas tālākas planētas. informācijai ingūnai sudrabai (ja kāds varētu nodot, jo viņa laikam lasīt neprot), šobrīd mums ir pat vairāki plāni, viens no kuriem ir uztapis pēc pašas ingūnas sudrambas satracinātās andra bērziņa vadītās komisijas pieprasījuma, kur precīzi ar termiņiem ir vesels pasākumu klāsts krīzes pārvarēšanai.

šī kundze jau sāk apnikt ar savu mūžigo kritizēšanu un nekompetenci. vistrakākais – viņa kritizē citus par to, ko pati 10 gadu laikā, esot FM valsts sekretāra vietniece, pati nav vīžojusi izdarīt.

Lielākais ingūnas sudrabas (ne)darbs ir nespēja ieviest vidēja termiņa budžeta plānošanu laikā, kad tas bija viņas tiešais pienākums. nē, nav sliktie politiķi vainīgi, viņa pati bija no tiem, kas apgalvoja, ka SVF un pasaules banka neko nesaprotot un nekas tāds Latvijā neesot ne iespējams, ne vajadzīgs.

tā kā sudrabas kundzei būtu labāk paklusēt. ir viegli visus kritizēt neuzņemoties atbildību ne par ko.

13.šnobelius
Maiss ar žetoniem! :-)

Es autoram ieteiktu veidot kopīgu blogu ar S. Romanovski ar devīzi Ne dienu bez vaimanām :-)

Nu re ko, te arī sākuši ar manu niku rakstīt, nepietiek, ka Dienā, 6. koments nav mans.
Laikam, infantīlie jaunieši no TP blēņojas.

Bet, kā nobalsosim, tas arī sagaida.

17.

paga, paga, es jau nepiedāvājos ziedot dzīvību, tikai krūzītes nomazgāt! ;) ))))))) man tiešām patīk ēlertisti, kad būs racionāli iemesli vairs neatbalstīt, tad arī neatbalstīšu. (Izņemot to slaveno Puķu ielu7 :) , Dienas privatizāciju un Šķēles sākotnējo atbalstīšanu, tie par vāju). Nezinu, kā tur ar to Dievu, bet visa veida reliģiju(ieskaitot karojošo ateismu) propagandētāji – jo tālāk viņus tur no valsts varas, jo humānāka sabiedrība un veixmīgāka valsts.

18.

Šarlote patiesībā ir virtuāli ieķērusies Raudsepā. Tāpat kā es Andā Burvē-R. :( no tā tas viss

Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs :-)

17.Charlotte > Ino
Augstākais saprāts /vara/ ir nenoliedzama kā nāve. Cilvēks var tai tikai tuvoties, bet nekad nespēs to izprast, tāpat kā saniegt bezgalības robežu. Reliģijas ir tikai izkropļota vēlme tuvināties Dievam, tāpat kā zinātnei, to izskaidrot.
19.lno
Tīģerim

V.Krastiņš:”(..)Daži risinājumu pamatprincipi ir acīmredzami. Nevaram tālāk kāpināt jau tā kliedzošo sociālo nevienlīdzību. Nodokļu un maksājumu slogs jāizkārto tā, lai bagātie maksātu vairāk; patlaban Latvija ir bagātajiem pārāk draudzīga zeme, turpretim nabagiem tā ir izteikti naidīga. Tas jāmaina!” – VARAM, varam palielināt slogu ”nabagajiem”, varam padarīt Latvija vēl draudzīgāku bagātajiem – galu galā >100 valstīs iedzīvotāji dzīvo vēl sliktāk http://www.youtube.com/watch?v=TLbd9XDgnDI

22.
dzeris (īstais)
2010. gada 31. marts, 17:21

Ignorēt 16. komentāru. Tas nav īstais dzeris.

23.

Cien. Krastiņa kungs! Jūsu apsvērumos es redzu kaut kādu logiku, kas man škiet saprotama un skaidra. Gribētos ar Jums padiskutēt un parisināt kādu problēmu līdz realu risinajumu iespējām. Vai esat ar mieru?

>23.Vidzemnieks
2010. gada 31. marts, 21:03
”(..)Gribētos ar Jums padiskutēt un parisināt kādu problēmu līdz realu risinajumu iespējām.
Vai esat ar mieru?
V.Krastiņš:”(..) Nevarēsim arī iztikt bez neiedomājami smagās privāto parādu nastas atvieglošanas vai vismaz pārstrukturēšanas”

- neVARĒSIM iztikt bez ‘’smagās” nastas atvieglošanas dažīem, tiem, kas ”vienlīdzīgāki par citiem” ?

25.
Valdis Krastiņš-Vidzemnieks
2010. gada 1. aprīlis, 22:34

Protams!Lai cik smagi un ilgi ir nonākt pie secinājumiem, nekad un neviens nevar pārredzēt visu laukumu. Sarunai mani var atrast caur SCP biroju, arī laiku atradīsim

Bez nejēgu un kasmpēju bandas jau nekā cita mums nav! Tos jau dažādās proporcijās arī ievēlēsim.

27.

diez vai Latvijas mērķis varētu būt visu pasniedzēju apmierināšana. pat ja viņi ir no Anglijas.

Kartejais gudrelis, kas var uzskaitit, ko “nevaresim” :) Par nozheloshanu, naksies vareet, jo skat. raksta sakumu – uz parada dzivot muzhigi mums neljaus…

Varētu glābt vienīgi A.Zinovjevs.

un tas ar nomiris kā izrādās.

‘’Atpalicības scenārijs – turpinās pašreizējais nekoordinētais process; augot bāzes līmenim, attīstības temps strauji samazinās, vienlaikus pastiprinās spriedze sabiedrībā; nākotnes mērķu īstenošana top problemātiska; Latvija kļūst par ES otrās šķiras valsti;’’ (LR Saeimā 2005.g.5. oktobrī pieņemtā ilgtermiņa konceptuālā dokumenta “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” aprakstītais negatīvais scenārijs).
Ko līdzīgu par atpalicību post-padomju sistēmā (Krievijā)jau pirms gadiem 5,10, 15-iem (Krievijā) rakstīja arī A.Zinovjevs:’’ Но одно тут бесспорно: в сложившихся условиях в России и в мире некое эволюционное чудо, на которое еще надеются российские реформаторы, исключено. В обозримом будущем подавляющему большинству россиян предстоит влачить жалкое существование с этим социальным уродом, довольствуясь имитацией успехов.’’
( АЛЕКСАНДР ЗИНОВЬЕВ РОГАТЫЙ ЗАЯЦ ).

> lama
- Ar visiem reiz tā notiksies,taču diezin vai daudziem vēl 21.gs. izdosies nodzīvot tā, kā A.Zinovjevam pārmaiņām bagātajā 20.gs.
Iesaku noskatīties RuTube atrodamo Krievijas kultūras kanāla raidījumu rādīto par šo izcilo domātāju – “Александр Зиновьев. Зияющие высоты”
http://rutube.ru/tracks/3063579.html?v=10f1537ca13b3cb64728db1e596a246d

paldies par tiešām sakarīgo rakstu.
Tomēr labprāt dzirdētu ko plašāk par šo: “zinātnes un izglītības attīstīšana atbilstoši mūsu vajadzībām”
Apgalvojumam kā tādam pilnībā piekrītu, bet bieži vajadzības ir subjektīvi definējamas lietas un atkarīgas no tiem, kuri tās nosaka. Tas ir novedis pie situācijas, kurā zinātnes pārstāvniecība ES Latvijai nav nepieciešama.
Cieņā Signe Martišūne-Schwagrowski-Buyse

>32.SigneM
2010. gada 7. aprīlis, 07:50
”(..) Tomēr labprāt dzirdētu ko plašāk par šo: “zinātnes un izglītības attīstīšana atbilstoši mūsu vajadzībām”
– PIEVIENOJOS – Kas tie ”mēs/mūsu” ir globālo organizāciju/svensonu banku akcionāru-īpašnieku interešu (peļņas) labā strādājošo izpildītāju izpratnē ? Tas pats, ko tagad piedāvā SVF un Pasaules banka?

Mūsu vietā jau ir izlemts! Kas šeit par Dievu ierunājās?Nepietiek,ka esam materiāli nabagi,bet lai kļūtu garīgi nabagi nemaz tik daudz nevajag.Jāsāk Dievu noliegt ,tad nekavējoties seko arī tukšs maciņš,garīgi slimi valdnieki un ilgi nebūs jāgaida citas likstas.Ap 2014.gadu mēs atcerēsimies,cik labi bija tajā 2010.gada krīzes laikā,jo tādu nabadzību vēl neviens nebūs piedzīvojis.

Varbūt vajag runāt par to, ka valdība atsakās nosaukt kādu tieši plānu viņi apņemas realizēt un kurš šobrīd tiek pildīts. Arī “neko nedaram un nogaidām” var kādam būt ļoti labs stabilizācijas un attīstības plāns.

Es nevaru piekrist, ka plāns ir “neko nedaram un nogaidām”, jo tiek pieņemti saistoši lēmumi, kas maina nodokļu sistēmu. No tā es secinu, ka ir cits plāns. Vai šis plāns ir “pildam tikai visas SVF prasības”, neņemos spriest.

Vēl šajā sadaļā
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Sistēmas žņaugos (10)
Valdis Krastiņš

No VID noplūdinātie dati atgriežas publiskajā telpā kā pārsteidzoši, brīžam pat galvu reibinoši fakti par atalgojuma nesamērīgumu laikā, kad daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki cīnās [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Ko mums māca Grieķija un grieķi (10)
Valdis Krastiņš

Klasiskā Grieķija mums atstājusi daudz vairāk, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Ļoti daudziem šodienai svarīgiem vārdiem ir grieķiska sakne (kaut vai vārds „demokrātija”), skaidri norādot [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Pārsteidzoši! (138)
Valdis Krastiņš

Latvijas situācija stabilizējas, sākam atgūt uzticību, reitingi kāpj, eksports pieaug. Brīnišķīgi! Nemaz negribas šos jaukumus apstrīdēt, tomēr… Jaunākajā The Economist numurā lasām par Spānijas premjera Zapatero [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Kur esam šodien un kurp dosimies rīt (20)
Valdis Krastiņš

Esam mēs tur, kur mūs nosēdināja visiem zināmie kungi un kundzes, nemākulīgi (vai pat ļaunāk) pārņemot Parex banku un tā no apgrozības izņemot miljardu latu. Un [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Satversmes sapulce? (103)
Valdis Krastiņš

To, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, varētu uzminēt pat nezinot. Par to liecina partiju bosu saspringtie vaibsti TV pārraidēs, viņu stīvie paziņojumi, kuri patiesībā ne ar [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Atklātība (36)
Valdis Krastiņš

Katram redzams, ka Latvijas trešā vara – tiesu sistēma – nav tikusi galā ar daudziem svarīgiem uzdevumiem. To uzskatāmi apliecina neatrisinātās lietas par milzu naudas [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
2010.gada jautājumi mums visiem (32)
Valdis Krastiņš

Tādu nav mazums, katram no mums tie tiek uzdoti savā kārtā un veidā. Ļoti daudzus, nu jau pārāk daudzus bez darba palikušos nodarbina pats pamatu [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Viens no gada cilvēkiem un mūsu cilvēki (235)
Valdis Krastiņš

ASV centrālās bankas (Federal Reserve) priekšsēdētājs Bens Bernanke pirmo reizi iekļuva manas uzmanības lokā 2008.gada finansiālās krīzes laikā, kad tapa zināms Bernankes toreizējais darba stils [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Gaismēnas Saulgriežos (4)
Valdis Krastiņš

Dienu raukšanās tūlīt beigsies, sāks atgriezties gaisma. Alelujā! Budžets pieņemts, iestājusies stabilitāte, mēs strauji atgūstam uzticību (tā mums te stāsta). Alelujā! Tātad viss labi un skaisti? [..]

Lasi visu »»
Viesi raksta » Valdis Krastiņš
Liepnieks un korupcija (51)
Valdis Krastiņš

Man nav vēlmes sākt polemiku ar Jurģi Liepnieku. Joprojām uzskatu, ka Liepnieks ir gudrs cilvēks, kaut gan viņa intervija citadiena.lv parāda nesimpātiskus arogances un cinisma [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books