Ir klāt! (4,198)
Autors: Nellija Ločmele
Publicēts: 2010. gada 7. aprīlis 15:24
Atslēgvārdi: , .
x

Nosūti raksta adresi draugam.

Sveiki, uzticamie Citadiena.lv lasītāji! Beidzot ir laiks vairākām ļoti labām ziņām.

Tas nekas, ka kalendārā šīs nedēļas ceturtdienā stāv parasts melnas krāsas astotnieks, īstenībā šo dienu mēs gribētu nosvinēt kopā ar jums visiem. Tieši 8.aprīlī dienasgaismu ieraudzīs jaunais žurnāls Ir un sāks darbu sarunu terminālis ir.lv. Laipni aicinu izmēģināt un ceru, ka būsim ar jums kopā arī jauno izdevumu lappusēs – gan papīra, gan elektroniskajās!

Kāpēc Ir? Tāpēc, ka tas ir ļoti stiprs un pozitīvs vārds. Kurš gan nezina, ka Latvijā daudz kā nav – uzticēšanās, naudas, darba, drošības. Bet mēs vēlamies runāt par to, kas ir! Palīdzēt dalīties ar vērtīgu pieredzi, patiesu iedvesmu, radošām idejām un tādējādi tās vairot. Piešķilt enerģiju, dabūt domubiedru pleca sajūtu!

Citadiena.lv saturīgā domu apmaiņa mums ir nostiprinājusi ticību, ka šāda kopiena ir iespējama un vajadzīga, tāpēc mēs to gribam paplašināt. Ir – tas ir mūsu piedāvātais upgrade. Ar šo grūti latviskojamo vārdu iekšējās diskusijās esam apzīmējuši darba principu, kas prasa pārsteigt pašiem sevi un lasītāju, neatkārtoties, nesadzīvot ar “normāli”, nebraukt pa ērtām sliedēm, bet meklēt inovāciju.

Mums ir jauns piedāvājums. Žurnāls ceturtdienās un sarunu terminālis katru dienu.

Žurnālu veidojam kā krāsainu mozaīku par svarīgo un interesanto, plašo tematu klāstu sakārtojot četros blokos — ir svarīgi par sabiedrības aktualitātēm, ir kultūra par mākslu pasauli, ir cilvēki par izcilām personībām, ir viss kaut kas par dzīvesstilu un izklaidi.

Ik nedēļu žurnālā atradīsit pētniecību, vērtīgus komentārus par politikas un ekonomikas norisēm, aktuālo nedēļas notikumu apskatu un pasaules pieredzi. Kultūras blokā — intervijas ar spilgtām personībām, recenzijas, esejas. Cilvēku sadaļā Latvijas portreti — veiksmes stāsti, slavenības, kas ar saviem darbiem iekarojušas daudzu prātus un sirdis, atklāsim arī jaunos talantus un unikālo šķietami parastos līdzcilvēkos.

Savukārt internetā žurnālistiku esam savienojuši ar virtuālās kopienas rīku. Proti, ir.lv ļaus jums ne vien uzzināt svarīgākās ziņas un iecienīto autoru viedokļus, bet veidot pašiem savu domubiedru loku. Atvērtas, dzīvīgas sarunas ir mūsu mērķis, tāpēc aicinu pievienoties, veidot savu profilu un debatēt! Ir.lv piedāvājumu turpināsim dinamiski attīstīt, jūsu ieteikumi būs ļoti gaidīti!

Mūsu komandas principi ir nemainīgi un jums zināmi – veidojam neatkarīgu, atvērtu un godīgu mediju. Šodien esam nosaukuši savus investorus – cilvēkus no dažādām darbības jomām, kuri ir noticējuši mūsu medija idejai.

Atvadoties no Citadiena.lv, gribu visas komandas vārdā no sirds pateikties ikvienam domubiedram un palīgam, jo kopā esam radījuši Latvijas mediju vidē patiešām unikālu pieredzi. Paldies brīvprātīgajiem viesautoriem, kaislīgajiem diskutētājiem, uzticamajiem lasītājiem! Un domāju, ka visi iepriekš minētie piebalsos komandas lielākajam paldies, kas par pacietību un izturību pienākas mūsu tehniskajam sargeņģelim Jānim. Jūs visi aizvadītā pusgada skarbumu esat padarījuši aizraujošu. Un pēdējā, labākā ziņa ir tā, ka mums taču īstenībā nav jāatvadās, jo – Ir!

Paziņojums presei un akcionāru saraksts

Paziņojums presei par žurnāla Ir un ir.lv darba uzsākšanu

x

Nosūti raksta adresi draugam.

(71 balsotāji )
Komentāri
4161.
Vladis Spāre > Parastais
2010. gada 23. maijs, 16:27

Parastais > 4158

Atšujies ar savu knauzerīgo un triviālo pieeju. Ja nav ko teikt pēc minētās pasakas būtības, tad vismaz “izmanto iespēju paklusēt”.

4162.
tara to Vladis Spāre 4161
2010. gada 23. maijs, 17:06

Vladi, noskaties gan to pasaku, filminja ir ljoti jauka.

Pasakas buutiiba ir taa, ka melnais kakjis, kas sargaaja velna naudas laadi tiikoja dabuut kakjiisha dzirnavas sev (bauslis saka – neiekaaro cita mantu).
Te nu arii ir paraleeles ar Volstriitas asiem. Tie iekaaroja arvien vairaak un vairaak naudas, ko parasti deevee par alkatiibu, vai ne? Kraapshanas celjaa (atljauts ir viss, kas nav aizliegts)tie veidoja arvien jaunas sheemas, kaa taisiit nevis pelniit naudu.
Nupat Omaba teica, ka bankām netiks atļauts pārvaldīt un sponsorēt hedžfondus vai privātas investīciju firmas, kā arī investēt šādos uzņēmumos. Bankām aizliegs tirdzniecības operācijas uz to peļņas rēķina, jo tas nav saistīts ar banku klientu interesēm (http://www.2v.lv/index.php/ekonomika/2010-asv-prezidents-baraks-obama-ierosina-likumprojektu-par-banku-apmru-un-aktivitu-ierobeoanu-)
Jaunaa Deriiba saka ljoti konkreeti – visa ljaunuma sakne ir mantkaariiba.
Savukaart baltais kakjiitis no pasakas bija tikai melnaa kakja un velna mantkaariibas upuris.

4163.

>Tara
Ak tad Soross atbrīvo cilvēkus no vergu domāšanas ? Nu, nu…
Dīvaini tādus apgalvojumus dzirdēt no kristieša…
Es ticu, ka vienīgais, kurš var darīt cilvēku brīvu ir Jēzus…

4164.
Vladis Spāre > tara
2010. gada 23. maijs, 17:24

Jā melnais runcis sargāja vella naudas lādi, jā viņš bija bagāts, tāpēc arī aizdeva baltajam runcim naudu. Kas liedza baltajam runcim atdot parādu? Pasakā nav ne vārda par to, ka melnā runča sākotnējs nodoms būtu bijis atņemt dzirnavas /iekārot svešu mantu/. Viņš tikai gribēja dabūt atpakaļ savu naudu, kad baltais runcis nespēja to atdot. Vai uzskati, ka parādi nav jāatdod? Svešu mantu, ņemot kredītu, tieši baltais runcis iekāroja, tieši viņš rīkojās pretēji Bībelē teiktajam, ka tev nebūs svešu mantu iekārot. Kredīts savā ziņā ir “svešas mantas ņemšana” un mantkārība / gribējās lielus pūrus meitām/.

4165.

Es neuzdrošinātos šai krīzē vainot tikai finansistus. Es vairāk liktu vainu uz Patērētaja domāšanu un Patēriņa kultūru. Finanšu pasaules spēles ir tikai šīs Patēriņa kultūras elements.
Nu kā ar to gadījumu veikalā, kad mazulis iedzēra degšķidrumu. Vecāki vainoja gan veikalu, ka pudeles par zemu plauktos, gan ražotāju, kas ne tādus korķus uzlicis…Tikai ne paši sevi, kuri par to bērnu ir atbildīgi un kuriem viņš ir jāpieskata….Sevi nē!
Arī pieņemot finanšu lēmumus tomēr primārā atbildība ir kredītņēmējam. Jo viņš savu dzīvi ieķīlā.

4166.

>Vladis Spāre
Man arī šķiet , ka multene mazliet atšķiras no oriģināla.
Nebiju paskatījies uz Skalbes pasaku no šāda aspekta… Bet precīzi !
Un vēl viņam ir pasaka par Vērdiņu. Par pirtnieku Ansi…
Nauda un liktenis…Nu jā…

4167.
Vladis Spāre > jautājums
2010. gada 23. maijs, 17:36

“tomēr primārā atbildība ir kredītņēmējam. Jo viņš savu dzīvi ieķīlā.”

Piekrītu. Interesanti vērot, kā patēriņa kultūra pamazām izskalo smadzenes. Mazi bērni parasti krāj naudiņu, gandrīz ikvienam bērnībā bija šāda vai tāda “krājkasīte”. Kamēr bērns vēl mazs, tikmēr viņš izprot pareizo lietu būtību, ka jākrāj “nebaltai dienai”, taču Patēriņa sabiedrība ātri vien izskalo viņam smadzenes un pieaudzis jau viņš parasti vairs neko nekrāj, bet ar vērienu “tērē šodien , lai maksāt rīt”.

4168.
Vladis Spāre > jautājums
2010. gada 23. maijs, 17:43

Neko nezinu par kino versijām un negribu zināt.
Man uz galda 1979. gada “Liesmas” izdotās Skalbes “Pasakas”. Tur nav ne vārda, ka melnais kaķis gribētu atņemt dzirnavas. No melnā kaķa viedokļa – parasts kredīts. Un tikai dabiski, ka gribēja dabūt naudu atpakaļ, atnāca un apķīlāja gan riekstu gaņģi, gan mandeļu gaņģi.
“Bet kaķītis nevarēja samaksāt parādu, un melnais runcis paņēma dzirnavas”, citēju.
Un tagad kāds lai man pasaka, ko sliktu izdarīja melnais runcis?
Un cik prātīgi rīkojās Baltais kaķis? Manā uztverē baltais kaķis bija pēdējais idiots.

4169.
zvirbulēns - Vladim Spārem
2010. gada 23. maijs, 17:45

Sveiks!
Parastais patiesi ir jokains, lai neteiktu slimīgs, teikt nav ko, bet gvelž un gvelž, varbūt viņš tīnis!
:) :)

>Vladis Spāre
Nu labi, krāsi, krāsi un tad anāks kāds spečuks un babāc nodevalvēs vai vienkārši inflācija aprīs uzkrājumus un pie tā, kam to naudu krāji tāpat netiksi.

4171.
zvirbulēns - Puikam
2010. gada 23. maijs, 17:51

Ko taupa taupītājs, to paņem laupītājs!
:)
Un kas tas trakākais? Šāda lietu kārtība ir pareiza, gudri iekārtota , tā tam ir jābūt, ibo, tā nolicis Dievs tas Kungs. Cilvēka dzīve nav domāta krāšanai!
:)

4172.
zvirbulēns - Puikam
2010. gada 23. maijs, 17:54

Puika, Tu Dievam tici? Tu paļaujies uz Dievu un Dieva tā Kunga noliktu lietu kārtību?

4173.

>puika
Daļēji var piekrist. Mani vecāki, kā visa viņu paaudze , zaudēja visus mūža ietaupījumus 90jos.
Hiperinflācija…repšiki…1:200…
Nu varbūt visu vajag ar mēru. Gan krāt ar mēru, gan kredītus ņemt ar mēru….

4174.

Ei, Jūs nakriškōni, svētki jāsvin, nevis čatā jāsēž! Es tūliņ braucu odiņus pabarot un kādu Vasarassvētu graķīti ar draugiem ieraut…

4175.
Vladis Spāre > puika
2010. gada 23. maijs, 18:00

Piederu pie tiem, kas dzīvo zem saviem līdzekļiem, tāpēc man vienmēr veidojas kaut kādi uzkrājumi. Uzskatu, ka tie, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem, nerīkojas saprātīgi. Bet, tā kā lielākā sabiedrības daļa cenšas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tad es saprotu, ka esmu mazākumā ar šādu dzīves filozofiju.

Nē, nu, protams, visu vajag mēra robežās, gan tērēt, gan krāt. Bet dzīvi uz parāda kā filozofiju es kategoriski noraidu. Tā ved strupceļā, par ko liecina patreiz notiekošais.

4176.

>Vladis Spāre
Un amizanti …Kaķītis kredītu ņēma meitām pūram…
Nū…Cik atceros tad treknajos gados arī kāzām kredītus ņēma. Tā ap 10- 12 tūkst…Jo kāzu kleitu lētāk par 400-500 vilkt mugurā nevarēja…
Zinu, jo gan radu bērni, gan paziņu un draugu bērni precējās…Man jau toreiz šermuļi gāja par šito naudas šķērdēšanu un izšķiešanu.
Un tagad nu jaunie cīnās ar kredītu maksāšanu. Laulības dzīves saskanībai tas par labu nenāk…

4177.
Vladis Spāre > jautājums
2010. gada 23. maijs, 18:07

Es šad tad cepu šašlikus pie draugiem viņu privātmājās, kas paņemtas uz kredīta. Teikšu godīgi, nedaudz žēl uz viņiem skatīties, to tak redz, cik cilvēki iekšēji “uzvilkti” kredītu maksājumu dēl, ja vēl samazināta alga, tad vispār moku slazds tā māja, nevis “dzīves sapnis”. Nekādu “prieku” no tās mājas viņi sen nejūt, tik vien kā mūža verdzība un baiss stress.
Man nav kredītu, dzīvoju īrētā dzīvoklī un jūtos lieliski. Cilvēkam patiesībā neko daudz nevajag, ja tā padomā.

4178.
Vladis Spāre > zvirbulēns
2010. gada 23. maijs, 18:18

“Parastais patiesi ir jokains, lai neteiktu slimīgs, teikt nav ko, bet gvelž un gvelž, varbūt viņš tīnis!”

Sveiks, zvirbulēn!

Parastais ir parasts, tā teikt vidējais aritmētiskais, savā ziņā viņš ar savu niku godīgi atklāj savu īsteno viduvējības būtību.

4179.

>Vladis Spāre
Ja tā padomā, tad nē.
Stāv rakastīts…Kur ir tava manta, tur ir tava sirds…
Pašreiz ar tiem kredītiem un mājām ļoti daudzi ir vairāk kā nelaimīgi. Bet nu ir arī neprātīgi pasākumi. Nu pilnīgs sviests…
Ja godīgi, tad ar vai bez pasaules finanšu krīzes ,tam pasākumam konkrēti Latvijā bija jābrūk. Tur nebija varianta !

4180.
Vladis Spāre > jautājums
2010. gada 23. maijs, 18:25

“Stāv rakastīts…Kur ir tava manta, tur ir tava sirds…”

Daudz kas atkarīgs no audzināšanas. Esmu audzis internātskolā. Tā nebija vieta, kur valdītu mantas kults. Drīzāk otrādi. Vienīgā patiesā vērtība, ko manā skatījumā var dot nauda, ir brīvība.

4181.
Vladis Spāre > jautājums
2010. gada 23. maijs, 18:27

J”a godīgi, tad ar vai bez pasaules finanšu krīzes ,tam pasākumam konkrēti Latvijā bija jābrūk. Tur nebija varianta !”

Protams, pasaules krīze tikai nedaudz paātrināja neizbēgamo procesu.

4182.
Vladis Spāre > jautājums
2010. gada 23. maijs, 18:29

Un vienīgā patiesā vērtība, ko dod kaut vai tas pats ilgtermiņa hipotekārais kredīts – ir verdzība mūža garumā.
Ne velti Čarlzs Dikens ironizēja, ka “tu piederi tam, kam esi parādā”.

>Vladis Spāre
Tas viss ir jauki, ko saki, bet pāris maniem draugiem bija situācijas, kurās viņi vienkārši bija spiesti ņemt kredītus.
Lielākoties gan draugi, gan paziņas nav iegrābušies milzu kredītos.

Pats savulaik rēķināju, ka iepirkt datortehniku uz nomaksu man ir tikpat izdevīgi cik krāt. Kamēr sakrātu cena pateicoties inflācijai būtu tieši par tik pieaugusi cik pārmaksāju procentos. Toties visu to laiku varēja strādāt uz atbilstošas tehnikas. Tā, ka tiešām jāskatās kam ņem un cik daudz ņem.

4184.
tara to jautaajums 4163
2010. gada 23. maijs, 18:34

Ak tad Soross atbrīvo cilvēkus no vergu domāšanas ? Nu, nu…
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

Es rakstiiju savaadaak – Sorosha fonda finanseetie projekti paliidz atbriivoties no vergu domaashanas. Savukaart Jeezus dara cilveekus briivus no greeka.

Pilsoniskaa sabiedriiba nu nekaadi nav ienaidaa ar kristietiibu. Un ja taa pa lielam, tad Jeezus teica – mana valstiiba nav no shiis pasaules.
Shii pasaule nekad nebuus ideaala jo saatans veel joprojaam briivs savaa riiciibaa un cilveeku sirdis (skaudiiba, mantkaariiba, u.t.t) pilnas ar ljauniem nodomiem.

Kaa kristietei man ir briivaa griba briivi domaat pashai, veerteet un atrast to, kas labs un kas ljauns shajaa pasaulee.

Man tieshaam patiik Soroshs (tas nav nemaz tik vnk, straadaat Forex, ptiesiibaa shausmiigi garlaiciiga un tai pat laikaa stresa pilna nodarbe), man patiik vinja fonda finanseetie projekti.

4185.
Vladis Spāre > puika
2010. gada 23. maijs, 18:39

Esmu PAR kredītiem biznesam un ražošanas attīstībai, tavā gadījumā datortehnika bija ražošanas līdzeklis, viss ir OK. Esmu PRET patēriņa kredītiem.
Neesmu pret kredītiem vispār. Ja Baltais kaķis būtu paņēmis kredītu, teiksim, kaut kādam zirņu gaņģim, lai paplašinātu ražošanu, tad man nebūtu pretenziju. Tad tā būtu biznesa neveiksme, ja viņš nespētu atdot, bet gan jau ka spētu, jo arī zirņu gaņģis grieztos cauru nakti un kopā ar mendeļu un riekstu gaņģiem un dotu peļņu /atšķirībā no lielajiem meitu pūriem/, kas ļautu atdod melnajam kaķim kredītu.

>Vladis Spāre
Tēva mīlestība pret meitām iegāza kaķīti.
Mēs taču nenicināsim melderi mīlestības muļķību dēļ? :)

4187.
Vladis Spāre > tara
2010. gada 23. maijs, 18:47

“Sorosha fonda finanseetie projekti paliidz atbriivoties no vergu domaashanas.”

Paskaidro lūdzu tuvāk, kuri Sorosa finansētie projekti palīdz atbrīvoties no vergu domāšanas? Zinu viņu kā “atklātās sabiedrības” apoloģētu, kas, pārtulkojot ierastākā terminoloģijā, ir tas pats vecais Ļeņina laika internacionālisms. Nekā jauna. Varbūt esmu palaidis ko garām?

>Vladis Spāre
Kāds tad bija Ļeņina laika internacionālisms?

4189.
Vladis Spāre > puika
2010. gada 23. maijs, 19:00

“Tēva mīlestība pret meitām iegāza kaķīti.
Mēs taču nenicināsim melderi mīlestības muļķību dēļ? :)

Interesants viedoklis, ļoti reāls variants, piekrītu:) Meitas “izspieda” pūrus, atstājot kaķīti pliku un parādos. Faktiski viņam dzīvam esot sadalīja potenciālo mantojumu, /ja kredīta summa bija kaut vai 70% no ķīlas likvidācijas vērtības./ Veiklas kaķenes, neko teikt.
Turklāt meitas vēl grasījās noindēt balto kaķīti, lai jebkurā gadījumā tiktu pie mantojuma, to uzzinājis kaķītis nāves bailēs sāka gādāt pūrus, lai tiktu no nelietīgajām meitām vaļā. Melnais kaķis, uzzinājis, ka viņa draugam draud nāve, aizdeva naudu, tādējādi izglābjot viņam dzīvību, par ko baltais kaķis attiecīgi samaksāja ar nodevību un nepateicību, noorganizējot drauga paraušanu uz purvu.

4190.

>Vladis Spāre
Jā,paātrināja un uzlikās virsū, iedodot multiplikāro efektu. Mēs izcili smagi atrausimies…
Bet no otras puses…Ja paskatās uz latviešu 20.gs vēsturi…Cik paaudzes nozaudēja visu sastrādāto un iekrāto…1.PK ,kādas tik armijas pāri nepārgāja, sāc dzīvi no jauna izpostītā zemē, 2.PK -tas pats, kuriem paveicās tie sāka no 0 tepat, kuriem nē…Sibīrija jeb rietumu trimda.Bagātā Benjāmiņa mira badā bez spilvena zem galvas…
Pēc tam PSRS sabrukums- visi ietaupījumi pa tīro,un ja kas vēl bija palicis to vēl banka Baltija aizrāva līdzi…
Katra cilvēka, un arī tautas paradumus un raksturu, veido personīgā pieredze . Līdz ar to nekāda iekāriena uz krāšanu latviešiem nebija… Jo kā te jau pieminēja…Ko taupa taupītājs, to paņem laupītājs.
+gadu desmiti, kur vairākām paaudzēm nekādu darīšanu ar kredītiem un to risku izvērtēšanu nebija . Līdz ar to arī uzkrātās pieredzes nebija.
Nu tad ar Skandināvu banku ienākšanu…tauta lustējās kā tēvā kāzām.Jo dzīvo jau vienreiz.. Nu tagad sāp vēderiņi…
Bet ja skatās no gaišās puses…Šī krīze no latviešiem ietaupījumus paņemt nevarēja… Tikai parādus !
Bet kredīti …Daļa ,protams, tiks zaudēti bankrota procedūrās. Un klusi ceru, ka pēc UK nevis Latvijas likumdošanas …
Jo latvieši ir gudri..Ja ļoti vajag!

4191.
tara>Vladis Spāre
2010. gada 23. maijs, 19:28

Patiesiibaa vari jau pats ieskatiities http://www.sfl.lv un uzzinaat visu par fonda aktivitaateem.
Sorosa fonds – Latvija (SFL) ir neatkarīgs resursu avots cilvēkiem un organizācijām, kas vēlas darbināt demokrātiju, stiprināt tiesiskumu un vairot toleranci Latvijā.

Sorosa fondam – Latvija ir četras galvenās darbības jomas, kuru ietvaros tiek realizēti dažādi projekti: Ilgtspējīga attīstība, Tiesiska valsts, Cilvēktiesības un sociālā integrācija, Plašāka Eiropa. Shis no fonada maajas lapas.

Tas viss ir sasitiits ar verga domaashanas izskaushanu.
Vergs domaa ko shodien paeediis,kaa samaksaas komunaalos maksaajumus, vergs nekad nedomaa ilgterminjaa. Vinhsh nemaz nevar atljauties domaat ilgterminjaa…vergturis to nekad nepieljaus!

Vergam nospljauties par tiesiskumu, ja vajadzees savas lietas nokaartot – kukuljos ne aci nepamirkshkjinot, vergs uzskata, ka viss ir peerkams un paardodams.

Vergs vnm domaa kategorijaas saveejie (vienmeer attaisnos, lai kas arii buutu nodariits), sveshie. Kaada vergam veel tolerance vajadziiga, ha…

Par cilveektiesiibaam vispaar nav ko runaat – kam speeks,vara un nauda, tas dara ko grib. Visi paareejie ir muljkji…

Galvenais meerkjis dziivee vergam ir kljuut par vergturi!!!

>Vladis Spāre
Vienkārši Karalis bija nabags un nevarēja kaķītim naudu iedot, melnais (oligarhs) bija no valsts kases visu prihvatizējis. Tāpēc Karalis aizsūtīja specvienību. :D

Kam tad ražosi, ja patērētājam naudas nav un kredītus patēriņam nedos? Naf jau tas tik primitīvi – ražošana=labi, patēriņš=slikti.

Man arī šķiet , ka multene mazliet atšķiras no oriģināla.

Izlasīju jūsu komentārus un neko nesapratu :(

Vai te vēl kas notiek?

JA nenotiek, tad notiks!

Vēl šajā sadaļā
Raksti
Jauka filmiņa par Ir redakciju (7,252)
Cita Diena

“Interesanti par svarīgo” ir jaunā žurnāla un sarunu termināļa moto, tātad arī stāstam par redakciju jābūt aizraujošam. Tā arī [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Laila Pakalniņa
Kā dabūt baltu seju un nepieskarties bruņurupucim (146)
Laila Pakalniņa

Tā kā saskaņā ar ticējumu Lieldienās var tikt pie baltas sejas, bet paklausot mediķiem – pēc saskares ar bruņurupučiem kārtīgi jāmazgā rokas, četras Dieva dotās [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Sprādzieni metro (106)
Askolds Rodins

Saistībā ar terorismu Maskavas metropolitēns iepriekšējo reizi tika pieminēts pirms turpat sešiem gadiem. Pirmdienas rītā metro vagonos uzspridzinājās divas pašnāvnieces. Bojā gājušo skaits ir tuvu [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Autobusi un pircēji (107)
Askolds Rodins

Pirmajā aprīlī cilvēki, dabiski, plēsīs jokus, taču sagaidāmas arī nopietnas lietas. Tieši šajā dienā Vācijas automašīnu ražotājs „Daimler” var panākt izlīgumu ar ASV Tieslietu ministriju [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri
Korupcijas novērošanas birojs (542)
Sanita Jemberga

Žurnālistiem bieži pārmet, ka tie nesauc lietas īstajos vārdos. Man ir priekšlikums pārdēvēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par Korupcijas novērošanas biroju. Gada laikā, kopš par [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Bičkovičs izvēlējies (63)
Askolds Rodins

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs otrdien turpmākam darbam ģenerālprokurora amatā nominēja tagadējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, kas šajā krēslā atrodas jau otro termiņu. Likumdošana neierobežo amata [..]

Lasi visu »»
Raksti
TP popularitāte vienā līmenī ar Visu Latvijai (298)
Sanita Jemberga

Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē agrāk ietekmīgās Tautas partijas (TP) reitings nokritis vienā līmenī ar nacionālistisko Visu Latvijai, liecina Latvijas faktu marta aptaujas rezultāti. TP reitings, [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
Uzmetēju pavasaris (157)
Aivars Ozoliņš

Tautas partija, aiziedama no valdības, lai gatavotos vēlēšanām kopā ar LPP/LC, ir uzdāvinājusi Aināram Šleseram iespēju izvēlēties — vai nu gatavoties vēlēšanām kā valdības ļodzītājam [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Aivars Ozoliņš
TP politiķa raksturs (254)
Aivars Ozoliņš

Kultūras ministra Inta Dāldera lēmums palikt amatā pēc tam, kad viņa Tautas partija nolēmusi aiziet no valdības, bet it īpaši TP līderu komentāri par viņa [..]

Lasi visu »»
Raksti » Komentāri » Askolds Rodins
Alkohols un jaunieši (34)
Askolds Rodins

Deputātiem jāieklausās. Sabiedriskā organizācija Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija vērsusies Saeimā ar likumdošanas iniciatīvu, kas saistīta ar alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanu. [..]

Lasi visu »»

Mūsu draugi:

BNS LETA Lielie.lv Lursoft Robert's Books